42. stunda: 1. Mozus 47.–49. nodaļa

„42. stunda: 1. Mozus 47.–49. nodaļa”, Vecā Derība: semināra skolotāja materiāli (2018. g.)

„42. stunda”, Vecā Derība: semināra skolotāja materiāli

42. stunda

1. Mozus 47.–49. nodaļa

Ievads

Jēkabs un viņa ģimene apmetās Gošenes zemē Ēģiptē. Jāzeps iepazīstināja savu tēvu Jēkabu ar faraonu, un Jēkabs svētīja faraonu. Septiņu bada gadu laikā Jāzeps gudri pārvaldīja Ēģiptes lietas. Pirms savas nāves Jēkabs svētīja Jāzepu un divus savus mazdēlus, Efraimu un Manasi, kā arī vienpadsmit citus savus dēlus.

Ieteikumi stundas mācīšanai

1. Mozus 47. nodaļa

Faraons atļauj Jēkabam un viņa ģimenei apmesties Gošenes zemē

Uzrakstiet uz tāfeles:

MANA DZĪVE:
Izglītība	Nodarbošanās	Sasniegumi	Ģimene	Baznīca

Aiciniet studentus sarunāties pa pāriem (vai jūs varat viņus lūgt pierakstīt uz papīra lapas) par to, ko viņi vēlētos sasniegt katrā no kategorijām, kas rakstītas uz tāfeles. Pēc dažām minūtēm lūdziet vienu vai divus studentus īsumā pastāstīt par saviem mērķiem katrā no šīm jomām.

Ja jums vajadzētu izvēlēties starp savu plānu savai dzīvei un to, ko Debesu Tēvs varētu būt ieplānojis jūsu dzīvei, ko jūs izvēlētos? Kāpēc?
Kā, jūsuprāt, Jāzepa dzīve bija citādāka, nekā viņš bija plānojis?

Paskaidrojiet, ka tāpēc, ka Jāzeps dzīvoja cienīgi, Tas Kungs vadīja viņa dzīvi tā, ka tas ļāva Jāzepam darīt daudz laba un pat izglābt savu ģimenes locekļu dzīvības. Rezumējiet 1. Mozus 47. nodaļu, paskaidrojot, ka faraons uzaicināja Jāzepa tēvu Jēkabu un viņa ģimeni dzīvot Ēģiptē, Gošenes zemē. Kad Jāzeps iepazīstināja savu tēvu ar faraonu, Jēkabs svētīja faraonu. Jāzeps gudri pārvaldīja Ēģiptes lietas bada laikā, izglābjot cilvēku dzīvības un iegūstot faraonam lielu bagātību.

1. Mozus 48. nodaļa

Jēkabs svētī Jāzepa dēlus un piešķir Efraimam pirmdzimtības tiesības

Paskaidrojiet, ka tad, kad Jēkabs bija kļuvis vecs, Jāzeps atveda pie viņa savus divus dēlus, Manasi un Efraimu. Aiciniet kādu studentu nolasīt Džozefa Smita tulkojumu 1. Mozus 48:7–10 (angļu valodas Bībeles pielikumā). Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi un sameklēt, ko Jēkabs teica par Jāzepu.

Ko Jēkabs teica par Jāzepu?

Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. Mozus 48:8–9. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi un izzināt, ko Jēkabs vēlējās izdarīt Manases un Efraima labā. Aiciniet studentus pastāstīt, ko viņi ir uzzinājuši.

Lūdziet studentus pacelt roku, ja viņi ir saņēmuši patriarhālo svētību. Paskaidrojiet, ka svētības, ko Jēkabs vēlējās dot Manasem un Efraimam, līdzinājās patriarhālajām svētībām, tāpēc ka tajās tika atklātas Manases un Efraima nākotnes iespējas.

Paskaidrojiet, ka Jēkabs bija savas ģimenes patriarhs, kas nozīmē to, ka viņš bija savas ģimenes tēvs jeb vadītājs. Būdams pravietis un prezidējošā priesterības amatpersona, Jēkabs bija pilnvarots, lai dotu svētības, kas līdzinājās svētībām, ko mēs mūsdienās pazīstam kā patriarhālās svētības.

Jūs varat izskaidrot, ar ko mūsdienās tēva svētība, ko dod ģimenes patriarhs, atšķiras no patriarhālās svētības, ko dod ordinēts patriarhs. Tēvs, kuram ir Melhisedeka priesterība, var jebkurā laikā dot saviem bērniem dziedināšanas svētības vai mierinājuma un padoma svētības. Patriarhālā svētība var tikt dota jebkuram cienīgam Baznīcas loceklim, un to dod patriarhs, kurš ir ticis aicināts un ordinēts Divpadsmit apustuļu kvoruma vadībā. Patriarhālajā svētībā ir paziņota saņēmēja izcelsme Israēla namā, kā arī vadība, lai palīdzētu svētības saņēmējam virzīt savu dzīvi atbilstoši Debesu Tēva gribai. Zināšanas par savu izcelsmi ir svarīgas, tāpēc ka katrai Israēla ciltij ir dotas īpašas svētības un pienākumi. Tiem, kas vēlas saņemt patriarhālo svētību, ir jāiziet intervija ar savu bīskapu vai draudzes prezidentu un jāsaņem rekomendācija. (Skat. Uzticīgi ticībai [2004. g.], 132., 133. lpp.)

Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. Mozus 48:13–14 un lūdziet klases audzēkņus izzināt, kas notika, kad Jēkabs uzlika savas rokas uz Jāzepa dēliem.

Kuru roku Jēkabs uzlika uz Efraima galvas? (Labo roku. Jūs varat paskaidrot, ka Jēkaba dienās patriarhs, dodot svētību, parasti uzlika labo roku uz pirmdzimtā dēla galvas, simboliski parādot, ka pirmdzimtības tiesību svētība piederēja viņam.)

Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt 1. Mozus 48:17–20. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi un izzināt, kāda bija Jāzepa reakcija uz to, kā Jēkabs bija uzlicis savas rokas. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi ir atraduši.

Kāpēc Jēkabs savu labo roku uzlika uz Efraima?
Kā, jūsuprāt, Jēkabs zināja, ka Efraimam bija jāsaņem pirmdzimtības svētība?
Ko mēs varam mācīties par patriarhālajām svētībām no tā, kā Jēkabs svētīja savus mazdēlus? (Kad studenti ir atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šo patieso principu: patriarhālās svētības tiek dotas caur iedvesmu no Dieva.)

Solījumi patriarhālajā svētībā ir doti ar nosacījumu, ka svētības saņēmējs ir uzticīgs. Lai ilustrētu to, cik svarīgi ir ņemt vērā brīdinājumus un rīkoties saskaņā ar padomu, kas dots patriarhālajās svētībās, nolasiet tālāk doto stāstu, ko pastāstīja prezidents Henrijs B. Airings no Augstākā prezidija:

„Reiz, sen atpakaļ, kad kalpoju par bīskapu, kāda jauna sieviete no manas bīskapijas atnāca uz interviju. Mūsu saruna iegriezās par to, ka viņa pastāstīja man, kādas bija viņas sajūtas par viņas patriarhālo svētību. Viņa pateica, ka tā drīzāk nomāca viņu, nevis palīdzēja viņai. Es laikam izskatījos pārsteigts, jo viņa paskaidroja savas sajūtas, pasakot man, ka viņas svētībā viņa tika brīdināta par seksuālu netikumību. Un, saskaņā ar viņas teikto, tajā bija maz kas teikts par ko citu. Tajā droši vien bija brīdinājums par kādu situāciju, kurā viņa varētu nonākt, un, ja viņa tad padotos kārdinājumam, viņa nodarītu lielu ļaunumu un nonāktu lielās bēdās. Viņa teica, ka tas viņai bija divtik sāpīgi — ne tikai tāpēc, ka tas bija par kaut ko tik drūmu, kad viņai bija vajadzīgs uzmundrinājums, bet arī viņas sociālā dzīve tad bija tik tukša, ka tāda situācija nemaz nevarētu rasties. …

Es labāk atceros interviju, kas man bija ar viņu nepilnu gadu vēlāk. Viņa kādu brīdi šņukstēja, sēžot uz krēsla mana rakstāmgalda otrā pusē, bīskapa kabinetā. Un tad viņa izpļāpājās un pastāstīja savu traģēdiju un to, ka tā notika tieši tā, kā viņa man bija stāstījusi un kā patriarhs to tik ilgu laiku iepriekš bija raksturojis. Savā neilgajā šaubu periodā par to, ka patriarhs varētu saredzēt ar iedvesmu, viņa bija izdarījusi izvēles, kas noveda pie gadiem ilgām bēdām” (Henrijs B. Airings, „„And Thus We See”: Helping a Student in a Moment of Doubt” [vakars ar Augstāko pilnvaroto, 1993. g. 5. febr.], 1.–2. lpp.).

Aiciniet kādu studentu, kurš ir saņēmis patriarhālo svētību, pastāstīt, kā tā ir svētījusi viņa dzīvi vai palīdzējusi viņam pieņemt pareizus lēmumus. Brīdiniet studentu neatklāt savas svētības detaļas. Ja neviens no studentiem nav saņēmis patriarhālo svētību vai ja neviens nevēlas dalīties savā pieredzē, jūs varat izteikt savas sajūtas.

Mudiniet studentus, kuri vēl nav saņēmuši savu patriarhālo svētību, apdomāt savu situāciju un apsvērt, kas viņiem ir jādara, lai sagatavotos vai būtu motivēti savas svētības saņemšanai. Paskaidrojiet: lai saņemtu patriarhālo svētību, viņiem būs jāiziet intervija ar savu bīskapu vai draudzes prezidentu, kurš viņiem var pateikt, kā šajā ziņā rīkoties.

Neatklājot patriarhālās svētības detaļas, jūs varat liecināt, kā jūs zināt, ka patriarhālās svētības tiek dotas caur iedvesmu no Dieva.

Piezīme! Jauno sieviešu personības attīstības programmā ir iekļauta vērtību pieredze, kas mudina jaunās sievietes mācīties, kā sagatavoties patriarhālās svētības saņemšanai (skat. Jauno sieviešu personības attīstība [brošūra, 2009. g.], 30. lpp.).

1. Mozus 49. nodaļa

Pirms savas nāves Jēkabs svētī savus divpadsmit dēlus

Parādiet attēlu Jēkabs svētī savus dēlus (Evaņģēlija mākslas darbu grāmata [2008. g.], nr. 12; skat. arī vietnē lds.org/media-library). Paskaidrojiet, ka 1. Mozus 49. nodaļā ir pierakstītas svētības, ko Jēkabs deva katram no saviem divpadsmit dēliem. Jūs varat ierosināt, lai studenti apskatītu šo nodaļu un atzīmētu Jēkaba dēlu vārdus, lai viņi varētu ātri atrast un ieraudzīt katra dēla svētību.

Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. Mozus 49:1–2. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi un izzināt, ko Jēkabs plānoja pateikt saviem dēliem, dodot tiem svētību.

Ko Jēkabs teica par to, ko plānoja atklāt saviem dēliem? (Viņš plānoja atklāt, kas ar viņiem jeb viņu pēcnācējiem notiks pēdējās dienās.)

Paskaidrojiet, ka divas visdetalizētākās svētības tika dotas Jūdam un Jāzepam. Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt no Jūdas svētības, kas atrodama 1. Mozus 49:8–10. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi un sameklēt svētības un pravietojumus, kas tika doti Jūdas ciltij. Paskaidrojiet, ka šajā rakstvietā vārds scepteris attiecas uz valdīšanas tiesībām.

Kādas ir dažas svētības, ko jūs atradāt?
Kādi ir daži pravietojumi, ko jūs atradāt? (Paskaidrojiet, ka atsauce uz „scepteri” norādīja uz to, ka ķēniņi, tādi kā Dāvids un Salamans, būs starp Jūdas pēcnācējiem. Ebreju valodā vārds Šīlo nozīmē „Viņš, kuram tas pienākas”, un attiecas uz Mesiju [skat. Bible Dictionary, „Shiloh”]. Džozefs Smits apstiprināja, ka Šīlo ir Jēzus Kristus, kuram bija jāpiedzimst no Jūdas cilts pēcnācējiem [skat. Džozefa Smita tulkojumu 1. Mozus 50:24 [angļu valodas Bībeles pielikumā]; Bible Dictionary, „Shiloh”]. [Skat. Old Testament Student Manual, Genesis–2 Samuel, [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g.], 98. lpp.])

Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt no Jāzepa svētības, kas atrodama 1. Mozus 49:22–26. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi un meklēt svētības un pravietojumus, kas tika doti Jāzepam un viņa pēcnācējiem.

Kādas ir dažas svētības, ko jūs atradāt?
Kādi ir daži pravietojumi, ko jūs atradāt? (Palīdziet studentiem saprast, ka pravietojums par to, ka Jāzepa „zari stiepjas mūrim pāri” [22. pants], attiecas uz viņa pēcteču izklīdināšanu pa visu pasauli, it īpaši pāri jūrai uz Amerikas kontinentu [skat. 1. Nefija 15:12]. Lehijs, Mormona Grāmatas pravietis, bija „Manases pēctecis, kas bija Jāzepa dēls” [Almas 10:3].)

Jūs varat noslēgt, daloties savā liecībā par to, cik lietderīga jūsu patriarhālā svētība ir jums bijusi.

Komentāri un skaidrojumi

1. Mozus 48:18–22. Kāpēc Efraims saņēma pirmdzimtību Manases vietā?

Prezidents Džozefs Fīldings Smits (1876–1972) mācīja šādi:

„Jāzeps, Jēkaba dēls, pateicoties savai uzticībai un godīgumam, piepildot Tā Kunga mērķus, tika apbalvots ar pirmdzimtības tiesībām Israēlā. Senos laikos bija paradums dāvāt pirmdzimtajam dēlam īpašas privilēģijas un svētības, kas, kā tika uzskatīts, viņam piederēja no dzimšanas. Rūbens, pirmais no Jēkaba dēliem, pazaudēja pirmdzimtības tiesības pārkāpuma dēļ, un tās tika piešķirtas Jāzepam, kurš bija viscienīgākais no visiem Jēkaba dēliem [1. Laiku 5:1–2].

„Kad Jēkabs svētīja Jāzepu, viņš piešķīra viņam divkāršu daļu jeb mantojumu starp viņa brāļiem Palestīnā un arī Ciānas zemes svētību — „līdz nebeidzamo kalnu vistālākajai robežai”. Viņš arī svētīja viņu ar debesu svētībām no augšienes, ar svētībām no zemes dziļumiem un pēcnācēju svētībām [1. Mozus 49:22–26]. Jēkabs arī svētīja Jāzepa divus dēlus ar viņu tēva svētībām, kuras viņi mantoja, un viņš lika Efraimu, jaunāko dēlu, pirms Manases, vecākā dēla, un ar iedvesmu no Tā Kunga piešķīra Efraimam pirmdzimtības tiesības Israēlā [1. Mozus 48:5–22]” (Džozefs Fīldings Smits, Doctrines of Salvation, apkop. Brūss R. Makonkijs [1956. g.], 3:250–251).

1. Mozus 49. nodaļa. Patriarhālās svētības

Prezidents Tomass S. Monsons (1927–2018) runāja par katra indivīda patriarhālās svētības nozīmību:

„Jūsu patriarhālā svētība … var būt īsa vai gara, vienkārša vai dziļa. … Tās patieso nozīmi nodod Gars. Jūsu svētību nevajadzētu glīti salocīt un nolikt malā. Tā nav domāta arī tam, lai to ierāmētu vai publicētu. Drīzāk, tā ir domāta tam, lai to lasītu, lai to iemīlētu, lai sekotu tās norādījumiem. Jūsu patriarhālā svētība vadīs jūs cauri dzīves tumšākajiem brīžiem. Tā vadīs jūs cauri briesmu brīžiem” (Tomass S. Monsons, „Your Patriarchal Blessing: A Liahona of Light”, Ensign, 1986. g. nov., 66. lpp.).

1. Mozus 49. nodaļa. Ar ko tēva svētība atšķiras no patriarhālās svētības?

„Tēvs, kam ir Melhisedeka priesterība, var dot tēva svētības saviem bērniem. Šīs svētības var būt īpaši noderīgas, kad bērns uzsāk skolas gaitas, dodas misijā, laulājas, dodas karadienestā vai sastopas ar īpašām grūtībām. Ģimene var pierakstīt tēva svētību ģimenes pierakstos, bet tā netiek saglabāta Baznīcas pierakstos. Vecākiem vajadzētu mudināt savus bērnus lūgt tēva svētību tad, kad tā var būt nepieciešama” (Handbook 2: Administering the Church [2010], 20.8).

Patriarhālo svētību var dot tikai ordinēts patriarhs. Pirms šīs svētības saņemšanas tās saņēmēju obligāti intervē šīs personas bīskaps vai draudzes prezidents, lai noteiktu cienīgumu un piešķirtu patriarhālās svētības rekomendāciju.

Prezidents Džozefs Fīldings Smits (1876–1972) rakstīja:

„Uzticīgs tēvs, kam ir Melhisedeka priesterība, var svētīt savus bērnus, un tā būtu patriarhālā (tēva) svētība. Šādu svētību var pierakstīt ģimenes pierakstos, taču tā netiek saglabāta Baznīcas arhīvos.Katrs tēvs, kurš ir uzticīgs šai priesterībai, ir patriarhs pār savu namu. Turklāt bērni var saņemt svētību caur ordinētu patriarhu” (Džozefs Fīldings Smits, Doctrines of Salvation, apkop. Brūss R. Makonkijs [1956. g.], 3:172).

1. Mozus 49. nodaļa. Kad manā patriarhālajā svētībā minētās svētības tiks piepildītas?

Prezidents Tomass S. Monsons (1927–2018) runāja par patriarhālajām svētībām kā par pravietojumiem attiecībā uz mūsu laicīgajām un mūžīgajām iespējām:

„Patriarhālā svētība burtiskā nozīmē satur nodaļas no jūsu mūžīgo iespēju grāmatas. Es saku mūžīgo tāpēc, ka, tieši tāpat kā dzīve ir mūžīga, arī patriarhālā svētība ir mūžīga. Tas, kas var nepiepildīties šajā dzīvē, var piepildīties nākamajā. Mums nav teikšanas pār Dieva grafiku” (Tomass S. Monsons, „Your Patriarchal Blessing: A Liahona of Light”, Ensign, 1986. g. nov., 66. lpp.).

1. Mozus 49. nodaļa. Kāpēc jūsu raduraksti ir tik svarīgi?

Kalpojot Jauno sieviešu vispārējā prezidijā, māsa Džūlija B. Beka paskaidroja, kāpēc indivīda raduraksti Israēla namā nosaka to, ka viņam ir dižciltīga izcelsme:

„Tavā [patriarhālajā] svētībā tev ir pateikts par tavu izcelsmi Israēla namā. Tie ir tavas ģimenes raduraksti, un tavi ģimenes raduraksti dažreiz tiek saukti par cilti. Visas ciltis sniedzas atpakaļ līdz dižajam patriarham Ābrahāmam. Tavi raduraksti ir svarīgi. Tas nozīmē, ka tu esi iekļauts tajos apsolījumos, kas doti Ābrahāmam, ka caur viņu visas pasaules tautas tiks svētītas [skat. 1. Mozus 26:4; Ābrahāma 2:9].

Tavi raduraksti ir „asins radniecība” [Džozefs Fīldings Smits, Doctrines of Salvation, apkop. Brūss R. Makonkijs (1956. g.), 3:248–249]. Tas jūs burtiski padara par „praviešu bērniem” [3. Nefija 20:25] ar dižciltīgu izcelsmi. Tāpēc mēs bieži sakām, ka jūs esat „jaunieši ar dižciltīgu izcelsmi” [„Carry On”, Hymns, nr. 255] un piederat pie ķēnišķīgas, „izraudzītas paaudzes” [1. Pētera 2:9]” (Džūlija B. Beka, „You Have a Noble Birthright”, Ensign vai Liahona, 2006. g. maijs, 106. lpp.).