Ievads Ezras grāmatā

Kādēļ studēt šo grāmatu?

Ezras grāmatā ir ietverts stāsts par divu ebreju grupu atgriešanos no Babilonijas — Jeruzālemē, kur šie ļaudis atjaunoja templi un savu kopienu. Studējot Ezras grāmatu, studenti varēs mācīties par to, ka Tas Kungs dod Saviem ļaudīm spēku — pārvarēt pretestību un īstenot Viņa gribu. Studenti var mācīties arī par to, cik svarīgi būtu neatkārtot iepriekšējo paaudžu grēkus.

Kas sarakstīja šo grāmatu?

Kaut arī daļa no Ezras grāmatā iekļautā materiāla ir rakstīta pirmajā personā kā memuāri (skat. Ezras 7.–9. nodaļu), mēs nezinām, kurš beigu beigās pievienoja šos materiālus grāmatā ietvertajam stāstam. Daudzi pētnieki uzskata, ka cilvēks, kurš apkopoja Ezras grāmatu, uzrakstīja vai apkopoja arī 1. un 2. Laiku grāmatu un Nehemijas grāmatu.

Kad un kur tā tika sarakstīta?

Mums nav zināms, kad un kur tika sarakstīta Ezras grāmata. Pastāv dažādi aprēķini par Ezras grāmatas sarakstīšanas laiku, attiecinot to uz periodu no 440. līdz 300. g. pirms Kr. Kaut arī šī grāmata galvenokārt tika sarakstīta ebreju valodā, daļa no tās (skat. Ezras 4:8 – 6:18; 7:12–26) tika sarakstīta aramiešu valodā, kurā tika runāts Persijas impērijā. Aramiešu valodas iekļaušana varētu norādīt uz to, ka daļa no Ezras grāmatas ir tikusi sarakstīta laikā, kad Israēla tauta atradās Persijas impērijas pakļautībā, vai pēc tam (aptuveni 530.–334. g. pirms Kr.).

Kādas ir šīs grāmatas īpašās iezīmes?

Viens no ievērojamākajiem notikumiem, kas aprakstīts Ezras grāmatā, ir Jeruzālemes tempļa pabeigšana, kuru pirms daudziem gadiem bija nopostījuši babilonieši. Ezras 1.–6. nodaļā ir ietverts stāsts par pirmās ebreju grupas atgriešanos Jeruzālemē, kas notika aptuveni 537. g. pirms Kr., un viņu centieniem atjaunot templi. Ezras 7.–10. nodaļā ir ietverts stāsts par Ezras atgriešanos Jeruzālemē, kas notika aptuveni 458. g. pirms Kr., un viņa centieniem palīdzēt tur dzīvojošajiem ebrejiem ievērot Tā Kunga pavēli, kas aizliedz stāties laulībā ārpus derības.

Satura izklāsts

Ezras 1. nodaļa Īstenojot senu pravietojumu, Persijas ķēniņš Kīrs atļauj Bābelē dzīvojošajiem ebrejiem atgriezties Jeruzālemē, lai atjaunotu templi. Pirmā ebreju grupa atgriežas Šešbacara vadībā, kuru dēvē arī par Zerubābelu (skat. Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „Zerubābels”).

Ezras 2.–4. nodaļa Pārnākušie trimdinieki tiek uzskaitīti. Ebreju apgabala vadītāja Zerubābela un augstākā priestera Ješuas vadībā ebreji vispirms atjauno tempļa altāri. Viņi uzsāk tempļa atjaunošanu, bet ir spiesti pārtraukt darbus, jo samarieši ceļ pret tiem apsūdzību, nosūtot to Persijas ķēniņam.

Ezras 5.–6. nodaļa Pēc daudziem gadiem, kuru laikā ebreji nav turpinājuši darbu pie tempļa celtniecības, Zerubābels, Ješua, pravietis Hagajs un pravietis Zaharja cenšas atsākt tempļa atjaunošanas darbus. Tā laika Persijas ķēniņš Dārijs atkārtoti apstiprina ķēniņa Kīra izdoto pavēli par ebreju tempļa atjaunošanu. Templis tiek pabeigts un iesvētīts.

Ezras 7.–10. nodaļa Ķēniņš Artakserkss pilnvaro Ezru vadīt vēl vienas ebreju grupas atgriešanos Jeruzālemē. Ezra atklāj, ka daudzi ebreji, ieskaitot vadītājus, nav klausījuši Tam kungam, stājoties laulībā ar cittautietēm, kuras piekopj elkdievību. Vainīgie atzīstas savā grēkā un šķiras no savām svešzemju sievām.