Šī ir pirmā no divām nodarbībām par Mozus gr. 5. nodaļu. Mozus gr. 5:1–11 māca par Ādama un Ievas pieredzi pēc Krišanas. Kad Ādams un Ieva bija pienesuši upuri, paklausot Dieva pavēlēm, viņi uzzināja, ka var tikt izpirkti un iemantot mūžīgās dzīves svētības.
Aiciniet, lai studenti padomā par kādu gadījumu, kad tiem ir nācies pieredzēt būtiskas pārmaiņas savā dzīvē, piemēram, pārceļoties uz jaunu dzīvesvietu vai mainot skolu. Aiciniet, lai viens vai pāris studentu īsi padalās savā pieredzē.
Paskaidrojiet, ka pēc izraidīšanas no Ēdenes dārza Ādams un Ieva pieredzēja būtiskas pārmaiņas. Lai palīdzētu studentiem uzzināt par šīm pārmaiņām, pārzīmējiet uz tāfeles doto tabulu vai sagatavojiet attiecīgu izdales materiālu. Aiciniet, lai studenti aizpilda tabulas sadaļas zem virsraksta „Pēc Krišanas”, uzmeklējot informāciju Mozus gr. 5:1–4. Atkarībā no jūsu studentu vajadzībām, jūs varētu aicināt veikt šo uzdevumu individuāli vai strādājot pāros, vai arī jūs varētu pildīt to kopīgi.
Pirms un pēc Krišanas
Pirms Krišanas:
Ādamam un Ievai nebija jāstrādā, lai sagādātu sev uzturu.
Ādamam un Ievai nevarēja būt bērnu.
Ādams un Ieva dzīvoja Dieva klātbūtnē un runāja ar Viņu vaigu vaigā.
Kad studenti būs aizpildījuši minēto tabulu, lūdziet, lai viņi pastāsta par uzieto. Aiciniet, lai studenti atzīmē 4. pantā ietverto frāzi „tie bija padzīti no Viņa klātbūtnes”.
Kā Ādams un Ieva, jūsuprāt, jutās, pēc tam, kad tie tika padzīti no Dieva klātbūtnes? Kādēļ?
Kādu terminu mēs izmantojam, lai aprakstītu atšķirtību no Dieva klātbūtnes? (Garīgā nāve.)
Aiciniet, lai kāds no studentiem nolasa pārējiem turpmāk minēto apgalvojumu. Lūdziet, lai pārējie pievērš uzmanību abiem visu cilvēku garīgās nāves iemesliem.
„Svētie Raksti māca par diviem garīgās nāves iemesliem. Pirmais iemesls ir Krišana un otrais ir mūsu pašu nepaklausība.” (Uzticīgi ticībai: evaņģēlija norādes (2005. g.), 128. lpp.)
Kā Ādama un Ievas Krišana liek mums pieredzēt garīgo nāvi? (Mēs visi piedzimstam kritušā pasaulē, kur mēs esam atšķirti no Dieva klātbūtnes.)
Kā mūsu pašu nepaklausība liek mums pieredzēt garīgo nāvi? (Kad mēs grēkojam, mēs kļūstam garīgi aptraipīti un vairs neesam cienīgi uzturēties sava Debesu Tēva klātbūtnē.)
Lai palīdzētu studentiem saprast, kā garīgā nāve saistās ar viņu personīgajām izvēlēm, uzrakstiet uz tāfeles šo nepabeigto apgalvojumu: Kad es esmu grēkojis, es jūtu … Pēc tam aiciniet, lai studenti padomā, kā viņi jūtas pēc tam, kad grēkojot ir izrādījuši apzinātu nepaklausību kādam bauslim. Nelūdziet tiem dalīties savās sajūtās ar pārējiem.
Atvēliet studentiem pietiekami daudz laika pārdomām un pēc tam norādiet, ka vainas, kauna, nožēlas un tukšuma sajūta un Tā Kunga Gara nejušana var norādīt uz to, ka mēs savas nepaklausības dēļ esam attālinājušies no Debesu Tēva. Caur šīm izjūtām mēs vismaz nelielā mērā varam saprast, ko nozīmē atšķirtība no Debesu Tēva klātbūtnes (skat. M&D 19:20).
Ādams un Ieva pienesa upurus, paklausot Dieva pavēlēm
Paskaidrojiet, ka Debesu Tēvs palīdzēja Ādamam un Ievai saprast, kā pārvarēt garīgās nāves sekas, lai tie no jauna varētu baudīt Viņa klātbūtni.
Aiciniet, lai kāds no studentiem nolasa pārējiem Mozus gr. 5:5. Lūdziet, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Debesu Tēvs pavēlēja Ādamam un Ievai pēc Krišanas. Lūdziet, lai studenti pastāsta par uzieto.
Ko tas nozīmē — „upurēt savu ganāmpulku pirmdzimtos”? (Upurēt uz altāra avju pirmdzimtos tēviņus.)
Kā Ādams rīkojās, saņemot šo pavēli?
Attēls
jērs
Parādiet studentiem jēra attēlu vai uzzīmējiet to uz tāfeles. Lūdziet, lai studenti padomā, ko Ādams un Ieva varēja mācīties no savu avju pirmdzimto tēviņu upurēšanas, domājot par Debesu Tēva glābšanas ieceri un to, kas no viņiem tiek prasīts, lai atgrieztos Dieva klātbūtnē?
Aiciniet, lai kāds no studentiem nolasa pārējiem Mozus gr. 5:6. Lūdziet, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību tam, kas notika, kad Ādams un Ieva bija paklausījuši Tā Kunga pavēlēm daudzu dienu garumā.
Ko Ādamam vaicāja eņģelis?
Ko Ādams eņģelim teica?
Kādu principu mēs varam mācīties no Ādama atbildes? (Kaut arī studenti var izteikties dažādi, pārliecinieties, ka viņi ir atpazinuši šādu principu: Mēs varam izvēlēties paklausīt Tā Kunga pavēlēm pat tad, ja mēs nesaprotam, kādēļ tās tikušas dotas.)
Kā mūsu dzīve var tikt svētīta, paklausot Tā Kunga pavēlēm pat tad, ja mēs pilnībā neizprotam, kādēļ tās tikušas dotas?
Aiciniet, lai kāds no studentiem nolasa pārējiem Mozus gr. 5:7. Aiciniet, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko eņģelis mācīja Ādamam par viņa pienestajiem upuriem.
Ko, jūsuprāt, nozīmē vārds līdzība? (Atveids, salīdzinājums vai simbols.)
Spriežot pēc 7. panta, ko Tas Kungs vēlējās, lai Ādams un Ieva saprastu, upurējot savu ganāmpulku pirmdzimtos?
Norādiet uz jēra attēlu un pajautājiet:
Kā Ādama un Ievas pienestie upuri līdzinās Jēzus Kristus pienestajam upurim? (Līdzīgi Jēzum Kristum, upurjēri bija ganāmpulku pirmdzimtie tēviņi bez jebkādas vainas.)
Lai palīdzētu studentiem gūt dziļāku izpratni par to, kādēļ Tas Kungs pavēlēja Ādamam un Ievai pienest dzīvnieku upurus, lūdziet, lai kāds no studentiem nolasa pārējiem turpmāk minēto pravieša Džozefa Smita (1805–1844) izteikumu. Aiciniet, lai pārējie ieklausās viņa sacītajā par to, kāds bija dzīvnieku upurēšanas nolūks.
Attēls
Pravietis Džozefs Smits
„Protams, ka dzīvnieka asins izliešana nespētu nākt par labu nevienam cilvēkam, ja vien tas netiktu darīts, imitējot, simbolizējot jeb izskaidrojot to, kam bija jātiek pienestam caur paša Dieva dāvanu, un ja vien tas netiktu darīts, ar ticības aci pievēršoties šī diženā Upura grēku atlaišanas spēkam. …
Mēs secinām: kad vien Tas Kungs sendienās atklājās cilvēkiem, pavēlot pienest Viņam upuri, tas tika darīts, lai viņi varētu raudzīties uz priekšu ticībā, gaidot Viņa atnākšanas brīdi, un paļauties uz šīs Izpirkšanas spēku, tiecoties pēc savu grēku atlaišanas.” (Džozefs Smits, Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits (2010. g.), 3. nod.)
Kāds, spriežot pēc šī apgalvojuma, bija dzīvnieku upurēšanas nolūks?
Paskaidrojiet, ka pēc tam, kad eņģelis bija mācījis Ādamam un Ievai par Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu, viņš deva tiem papildus pavēles no Tā Kunga, lai palīdzētu tiem iemantot Izpirkšanas svētības.
Aiciniet, lai kāds no studentiem nolasa pārējiem Mozus gr. 5:8. Lūdziet, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību papildus pavēlēm, kas tika dotas Ādamam un Ievai.
Spriežot pēc 8. panta, ko Ādamam un Ievai tika pavēlēts darīt „mūžīgi”?
Lai palīdzētu studentiem saprast, ko nozīmē pavēle „piesaukt Dievu Dēla Vārdā mūžīgi”, aiciniet kādu no studentiem nolasīt pārējiem, ko ir teicis elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma:
Attēls
Džefrijs R. Holands
„Kādēļ viņiem būtu jāpiesauc Dievs? Vai tas nozīmē sabiedrisku patērzēšanu? Vai tas nozīmē draudzīgu aprunāšanos starp kaimiņiem? Nē, tas ir sauciens pēc palīdzības no vientulīgās un drūmās pasaules. Tas ir izmisuma pilns sauciens.… Tas ir sauciens no grēcīgas sirds personīgā apcietinājuma.… Tas ir sauciens pēc grēku piedošanas.” (Jeffrey R. Holland, “I Stand All Amazed,” Ensign, Aug. 1986, 69.)
Ādams un Ieva uzzina, ka viņi var tikt izpirkti un iemantot mūžīgās dzīves svētības
Uzrakstiet uz tāfeles šo nepabeigto teikumu: Ja mēs nožēlojam grēkus un piesaucam Dievu, lūdzot piedošanu, mēs …
Aiciniet, lai kāds no studentiem nolasa pārējiem Mozus gr. 5:9. Lūdziet, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Tas Kungs mācīja Ādamam un Ievai caur Svēto Garu.
Kā jūs pabeigtu uz tāfeles iesākto principu, balstoties uz to, ko esat mācījušies no 9. panta? (Kad studenti būs atbildējuši, pabeidziet uz tāfeles uzrakstīto principu, lai tas vēstītu šo patiesību: Ja mēs nožēlojam grēkus un piesaucam Dievu, lūdzot piedošanu, mēs varam tikt atpestīti no saviem grēkiem.)
Ko nozīmē — tikt atpestītam no saviem grēkiem? (Tikt glābtam jeb atbrīvotam no sava grēka garīgajām sekām un soda izciešanas, no jauna kļūstot nevainīgam Dieva priekšā.)
Ja iespējams, aiciniet, lai kāds no puišiem nolasa pārējiem Mozus gr. 5:10, bet kāda no meitenēm — Mozus gr. 5:11. Lūdziet, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību tam, kā Ādams un Ieva rīkojās, uzzinot, ka viņi var tikt izpirkti. Jūs varētu norādīt, ka šajos pantos minētais pārkāpums nozīmē augļa nobaudīšanu, kuras dēļ Ādams un Ieva pieredzēja Krišanu.
Ko Ādams un Ieva šajos pantos māca par Krišanu un Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu? (Kaut arī studenti var izteikties dažādi, pārliecinieties, ka viņi ir atpazinuši šādu mācību: Bez Ādama un Ievas Krišanas un Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas mēs nespētu iemantot mūžīgās dzīves svētības. Uzrakstiet šo mācību uz tāfeles.)
Kādas bija Ādama un Ievas emocijas, uzzinot par Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu?
Kādēļ, jūsuprāt, viņi tik ļoti priecājās, uzzinot par Izpirkšanu?
Atgādiniet studentiem, ka iepriekš viņi domāja par to, kā viņi jūtas pēc tam, kad sagrēkojot ir izrādījuši apzinātu nepaklausību kādam bauslim. Aiciniet, lai, pretstatā šīm izjūtām, studenti pieraksta savās piezīmju kladēs vai studiju dienasgrāmatās to, kā viņi jūtas, domājot par Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu, un to, kādēļ tā tiem ir tik svarīga. Piemēram, studenti varētu pabeigt šādu apgalvojumu: Pateicoties Jēzus Kristus īstenotajai Izpirkšanai, es varu …
Jūs varētu aicināt, lai tie studenti, kuri jūtas pietiekami droši, pastāsta pārējiem, ko viņi ir uzrakstījuši par Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu un to, kādēļ tā tiem ir tik svarīga.
Noslēdziet ar savu personīgo liecību par Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu un savām jūtām pret Glābēju.
Elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:
Attēls
Džefrijs R. Holands
„Krišana bija svarīga Debesu Tēva dievišķā plāna sastāvdaļa. Bez tās Ādamam un Ievai nebūtu dzimis neviens mirstīgais bērns un nebūtu nevienas cilvēku ģimenes, kas varētu pieredzēt pretestību un izaugsmi, tikumisko rīcības brīvību, izpirkšanas prieku, pestīšanu un mūžīgo dzīvi.” (Jeffrey R. Holland, “The Atonement of Jesus Christ,” Ensign, Mar. 2008, 35.)
Prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija paskaidroja, kādēļ Ādama un Ievas rīcība ir uzskatāma par pārkāpumu, nevis par grēku, sakot:
Attēls
Dalins H. Oukss
„Elders Džozefs Fīldings Smits ir teicis: „Es nekad nerunāju par Ievas līdzdalību šajā krišanā kā par grēku, un es neapsūdzu grēkā Ādamu. … Lai gan tas bija likuma pārkāpums, tas nebija grēks …, jo tas bija kaut kas tāds, kas Ādamam un Ievai bija jāpaveic!” (Doctrines of Salvation, comp. Bruce R. McConkie, 3 vols., Salt Lake City: Bookcraft, 1954–56, 1:114–15.)
Minētā atšķirība starp grēku un pārkāpumu atgādina mums par pārdomāto formulējumu otrajā Ticības apliecinājumā: „Mēs ticam, ka cilvēkus sodīs par viņu pašu grēkiem un nevis par Ādama pārkāpumu.” (Uzsvērums pievienots.) Tas sasaucas arī ar mums zināmo, likumā noteikto iedalījumu. Daži nodarījumi, piemēram, slepkavība, ir noziegums, jo tas pēc savas būtības ir nepareizi. Citi nodarījumi, piemēram, darbošanās bez licences, ir noziegums tikai tāpēc, ka likums to aizliedz. Spriežot pēc šāda iedalījuma, rīcība, kas noveda pie Krišanas, nebija grēks, kas būtu bijis nepareizi pēc savas būtības, bet gan pārkāpums — tas bija nepareizi, jo tas bija oficiāli aizliegts. Šie vārdi ne vienmēr tiek lietoti, lai apzīmētu kaut ko atšķirīgu, taču šķiet, ka attiecībā uz Krišanu šim iedalījumam ir būtiska nozīme.
Mūsdienu atklāsme liecina, ka mūsu pirmie vecāki izprata Krišanas nepieciešamību. Ādams pasludināja: „Svētīts lai top Dieva Vārds, jo mana pārkāpuma dēļ manas acis ir tapušas atvērtas, un šinī dzīvē man būs prieks, un miesā es atkal redzēšu Dievu.” (Mozus gr. 5:10.)
Pievērsiet uzmanību Ievas atšķirīgajam skatījumam un īpašajai gudrībai, jo viņa pievērsās diženās laimes ieceres mērķim un rezultātam, sakot: „Ja nebūtu mūsu pārkāpuma, mums nekad nebūtu pēcnācēju, un mēs nekad nepazītu ne labu, ne ļaunu, ne mūsu pestīšanas prieku, ne mūžīgo dzīvi, ko Dievs dod visiem paklausīgajiem.” (11. pants.)” (Dallin H. Oaks, “The Great Plan of Happiness,” Ensign, Nov. 1993, 73.)
Runājot par Ādama un Ievas atšķirīgo skatījumu uz savu pārkāpumu, elders Ričards G. Skots (1928–2015) no Divpadsmit apustuļu kvoruma paskaidroja:
Attēls
Elders Ričards G. Skots
„Vēlāk „Ādams svētīja Dievu … un sāka pravietot par zemes ģimenēm, sakot: „Svētīts lai top Dieva Vārds, jo mana pārkāpuma dēļ manas acis ir tapušas atvērtas, un šinī dzīvē man būs prieks, un miesā es atkal redzēšu Dievu.” [Mozus gr. 5:10; uzsvērums pievienots.] Ādams domāja par saviem pienākumiem. Viņš centās pieskaņot savu rīcību Tā Kunga vēlmēm. Ieva sacīja: „Ja nebūtu mūsu pārkāpuma, mums nekad nebūtu pēcnācēju, un mēs nekad nepazītu ne labu, ne ļaunu, ne mūsu pestīšanas prieku, ne mūžīgo dzīvi, ko Dievs dod visiem paklausīgajiem.” [Mozus gr. 5:11; uzsvērums pievienots.] Ievas atbilde bija raksturīga sievietei. Viņa ietvēra tajā visus, vēloties pārliecināties, ka par visiem ir padomāts. Neviena no šīm atbildēm nav pareizāka par otru. Šie abi skatījumi izriet no vīrieša un sievietes iedzimtajām īpašībām. Tas Kungs ir paredzējis, ka mēs izmantosim šīs atšķirības, lai īstenotu Viņa laimes ieceri, pieredzot personīgo izaugsmi un attīstību. Kopīgi apspriežoties, viņi nonāca pie plašākas, pareizākas izpratnes par patiesību.” (Richard G. Scott, “The Joy of Living the Great Plan of Happiness,” Ensign, Nov. 1996, 74.)