26. daļa: 4. diena

1. vēstule Timotejam

Ievads

Apustulis Pāvils rakstīja Timotejam — Efezas priesterības vadītājam —, iesakot pārliecināties, ka svētajiem tiek mācīta patiesā doktrīna. Viņš iztirzāja prasības bīskapa un diakona amatu kandidātiem un ieteica Timotejam būt par paraugu ticīgajiem. Pāvils mudināja svētos gādāt par trūkumcietējiem un atraitnēm. Viņš noslēdza savu vēstuli, mācot, ka „visa ļaunuma sakne ir mantas kārība” (1. Timotejam 6:10).

1. Timotejam 1.–3. nodaļa

Pāvils dod Timotejam norādījumus, kā pildīt Baznīcas pārraudzības pienākumus

Izlasi šo prezidenta Tomasa S. Monsona stāstu: „Es atceros kādu atgadījumu, ko pieredzēju pirms daudziem gadiem, kalpojot par bīskapu. Kādu svētdienas rītu, uzsākot priesterības sanāksmi, mēs gatavojāmies ordinēt kādu jaunieti priesterības amatā. Todien mūsu bīskapiju apmeklēja kāds Augstais padomnieks, kurš kalpoja arī par tempļa darbinieku. Kad es gatavojos lūgt jaunietim apsēsties ar skatu pret sanākušajiem, lai mēs varētu sākt ordinēšanu, Augstais padomnieks apturēja mani, sakot: „Bīskap, es vienmēr lieku tiem, kuri tiek ordinēti, pagriezties ar skatu pret templi.” Viņš pārvietoja krēslu tā, lai jaunietis lūkotos tempļa virzienā. Es uzreiz sapratu, ka tā ir nesankcionēta tradīcija.” („Opening Remarks” (pasaules mēroga vadītāju apmācība, 2010. g. nov.), lds.org/broadcasts.)

Būdams bīskaps, šajā draudzē pār Tā Kunga darba īstenošu bija iecelts prezidēt prezidents Monsons, nevis Augstais padomnieks. Kas, tavuprāt, bīskapam būtu jādara šādā situācijā? (Prezidenta Monsona stāsta noslēgumu tu varēsi izlasīt vēlāk.)

Apustulis Pāvils rakstīja Timotejam — gados jaunam priesterības vadītājam Efezā. Baznīcas draudzē, pār kuru prezidēja Timotejs, viņam nācās saskarties ar līdzīgām problēmām, kā prezidentam Monsonam tevis lasītajā stāstā.

Izlasi 1. Timotejam 1:3–7, pievēršot uzmanību tam, kādus pienākumus Pāvils bija uzticējis Timotejam.

Vārds pasakas (4. pantā) nozīmē maldu mācības; nodošanās bezgalīgiem ciltsrakstiem (4. pantā) nozīmē ticību maldīgam uzskatam, ka glābti tiek tikai izredzētie Ābrahāma pēcteči, kuri bieži vien bija zināmi pēc to bezgalīgi garajiem ciltsrakstiem; un tukša izrunāšanās (6. pantā) nozīmē bezjēdzīgas diskusijas (skat. 1. Timotejam 1:6, atsauce c PDS Bībeles izdevumā).

Spriežot pēc 1. Timotejam 1:6–7, kādēļ Timotejam bija svarīgi izpildīt Pāvila uzticētos pienākumus?

No Pāvila mācībām mēs uzzinām, ka priesterības vadītājiem ir pienākums nodrošināt, ka Baznīcā tiek mācīta patiesa doktrīna un pareizas tradīcijas.

Izlasi prezidenta Monsona stāsta noslēgumu, pievēršot uzmanību tam, kā viņš rīkojās, uzklausot Augstā padomnieka viedokli: „Es redzēju, ka šī tradīcija [kad cilvēkam liek pagriezties pret templi] varētu kļūt populāra. Lai gan es biju daudz jaunāks par Augsto padomnieku, es zināju, kas jādara. Es pagriezu krēslu atpakaļ — ar skatu pret sanākušajiem — un teicu: „Mūsu draudzē mēs uzlūkojam sanākušos.”” („Opening Remarks”, lds.org/broadcasts.)

1. Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti, kā Baznīcas locekļi tiek svētīti, ja priesterības vadītāji cenšas nodrošināt, ka Baznīcā tiek mācīta patiesa doktrīna un pareizas tradīcijas.

No 1. Timotejam 1:8–11 mēs uzzinām, ka Pāvils brīdināja svētos par cilvēkiem, kuri vēlas mācīt Dieva likumu bez pareizas izpratnes par šo likumu. Izlasi 1. Timotejam 1:12–16, pievēršot uzmanību tam, par ko Pāvils pateicās Jēzum Kristum.

Saskaņā ar 15.–16. pantu, kā Pāvils rāda „priekšzīmi” visiem tiem, kuri tic Jēzum Kristum?

1. Timoteja 1:17–2:15 Pāvils iesaka Timotejam turēties pie savas ticības un māca, ka Jēzus Kristus ir mūsu Starpnieks. Pāvils iesaka sievietēm ģērbties piedienīgi. 1. Timotejam 3. nodaļā mēs varam izlasīt Pāvila mācību par prasībām bīskapa un diakona amatu kandidātiem. Ņem vērā, ka sendienu Baznīcā diakoni nebija 12 un 13 gadus veci jaunieši, kā tas bieži vien ir tagad.

1. Timotejam 4.–5. nodaļa

Pāvils sniedz uzticīga Jēzus Kristus kalpotāja aprakstu

1. Timotejam 4:1–11 mēs lasām apustuļa Pāvila pravietojumu par to, ka „vēlākos laikos” (1. pants) daži Baznīcas locekļi atkritīs no ticības un sekos maldu mācībām un tradīcijām, kas, piemēram, aizliedz stāties laulībā. Pāvils mudināja Timoteju „barot” svētos ar patiesu mācību.

Izlasi 1. Timotejam 4:12, pievēršot uzmanību Pāvila ieteikumam par to, kādam vajadzētu būt Timotejam. Ar vārdu dzīvē, kas minēts 12. pantā, ir domāta rīcība jeb uzvedība (skat. 1. Timotejam 4:12, atsauce c PDS Bībeles izdevumā).

Ko, tavuprāt, nozīmē būt „par paraugu ticīgajiem”?

Kādās jomās Pāvils ieteica Timotejam būt par paraugu ticīgajiem?

2. Padomā par tām jomām, kurās Pāvils ieteica Timotejam būt par paraugu ticīgajiem (skat. 1. Timotejam 4:12). Izvēlies trīs no minētajām jomām un pieraksti savā studiju dienasgrāmatā, kā cilvēks var būt par paraugu ticīgajiem katrā no šīm jomām.

Izlasi 1. Timotejam 4:13–16, pievēršot uzmanību vēl vienam padomam, ko Pāvils deva Timotejam, lai palīdzētu viņam būt par paraugu ticīgajiem.

1. Timotejam 5. nodaļā Pāvils deva Timotejam norādījumus par to, kā svētajiem būtu jārūpējas par trūcīgajiem, tai skaitā arī atraitnēm.

1. Timotejam 6. nodaļa

Pāvils mudina Timoteju palīdzēt citiem tiekties pēc mūžīgajām bagātībām

Vai, tavuprāt, tas, ka cilvēkam ir daudz naudas, vedina vairāk uz ļaunu vai uz labu? Kādēļ?

1. Timotejam 6. nodaļā mēs varam lasīt padomu, ko Pāvils deva Timotejam, runājot par naudu. Izlasi 1. Timotejam 6:6–10, pievēršot uzmanību tam, ko Pāvils māca par bagātību un no kā viņš brīdina.

Kas, tavuprāt, ir domāts ar frāzi „ visa ļaunuma sakne ir mantas kārība” (1. Timotejam 6:10)?

Viens no patiesajiem principiem, ko mēs varam mācīties no Pāvila teiktā, ir tāds, ka mantas kārība vedina uz netaisnību un atkrišanu.

Ir svarīgi saprast, ka uz netaisnīgumu vedina nevis pati nauda, bet gan mantas kārība. Padomā, kā visi cilvēki — gan trūcīgie, gan turīgie — varētu ieklausīties Pāvila brīdinājumā.

3. Paskaidro savā studiju dienasgrāmatā, kā tas nākas, ka mantas kārība (nevis pati nauda) vedina būt netaisnīgam.

Izlasi, ko teicis elders Dalins H. Oukss no Divpadsmit apustuļu kvoruma:

„Pašā naudā kā tādā nav nekā ļauna. Labais samarietis, kalpojot savam tuvākajam, izmantoja tādu pašu naudu kā Jūda, kurš to pieņēma, nododot Skolotāju. Tā ir mantas kārība, kas ir visa ļaunuma sakne (skat. 1. Timotejam 6:10; slīpraksts pievienots.) Izšķirošā nozīme ir tai garīguma pakāpei, ar kādu mēs uzlūkojam, izvērtējam un īstenojam šīs pasaules lietas un savu pasaulīgo pieredzi.

Ja mēs padarīsim naudu par pielūgsmes objektu vai savu prioritāti, tas var padarīt mūs savtīgus un lepnus uzpūtībā „par pasaules niecīgajām lietām” (Almas 5:37). Turpretī, ja mēs izmantojam naudu, lai izpildītu savus likumīgos pienākumus un nomaksātu desmito tiesu un ziedojumus, mēs varam parādīt savu godprātīgumu un izkopt nesavtību. Garīgi apgaismota īpašuma izmantošana var mūs sagatavot augstāka celestiālās godības likuma ievērošanai.” („Spirituality”, Ensign, 1985. g. nov., 63. lpp.)

Izlasi 1. Timotejam 6:11–12, 17–19, pievēršot uzmanību tam, kādu padomu Pāvils deva Timotejam un bagātiem cilvēkiem.

Padomā, kā Pāvila padoms var palīdzēt mums tiekties pēc bagātības, kā arī izmantot naudu un citas priekšrocības, ko sniedz laicīgā labklājība, ar pareizu attieksmi.

Spriežot pēc 1. Timotejam 6:19, ko, saskaņā ar Pāvila teikto, svētie var iegūt, paļaujoties uz Dievu un bagātīgi darot labus darbus?

Viens no patiesajiem principiem, ko mēs varam mācīties no Pāvila padoma, ir šāds: ja mēs paļausimies uz Dievu un bagātīgi darīsim labus darbus, mēs varēsim iegūt mūžīgo dzīvi.

4. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumu: Ja mūsu augstākā prioritāte ir paļaušanās uz Dievu un tiekšanās pēc taisnīguma, kā tas iespaido to, kā mēs uzlūkojam naudu, tiecamies pēc tās un to izmantojam?

Paļaujoties uz Dievu un par savu augstāko prioritāti izvirzot tiekšanos pēc taisnīguma, tu vari iegūt patiesās mūžīgās dzīves bagātības.

5. Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

   Es studēju Pāvila 1. vēstuli Timotejam un pabeidzu to (datums).

   Papildjautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: