50. stunda

2. Mozus 14.–15. nodaļa

Ievads

Pēc 10. mocības faraons atļāva Mozum un Āronam izvest Israēla bērnus no Ēģiptes. Pēc viņu aiziešanas faraons nocietināja savu sirdi un lika savam karaspēkam dzīties pakaļ israēliešiem, kuri bija apmetušies nometnē pie Sarkanās jūras. Tas Kungs brīnumainā kārtā ļāva Israēla bērniem iziet cauri Sarkanajai jūrai pa sausu zemi, lai izglābtos, kamēr faraona karaspēks tika noslīcināts. Israēla tauta dziedāja slavas un pateicības dziesmas Tam Kungam. Rīkojoties atbilstoši iedvesmai, Mozus dziedināja Māras ūdeņus.

Ieteikumi stundas mācīšanai

2. Mozus 14:1–14

Ēģiptiešu karaspēks dzenās pakaļ israēliešiem

Aiciniet studentus padomāt par gadījumu, kad viņi vai kāds, ko viņi pazīst, jutās tā, it kā nebūtu izejas no kādas sarežģītas situācijas vai grūtībām viņu dzīvē. Tā vietā, lai pastāstītu par šo gadījumu, jūs varat aicināt studentus uzrakstīt par šo gadījumu savās studiju dienasgrāmatās.

Pēc tam, kad studentiem ir bijis laiks, lai pārdomātu šo pieredzi, mudiniet viņus sameklēt principus, kas viņiem var palīdzēt pārvarēt savus izaicinājumus, kamēr viņi studē par Israēla bērnu nožēlojamo stāvokli, kā tas ir pierakstīts 2. Mozus 14.–15. nodaļā.

Ja studentiem ir pieejams ķēniņa Jēkaba Bībeles pēdējo dienu svēto izdevums, jūs varat parādīt karti nr. 2, „Israēla iziešana no Ēģiptes un ieiešana Kānaānā”, Svēto Rakstu ceļvedī.

Paskaidrojiet, ka 2. Mozus 13. nodaļā ir pierakstīts, ka Israēla bērni ieradās Sukotā. Parādiet kartē, kur atrodas Sukota. Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. Mozus 14:1–2. Lūdziet studentus sekot līdzi, meklējot, kur Tas Kungs pateica Mozum vest Israēla bērnus. Aiciniet studentus atrast Pihahirotu kartē.

• Kas jums šķiet interesants tajā, kā Tas Kungs veda Israēla bērnus? (Paskaidrojiet, ka vistiešākais ceļš uz Kānaānu būtu ceļot uz ziemeļiem no Sarkanās jūras gar Vidusjūru, taču Tas Kungs norādīja israēliešiem ceļot uz dienvidiem un apmesties nometnē pie Sarkanās jūras.)

Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. Mozus 14:3–4. Lūdziet studentus sekot līdzi, meklējot to, ko, pēc Dieva teiktā, faraons darīs, kad būs redzējis, uz kurieni israēlieši aizgājuši. Aiciniet studentus pastāstīt, ko ir atraduši. (Jūs varat atgādināt studentiem, ka Džozefa Smita tulkojumā ir paskaidrots, ka Tas Kungs nenocietināja faraona sirdi.  Faraons pats nocietināja savu sirdi.)

Aiciniet vairākus studentus pēc kārtas, pa dažiem pantiem, nolasīt 2. Mozus 14:5–9. Lūdziet studentus pievērst uzmanību tam, ko faraons izdarīja, kad israēlieši bija apmetušies pie Sarkanās jūras. Aiciniet studentus pastāstīt, ko ir atraduši.

• Kā jūs būtu reaģējuši, ja būtu redzējuši, ka faraona karaspēks dzenas pakaļ jums un jūsu ģimenei, kamēr jūs esat strupceļā — jums priekšā ir Sarkanā jūra?

Aiciniet, lai kāds no audzēkņiem nolasa, ko teicis Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma:

„Israēla bērni [bija] briesmīgā stāvoklī. … Aiz viņiem joņoja kara rati, visās pusēs bija smilšu kāpas un tieši priekšā — vienkārši daudz ūdens. … Šajā gadījumā tas burtiski bija dzīvības un nāves jautājums” (Džefrijs R. Holands, „Cast Not Away Therefore Your Confidence” [Brigama Janga universitātes svētbrīdis, 1999. g. 2. marts], 4. lpp., speeches.byu.edu).

Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. Mozus 14:10–12. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kā Israēla bērni reaģēja, kad viņi redzēja faraona armiju tuvojamies.

• Kā jūs raksturotu tautas attieksmi pret Mozu?

Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. Mozus 14:13–14. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kā Mozus atbildēja Israēla tautai.

• Ko, jūsuprāt, Mozus domāja, kad teica to, kas rakstīts 13. pantā: „Pastāviet un vērojiet, kā Tas Kungs jūs šodien izglābs: ēģiptiešus, kurus jūs šodien redzat, jūs nemūžam vairs neredzēsit?” (Jūs varat paskaidrot, ka Mozus teica israēliešiem nebaidīties un pastāvēt, un vērot, kā Dievs darīs Savu darbu viņu glābšanai; viņiem vairs nebūs jāuztraucas par ēģiptiešiem.)

• Ko, jūsuprāt, nozīmē 14. pantā rakstītais, ka „Tas Kungs karos par jums”?

2. Mozus 14:15–31

Israēla bērni iziet cauri Sarkanajai jūrai, un ēģiptiešu karaspēks tiek noslīcināts

Pielipiniet pie grīdas garu līmlentes gabalu un pasakiet studentiem, ka tas simbolizē Sarkanās jūras krastu. Aiciniet vairākus studentus paņemt savus Svētos Rakstus un nostāties līmlentes vienā pusē. Lūdziet šos studentus iztēloties, ka viņi ir Israēla bērni, kas apmetušies pie Sarkanās jūras.

Priekšmetorientēta mācīšana

Priekšmeti var būt ļoti noderīgi, lai studentiem palīdzētu iztēloties, analizēt un saprast Svētos Rakstus, sevišķi tad, kad šos priekšmetus izmanto pārrunu rosināšanai. Pielietojot priekšmetorientētu mācīšanu, pārliecinieties, ka tā palīdz sasniegt stundas mērķi un neattālina no tā.

Aiciniet kādu studentu, kurš stāv pie līmlentes, nolasīt 2. Mozus 14:15–18. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Tas Kungs pateica Mozum. Aiciniet studentus pastāstīt, ko ir atraduši.

• Ko Tas Kungs pavēlēja Mozum pateikt tautai?

• Ko Tas Kungs lika Mozum darīt?

Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. Mozus 14:19–20. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot piemēru tam, kā Tas Kungs karoja par Savu tautu, kad ienaidnieks tuvojās. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi ir atraduši.

Aiciniet vairākus studentus pēc kārtas pa dažiem pantiem nolasīt 2. Mozus 14:21–29. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot vēl citus piemērus tam, kā Tas Kungs karoja par Savu tautu.

Ja tas ir pieejams, parādiet studentiem attēlu, kurā redzams, kā Mozus pāršķeļ Sarkano jūru, un uzdodiet šādus jautājumus:

• Lai arī Tas Kungs karoja par Savu tautu, kas israēliešiem bija jādara, lai tiktu izglābti no ēģiptiešiem?

• Kādu principu israēliešu situācija var mums mācīt par saikni starp ticības pielietošanu un Tā Kunga palīdzības saņemšanu savu izaicinājumu pārvarēšanā? (Studenti var atpazīt dažādus principus, taču noteikti uzsveriet to, ka tad, kad mēs izrādīsim ticību, darot to, ko Tas Kungs pavēl, Viņš nodrošinās veidu, kā mēs varēsim pārvarēt savus izaicinājumus.)

• Kādi izaicinājumi vai grūtības ir mums visapkārt mūsdienās?

• Kad jūs esat izrādījuši ticību Tam Kungam vai redzējuši kādu, vai lasījuši par kādu, kurš izrādīja ticību Tam Kungam? Kā Tas Kungs nodrošināja šim cilvēkam veidu, kā pārvarēt savu izaicinājumu?

Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. Mozus 14:30–31. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, izzinot to, ko Israēla bērni redzēja, kad bija nonākuši drošībā — Sarkanās jūras otrā pusē.

• Saskaņā ar 31. pantu, kas notika ar israēliešiem, tāpēc ka viņi atpazina Tā Kunga darbus?

• Pamatojoties uz šo pieredzi, kādas svētības mēs varam saņemt, kad cenšamies atzīt Tā Kunga darbus savā dzīvē? (Studenti var izteikties citiem vārdiem, taču viņiem būtu jāatpazīst kaut kas līdzīgs tālāk dotajam principam: Tā Kunga darbu atzīšana savā dzīvē var mums palīdzēt vairot savu paļāvību uz Viņu un ticību Viņam.)

• Ko, jūsuprāt, jūs varētu darīt, lai biežāk atzītu Tā Kunga roku savā dzīvē?

• Kad jūs esat atzinuši Tā Kunga spēku savā dzīvē un tā rezultātā sajutuši, ka jūsu ticība Viņam un paļāvība uz Viņu ir pieaugusi?

Aiciniet studentus apdomāt, kā Tas Kungs ir darbojies viņu dzīvē, kad nākamo dažu dienu laikā viņi studēs par Mozus dzīvi. Mudiniet viņus pierakstīt savas pieredzes un dalīties tajās ar kādu ģimenes locekli vai draugu.

2. Mozus 15. nodaļa

Israēls slavē To Kungu, un Tas Kungs iedvesmo Mozu dziedināt Māras ūdeņus

Rezumējiet 2. Mozus 15:1–21, paskaidrojot, ka šajos pantos ir dziesmas vārdi, ko Mozus un Israēla tauta dziedāja, lai pastāstītu stāstu par savu atbrīvošanu no Ēģiptes un pateiktos Dievam.

Lūdziet studentus iedomāties, ka drīz viņi ceļos pa tuksnesi.

• Ja jūs sev līdzi varētu paņemt tikai vienu priekšmetu, ko jūs izvēlētos un kāpēc?

Rezumējiet 2. Mozus 15:22–23, paskaidrojot, ka pēc iziešanas cauri Sarkanajai jūrai, Israēla bērni trīs dienas ceļoja, neatraduši ūdeni. Pēc trešās dienas viņi nonāca vietā, ko sauca Māra. Mārā bija ūdens, bet tas bija rūgts un nederīgs dzeršanai.

Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. Mozus 15:24. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kā Israēla bērni reaģēja šajā sarežģītajā situācijā. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi ir atraduši.

• Ko israēlieši varēja darīt kurnēšanas vietā?

Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. Mozus 15:25–27. Lūdziet audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Mozus darīja tāpēc, ka israēliešiem bija nepieciešams ūdens.

• Ar ko atšķiras Mozus reakcija uz šo situāciju no Israēla tautas reakcijas?

• Kādu principu mēs varam mācīties no šī stāsta? (Studenti var atpazīt dažādus principus, tostarp šādu: ja mēs, saskaroties ar grūtībām, meklēsim Tā Kunga vadību lūgšanā, Viņš var mūs iedvesmot, lai mēs zinātu, kā tālāk rīkoties.)

• Kā Tas Kungs ir iedvesmojis jūs, kad esat meklējuši Viņa vadību sarežģītā jautājumā?

Noslēdziet ar savu liecību, ka stāstu par to, kā Mozus dziedināja Māras ūdeņus, var salīdzināt ar to, kā Tas Kungs var dziedināt mūs. Kad mēs rīkojamies saskaņā ar Tā Kunga doto iedvesmu, sekojam Viņa praviešiem un ievērojam Viņa baušļus, mēs ieaicinām savā dzīvē Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas dziedinošo spēku, lai tas atbrīvotu mūs no sarūgtinājuma.

Komentāri un skaidrojumi

2. Mozus 14. nodaļa. Mozus uzticējās Dievam un rīkojās saskaņā ar Svētā Gara čukstiem

Kaut kad starp Mozus sākotnējo aicinājumu par pravieti un to, kad viņš un Israēla bērni izgāja cauri Sarkanajai jūrai, Tas Kungs viņam sacīja: „Tu tiksi darīts stiprāks par daudziem ūdeņiem; jo tie klausīs tavai pavēlei, it kā tu būtu Dievs” (Mozus 1:25). Kā Mozus zināja, ko darīt, kad viņš un Israēla bērni bija iesprostoti starp Sarkano jūru un faraona karaspēku?Mācības un Derību 8:2–3 mums ir mācīts, ka Tas Kungs atklāj patiesību un iedvesmu mūsu prātā un sirdī caur Svēto Garu un ka tas bija ar šo „atklāsmes garu”, ka Mozus „izveda Israēla bērnus caur Sarkano jūru pa sausu zemi”. Mozus bija paraugvadītājs, tāpēc ka spēja zināt Dieva gribu un rīkoties saskaņā ar to, atpazīstot Svētā Gara čukstus.

2. Mozus 14:10–31. Kāpēc Dievs veda Israēlu pie Sarkanās jūras?

„Daži mūsdienu pētnieki ir apgalvojuši, ka Mozus neveda Israēlu tieši pie pašas Sarkanās jūras (Sarkanās jūras Suecas līča atzara) un tad tai cauri, bet drīzāk caur „Niedru jūru”, jo ebreju valodā Yam Suph nozīmē „Niedru jūra”. Šie pētnieki uzskata, ka šķērsošanas vieta bija purvaina zemiene pie Rūgtajiem ezeriem. … Viņi apgalvo, ka ēģiptiešu kara rati iestiga dubļos un tad karavīri noslīka, kad nāca palu ūdeņi. Taču pēdējo dienu svētajiem ir informācija, ka Israēla iziešanas stāsts ir pareizs. Gan Mormona Grāmatā, gan Mācībā un Derībās ir tieši pateikts, ka tā bija Sarkanā jūra (skat. 1. Nefija 17:24–27; MD 8:3). 2. Mozus 14:22, 29 ir pateikts, ka „ūdeņi tiem bija kā vaļņi pa labi un pa kreisi”, kas visnotaļ nozīmē ko vairāk par purvaina apvidus šķērsošanu, ko nosusinājušas pēkšņas vēja brāzmas.

Tam Kungam varēja būt vismaz divi iemesli, kāpēc vest Israēlu cauri Sarkanajai jūrai. Pirmkārt, šāda rīcība parādīja Viņa godbijību iedvesošo un lielo, aizsargājošo spēku. Viņš bija vienīgais karotājs šajā kaujā pret vienu no briesmīgākajiem karaspēkiem pasaulē. Tādējādi šis notikums bija sākums un pierādījums Viņa prasībai — turpmāk paļauties uz Viņu un klausīt Viņam. Otrkārt, kad kauja bija beigusies, ēģiptiešu karaspēks bija iznīcināts. Ēģiptes valsts spēka atjaunošanai nepieciešamais laiks ļāva Israēlam [netraucēti] nostiprināties apsolītajā zemē.

Pāvils mācīja, ka iziešana cauri Sarkanajai jūrai un mākoņa vai uguns staba klātesamība neapšaubāmi simbolizēja kristības ar ūdeni un uguni (skat. 1. korintiešiem 10:1–4)” (Old Testament Student Manual: Genesis–2 Samuel, 3. izd. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g.], 120.–121. lpp.).

2. Mozus 14:31. „Redzēja lielo spēku, ko Tas Kungs bija parādījis”

Prezidents Henrijs B. Airings no Augstākā prezidija paskaidroja, ka, veltot laiku tam, lai atpazītu, kā Tas Kungs ir mūs svētījis, mūsu ticība un liecība augs:

„Gadiem ilgi es katru dienu pierakstīju dažas rindiņas. Es nekad neizlaidu nevienu dienu, lai arī cik noguris biju, vai arī cik agri man bija jāceļas nākamajā dienā. Pirms es rakstīju, es apdomāju šo jautājumu: „Vai es šodien esmu redzējis Dieva roku sniedzamies, lai pieskartos mums, mūsu bērniem vai ģimenei?” Šādi turpinot, kaut kas sāka atgadīties. Dienas beigās, to pārdomādams, es redzēju pierādījumus tam, ko Dievs bija darījis kādam no mums, ko es nebiju ievērojis dienas aizņemtajos brīžos. Kad tas notika, un tas notika bieži, es sapratu, ka, cenšoties atcerēties, es ļāvu Dievam man parādīt to, ko Viņš bija paveicis.

Manā sirdī sāka augt ne tikai pateicība. Izauga mana liecība. Es ieguvu arvien lielāku pārliecību par to, ka mūsu Debesu Tēvs dzird un atbild uz lūgšanām. Es sajutu lielāku pateicību par sirds mīkstināšanu un attīrīšanu, pateicoties Glābēja, Jēzus Kristus, veiktajai Izpirkšanai. Un es ieguvu lielāku pārliecību par to, ka Svētais Gars var mums visu atgādināt, — pat to, ko mēs neievērojām vai kam nepievērsām uzmanību tad, kad tas notika” (Henrijs B. Airings, „Ak, atcerieties, atcerieties”, Ensign vai Liahona, 2007. g. nov., 67. lpp.).