49. stunda

2. Mozus 12.–13. nodaļa

Ievads

Kad Mozus bija brīdinājis faraonu, ka pirmdzimušie dēli Ēģiptē mirs, viņš deva norādījumus israēliešiem, kā izbēgt no šīs mocības. Tas Kungs izskaidroja neraudzētās maizes svētku jeb Pashā nozīmi, kas kļuva par piemiņas dienu, kad Tas Kungs izglāba Israēlu no verdzības Ēģiptē. Pashā priekšraksts palīdzēja israēliešiem ar cerību raudzīties uz Mesijas atnākšanu un Dieva bērnu izglābšanu no garīgās nāves.

Ieteikumi stundas mācīšanai

2. Mozus 12. nodaļa

Tas Kungs iedibina Pashā

Tālāk dotais ēdiens, kas aprakstīts 2. Mozus 12. nodaļā, ir daļa no Pashā mielasta: neraudzēta maize, rūgtas zāles un jēra gaļa. Ja iespējams, jūs varat sagatavot galdu ar dažiem no šiem ēdieniem pirms stundas sākuma. Krekerus vai tortiljas var izmantot neraudzētās maizes vietā; jūs varat izmantot pētersīļus, mārrutkus vai romiešu salātus rūgto zāļu vietā; un jūs varat izmantot jebkādu gaļu kā paraugu jēra gaļai. Ja jūs nevarat nest ēdienu uz stundu, jūs varat parādīt studentiem attēlus ar dažiem minētajiem ēdieniem vai lūgt studentus iztēloties šos ēdienus atbilstošā stundas daļā. Jebkādus Pashā mielasta paraugdemonstrējumus vajadzētu veikt ar godbijību un cieņu.

Klases telpas sagatavošana

Klases telpas sagatavošana pirms stundas sākuma var rosināt studentu interesi un piesaistīt viņu uzmanību, kad viņi ienāk mācību vidē. Nepaskaidrojiet sagatavotos priekšmetus, līdz tie kļūst svarīgi atbilstošajā Svēto Rakstu kopā.

Sāciet stundu, lūdzot studentus mēģināt pēc atmiņas nosaukt 10 mocības, kas piemeklēja Ēģipti (skat. 2. Mozus 7.–11. nodaļu). Tad aiciniet kādu studentu nolasīt 2. Mozus 11:5–6. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kā Tas Kungs aprakstīja postu, kas nāks pār ēģiptiešiem pēc 10. mocības.

Paskaidrojiet, ka Tas Kungs deva israēliešiem ļoti konkrētus norādījumus, lai viņi varētu izbēgt no šīs mocības. Ja israēlieši paklausītu tiem norādījumiem, Tas Kungs „[darītu] atšķirību starp israēlieti un ēģiptieti” (2. Mozus 11:7) un aizsargātu viņu pirmdzimušos.

Aiciniet studentus pa pāriem izlasīt 2. Mozus 12:3–14, meklējot Tā Kunga konkrētos norādījumus, kas palīdzētu israēliešu ģimenēm izbēgt no šīs mocības. Aiciniet studentus atzīmēt to, ko ir atraduši.

Uzdodiet studentiem tālāk dotos jautājumus un apkopojiet viņu atbildes uz tāfeles. Kad studenti ir beiguši atbildēt uz jautājumiem, apkopotajām atbildēm vajadzētu izskatīties šādi:

Pashā, neraudzētās maizes svētki

Jērs (Jēzus Kristus)

Asinis (Jēzus Kristus veiktā Izpirkšana)

Rūgtās zāles (verdzība, grēks)

Neraudzētā maize (grēku nožēlošana, atbrīvošana no grēka)

• Ko Tas Kungs norādīja israēliešiem darīt? (Kad studenti raksturo to, ko ir izlasījuši, uz tāfeles uzrakstiet šādus vārdus: jērs, asinis, rūgtas zāles un neraudzēta maize.)

• Saskaņā ar 11. pantu, kā Tas Kungs nosauca maltīti, kas Israēlam bija jābauda? (Virs rakstītajiem vārdiem, uz tāfeles, uzrakstiet Pashā.)

• Saskaņā ar 12.–13. pantu, kāpēc tā tika saukta par Pashā?

Paskaidrojiet, ka Pashā maltītes ēdieniem un tam, kā israēliešiem bija jābauda šī maltīte, bija simboliska nozīme. Šis simbolisms mācīja israēliešiem par Tā Kunga roku viņu izglābšanā.

Lai studentiem palīdzētu analizēt un saprast šos simbolus, jūs varat sākt, aicinot studentus apēst vai iztēloties dažas rūgtās zāles.

• Kāda israēliešu dzīves daļa bija rūgta? (Kad studenti atbild, jūs varat paskaidrot, ka, ēdot rūgtās zāles, israēliešiem bija jāatceras viņu vergošana ēģiptiešiem. Uz tāfeles, pie vārdiem „rūgtās zāles”, uzrakstiet vergošana.)

• Ko vēl rūgtās zāles varēja simbolizēt israēliešu garīgajā dzīvē? (Rūgtās zāles līdzinās grēka sekām.)

Aiciniet studentus, kad viņi ēd rūgtās zāles, atcerēties, kad viņi ir sajutuši savu grēku rūgtumu. Paskaidrojiet, ka grēks mūs pakļauj rūgtai verdzībai, un mēs nespējam atgriezties Dieva klātbūtnē. Uz tāfeles, pie vārdiem „rūgtās zāles”, uzrakstiet grēks.

Norādiet uz frāzi „neraudzētā maize” uz tāfeles. Pajautājiet studentiem, vai viņi var paskaidrot, kas ir raugs. (Raugs liek mīklai pacelties; tas arī izraisa maizes bojāšanos vai pelēšanu.) Paskaidrojiet, ka raugs var simbolizēt samaitātību un grēku. Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. Mozus 12:15. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kas Israēlam bija jādara ar raugu, kas bija viņu mājās. Aiciniet viņus pastāstīt, ko viņi ir atraduši.

• Ko, jūsuprāt, visa rauga izmešana no mājas un tikai neraudzētas maizes ēšana varētu simbolizēt? (Kamēr studenti atbild, uz tāfeles, pie vārdiem „neraudzētā maize”, uzrakstiet grēku nožēlošana vai atbrīvošanās no grēka.)

Aiciniet studentus nedaudz apēst vai iztēloties neraudzēto maizi. Lūdziet viņus pievērst uzmanību tam, kas notiek ar rūgto garšu no rūgtajām zālēm. (Jūs varat paskaidrot, ka maize noņem rūgto garšu mutē.)

Vēlreiz norādiet uz vārdu jērs uz tāfeles. Aiciniet studentus klusībā pārskatīt 5. pantu, meklējot, kā Tas Kungs raksturoja jēru, kas katrai ģimenei bija jāupurē. Tad aiciniet kādu studentu nolasīt 2. Mozus 12:46. Lūdziet klases audzēkņus pievērst uzmanību vienam papildus norādījumam par jēra kauliem.

• Ko, jūsuprāt, varētu simbolizēt jērs? (Kamēr studenti atbild, uz tāfeles, pie vārda „jērs”, uzrakstiet Jēzus Kristus.)

Aiciniet studentus apēst nedaudz gaļas vai to iztēloties un padomāt par Jēzus Kristus upuri, ko Viņš nesa, lai izglābtu mūs no mūsu grēkiem.

Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. Mozus 12:21–23. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Tas Kungs darīs tām ģimenēm, kuras uztrieps jēra asinis ap savām durvīm. Paskaidrojiet, ka jēra upuris vien neaizsargāja no iznīcināšanas eņģeļa. Drošība tika apsolīta tikai tiem, kas pareizi atzīmēja savas durvis ar jēra asinīm.

• No kādas nāves Israēls tika izglābts tajā pirmajā Pashā naktī? (No fiziskās nāves.)

• No kādas nāves mums visiem ir jātiek izglābtiem? (No fiziskās un garīgās nāves.)

• Ko, jūsuprāt, jēra asinis, kas izglāba Israēlu no nāves, simbolizē? (Kamēr studenti atbild, uzsveriet, ka Jēzus Kristus veiktā Izpirkšana bija asins upuris par grēku. Uz tāfeles, līdzās vārdam „asinis”, uzrakstiet Jēzus Kristus veiktā Izpirkšana.)

• Līdzīgi israēliešiem, kuri tika pasargāti no fiziskās nāves, uztriepjot jēra asinis ap savas mājas durvīm, kā mēs varam tikt izglābti no garīgās nāves? (Studenti var izteikties citiem vārdiem, taču viņiem vajadzētu noteikt kaut ko līdzīgu tālāk dotajai doktrīnai: mēs varam tikt atbrīvoti no garīgās nāves caur Jēzus Kristus Izpirkšanas asinīm.)

Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. Mozus 12:28. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot frāzi, kas rezumē to, kā Israēla bērni bija sagatavojušies izglābšanai. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi ir atraduši.

• Kas būtu noticis, ja israēlieši būtu izvēlējušies neuztriept asinis ap savām durvīm, kā Tas Kungs bija pavēlējis?

• Ko mēs varam mācīties no israēliešu piemēra par to, kas mums ir jādara, lai attiecinātu Jēzus Kristus Izpirkšanas asinis uz savu dzīvi? (Studenti var izteikties citiem vārdiem, taču viņiem vajadzētu noteikt kaut ko līdzīgu tālāk dotajam principam: mēs varam pielietot Jēzus Kristus Izpirkšanas asinis caur grēku nožēlošanu un paklausību.)

Lai studentiem palīdzētu iegūt labāku izpratni par šo frāzi un tās nozīmību, aiciniet kādu studentu nolasīt, ko teicis elders Ričards G. Skots (1928–2015) no Divpadsmit apustuļu kvoruma.

„Grēku nožēlošana un paklausība ir absolūti nepieciešama, lai Izpirkšana varētu paveikt pilnīgu brīnumu jūsu dzīvē. …

Izpirkšana bija nesavtīga rīcība ar bezgalīgām, mūžīgām sekām. … Caur to Glābējs sarāva nāves saites. … Tā atver durvis uz paaugstināšanu visiem, kas kvalificējas piedošanai caur grēku nožēlošanu un paklausību” (Ričards G. Skots, „The Atonement Can Secure Your Peace and Happiness”, Ensign vai Liahona, 2006. g. nov., 42. lpp.).

Aiciniet studentus klusībā izlasīt 2. Mozus 12:29–30, meklējot to, kas notika ar ģimenēm, ap kuru durvīm nebija aptrieptas jēra asinis. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi ir atraduši.

Rezumējiet 2. Mozus 12:31–51, paskaidrojot, ka šīs pēdējās mocības rezultātā faraons beidzot sniedza atļauju israēliešu brīvlaišanai.

2. Mozus 13. nodaļa

Tas Kungs pavēl israēliešiem atcerēties Pashā pēc viņu aiziešanas no Ēģiptes

Aiciniet studentus dalīties pieredzēs, kas ir bijušas viņu vecākajiem ģimenes locekļiem un palīdzējušas stiprināt studentu ticību.

Rezumējiet 2. Mozus 13:1–7, paskaidrojot, ka Mozus lika israēliešiem atcerēties to dienu, kad viņi tika izvesti no Ēģiptes, atkārtojot Pashā mielastu katru gadu savas atbrīvošanas gadadienā (skat. Bible Dictionary, „Feasts”). Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. Mozus 13:8–10. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kas israēliešiem katru gadu bija jāsaka saviem bērniem Pashā mielastā.

• Ko Tas Kungs vēlējās, lai israēlieši un viņu bērni atcerētos?

• Saskaņā ar 10. pantu, kas bija Pashā mielasts?

Aiciniet studentus klusībā izlasīt šādus pantus: 2. Mozus 12:14, 17, 24.

• Saskaņā ar šiem pantiem, cik ilgi, atbilstoši Tā Kunga teiktajam, Viņa tautai bija jāievēro Pashā priekšraksts?

• Kādu priekšrakstu mēs ievērojam mūsdienās Pashā vietā, kas mums palīdz atcerēties Jēzu Kristu? (Svēto Vakarēdienu.)

• Kā Svētais Vakarēdiens līdzinās Pashā mielastam? (Studenti var atpazīt dažādus patiesos principus, tajā skaitā šādu: Svētais Vakarēdiens palīdz mums atcerēties Glābēja Izpirkšanas upuri. Uzrakstiet šo patieso principu uz tāfeles.)

Lai studentiem palīdzētu saprast šo patieso principu, jūs varat uzzīmēt uz tāfeles šādu shematisku zīmējumu:

Paskaidrojiet, ka vakarā, pirms Jēzus Kristus krustā sišanas, Viņš un Viņa mācekļi kopā baudīja Pashā maltīti. Šīs maltītes beigās Jēzus ieviesa priekšrakstu, ko mēs tagad pazīstam kā Svēto Vakarēdienu, ko Viņš lika Saviem mācekļiem atkārtot Viņa piemiņai. Nākamajā dienā, kas bija kā Pashā piepildījums, Dieva Jērs tika upurēts pie krusta par pasaules grēkiem. Viņa upuris izbeidza asins upura priekšrakstu (skat. 3. Nefija 9:19–20). Pēc Glābēja krustā sišanas Viņa sekotāji sāka pulcēties pirmajā nedēļas dienā, lai baudītu maizi un vīnu, Viņu pieminēdami (skat. Ap. d. 20:7).

• Kā izpratne par Pashā var ietekmēt to, kā jūs pieņemat Svēto Vakarēdienu?

Mudiniet studentus padomāt par to, ko viņi ir apguvuši par Pashā un tā simbolismu, nākamajā reizē, kad viņi pieņems Svēto Vakarēdienu.

Rezumējiet 2. Mozus 13:11–22, paskaidrojot, ka Mozus pateica Israēla bērniem, ka viņiem ir jāupurē savu putnu baru un ganāmpulku vīriešu dzimuma pirmdzimtie Tam Kungam. Viņiem arī bija jānes upuris par katru savu pirmdzimto dēlu.

Paskaidrojiet, ka tad, kad israēlieši pameta Ēģipti, viņi paņēma līdzi Jāzepa kaulus, lai tos apglabātu apsolītajā zemē, kā Jāzeps bija prasījis. Tas Kungs vadīja Mozu un Israēla bērnus, kad viņi ceļoja pa tuksnesi.

Jūs varat noslēgt stundu, daloties savās sajūtās par Glābēju un Viņa upuri jūsu labā.

Komentāri un skaidrojumi

2. Mozus 12:14, 17, 24. Pashā un Svētais Vakarēdiens

Prezidents Boids K. Pekers (1924–2015) no Divpadsmit apustuļu kvoruma paskaidroja saikni starp Pashā un Svēto Vakarēdienu:

„Glābējs lēja asinis Ģetzemanē un Golgātā. Pirms vairākiem gadsimtiem Pashā tika ieviests kā nākamo lietu simbols un atveids. Tas bija priekšraksts, kas bija jāievēro mūžīgi [skat. 2. Mozus 12. nodaļa]. …

Pēc Tā Kunga krustā sišanas upurēšanas likums vairs neprasīja, lai tiktu izlietas asinis. … No tā laika nestajam upurim bija jābūt salauztai sirdij un nožēlas pilnam garam — grēku nožēlošanai.

Tādējādi Pashā tiktu pieminēts mūžīgi kā Svētais Vakarēdiens, kurā mēs atjaunojam savu kristību derību un ēdam, un dzeram, atceroties Dieva Jēra ķermeni un Viņa asinis, kas tika izlietas par mums” (Boids K. Pekers, „Atonement, Agency, Accountability”, Ensign, 1988. g. maijs, 72. lpp.).

2. Mozus 12. nodaļa. Jēra asiņu uztriepšana uz durvju stabiem skaidri parādīja tos, kuri pielūdza Jehovu

Padomājiet, kādu drosmi izrādīja senie israēlieši, kad paklausīja pavēlei, — uztriept asinis uz saviem durvju stabiem. Ēģiptieši bija valdījuši četrus simtus gadu, un tas, visticamāk, nozīmēja to, ka tie, kas atklāti pielūdza Jehovu, tika pakļauti vajāšanām. Tādējādi jēra asiņu uztriepšana uz durvju stabiem bija drosmīgs, publisks paziņojums, zīme, kas atklāja tos, kuri pielūdza Jehovu. Kā seno israēliešu drosmīgais paraugs ietekmē to, kā mēs, pēdējo dienu svētie, dzīvojam saskaņā ar saviem uzskatiem un standartiem? Lai arī mēs mūsdienās neapslakām savus durvju stabus ar asinīm, pēc kādām ārējām pazīmēm var atšķirt uzticīgu pēdējo dienu svēto mājas un dzīvi no citu cilvēku mājām un dzīves? Vai mēs baidāmies no vajāšanas vai bažījamies par sabiedrisko viedokli un to, vai esam pasaules pieņemti? Vai mēs sakām tā, kā teica Pāvils: „Es nekaunos Kristus evaņģēlija dēļ” (Romiešiem 1:16)?

2. Mozus 12. nodaļa. Pashā un citi svētki

Sīkāku informāciju par Pashā un citiem tradicionālajiem svētkiem skat. šķirklī „Feasts” Bible Dictionary un šķirklī „Pashā” Svēto Rakstu ceļvedī (scriptures.lds.org).

2. Mozus 12. nodaļa. Pashā

Svēto Rakstu norāde	Tā Kunga norādījumi	Iespējamais simbolisms
2. Mozus 12:3–6	Katrai israēliešu ģimenei bija jānogalina nevainojams vīriešu dzimuma jērs.	Jēzus Kristus, „Dieva Jērs” (Jāņa 1:36), bija pilnīgs un atdeva Savu dzīvību par mums.
2. Mozus 12:46	Jēram nedrīkstēja lauzt nevienu kaulu.	Kad Jēzus Kristus nomira, neviens no Viņa kauliem netika lauzts (skat. Jāņa 19:36).
2. Mozus 12:8, 15	Israēliešiem bija jāēd rūgtas zāles un neraudzēta maize. Viņiem bija jāizmet no mājām viss raugs uz septiņām dienām.	Rūgtās zāles atgādināja israēliešiem par gadiem ilgo, rūgto vergošanu Ēģiptē. Rūgtā vergošana līdzinās mūsu grēku rūgtumam. Raugs ir par iemeslu tam, ka maize sapelē. Kad mēs nožēlojam grēkus, mums ir jāatbrīvojas no visa, kas var samaitāt mūsu garu.
2. Mozus 12:9–10	Israēliešiem bija jāapēd visa jēra gaļa un jāsadedzina pārpalikumi.	Mums ir jāsaņem Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana pilnā mērā. Neviena daļa no Viņa Izpirkšanas negāja zudumā. Viņš neupurēja Sevi bez vajadzības.
2. Mozus 12:11	Israēliešiem bija jāēd Pashā maltīte „steigšus”, saģērbtiem un gataviem doties prom.	Mums ir jābūt gataviem atmest jebkādu grēcīgu rīcību.
2. Mozus 12:7, 12–13, 29	Jēra upuris vien neaizsargāja no iznīcināšanas eņģeļa. Jēra asinis bija jātriepj ap durvīm, lai iekšā esošos aizsargātu no iznīcināšanas eņģeļa. Drošība tika apsolīta vienīgi tiem, kas pareizi apzīmēja savas durvis.	Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana var mūs aizsargāt no Sātana spēka, kad mēs savā dzīvē pielietojam grēku nožēlošanas nosacījumus.
2. Mozus 12:30–31	Pirmdzimušo nāve Ēģiptē noveda pie israēliešu atbrīvošanas no verdzības.	Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana, kurš bija Debesu Tēva Pirmdzimtais gara bērns, padara iespējamu mūsu atbrīvošanu no grēka jūga.
2. Mozus 12:47–48	Neviens neapgraizīts vīriešu kārtas pārstāvis nedrīkstēja ēst Pashā maltīti.	Vienīgi tie, kas cienīgi noslēguši derības ar To Kungu, var saņemt visas svētības, kuru saņemšanu padara iespējamu Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana.

Papildu ideja mācīšanai

2. Mozus 12. nodaļa.