Ievads Mihas grāmatā

Kādēļ studēt šo grāmatu?

Miha savos pierakstos pievēršas tiesas un cerības tēmai. Piemēram, Miha māca, ka Israēla vadītāju grēku dēļ Jeruzāleme tiks nopostīta (skat. Mihas 3:5–12). Tajā pašā laikā Miha daiļrunīgi paziņo, ka Debesu Tēvs uzklausa Savu bērnu lūgšanas un ka Jēzus Kristus ir mūsu visu aizstāvis un gaisma (skat. Mihas 7:7–9). Tālāk Miha slavē Dievu, sakot, ka Jehova „piedod grēkus” un „netur dusmas [mūžīgi, jo Viņam] patīk žēlastība” (Mihas 7:18). Pateicoties šīm kontrastējošajām tēmām, studenti var mācīties gan par Tā Kunga nicinošo attieksmi pret ļaundarību, gan par Viņa žēlastību pret tiem, kuri atgriežas pie taisnīguma.

Kas sarakstīja šo grāmatu?

Kaut arī mēs nezinām, kas sarakstīja šo grāmatu, tajā ir ietverti pravieša Mihas pravietojumi. Miha bija no Morešetas Gātas — nelielas lauku pilsētiņas, kura atradās Jūdejas ķēniņvalstī (skat. Mihas 1:1, 14).

Kad un kur tā tika sarakstīta?

Mums nav zināms, kad Mihas grāmata tika sarakstīta vai sakopota pašreizējā veidolā. Spriežot pēc Mihas 1:1, Miha pravietoja Jūdejas ķēniņu Jotāma, Ahasa un Hiskijas valdīšanas laikā, kuri valdīja no aptuveni 740. līdz 697. g. pirms Kr. Līdz ar to, viņš, visdrīzāk, bija pravieša Amosa, Hozejas, Jonas un Jesajas laikabiedrs. Mihas vārdi bija adresēti Jūdejas un Israēlas ķēniņvalstu ļaudīm.

Kādas ir šīs grāmatas īpašās iezīmes?

Miha kalpoja laikā, kad Israēla ļaudis pieredzēja ekonomisku uzplaukumu, tajā pašā laikā garīgi ciešot (skat. Thomas E. McComiskey, „Micah” grāmatā The Expositor’s Bible Commentary, red. Frank E. Gaebelein, 12. sēj. (1976–1992), 7:395). Šie apstākļi ļāva augstākajam sabiedrības slānim uzlikt arvien lielākus slogus zemākajam slānim. Miha bija īpaši norūpējies par to, ka bagātie ļaudis apspiež trūcīgos, un viņš uzskatīja, ka šī netaisnība ir viens no Jūdejas un Israēlas ļaužu lielākajiem grēkiem.

Iespējams, tieši tādēļ, ka Miha nāca no nelielas pilsētiņas, viņam īpaši rūpēja trūcīgo laucinieku intereses. Mihas grāmata ir vienīgā Vecās Derības grāmata, kurā tiek teikts, ka tieši Betlēme — pilsētiņa, kas ir „maza starp tūkstošiem no Jūdas” (Mihas 5:1), — kļūs par vietu, kur piedzims Mesija.

Līdzīgi pravieša Jesajas mācībām, arī daudzas Mihas mācības ir rakstītas ebreju dzejas formā. Mihas pravietojumu par Jeruzālemes izpostīšanu ļaudis atcerējās daudzus gadus vēlāk — Jeremijas laikā (skat. Jeremijas 26:18).

Satura izklāsts

Mihas 1.–3. nodaļa Miha pravieto par Israēla ļaužu sodīšanu un iznīcināšanu, ieskaitot tos, kuri dzīvo Samarijā un Jeruzālemē. Runājot par Israēla ļaužu nenovēršamo iznīcināšanu, Miha tam par iemeslu min tādus grēkus kā elku pielūgšanu un trūcīgo apspiešanu, ko īsteno augstākie sabiedrības slāņi. Viņš nosoda arī korumpētos reliģijas pasniedzējus, kuri māca par naudu.

Mihas 4.–5. nodaļa Miha pravieto par Israēla tautas atjaunošanu. Viņš pravieto arī par to, ka Mesija piedzims Betlēmē.

Mihas 6.–7. nodaļa Miha apraksta dažus no veidiem, kādos Jehova ir svētījis Israēla ļaudis. Miha māca saviem ļaudīm, ka taisnīgs dzīvesveids, žēlastības mīlēšana un sekošana Tam Kungam ir svarīgāka par upurēšanu un ziedojumiem. Miha liecina, ka Jehova ir līdzcietīgs un piedod grēkus tiem, kuri tos nožēlo.