13. daļa: 4. diena
Jāņa 5.–6. nodaļa
Ievads
Jēzus apmeklēja svētkus (visticamāk, Pashā) Jeruzālemē un dziedināja neveselu vīru pie Betzatas dīķa. Viņš arī runāja par citiem lieciniekiem, kas bija liecinājuši par Viņa dievišķumu. Pēc atgriešanās Galilejā Viņš brīnumainā kārtā pabaroja ļaužu pulku, kurā bija vairāk nekā 5000 cilvēku, un mācīja, ka Viņš ir dzīvības maize.
Jāņa 5:1–30
Jēzus sabatā dziedina neveselu vīru un māca par Savām attiecībām ar Tēvu
Padomā par gadījumu, kad tu vai kāds, ko pazīsti, salauza kaut ko svarīgu vai vērtīgu.
Kā Debesu Tēva bērni — mēs visi esam svarīgi un mums ir liela vērtība. Tomēr izdarīto izvēļu dēļ vai izaicinājumu dēļ, ar kuriem saskaramies, dažreiz mēs varam justies salauzti vai mazvērtīgi.
Kā kāds var justies salauzts — garīgi, fiziski vai emocionāli?
Padomā par gadījumiem, kad tu, iespējams, šādi juties. Studējot Jāņa 5:1–9, meklē patiesu principu, kas tev var sniegt mierinājumu un cerību grūtos brīžos.
Jāņa 5:1 mēs lasām, ka pēc tam, kad Jēzus Kristus bija kalpojis Galilejā, Viņš devās uz Jeruzālemi, lai svinētu jūdu svētkus, visticamāk, Pashā. Būdams Jeruzālemē, Viņš devās pie ūdens dīķa, līdzās templim.
Izlasi Jāņa 5:2–4, meklējot, kas bija sapulcējušies ap šo dīķi un ko viņi gaidīja.
Vārdi — akli, tizli, izkaltuši — 3. pantā raksturo slimus, vārgus vai kroplus cilvēkus. Iespējams, ka tur bija avots, kas dažreiz, ietekot dīķī, izraisīja ūdens virsmas burbuļošanos (skat. Bībeles vārdnīca PDS Bībeles angļu valodas versijā, „Bethesda”).
Elders Brūss R. Makonkijs no Divpadsmit apustuļu kvoruma šādi mācīja: „Nav šaubu, ka Betzatas dīķis bija minerālu avots, kura ūdenim piemita zināmas dziednieciskās īpašības. Taču uzskats, ka eņģelis nolaidās un sakustināja ūdeni, pēc kā pirmais, kas tajā iekāpa, tika dziedināts, bija vistīrākā māņticība. Dziedināšanas brīnumi netiek veikti šādā veidā” (Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. [1965–1973], 1:188).
Apdomā, kāda aina varēja pavērties pie dīķa, tik daudziem cilvēkiem cerot tapt dziedinātiem, pirmajiem tajā iekāpjot.
Izlasi Jāņa 5:5–7, meklējot, ko Glābējs ieraudzīja guļam pie dīķa.
Kas šajos pantos ir teikts par vīru, kuru Glābējs ieraudzīja? Kāpēc šis vīrs nekad nebūtu paspējis pirmais iekāpt ūdenī?
Izlasi Jāņa 5:8–9, meklējot, kā Glābējs atbildēja šim vīram?
Tu vari atzīmēt frāzi „tas cilvēks kļuva vesels” 9. pantā. Šī dziedināšana notika pie Betzatas dīķa. Vārdu Betzata var tulkot kā „žēlastības nams” (Bībeles vārdnīca PDS Bībeles angļu valodas versijā, „Bethesda”). Žēlastība ir līdzjūtība vai laipnība. Vislielākā žēlastība, kas jebkad ir izrādīta, bija Jēzus Kristus veiktā Izpirkšana.
Kāpēc Betzata bija piemērots nosaukums šai vietai, it sevišķi pēc tam, kad Glābējs dziedināja šo vīru?
Kā mēs visi, iespējams, līdzināmies šim vīram pie Betzatas dīķa malas?
Viens patiess princips, ko varam mācīties no notikuma, kad Glābējs dziedināja šo vīru, ir tāds, ka Jēzus Kristus spēkā un žēlastībā mēs varam kļūt veseli.
Lai labāk saprastu šo patieso principu, izlasi tālāk doto apgalvojumu, ko teicis elders Merils Dž. Beitmens no Septiņdesmitajiem, meklējot to, kā, saskaņā ar viņa teikto, Glābējs var darīt tevi veselu: „Tāpat kā klibajam vīram pie Betzatas dīķa, lai taptu dziedinātam, bija vajadzīgs kāds, kas bija stiprāks par viņu (skat. Jāņa 5:1–9), tā arī mēs esam atkarīgi no Kristus Izpirkšanas brīnumiem, ja vēlamies, lai mūsu dvēsele taptu vesela no bēdām, skumjām un grēka. … Caur Kristu salauzta sirds tiek dziedināta, un miers aizstāj raizes un bēdas” („The Power to Heal from Within”, Ensign, 1995. g. maijs, 13. lpp.).
Svarīgi ir atcerēties, ka mēs varam tapt dziedināti vai nu šajā dzīvē, vai nākamajā, atkarībā no Tā Kunga laika.
-
Padomā, kad tu esi pieredzējis vai sajutis Jēzus Kristus spēku, žēlastību un līdzjūtību, kas palīdzēja tev vai kādam, kas jutās salauzts garīgi, fiziski vai emocionāli. Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti un tad pabeidz tālāk doto nepabeigto apgalvojumu: Es zinu, ka Glābējs ir žēlīgs un līdzjūtīgs, jo …
Jāņa 5:10–30 mēs lasām, ka vēlāk Glābējs atrada šo vīru templī un deva viņam padomu — vairs negrēkot. Kad jūdu vadītāji uzzināja, ka Jēzus dziedināja šo vīru sabatā, viņi vajāja Glābēju un centās Viņu nogalināt. Jēzus mācīja jūdu vadītājiem, ka, dziedinot šo vīru, Viņš darīja Debesu Tēva darbu. Tad Glābējs mācīja par Savām attiecībām ar Tēvu. Viņš arī mācīja, ka tiem, kas mita garu pasaulē, drīz tiks mācīts evaņģēlijs.
Jāņa 5:31–47
Jēzus mācīja par vairākiem lieciniekiem, kas liecināja par Viņa dievišķumu
Padomā par gadījumu, kad kāds pateica tev kaut ko, kam bija grūti noticēt.
Kā jebkura apgalvojuma patiesumu stiprina fakts, ka ir vairāk, nekā viens liecinieks?
Izlasi Jāņa 5:31, meklējot, kā Glābējs dalījās Savā liecībā par Savām attiecībām ar Debesu Tēvu.
Džozefa Smita tulkojums precizē Jāņa 5:31–32:
„Ja Es viens pats liecinu par Sevi, tad tomēr Mana liecība ir pareiza.
Jo Es neesmu viens; ir vēl kāds, kas liecina par Mani” (Džozefa Smita tulkojums, Jāņa 5:32–33).
Glābējs mācīja jūdiem, ka viņiem bija citas liecības papildus Viņa liecībai.
Izlasi tālāk dotos pantus un atrodi citus lieciniekus, kas liecina par Jēzus dievišķumu:
Neskatoties uz daudzajām liecībām par Jēzu Kristu, jūdu vadītāji neticēja Jēzus dievišķumam. Ņem vērā, ka, Jēzum runājot par Svētajiem Rakstiem Jāņa 5:39, Viņš teica: „Jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība.” „Daudzi jūdi Jēzus laikā studēja Svētos Rakstus, ticot, ka caur to studēšanu viņiem būs mūžīgā dzīve. … Glābējs mēģināja izlabot šo maldīgo uzskatu, mācot, ka Svētie Raksti, kas jūdiem bija galējā autoritāte, liecināja par to, ka mūžīgā dzīve ir rodama nevis Svētajos Rakstos, bet sekošanā Jēzum Kristum. Jūdi arī neapzinājās, ka Svētie Raksti ir Kristus vārdi un ka to nolūks ir vest cilvēkus pie Kristus, jo Viņš ir patiesības un dzīvības galīgais avots” (Jaunās Derības studenta rokasgrāmata [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.], 219.–220. lpp.).
Izlasi Jāņa 5:40, meklējot, kas jūdiem bija jādara, lai iegūtu mūžīgo dzīvi.
Lai arī jūdi studēja Svētos Rakstus, ko viņi atteicās darīt, kas viņiem būtu palīdzējis iegūt mūžīgo dzīvi?
No tā, ko tu uzzini no Glābēja mācībām Jāņa 5:39–40, pabeidz tālāk doto principu: Vienīgi nākot pie , mēs varam saņemt mūžīgo dzīvi.
Atceries, ka mūžīgā dzīve tajā skaitā sevī ietver kļūšanu līdzīgiem Debesu Tēvam un mūžīgu dzīvošanu ar saviem cienīgajiem ģimenes locekļiem Viņa klātbūtnē. Lai saņemtu šo dāvanu, mums ir jānāk pie Jēzus Kristus, izrādot ticību Viņam, nožēlojot savus grēkus, saņemot evaņģēlija priekšrakstus, godājot savas derības un paklausot Tā Kunga pavēlēm.
Apdomā, kāpēc ir nepieciešams nākt pie Jēzus Kristus, lai iegūtu mūžīgo dzīvi.
-
Apdomā, ko tu darīsi, lai pilnīgāk nāktu pie Glābēja, lai tu varētu iegūt mūžīgo dzīvi.
Jāņa 6:1–59
Jēzus māca, ka Viņš ir dzīvības maize
Jāņa 6:1–13 mēs lasām, ka pēc atgriešanās Galilejā Jēzus brīnumainā kārtā ar pieciem maizes klaipiem un divām mazām zivīm pabaroja vairāk nekā 5000 cilvēku. (Tu studēji par šo notikumu stundās par Mateja 14. nodaļu un Marka 6. nodaļu.)
Izlasi Jāņa 6:14–15, meklējot, ko ļaudis vēlējās darīt pēc tam, kad Jēzus bija brīnumainā kārtā viņus pabarojis.
Jēzus laikā starp jūdiem bija tradīcija, kas vēstīja, ka tad, kad ieradīsies Mesija jeb Israēla Ķēniņš, Viņš pabaros ļaudis ar maizi no debesīm.
Jāņa 6:16–21 ir rakstīts, ka Glābējs sūtīja savus mācekļus pāri Galilejas jūrai, un pēc tam, vēlu vakarā, kad mācekļi ar grūtībām vadīja laivu pret spēcīgo vēju un viļņiem, Jēzus pārgāja pāri jūrai, lai viņiem pievienotos. Jāņa pierakstā par šo notikumu ir uzsvērts, ka tad, kad mācekļi labprāt uzņēma Kristu savā laivā, viņi „tūdaļ” (Jāņa 6:21) sasniedza malu, kurp tie brauca. Labprātīgi pieņemot Glābēju un Viņa mācības, Viņš mums var palīdzēt droši pārvarēt laicīgās dzīves grūtības.
Jāņa 6:22–59 ir pierakstīts, ka daudzi ļaudis, kurus Jēzus brīnumainā kārtā bija pabarojis, devās uz Kapernaumu, lai uzmeklētu Viņu, vēlēdamies saņemt vairāk maizes. Daži cilvēki kurnēja pret Glābēju, tāpēc ka Viņš mācīja, ka Viņš bija tā maize, kas nākusi no debesīm. Jēzus mācīja, ka Viņš ir dzīvības maize un ka tad, ja cilvēki nāks pie Viņa un pieņems Viņa mācības un Izpirkšanu, viņi iegūs mūžīgo dzīvi.
Jāņa 6:60–71
Pēteris liecina, ka Jēzum ir mūžīgās dzīvības vārdi
Padomā par kādu reizi, kad tev bija jāizvēlas turpināt vai pārtraukt darīt kaut ko grūtu.
Kad Jēzus bija mācījis, ka Viņš ir dzīvības maize, vairāki Viņa mācekļi saskārās ar izvēli — vai turpināt Viņam sekot vai ne. Izlasi Jāņa 6:60, 66, meklējot, kā uz Jēzus mācībām atsaucās daudzi Viņa mācekļi.
Frāze „šie vārdi ir smagi” 60. pantā nozīmē, ka viņiem bija pārāk grūti ievērot Jēzus mācības.
Kādas Jēzus Kristus mācības dažiem varētu būt grūti ievērot mūsdienās? (Ja nepieciešams, meklē mācības Jaunatnes morāles stiprināšanai, kas varētu būt grūtas dažiem jauniešiem.)
Izlasi Jāņa 6:67–69, meklējot jautājumu, ko Jēzus uzdeva Saviem apustuļiem, un Pētera atbildi uz šo jautājumu.
Viens patiess princips, ko varam mācīties no Pētera atbildes, ir tāds, ka stingra liecība par Jēzu Kristu mums palīdzēs palikt uzticīgiem reizēs, kad varētu būt grūti sekot Glābējam vai dzīvot atbilstoši Viņa mācībām. Tu vari uzrakstīt šo patieso principu savos Svētajos Rakstos — līdzās Jāņa 6:67–69.
-
-
Es izstudēju Jāņa 5.–6. nodaļu un pabeidzu šo stundu (datums).
Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: