21. daļa: 3. diena

1. korintiešiem 1.–2. nodaļa

Ievads

Uzzinot par problēmām, ar kurām saskārās Baznīcas locekļi Korintā, Pāvils viņiem rakstīja, skubinot pārstāt strīdēties un kļūt vienotiem. Viņš arī paskaidroja, ka Dievs aicina vājos un pazemīgos sludināt Viņa evaņģēliju, un to, ka Dieva lietas var zināt un izprast tikai caur Garu.

1. korintiešiem 1:1–16

Pāvils raksta svētajiem Korintā un skubina viņus pārstāt strīdēties un būt vienotiem

Iztēlojies ģimeni, sporta komandu un draugu grupu.

Kas katrā no šīm grupām varētu radīt šķelšanos un strīdus?

Kā šādas šķelšanās vai strīdi ietekmē ģimeni, komandu vai draugu loku?

Padomā par to, kā šķelšanās un strīdi Baznīcas locekļu vidū ietekmē Baznīcu.

Studējot 1. korintiešiem 1. nod., meklē, kādu patiesu principu par šķelšanos un strīdiem Pāvils mācīja Korintas svētajiem.

Sameklē šajā kartē Korintu:

Otrajā misijas ceļojumā Pāvils devās uz Korintas pilsētu Grieķijā, kur viņš sludināja evaņģēliju. Tajā laikā tika kristīti daudzi cilvēki (skat. Apustuļu darbu 18:1–18). Vēlāk, sludinot evaņģēliju Efezā, Pāvils uzzināja, ka Korintā Baznīcas locekļu vidū radās problēmas, jo vairāki jaunpievērstie atgriezās pie iepriekšējās elku pielūgšanas ticības un paražām. Pāvils rakstīja Baznīcas locekļiem Korintā, lai viņus stiprinātu un atgādinātu par viņu apņemšanos — kalpot Tam Kungam.

1. korintiešiem 1:1–9 mēs lasām Pāvila vārdus svētajiem Korintā, proti, ka viņš pateicās Dievam viņu labā par labvēlību, ko viņi bija saņēmuši caur Jēzu Kristu, kas bija svētījusi viņus visos veidos.

Izlasi 1. korintiešiem 1:10–11, meklējot, ko Pāvils skubināja Korintas svētos darīt.

Lai atpazītu šajos pantos pierakstīto patieso mācību, papildini zemāk minēto teikumu, izmantojot šos vārdus: vienoti, sagaida, atturētos, strīdiem

Tas Kungs ____________________ no mums, svētajiem, lai mēs būtu ____________________ un ____________________ no šķelšanās un ____________________.

1. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:

   1. Kādas svētības mēs kā Baznīcas locekļi saņemam, kad cenšamies būt vienoti un atturamies no šķelšanās un strīdiem?

   2. Kā tu esi ticis svētīts, kad esi bijis vienots savā ģimenē, klasē, kvorumā, bīskapijā vai draudzē?

   3. Ko mēs varam darīt, lai atturētos no šķelšanās un strīdiem?

Saskaņā ar 1. korintiešiem 1:12–16, Baznīcas locekļi Korintā sašķēlās grupās, balstoties uz atšķirīgu Baznīcas doktrīnas interpretēšanu, un viņi pamatoja savus uzskatus, citējot svarīgus Baznīcas vadītājus.

1. korintiešiem 1:17–31

Pāvils māca svētajiem to, ka Dievs aicina vājos sludināt Viņa evaņģēliju

Pāvila dienās pār Grieķiju valdīja romieši, un daudzi grieķi dzīvoja Korintā. Grieķi ļoti augstu vērtēja filozofu idejas un pasaules gudrību.

Padomā, kāpēc cilvēkam, kurš augstu vērtē pasaulīgās filozofijas, varētu būt grūti pieņemt evaņģēliju vai dzīvot pēc tā.

Studējot 1. korintiešiem 1:17–31, meklē patiesu principu, kas var tev palīdzēt saprast, kāpēc ir aplami paļauties uz pasaules gudrību.

Izlasi 1. korintiešiem 1:17–22, meklējot, ko apustulis Pāvils mācīja par pasaules gudrību un Dieva gudrību. Ar frāzēm „gudro gudrība” (1. korintiešiem 1:19) un „pasaules gudrība” (1. korintiešiem 1:20) tiek apzīmētas tā laika kļūdaini filozofiskās paražas. Iespējams, būtu arī lietderīgi zināt, ka ar vārdu „krusts” (1. korintiešiem 1:17–18) Pāvils apzīmēja Jēzus Kristus dzīvi, misiju un īstenoto Izpirkšanu.

Kāpēc, tavuprāt, neticīgie uzskatīja, ka vēstījums par Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu ir muļķīgs?

Izlasi 1. korintiešiem 1:25, meklējot, ko apustulis Pāvils mācīja par pasaules gudrību salīdzinājumā ar Dieva gudrību. Dievs nav muļķīgs, viņam nav arī vājību. Ar frāzēm „Dieva ģeķība ir gudrāka nekā cilvēki” un „Dieva nespēks ir stiprāks nekā cilvēka” Pāvils pauda domu, ka cilvēka gudrība un spēks nav nekas, salīdzinot ar Dieva gudrību un spēku.

Apvelc patieso mācību, kas vislabāk raksturo to, ko Pāvils mācīja korintiešiem par Dieva gudrību:

• Dieva gudrība ir pārāka par cilvēka gudrību.

• Cilvēks ir spēcīgs, kad viņš ir gudrs.

• Zīmes no debesīm ir pārākas par grieķu gudrību.

2. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumu: Kā, tavuprāt, izpratne par to, ka Dieva gudrība ir pārāka par cilvēka gudrību, varētu ietekmēt to, kā cilvēks cenšas atrisināt savas problēmas?

Izlasi 1. korintiešiem 1:26–27, meklējot, kādus cilvēkus Dievs izvēlas Viņa evaņģēlija sludināšanai.

Padomā, kāpēc Dievs izvēlas tos, kurus pasaule uzskata par muļķīgiem vai vājajiem, lai sludinātu Viņa evaņģēliju.

1. korintiešiem 1:28–31 mēs uzzinām Pāvila mācību par to, ka Jēzus Kristus ir pilnīgs paraugs — „par Dieva gudrību, par taisnību, par dzīves svētumu un pestīšanu” (1. korintiešiem 1:30), un to, ka mums ir jāgavilē jeb jāpriecājas Viņā.

1. korintiešiem 2. nodaļa

Pāvils paskaidro, kā mēs apgūstam Dieva lietas

Izlasi prezidenta Boida K. Pekera, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, pieredzēto, pirms viņš tika aicināts par Augstāko pilnvaroto:

„Es sēdēju lidmašīnā blakus ateistam, kurš to atklāti atzina un tik uzstājīgi pauda savu neticību Dievam, ka es sniedzu viņam savu liecību. „Jūs kļūdāties,” es teicu, „Dievs pastāv. Es zinu, ka Viņš ir dzīvs!”

Viņš iebilda: „Jūs to nezināt. Neviens to nezina! Jūs to nevarat zināt!” Tā kā es tam nepiekritu, ateists, kurš bija advokāts, uzdeva, iespējams, pašu svarīgāko jautājumu attiecībā uz liecību. „Labi,” viņš teica vīpsnājošā, pašpārliecinātā tonī, „jūs sakāt, ka zināt to. Pastāstiet man, kā jūs to zināt.”

Lai gan es biju ieguvis grādus augstākajā izglītībā, cenšoties sniegt atbildi, es nespēju to izteikt. …

Kad es pieminēju vārdus — Gars un liecinieks —, ateists teica: „Es nesaprotu, par ko jūs runājat.” Arī vārdi — , lūgšana, atskārsme un ticība — viņam neko neizteica. „Redzat,” viņš teica, „jūs īstenībā to nezināt. Ja jūs zinātu, jūs varētu man pastāstīt, kā jūs to zināt.”

Man šķita, ka es nemākulīgi sniedzu viņam savu liecību, un es nezināju, ko darīt tālāk” („The Candle of the Lord”, Ensign, 1983. g. janv., 51. lpp.).

Ja tu atrastos šādā situācijā, ko tu teiktu šim vīrietim, kurš neticēja Dievam?

Studējot 1. korintiešiem 2. nod., meklē patieso mācību, kas tev palīdzētu saprast, kāpēc šis vīrietis nevarēja saprast prezidenta Pekera vārdus un kāpēc tu vari būt drošs par savām zināšanām attiecībā uz garīgajām lietām.

1. korintiešiem 2:1–8 mēs lasām, ka Pāvils teica svētajiem Korintā, ka viņš neizmantoja pasaules gudrības vārdus, lai pārliecinātu viņus par evaņģēlija patiesumu. Viņš paskaidroja, ka viņš mācīja tos ar Gara spēku, lai viņi varētu iegūt ticību Dievam. Pāvils arī teica viņiem, ka neticīgie nevar saprast Dieva noslēpumus.

Izlasi 1. korintiešiem 2:9–16, meklējot, kāpēc, saskaņā ar Pāvila vārdiem, daži cilvēki var zināt un saprast „Dieva lietas” (1. korintiešiem 2:10–11), bet citi to nevar.

Tiecies pēc Svētā Gara

Kad Svētais Gars var apstiprināt evaņģēlija mācību un principu patiesumu un nozīmīgumu, ko tu apgūsti, pastāv lielāka iespējamība, ka tu tos pielietosi savā dzīvē. Atklājot mācības un principus, pielīdzini tos savai personīgajai pieredzei un tiecies pēc Svētā Gara apstiprinājuma tam, ka tie ir patiesi.

3. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:

   1. Saskaņā ar 1. korintiešiem 2:9–10, kādēļ Pāvils un citi uzticīgi cilvēki izprot Dieva lietas?

   2. Saskaņā ar 1. korintiešiem 2:14, kādēļ daži cilvēki nespēj izprast Dieva lietas?

No šiem pantiem mēs mācāmies šādu patiesu principu: Mēs varam uzzināt un izprast Dieva lietas vienīgi caur Viņa Garu. Tu varētu atzīmēt 1. korintiešiem 2:10–14 minētos vārdus un frāzes, kas māca šo principu.

Prezidents Pekers pabeidza savu stāstu, paskaidrojot, ka viņš sajuta pamudinājumu — pajautāt lidmašīnā blakus sēdošajam vīram, vai viņš zina, kā garšo sāls.

„Protams, ka zinu,” viņš atbildēja.

„Kad jūs pēdējo reizi garšojāt sāli?”

„Tikko, lidmašīnā ēdot pusdienas.”

„Jūs tikai domājat, ka zināt, kā garšo sāls,” es teicu.

Viņš uzstāja: „Es zinu, kā garšo sāls, tikpat labi, kā es zinu visu pārējo.” …

„Tad,” es sacīju, „pieņemsim, ka es nekad neesmu pagaršojis sāli, paskaidrojiet man, kā tā garšo!” …

Vairākas reizes mēģinot, viņš, protams, nespēja to izdarīt. Viņš nespēja vārdos vien paust tik ikdienišķu pieredzi, kā sāls garšošana. Es vēlreiz viņam liecināju un teicu: „Es zinu, ka Dievs pastāv. Jūs pasmējāties par šo liecību un teicāt: ja es zinātu, tad es varētu pateikt, kā tieši es to zinu. Mans draugs, garīgi izsakoties, es esmu pagaršojis sāli. Es nespēju paust vārdiem, kā es esmu šīs zināšanas ieguvis, tāpat kā jūs nespējat man pastāstīt, kā garšo sāls. Bet es saku jums vēlreiz, Dievs ir! Viņš ir dzīvs! Un tāpēc vien, ka jūs to nezināt, necentieties man ieskaidrot, ka es to nezinu, jo es zinu!”

Mums šķiroties, es dzirdēju viņu nomurminām: „Man nav vajadzīga jūsu reliģija kā atbalsts! Man tā nav vajadzīga.”

Kopš tās reizes es nekad neesmu izjutis kaunu vai apmulsumu par to, ka nespēju izteikt vārdos visu to, ko es zinu garīgi” („The Candle of the Lord”, 52. lpp.).

4. Studiju dienasgrāmatā izpildi šādus uzdevumus:

   1. Uzraksti dažas Dieva lietas, par kurām var zināt un kuras var izprast caur Viņa Garu.

   2. Kādēļ ir svarīgi, lai mēs ticētu tam, ka Dieva lietas var uzzināt un izprast vienīgi caur Viņa Garu?

Padomā par gadījumu, kad tu caur Garu uzzināji un izprati kādu no Dieva lietām, kuru tu pierakstīji savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā. Padomā, kā tu varētu tagad tiekties pēc Gara palīdzības, cenšoties uzzināt un izprast Dieva lietas.

5. Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

   Es studēju 1. korintiešiem 1.–2. nodaļu un pabeidzu to (datums).

   Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: