Ievads Jesajas grāmatā

Kādēļ studēt šo grāmatu?

Kad Jēzus Kristus pēc Savas Augšāmcelšanās apmeklēja nefijiešus, Viņš tiem citēja daudzus Jesajas vārdus, sacīdams: „Bausli Es dodu jums, ka jums būs cītīgi pētīt šīs lietas, jo diženi ir Jesajas vārdi.” (3. Nefija 23:1.) Viņš pateica tiem arī to, ka visi Jesajas pravietojumi piepildīsies (skat. 3. Nefija 23:3). Jesajas grāmata tika uzrakstīta lielas ļaundarības un atkrišanas laikos, un tajā tika runāts gan par to, kas notiks Jesajas laikā, gan par to, kas notiks vēlāk. Laikam jau vissvarīgākā Jesajas grāmatas daļa ir Jesajas liecība un apliecinājums, ka Jēzus ir Kristus, Israēla Svētais un apsolītais Mesija. Jesajas grāmatas studēšana var stiprināt studentu liecību par Glābēju un mācīt tiem ieklausīties Svētajā Garā, mēģinot izprast Svētajos Rakstos ietvertos simbolus. Nobriestot izpratnei par evaņģēliju, studenti varēs novērtēt Jesajas liecību un iegūt vēlmi studēt viņa vārdus, izsakoties līdzīgi Nefijam: „Manu dvēseli iepriecina viņa vārdi …, jo viņš patiesi redzēja manu Pestītāju.” (2. Nefija 11:2.)

Kas sarakstīja šo grāmatu?

Jesajas grāmatas autors ir Jesaja (Amoca dēls). Viņa vārds tulkojumā no ebreju valodas nozīmē „Tas Kungs ir mana pestīšana”, un šī doma atspoguļojas arī viņa rakstos. Jesaja kalpoja par pravieti, kurš aptuveni 40 gadu garumā sludināja Jeruzālemes ļaudīm (aptuveni 740.–701. g.pirms Kr.) Jūdejas dienvidu ķēniņvalsts ķēniņa Usijas, Jotāma, Ahasa, Hiskijas un Manases valdīšanas laikā. Jesaja bija precējies, un viņam bija vismaz divi dēli (skat. Jesajas 7:3; 8:1–3). „Saskaņā ar tradīciju, viņš ķēniņa Manases valdīšanas laikā tika „sazāģēts uz pusēm”.” (Bible Dictionary, „Isaiah”.)

Kad un kur tā tika sarakstīta?

Jesajas grāmata tika sarakstīta Jesajas kalpošanas laikā (aptuveni 740.–701. g.pirms Kr.). Tā kā kalpojot Jesaja galvenokārt vērsās pie Jeruzālemes iedzīvotājiem, tad, visdrīzāk, Jeruzāleme arī bija tā vieta, kur radās šī grāmata.

Kādas ir šīs grāmatas īpašās iezīmes?

„Jesaja ir visvairāk citētais pravietis, kuru Jēzus, Pāvils, Pēteris un Jānis (savā atklāsmes grāmatā) citēja vairāk nekā jebkuru citu no Vecās Derības praviešiem. Tāpat arī Mormona Grāmatā, kā arī Mācībā un Derībās Jesaja tiek citēts biežāk nekā jebkurš cits pravietis.” (Bible Dictionary, „Isaiah”.)

Jesajas pravietojumiem bieži vien ir vairāki skaidrojumi un tiem ir paredzēts īstenoties vairākkārt. Runājot par Jesajas pravietojumiem, elders Dalins H. Oukss no Divpadsmit apustuļu kvoruma teic: „Jesajas grāmatā ir ietverti ļoti daudzi pravietojumi, kuriem paredzēta šķietami vairākkārtēja īstenošanās. Šķiet, ka daļa Jesajas pravietojumu attiecas gan uz ļaudīm viņa dienās, gan turpmākās paaudzes apstākļiem. Šķiet, ka citos pravietojumos, kas bieži vien ir simboliski, tiek runāts par notikumiem laika zenītā, kad pēc Dieva Dēla krustā sišanas Jeruzāleme tika izpostīta, bet tās ļaudis — izklīdināti. Šķiet, ka tie paši pravietojumi var attiekties vai būt saistīti arī ar notikumiem Glābēja Otrās atnākšanas laikā. Tas, ka daudziem pravietojumiem ir vairākas nozīmes, parāda mums, cik svarīgi būtu tiekties pēc atklāsmes no Svētā Gara, lai Tas palīdzētu mums to izskaidrošanā. Kā teicis Nefijs, Jesajas vārdi „ir saprotami visiem tiem, kuri ir piepildīti ar pravietojuma garu” (2. Nefija 25:4).” („Scripture Reading and Revelation”, Ensign, 1995. g. janv., 8. lpp.) Jesajas 29. nodaļā ir ietverts pravietojums par evaņģēlija atjaunošanu, ieskaitot Mormona Grāmatas iznākšanu, kā arī sarunu starp Martinu Herisu un profesoru Čārlzu Antonu (skat. Jesajas 29:11–12; Džozefs Smits — Vēsture 1:63–65).

Rakstot, Jesaja pieņem, ka lasītājam ir izpratne par Israēla valsts un to ieskaujošo reģionu ģeogrāfisko izvietojumu, kā arī ebreju dzeju.

Satura izklāsts

Jesajas 1.–12. nodaļa Jesaja raksta par Israēla ļaudīm kā par atkritušu un samaitātu tautu. Jesaja paskaidro, ka Israēla ļaudis tiks svētīti, ja vien nožēlos grēkus, un sodīti, ja tie turpinās būt dumpīgi. Viņš pravieto par Atjaunošanas notikumiem, tostarp Israēla ļaužu sapulcināšanu pēdējās dienās. Tiek pieminēta Jesajas aicināšana kalpošanā un gaidāmais Jūdejas karš ar Efraimu un Sīriju. Jesaja pravieto par Mesiju.

Jesajas 13.–27. nodaļa Bābeles krišana kalpos par priekšvēstnesi pasaules iznīcināšanai, kas notiks Otrās atnākšanas laikā. Israēla ļaudis tiks izklīdināti, lai vēlāk atkal tiktu sapulcināti. Israēla ļaudis baudīs tūkstošgades mieru un svinēs uzvaru pār Bābeli (pasauli). Jesaja apraksta Dieva sodības, kas nāks pār ļaunajām tautām. Israēla ļaudis piepildīs Zemi.

Jesajas 28.–35. nodaļa Jesaja pareģo Atkrišanu, Atjaunošanu un Mormona Grāmatas iznākšanu. Israēla ļaudis tiks izklīdināti tādēļ, ka viņi noraida To Kungu un praviešus. Pirms Otrās atnākšanas cilvēki novērsīsies no Tā Kunga un kļūs ļauni. Ciānu balstīs tās stabi. Otrās Atnākšanas laikā Tas Kungs sodīs ļaunos.

Jesajas 36.–39. nodaļa Jesaja apraksta asīriešu iebrukumu. Ķēniņš Hiskija prasa Jesajam padomu par to, kā novērst Jeruzālemes iznīcināšanu.

Jesajas 40.–48. nodaļa Jesaja raksta par Jēzu Kristu, kurš būs Israēla ļaužu Gans un Gaisma citticībniekiem. Tas Kungs aicinās glābēju (ķēniņu Kīru), lai tas atbrīvotu Israēla ļaudis no gūsta. Šis glābējs kalpo par Jēzus Kristus prototipu, kurš kļūs par mūsu īsteno Glābēju. Jēzus Kristus viens pats glābs Israēla ļaudis, taču neviens neglābs Bābeli.

Jesajas 49.–66. nodaļa Pēdējās dienās Tas Kungs sapulcinās Israēla ļaudis. Jesaja apraksta Mesijas ciešanas. Jesaja aicina, lai visi meklētu To Kungu. Otrās Atnākšanas laikā Tas Kungs iznīcinās ļaunos.