Seminārs
47. stunda: Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana (2. daļa)


„47. stunda: Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana (2. daļa)”, Vecā Derība: semināra skolotāja materiāli (2018. g.)

„47. stunda”, Vecā Derība: semināra skolotāja materiāli

47. stunda

Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana (2. daļa)

Ievads

Mācību materiāli šim prasmīgi pārzināmajam doktrinārajam tematam ir sadalīti divās daļās. 2. daļā studenti veiks praktisko vingrinājumu, lai veicinātu savu sapratni par to, ko apguva 1. daļā. Viņi arī studēs Prasmīgi pārzināmo doktrīnu apkopojuma 3.4 rindkopu un patieso principu, ka, „veicot Izpirkšanu, Jēzus Kristus ne vien cieta par mūsu grēkiem, bet arī uzņēmās uz Sevis visas cilvēces sāpes, kārdinājumus, slimības un vājības (skat. Jesajas 53:3–5; Almas 7:11–13)”. Kopā ar šo patieso principu studenti studēs prasmīgi pārzināmo doktrināro rakstvietu, kas atrodama Jesajas 53:3–5. Prasmīgi pārzināmo doktrīnu kumulatīvā atkārtošana ir iekļauta šīs stundas beigās.

Piezīme! Jūs varat mācīt šīs stundas segmentus vienā nodarbības sesijā vai vairāku nodarbību sesijās. Ja jūs izvēlēsieties mācīt šos segmentus vairāku nodarbību sesijās, jums, pirms mācāt jaunu segmentu, vajadzēs īsumā pārskatīt ar studentiem, ko viņi apguva iepriekšējos segmentos.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Praktiskais vingrinājums (15 minūtes)

Pārskatiet kopā ar audzēkņiem tālāk dotos principus no sadaļas „Garīgo zināšanu iegūšana” Prasmīgi pārzināmo doktrīnu apkopojumā: rīkošanās ticībā, priekšstatu un jautājumu izvērtēšana mūžības skatījumā un tiekšanās pēc papildus zināšanām, izmantojot dievišķi noteiktus avotus.

izdales materiāla ikonaSadaliet studentus grupās pa diviem vai trim cilvēkiem. Iedodiet katrai grupai tālāk doto izdales materiālu. Aiciniet studentus darboties savā grupā, lai atbildētu uz izdales materiālā dotajiem jautājumiem un būtu gatavi dalīties savās atbildēs ar pārējiem.

(Piezīme: Jūs varat piemērot tālāk doto situācijas aprakstu savu audzēkņu pieredzei un vajadzībām un aizstāt personvārdu Artūrs ar jūsu apgabalā izplatītāku personvārdu.)

Es nedomāju, ka Dievs jebkad man piedos

  1. Lūdziet kādu no savas grupas nolasīt tālāk doto situācijas aprakstu.

    Tavs draugs Artūrs pēdējā laikā izturas manāmi mazdūšīgi. Katru reizi, kad tu jautā, kas ir noticis, viņš atbild, ka negrib par to runāt. Pēc dažām nedēļām viņš beidzot pasaka, ka iemesls tam, kāpēc viņš pēdējā laikā ir bijis tik bēdīgs, ir tāds, ka viņš jūtas vainīgs par dažiem grēkiem, ko ir izdarījis.

    Artūrs tev pasaka, ka agrāk ir mēģinājis nožēlot grēkus, taču atskārtis, ka viņu atkal un atkal nomoka tie paši grēki. Viņš tev pasaka, ka ir atmetis grēku nožēlošanu un ir sācis grēkot vēl smagāk. Artūrs tev pasaka: „Mani grēki ir tik smagi, ka Dievs nekad negribēs mani pieņemt atpakaļ. Es nedomāju, ka Viņš jebkad man piedos.”

  2. Apspriediet savā grupā šādus jautājumus:

    1. Kā jūs varētu aicināt Artūru rīkoties ticībā, lai pārvarētu savu vainas apziņu?

    2. Ko no Debesu Tēva glābšanas ieceres jūs varētu pastāstīt Artūram, lai viņam palīdzētu citādi palūkoties uz savu situāciju?

  3. Izstudējiet savā grupā tālāk dotos citātus. Meklējiet apgalvojumus, kas, jūsuprāt, var palīdzēt Artūram.

    Elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma:

    Džefrijs R. Holands

    „Lai arī jums šķistu, ka ir par vēlu, lai arī cik daudz izdevību, jūsuprāt, esat palaiduši garām, lai arī cik daudz kļūdu esat izdarījuši, vai arī lai cik talantu, jūsuprāt, jums nav, vai arī cik tālu jūs būtu prom no mājām un ģimenes, un Dieva, es liecinu, ka jūs neesat tik tālu, lai jūs nevarētu aizsniegt dievišķā mīlestība. Jūs nevarat nogrimt tik dziļā vietā, kur neiespīdētu Kristus bezgalīgās Izpirkšanas gaisma” (Džefrijs R. Holands, „Strādnieki vīna dārzā” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2012. g. maijs, 33. lpp.).

    Elders Nīls L. Andersens no Divpadsmit apustuļu kvoruma:

    Nīls L. Andersens

    „Dažkārt, kad nožēlojam grēkus, kad katru dienu cenšamies kļūt līdzīgāki Kristum, mēs atskārstam, ka atkal un atkal cīnāmies ar tām pašām grūtībām. Tas ir tā, it kā mēs kāptu kalnā, kas noaudzis ar kokiem; reizēm mēs neredzam savu progresu, līdz mēs nokļūstam tuvāk virsotnei un atskatāmies no kādas augstākas vietas. Nezaudējiet drosmi. Ja jūs pūlaties un strādājat pie tā, lai nožēlotu, jūs esat grēku nožēlošanas procesā” (Nīls L. Andersens, „Nožēlojiet … lai Es varētu jūs dziedināt” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2009. g. nov., 41. lpp.).

    Prezidents Dīters F. Uhtdorfs, tolaik Augstākā prezidija loceklis:

    Dīters F. Uhtdorfs

    „Mēs visi esam redzējuši, kā mazulis mācās staigāt. Viņš sper mazu soli, grīļojas un krīt. Vai mēs norājam viņu par šādu mēģinājumu? Protams, nē. Kurš tēvs sodītu savu mazo bērnu, kas mācās staigāt, par to, ka viņš paklūp? Mēs iedrošinām, aplaudējam un paslavējam, jo ar katru mazo soli bērns kļūst līdzīgāks saviem vecākiem.

    Salīdzinot ar Dieva pilnību, mēs, mirstīgie, esam tik tikko labāki par neveikliem, nedrošiem mazuļiem. Taču mūsu mīlošais Debesu Tēvs vēlas, lai mēs kļūtu līdzīgāki Viņam, un … tam jābūt arī mūsu mūžīgajam mērķim. Dievs saprot, ka mēs nevaram sasniegt šādu stāvokli vienā mirklī, bet tikai sperot vienu soli pēc otra” (Dīters F. Uhtdorfs, „Četri tituli” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2013. g. maijs, 58. lpp.).

    Elders Deils G. Renlands no Divpadsmit apustuļu kvoruma:

    Deils G. Renlands

    „Dievam daudz vairāk rūp tas, kas mēs esam un par ko mēs kļūstam, nekā tas, kas mēs reiz bijām. Viņam rūp, ka mēs turpinām censties” (Deils G. Renlands, „Pēdējo dienu svētie, turpiniet censties” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2015. g. maijs, 56. lpp.).

  4. Kādi vārdi vai frāzes no šiem citātiem varētu palīdzēt Artūram?

  5. Vai varat iedomāties jebkurus citus dievišķi noteiktos avotus, tādus kā Svētos Rakstus vai konferenču runas, kas arī varētu palīdzēt Artūram?

„Es nedomāju, ka Dievs jebkad man piedos” izdales materiāls

Kad studenti būs pabeiguši pārrunas savā grupā, aiciniet viņus pastāstīt, ko viņi ir iemācījušies.

Doktrīnas izpratne

1. segments (8 minūtes)

Atnesiet uz klasi lietussargu vai parādiet audzēkņiem tā attēlu.

  • Kādam nolūkam izmanto lietussargu? (Lai nodrošinātu aizsardzību vai aizsegu no lietus vai saules.)

Uz tāfeles uzrakstiet vārdu kaphar. Paskaidrojiet, ka „ebreju valodā galvenais vārds, kas apzīmē izpirkšanu, ir kaphar — darbības vārds, kas nozīmē „apklāt” vai „piedot”” (Rasels M. Nelsons, „The Atonement”, Ensign, 1996. g. nov., 34. lpp.).

  • Ko Glābējs var apklāt vai no kā pasargāt, pateicoties Savam Izpirkšanas upurim? (Uzrakstiet studentu atbildes uz tāfeles.)

  • Kāpēc Jēzus Kristus spēj to paveikt?

Aiciniet studentus atvērt 3.4 rindkopu Prasmīgi pārzināmo doktrīnu apkopojumā. Lūdziet kādu studentu nolasīt šīs rindkopas pirmo teikumu. Aiciniet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Glābējs izcieta kā daļu no Viņa veiktās Izpirkšanas.

  • Ko vēl Glābējs pieredzēja, nesdams Savu Izpirkšanas upuri, neskaitot ciešanas par mūsu grēkiem? (Aiciniet, lai audzēkņi atzīmē šo doktrināri svarīgo apgalvojumu: īstenojot Izpirkšanu, Jēzus Kristus ne tikai cieta par mūsu grēkiem, bet arī uzņēmās uz sevis visas cilvēces sāpes, kārdinājumus, slimības un vājības.)

Paskaidrojiet — pateicoties tam, ka Jēzus Kristus uzņēmās uz Sevis visus mūsu grēkus, sāpes, kārdinājumus, slimības un vājības, Viņš var mums sniegt piedošanu, dziedinājumu, spēku un mierinājumu visās mūsu ciešanās un pārbaudījumos.

Pajautājiet studentiem, kura Vecās Derības prasmīgi pārzināmā doktrinārā rakstvieta palīdz mācīt šo doktrināri svarīgo apgalvojumu. Pēc tam, kad studenti ir atbildējuši, aiciniet viņus atvērt Jesajas 53:3–5.

Lai studentiem palīdzētu saprast šīs rakstvietas kontekstu, paskaidrojiet, ka Jesajas 53. nodaļā ir pravietojums, kas tika dots caur Jesaju par Glābēju un Viņa Izpirkšanas upuri.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Jesajas 53:3–5. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot Jesajas mācības par to, ko Glābējs pieredzēs Savas dzīves laikā un īstenojot Savu Izpirkšanas upuri. Aiciniet studentus pastāstīt, ko viņi ir atraduši. Tad aiciniet viņus atzīmēt šo rakstvietu tā, lai vēlāk to spētu vieglāk atrast.

  • Kā Glābējs bija „nicināts [un cilvēku noraidīts, … un kā Viņam] nebija svešas sāpes” (3. pants) Viņa mirstīgās dzīves laikā?

  • Ko, jūsuprāt, Jesaja vēlējās pateikt, kā tas ir pierakstīts 4. pantā, kad mācīja, ka Glābējs „nesa mūsu sērgas un ciešanas”?

  • Kā, jūsuprāt, tas, ko Glābējs pieredzēja Savas dzīves laikā un īstenojot Savu Izpirkšanu, ietekmē to, kā Viņš mūs saprot un ko Viņš pret mums jūt?

2. segments (7 minūtes)

Parādiet tālāk doto eldera Nīla A. Maksvela (1926–2004), Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu. Aiciniet kādu studentu nolasīt šo izteikumu. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, izzinot, ko Glābējs spēj izdarīt, pateicoties tam, ko izcieta, nesdams Savu Izpirkšanas upuri.

Nīls A. Maksvels

„Jēzus iemantoja pilnīgu empātiju, kad, veicot Izpirkšanu par mūsu grēkiem, uzņēmās uz Sevis arī mūsu slimības, bēdas, sāpes un vājības un iepazina šīs lietas, būdams „miesā” (Almas 7:11–12). Viņš to izdarīja, lai varētu tikt piepildīts ar pilnīgu, personīgu žēlastību un empātiju un tādējādi zināt, kā mūs mierināt mūsu vājībās. Tāpēc Viņš pilnīgi saprot visu cilvēku ciešanas. Patiesi Kristus „pazemojās visam tā, lai Viņš saprastu visu” (MD 88:6)” (Nīls A. Maksvels, „Enduring Well”, Ensign, 1997. g. apr., 7. lpp.).

  • Saskaņā ar eldera Maksvela teikto, ko Jēzus Kristus spēj izdarīt, pateicoties tam, ko izcieta? (Izsakiet atzinību par studentu atbildēm attiecībā uz Glābēja pilnīgo žēlastību un empātiju, bet arī noteikti norādiet, ka Glābējs arī spēj „mūs mierināt mūsu vājībās”, kas attiecas uz Viņa spējām sniegt mums atvieglojumu vai palīdzību mūsu ciešanās.)

  • Kā zināšanas par to, ka Glābējs ir „piepildīts ar pilnīgu, personīgu žēlastību un empātiju”, ietekmē tavas attiecības ar Viņu?

Lūdziet studentus padomāt par gadījumiem, kad viņi ir sajutuši, ka Glābējs ir sapratis viņu ciešanas vai sniedzis viņiem atvieglojumu viņu personīgajos pārdzīvojumos. Aiciniet dažus studentus pastāstīt par savām pieredzēm pārējiem audzēkņiem (atgādiniet, ka viņiem nav jādalās pārāk svētās vai personiskās pieredzēs). Jūs varētu dalīties savā pieredzē.

Lieciniet, ka, pateicoties ciešanām, ko Viņš pieredzēja, nesdams Savu Izpirkšanas upuri, Jēzum Kristum ir pilnīga empātija pret mums un Viņš var mūs stiprināt un mierināt visās dzīves grūtībās.

Prasmīgi pārzināmo doktrīnu kumulatīvais pārskats (10 minūtes)

izdales materiāla ikonaIedodiet katram studentam tālāk dotā izdales materiāla eksemplāru. Aiciniet studentus saskaņot prasmīgi pārzināmās doktrinārās rakstvietas ar tām atbilstošajām galvenajām frāzēm. Mudiniet studentus saskaņot pēc iespējas vairāk rakstvietu un frāžu trīs minūtēs, neizmantojot savus Svētos Rakstus. Pēc trīs minūtēm jūs varat dot viņiem vēl divas minūtes, lai viņi izmantotu savus Svētos Rakstus vai savu Prasmīgi pārzināmo doktrīnu uzziņu ceļvedi, lai sameklētu tos Svēto Rakstu pantus, uz kuriem viņi nezināja atbildi. Kad laiks ir beidzies, kopā ar audzēkņiem pārskatiet pareizās atbildes.

Prasmīgi pārzināmo doktrīnu saskaņošanas aktivitāte

  1. Salamana pamācības 3:5–6

  2. Jesajas 5:20

  3. Mozus 1:39

  4. Ābrahāma 3:22–23

  5. 1. Mozus 1:26–27

  6. Jozuas 24:15

  7. Jesajas 1:18

  8. Jesajas 53:3–5

  1. „Paļaujies uz To Kungu no visas sirds, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.”

  2. „Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla.”

  3. „Bēdas tiem, kas ļaunu sauc par labu un labu — par ļaunu.”

  4. Ja mēs nožēlosim grēkus, mūsu grēki kļūs „balti kā sniegs”.

  5. Jēzus Kristus panesa mūsu sāpes un cieta par mūsu grēkiem.

  6. Ābrahāms tika izraudzīts jau pirms savas dzimšanas.

  7. Dieva „darbs un … godība [ir] īstenot cilvēka nemirstību un mūžīgo dzīvi”.

  8. „Izvēlieties šodien paši sev, kam jūs kalposit.”

prasmīgi pārzināmo doktrīnu saskaņošanas aktivitāte

Pareizās atbildes: (1) a, (2) c, (3) g, (4) f, (5) b, (6) h, (7) d, (8) e