„2. nodarbība: Pestīšanas iecere”, Vecā Derība: semināra skolotāja rokasgrāmata (2018. g.)
„2. nodarbība: Pestīšanas iecere”, Vecā Derība: semināra skolotāja rokasgrāmata
2. nodarbība
Pestīšanas iecere
Ievads
Prezidents Boids K. Pekers (1924–2015) no Divpadsmit apustuļu kvoruma deva norādījumus semināra skolotājiem, iesakot katra mācību gada sākumā sniegt nelielu pārskatu par pestīšanas ieceri:
„Neliels pārskats par laimes ieceri …, ja tas tiek sniegts pašā sākumā, vēlāk ik pa laikam uz to atsaucoties, jūsu studentiem būs neizmērojami vērtīgs. …
Jauni cilvēki prāto: „Kādēļ? Kādēļ mums ir pavēlēts kaut ko darīt, un kādēļ mums ir pavēlēts kaut ko nedarīt?” Zināšanas par laimes ieceri — pat neliela izklāsta veidā — var sniegt jaunajiem prātiem atbildes uz šiem „kādēļ”.” (Boyd K. Packer, “The Great Plan of Happiness” [address given at the Church Educational System Symposium, Aug. 10, 1993]; skat. arī Teaching Seminary: Preservice Readings [2004], 69, 70.)
Šajā nodarbībā tiek sniegts neliels pārskats par pestīšanas ieceri, liekot uzsvaru uz šīs ieceres trim galvenajiem posmiem: Radīšanu, Krišanu un Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu. Turpmākajās nodarbībās katrs no šiem posmiem tiks izskatīts padziļinātāk, tiem dabiski izrietot no Vecajā Derībā ietvertā teksta.
Ieteikumi nodarbības pasniegšanai
Ņemiet vērā: Jūs varētu apjautāties studentiem par to, kā tiem sokas ar šajā kursā ietvertā Svēto Rakstu teksta lasīšanas uzsākšanu. Jūs varētu aicināt, lai tie pastāsta kādam citam studentam par to, ko viņi ir mācījušies savu personīgo Svēto Rakstu studiju laikā, daloties arī savā mīļākajā pantā. Jūs varētu aicināt, lai daži no studentiem pastāsta par to visai klasei.
Debesu Tēva darbs un godība
Aiciniet, lai studenti padomā, kā viņi ir centušies pilnveidoties kādā noteiktā jomā. Kāds, iespējams, varētu būt centies uzlabot savu rezultātu un iemaņas kādā sporta veidā. Cits varētu būt centies izteikties laipnāk, runājot par apkārtējiem, vai runāt pacilājošāk. Aiciniet, lai daži no studentiem paskaidro pārējiem, kā viņi ir centušies pilnveidoties un kā viņi jutās, sasniedzot savu mērķi.
Uzzīmējiet uz tāfeles ovālu, dodot tam nosaukumu Dieva klātbūtne, kā parādīts pievienotajā diagrammā. Ovāla kreisajā pusē uzrakstiet: Pirmslaicīgā dzīve. Pēc tam uzzīmējiet zem ovāla apli. (Tam jūs dosiet nosaukumu vēlāk, nodarbības turpinājumā.)
Jūs varētu aicināt, lai studenti pārzīmē šo diagrammu savā pierakstu kladē vai studiju dienasgrāmatā, lai nodarbības gaitā varētu to papildināt.
Paskaidrojiet, ka mēs pilnveidojamies un attīstāmies jau kopš savas pirmslaicīgās dzīves. Lūdziet, lai studenti paskaidro, ko viņi zina par pirmslaicīgo dzīvi. Turpinot šo diskusiju, jūs varētu atvēlēt studentiem laiku, lai tie varētu izlasīt sadaļu „Pirmslaicīgā dzīve” (2.4.–2.5. rindkopa) no Galveno prasmīgi pārzināmo mācību apkopojuma, vai arī rindkopas par pirmsmirstīgo dzīvi no grāmatas Uzticīgi ticībai (skat. Uzticīgi ticībai: evaņģēlija norādes (2005. g.), 53.–54. lpp.). Pārliecinieties, lai, mācoties par pirmslaicīgo dzīvi, viņi atpazītu šīs patiesās mācības: mēs dzīvojām mūsu Debesu Tēva klātbūtnē kā Viņa gara bērni. Mēs vairojām savu izpratni un attīstījām savas garīgās spējas. Mēs uzzinājām, ka Debesu Tēvs nodrošinās mums iespēju — kļūt līdzīgiem Viņam. Mēs izvēlējāmies sekot Debesu Tēvam un pilnveidoties ceļā uz mūžīgo dzīvi, kaut arī Lucifers un daudzi citi izvēlējās sacelties pret Viņu. Mēs pieņēmām Jēzu Kristu kā savu Glābēju.
-
Ar ko mēs pirmslaicīgajā dzīvē atšķīrāmies no mūsu Debesu Tēva? (Mums nebija ne fiziskā ķermeņa, ne to zināšanu un īpašību, kas ir Debesu Tēvam.)
Aiciniet, lai kāds no studentiem nolasa pārējiem Mozus gr. 1:39. Aiciniet, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību tam, kāds ir Debesu Tēva nolūks Viņa bērnu dzīvē.
-
Kāds ir Debesu Tēva nolūks Viņa bērnu dzīvē? (Debesu tēva nolūks ir īstenot Viņa bērnu nemirstību un mūžīgo dzīvi. Jūs varētu ieteikt, lai studenti atzīmē vārdus nemirstība un mūžīgā dzīve savos Svētajos Rakstos.)
-
Kas ir nemirstība? (Mūžīga dzīvošana augšāmceltā ķermenī.) Kas ir mūžīgā dzīve? (Kļūšana līdzīgiem mūsu Debesu Tēvam un mūžīga dzīvošana Viņa klātbūtnē kopā ar savu ģimeni.)
Aiciniet, lai kāds no studentiem nolasa, ko ir teicis elders Brūss R. Makonkijs (1915–1985) no Divpadsmit apustuļu kvoruma:
„Mūžīgā dzīve — tā tiek saukta dzīve, kāda ir mūsu Mūžīgajam Tēvam. … Dieva dzīve ir mūžīgā dzīve; mūžīgā dzīve ir Dieva dzīve — šie apzīmējumi ir sinonīmi.” (Bruce R. McConkie, Mormon Doctrine, 2nd ed. [1966], 237.)
Diagrammas ovāla labajā pusē uzrakstiet vārdus: Mūžīgā dzīve. Paskaidrojiet studentiem, ka pirmslaicīgajā dzīvē mēs vairs nespējām turpināt savu pilnveidošanos bez papildus palīdzības no Debesu Tēva. Būdami Dieva gara bērni, pirms nākšanas šajā pasaulē mēs piedalījāmies Lielajā padomē. Tur Debesu Tēvs nāca klajā ar Savu ieceri par to, kā mēs varam iegūt nemirstību un pilnveidoties, lai iemantotu mūžīgo dzīvi.
Radīšana, Krišana un Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana
Pierakstiet uz tāfeles, līdzās diagrammai, nosaukumu — Dieva ieceres būtiskākie posmi. Paskaidrojiet, ka Debesu Tēva iecerei ir trīs galvenie posmi, kas dāvā mums iespēju kļūt tādiem, kā Viņš.
Palūdziet, lai kāds no studentiem nolasa turpmāk minēto prezidenta Rasela M. Nelsona izteikumu. Aiciniet, lai pārējie ieklausās, pievēršot uzmanību tam, kādi ir trīs būtiskākie Debesu Tēva ieceres posmi.
„Reiz tika sasaukta varenā debesu padome, kurā, kā šķiet, piedalījāmies mēs visi [skat. Teachings of the Prophet Joseph Smith, sel. Joseph Fielding Smith (1976), 348–49, 365]. Tajā mūsu Debesu Tēvs pasludināja Savu ieceri. … Šīs ieceres būtība, kas ļauj tai piepildīties, ir Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana. Tā kā Izpirkšanai ir centrālā loma šajā iecerē [skat. Teachings of the Prophet Joseph Smith, 121], mums vajadzētu pacensties izprast tās nozīmi. Taču, lai mēs varētu to izprast, mums vispirms ir jāizprot, kas ir Ādama Krišana. Un, lai mēs varētu pilnībā novērtēt Krišanu, mums vispirms ir jāizprot, kas ir Radīšana. Šie trīs posmi — Radīšana, Krišana un Izpirkšana — ir Dieva ieceres trīs galvenie balsti, un tie ir doktrināri saistīti.” (Russell M. Nelson, “Constancy amid Change,” Ensign, Nov. 1993, 33.)
-
Kas, saskaņā ar prezidenta Rasela M. Nelsona teikto, ir trīs Dieva ieceres „balsti”? (Studentiem vajadzētu atpazīt šo patieso mācību: Debesu Tēva iecere mūsu nemirstības un mūžīgās dzīves īstenošanai ietver Radīšanu, Krišanu un Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu. Aiciniet, lai kāds no studentiem pieraksta šos trīs posmus uz tāfeles, zem attiecīgā virsraksta.)
Lai palīdzētu studentiem izprast mācību par Radīšanu, Krišanu un Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu, sadaliet audzēkņus grupās. Uzdodiet katrai no grupām studēt par vienu no šīm trijām mācībām, aicinot izlasīt šai mācībai veltītās rindkopas Galveno prasmīgi pārzināmo mācību apkopojumā (2.6.–2.7., 2.8.–2.12. vai 3.1.–3.5. rindkopu). Lūdziet, lai sākumā studenti studē uzdoto mācību katrs individuāli, pievēršot uzmanību tam, kā attiecīgais Debesu Tēva ieceres posms palīdz mums nemirstības un mūžīgās dzīves iemantošanā. Atvēliet studentiem pietiekami daudz laika un pēc tam aiciniet, lai tie savas grupas ietvaros pārrunā turpmāk minētos jautājumus. Jūs varētu uzrakstīt šos jautājumus uz tāfeles vai iedot izdales materiāla formā.
-
Kā šis Debesu Tēva ieceres posms palīdz mums iemantot nemirstību un mūžīgo dzīvi?
-
Kas notiktu, ja šī ieceres posma nebūtu?
Atvēliet studentiem pietiekami daudz laika un tad aiciniet, lai viens vai divi studenti no katras grupas sniedz visiem pārējiem kopsavilkumu par to, ko viņu grupa ir mācījusies par uzdoto tēmu. Lūdziet, lai viņi pastāsta par savas grupas atbildēm uz diviem iepriekš minētajiem jautājumiem. (Kad studenti stāstīs par Radīšanu, dodiet zem ovāla esošajam aplim nosaukumu Zeme, kā parādīts pievienotajā diagrammā. Kad viņi stāstīs par Krišanu, uzzīmējiet bultiņu, savienojot Pirmslaicīgo dzīvi ar Zemi.)
Lai palīdzētu audzēkņiem sajust to, cik šīs mācības ir patiesas un būtiskas, aiciniet viņus atbildēt uz vienu vai vairākiem no turpmāk minētajiem jautājumiem savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās:
-
Kā tavu dzīvi iespaido zināšanas par Radīšanu un tās nozīmi pestīšanas iecerē?
-
Kā tavu dzīvi iespaido zināšanas par Krišanu un tās nozīmi pestīšanas iecerē?
-
Kā tavu dzīvi iespaido zināšanas par Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu un tās nozīmi pestīšanas iecerē?
Laicīgās dzīves mērķi
Aplī, kas simbolizē Zemi, ierakstiet vārdus: Laicīgā dzīve. Paskaidrojiet, ka laicīgā dzīve paver mums iespēju pilnveidoties, lai iemantotu nemirstību un mūžīgo dzīvi. Nākot šajā laicīgajā pasaulē, mēs iegūstam fizisko ķermeni un ejam cauri pieredzei, kas ļauj mums attīstīt ticību Jēzum Kristum. Jēzus Kristus parādīja mums, kā pilnveidoties šajā laicīgajā dzīvē, lai mēs varētu iemantot mūžīgo dzīvi (skat. Jāņa 14:6; 2. Nefija 31:7–10, 19–21).
Uzzīmējiet uz tāfeles bultiņu, savienojot Laicīgo dzīvi ar Mūžīgo dzīvi, kā parādīts diagrammā. Aiciniet, lai kāds no studentiem nolasa, ko ir teicis elders L. Toms Perijs (1922–2015) no Divpadsmit apustuļu kvoruma. Lūdziet, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību tam, kas mums ir jādara šajā laicīgajā dzīvē, lai mēs pilnveidotos ceļā uz mūžīgo dzīvi.
„Mēs šobrīd tiekam pārbaudīti, lai pārliecinātos, vai mēs darīsim pilnīgi visu, ko Tas Kungs mums ir pavēlējis. Šīs pavēles ir evaņģēlija principi un priekšraksti, kas veido Jēzus Kristus evaņģēliju. Katrs princips un priekšraksts ietekmē visa mūsu pārbaudījumu mērķa īstenošanos, sagatavojot mūs atgriezties pie mūsu Debesu Tēva un kļūt līdzīgākiem Viņam. …
Vienīgi caur Izpirkšanas dāvanu un paklausību evaņģēlijam mēs varam atgriezties, lai atkal dzīvotu kopā ar Dievu.” (L. Toms Perijs, „Pestīšanas iecere” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2006. g. nov., 71. lpp.)
-
Spriežot pēc eldera Perija apgalvojuma, kas mums ir jādara, lai mēs pilnveidotos ceļā uz mūžīgo dzīvi? (Lai gan studenti var izteikties dažādi, sniedzot pareizas atbildes, viņiem vajadzētu atpazīt šo patieso mācību: Lai iemantotu mūžīgo dzīvi, mums ir jāievēro Debesu Tēva baušļi. Pierakstiet šo principu līdzās diagrammas aplim, kas simbolizē Zemi.)
-
Kā paklausība Debesu Tēva baušļiem palīdz mums kļūt līdzīgākiem Viņam?
Lai palīdzētu studentiem sajust, cik patiess un būtisks ir šis princips, jūs varētu aicināt, lai viņi padomā par kādu bausli vai standartiem, kas ir palīdzējuši tiem kļūt par labākiem cilvēkiem. Aiciniet, lai daži no studentiem dalās savā pieredzē. Jūs varētu pastāstīt arī par to, kā paklausība baušļiem un noteiktu standartu ievērošana ir palīdzējusi jums jūsu ceļā uz līdzināšanos Debesu Tēvam.
Lai palīdzētu studentiem pielietot šo principu savā dzīvē, aiciniet, lai tie padomā par kādu noteiktu bausli vai standartiem, ko tiem vajadzētu ievērot vēl pilnīgāk. Nelūdziet tiem dalīties šajās pārdomās ar pārējiem, jo tas varētu izrādīties pārāk personīgi. Mudiniet, lai viņi pieraksta uz papīra lapas savu mērķi — dzīvot saskaņā ar attiecīgo bausli vai standartiem. Jūs varētu ieteikt, lai viņi novieto šo lapu tur, kur to bieži redzēs, lai labāk atcerētos savu mērķi. Aplieciniet viņiem, ka ikreiz, kad viņi cenšas vēl paklausīgāk ievērot baušļus, viņi tuvojas savam Debesu Tēvam, mācoties dzīvot tā, kā dzīvo Viņš.
Aiciniet, lai katrs, kas to vēlas, liecina par šodien apgūtajām mācībām un principiem. Arī jūs varētu dalīties savā liecībā par šīs nodarbības laikā apgūtajām mācībām un principiem.
Noslēdziet nodarbību, paskaidrojot studentiem, ka šogad, studējot Veco Derību, viņiem būs iespēja apgūt vēl vairāk patiesu mācību par Debesu Tēva ieceri un stiprināt savu liecību par to.
Komentāri un skaidrojumi
Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana
Elders Brūss R. Makonkijs (1915–1985) no Divpadsmit apustuļu kvoruma uzskaitīja dažus no iemesliem, kādēļ Jēzus Kristus īstenotajai Izpirkšanai ir tik nepārvērtējama loma Debesu Tēva iecerē, sakot:
„Ja nebūtu Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas, nebūtu nekādas augšāmcelšanās, nekādas nāves saišu saraušanas, nekādas uzcelšanās no kapa.
Ja nebūtu Izpirkšanas, nebūtu nekādas grēku piedošanas, nekādas atgriešanās Dieva klātbūtnē, nekāda veida, rakstura vai iedabas pestīšanas, nekādas mūžīgās dzīves, nekādas paaugstināšanas, nekāda ģimenes savienības turpinājuma mūžībā. …
Visas lietas centrējas, izkārtojas, balstās un izriet no Tā Kunga, Jēzus Kristus, īstenotās Izpirkšanas upura.” (Bruce R. McConkie, “The Three Pillars of Eternity” [Brigham Young University devotional, Feb. 17, 1981], 2, 3, speeches.byu.edu.)
Ādama Krišana
Prezidents Ezra Tafts Bensons (1899–1994) mācīja, ka zināšanas par Krišanu var palīdzēt mums izprast Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas nozīmi, sakot:
„Gluži kā cilvēks īsti nevēlas ēst, kamēr nav izsalcis, tāpat arī viņš nevēlas Kristus glābšanu, kamēr nezina, kālab viņam ir nepieciešams Kristus.
Nevienam nav adekvātu un pienācīgu zināšanu par to, kādēļ viņam ir nepieciešams Kristus, līdz nav tikusi izprasta un pieņemta mācība par Krišanu un tās ietekmi uz visu cilvēci.” (Ezra Taft Benson, “The Book of Mormon and the Doctrine and Covenants,” Ensign, May 1987, 85.)
Elders Brūss R. Makonkijs (1915–1985) no Divpadsmit apustuļu kvoruma uzskaitīja piecas no Krišanas sekām, kam bija nepieciešams īstenoties, sakot:
„Ar Ādama Krišanu pasaulē ienāca laicīgā un garīgā nāve, un Kristus īstenotā Izpirkšana izpirka cilvēkus no šiem abiem nāves veidiem, ļaujot īstenoties cilvēka nemirstībai un mūžīgajai dzīvei. Tas padara Krišanu par tikpat būtisku pestīšanas ieceres sastāvdaļu, kā pašu Izpirkšanu.
Patiesībā, pateicoties Krišanai, radās un turpina pastāvēt piecas lietas. Ja nebūtu bijis Krišanas, nebūtu nevienas no šīm lietām, un tām visām ir izšķiroša loma dievišķajā pestīšanas iecerē. Tās ir:
1. Laicīgā nāve. Tā ir dabiskā nāve; tā iestājas, kad gars tiek šķirts no ķermeņa; tās sekas ir iznīcība un sairums. Pateicoties Kristus īstenotajai Izpirkšanai, visi cilvēki tiks uzcelti no iznīcības — neiznīcībā, no mirstības — nemirstībā, lai mūžīgi dzīvotu augšāmceltā stāvoklī.
2. Garīgā nāve. Tā ir nāve, kas saistās ar garīgajām lietām. Tā ir nāve attiecībā uz taisnīgumu. Tā nozīmē izraidīšanu no Tā Kunga klātbūtnes. Tas ir pretējs dzīvesveids tam, kā dzīvo mūsu visu Tēvs. Pateicoties Izpirkšanai, pateicoties tam, ka Tas Kungs, Jēzus Kristus, uzņēmās mūsu grēkus ar grēku nožēlas nosacījumiem, mums ir pa spēkam iemantot mūžīgo dzīvi, kas ir garīgā dzīve, kas ir dzīve taisnīgumā, kas ir dzīve Dieva klātbūtnē.
3. Laicīgā dzīve. Laicīgā dzīve var sākties, pateicoties Krišanai. Ja nebūtu bijis Krišanas, uz Zemes nebūtu nekāda veida laicīgās dzīves. Laicīgā dzīve ir tāda dzīve, kurā ir nāve. Lai nodrošinātu laicīgo dzīvi, pasaulē ir jāienāk nāvei.
4. Pēcnācēju radīšana. Pirms Krišanas nevienam nebija ne mazākās iespējas radīt pēcnācējus. … Ādamam un Ievai viņu Ēdenes esamībā nevarēja būt bērnu, tāpat kā nevienai dzīvības formai, kas sākotnēji tika izvietota uz jaunradītās Zemes, tās paradīzes stāvoklī.
5. Pārbaudes laiks. Mēs esam šeit, lai tiktu pārbaudīti, redzot, vai mēs ticēsim patiesajām pestīšanas mācībām un ievērosim baušļus, staigājot ticībā. Pēc Krišanas cilvēku iedaba kļuva miesīga, juteklīga un velnišķīga, un pestīšanas iecere aicina, lai tie atmet šos pasaulīgos vilinājumus, uzņemoties Kristu.” (Bruce R. McConkie, “The Three Pillars of Eternity,” [Brigham Young University devotional, Feb. 17, 1981], 3–4, speeches.byu.edu.)
Radīšana
Prezidents Rasels M. Nelsons skaidroja, ar kādu mērķi Debesu Tēva ieceres ietvaros tika radīta Zeme, sakot:
„Ieceres īstenošanai bija nepieciešama Radīšana, un tā savukārt prasīja Krišanu un Izpirkšanu. Šie ir trīs ieceres pamatelementi. Paradīzes stāvoklī esošo planētu radīja Dievs. Laicīgā dzīve un nāve ienāca pasaulē caur Ādama Krišanu [skat. 2. Nefija 2:25; Mozus gr. 6:48; 1. Mozus 6:49 Džozefa Smita tulkojumā, PDS Bībeles izdevumā angļu valodā]. Nemirstība un iespēja iemantot mūžīgo dzīvi tika nodrošināta caur Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu [skat. 2. Nefija 2:21–28]. Radīšana, Krišana un Izpirkšana tika ieplānota krietni pirms īstenā Radīšanas darba uzsākšanas. …
Lai cik grandioza būtu šī planēta Zeme, tā ir daļa no kaut kā vēl grandiozāka — diženās Dieva ieceres. Vienkārši sakot, Zeme tika radīta, lai varētu pastāvēt ģimenes. Rakstos tiek skaidrots, ka vīrs un sieva „kļūs par vienu miesu, un tas viss, lai zeme varētu atbilst tās radīšanas mērķim” [M&D 49:16]. …
Radīšana, lai cik tā būtu dižena, nav pašmērķis, bet gan līdzeklis augstāka mērķa sasniegšanai. Mēs nākam pasaulē uz neilgu laiku, izciešam savus pārbaudījumus un sagatavojamies doties tālāk un augstāk — uz godības pilno mājup pārnākšanu [skat. Psalmi 116:15; Almas 42:8]. Mūsu domas un darbi, uzturoties šeit, neapšaubāmi būs daudz mērķtiecīgāki, ja mēs izpratīsim Dieva ieceri, būsim pateicīgi par Viņa baušļiem un ievērosim tos [skat. M&D 59:20–21].” (Russell M. Nelson, “The Creation,” Ensign, May 2000, 84, 85, 86.)