Ievads Lūkas evaņģēlijā
Kādēļ studēt šo grāmatu?
Lūkas evaņģēlijs sniedz vēl vienu liecību par daudzām patiesajām mācībām, kas pierakstītas Mateja un Marka evaņģēlijā, kā arī tajā ir sava unikāla informācija. Lūkas evaņģēlijs var radīt dziļāku izpratni par Jēzus Kristus mācībām un palīdzēt tev pilnvērtīgāk novērtēt Viņa mīlestību un žēlsirdību pret visiem cilvēkiem, ko Viņš pauda Savas mirstīgās kalpošanas laikā un paveicot Savu bezgalīgo Izpirkšanu.
Kas sarakstīja šo grāmatu?
Lūka ir šī evaņģēlija autors. Lūka bija ārsts (skat. Kolosiešiem 4:14) un „Jēzus Kristus vēstnesis” (Džozefa Smita tulkojums, Lūkas 1:1). Lūka bija viens no Pāvila „darba biedriem” (Filemonam 1:24; šeit viņš ir nosaukts Lūka) un Pāvila misijas pārinieks (skat. 2. Timotejam 4:11). Lūka sarakstīja arī Apustuļu darbu grāmatu (skat. Svēto Rakstu ceļvedis, „Lūka”).
Kad un kur šī grāmata tika sarakstīta?
Lai gan precīzi nav zināms, kad Lūka sarakstīja šo evaņģēliju, visdrīzāk, tas notika 1. gs. otrajā pusē pēc Kr. Lūka smēlās informāciju no cilvēkiem, kas bija „pirmie aculiecinieki” (Lūkas 1:2) Glābēja mirstīgajai kalpošanai un Augšāmcelšanās brīnumam. Nav zināms, kur Lūkas evaņģēlijs tika sarakstīts.
Kam un kādēļ šī grāmata tika sarakstīta?
Lūka bija paredzējis, ka šo evaņģēliju lasīs galvenokārt citticībnieki, un attēloja Jēzu Kristu kā Glābēju gan jūdiem, gan citticībniekiem. Šo evaņģēliju Lūka it īpaši adresēja „Teofilam” (Lūkas 1:3), kas grieķu valodā nozīmē „Dieva draugs” vai „Dieva mīļotais” (skat. Bible Dictionary, „Theophilus”). Acīmredzot Teofils iepriekš bija saņēmis zināšanas attiecībā uz Jēzus Kristus dzīvi un mācībām (skat. Lūkas 1:4). Lūka vēlējās sniegt turpmākos norādījumus, piedāvājot sistemātisku notikumu izklāstu par Glābēja misiju un kalpošanu. Viņš vēlējās, lai tie, kas lasīs viņa liecību, „pārliecinātos” (Lūkas 1:4) par Dieva Dēlu — Viņa žēlsirdību, īstenoto Izpirkšanu un Augšāmcelšanos.
Kādas ir šīs grāmatas raksturiezīmes?
Lūkas evaņģēlijs ir visgarākais no četriem evaņģēlijiem un visgarākā grāmata Jaunajā Derībā. Daži kristīgajā pasaulē vislabāk pazīstamie stāsti ir atrodami vienīgi Lūkas evaņģēlijā, piemēram, Jāņa Kristītāja piedzimšanas apraksts (skat. Lūkas 1:5–25, 57–80), tradicionālais Ziemassvētku stāsts (skat. Lūkas 2:1–20), stāsts par Jēzu templī, kad Viņam bija 12 gadi (skat. Lūkas 2:41–52), līdzības par, piemēram, labo samarieti (skat. Lūkas 10:30–37), pazudušo dēlu (skat. Lūkas 15:11–32) un bagāto vīru un Lācaru (skat. Lūkas 16:19–31), stāsts par desmit spitālīgajiem (skat. Lūkas 17:11–19) un stāsts par to, kā augšāmcēlies Kungs gāja kopā ar Saviem mācekļiem pa ceļu uz Emavu (skat. Lūkas 24:13–32).
Pie citām unikālajām iezīmēm pieder Lūkas iekļautās Jāņa Kristītāja mācības, kas nav sastopamas citos evaņģēlijos (skat. Lūkas 3:10–14), viņa uzsvērtās Jēzus Kristus biežās lūgšanas (skat. Lūkas 3:215:16; 9:18, 28–29; 11:1) un Septiņdesmito aicināšana, apmācīšana un misionāru darbs (skat. Lūkas 10:1–22). Turklāt Lūka ir vienīgais evaņģēliju autors, kurš pierakstīja, ka Glābējs Ģetzemanes dārzā lēja Savas asinis, un to, ka Viņam kalpoja eņģelis (skat. Lūkas 22:43–44).
Tā kā Lūkas evaņģēlijs sākas un beidzas, pieminot templi, tas parāda, kāda nozīme bija templim kā galvenajai vietai, kur Dievs īstenoja Savus darbus ar cilvēkiem (skat. Lūkas 1:9; 24:53).
Satura izklāsts
Lūkas 1.–3. nodaļa. Tiek pareģota Jāņa Kristītāja un Jēzus Kristus piedzimšana un misija. Liecinieki apstiprina, ka jaundzimušais Jēzus ir Mesija. 12 gadu vecumā Jēzus māca templī. Jānis Kristītājs sludina grēku nožēlošanu un krista Jēzu. Lūka pieraksta Jēzus ģenealoģiju.
Lūkas 4.–8. nodaļa. Jēzus Kristus tiek kārdināts tuksnesī. Nacaretē Viņš pasludina Sevi par Mesiju un tiek atraidīts. Viņš izraugās Divpadsmit apustuļus un māca Savus mācekļus. Viņš piedod grēkus un paveic daudzus brīnumus.
Lūkas 9.–14. nodaļa. Divpadsmit apustuļi tiek sūtīti sludināt un dziedināt. Jēzus Kristus pabaro vairāk nekā 5000 cilvēku un tiek apskaidrots kalnā. Viņš aicina Septiņdesmitos un sūta viņus mācīt. Viņš māca par māceklību, liekulību un tiesāšanu. Viņš stāsta līdzību par labo samarieti.
Lūkas 15.–17. nodaļa. Jēzus Kristus māca līdzībās. Viņš māca par aizvainojumiem, ticību un piedošanu. Viņš dziedina 10 spitālīgos un māca par Savu Otro atnākšanu.
Lūkas 18.–22. nodaļa. Jēzus Kristus turpina mācīt līdzībās. Viņš dziedina neredzīgo vīru un māca Caķeju. Viņš svinīgi iejāj Jeruzālemē, apraud pilsētu un attīra templi. Viņš pravieto par Jeruzālemes sagraušanu un runā par zīmēm, kas ievadīs Viņa Otro atnākšanu. Viņš iedibina Svēto Vakarēdienu, māca Savus apustuļus un cieš Ģetzemanes dārzā. Viņu nodod, apcietina, izsmej, sit un nopratina.
Lūkas 23.–24. nodaļa. Jēzu Kristu tiesā Pilāta un Hēroda priekšā, sit krustā un apglabā. Eņģeļi pie kapa un divi mācekļi, kas gāja uz Emavu, liecina par to, ka Jēzus Kristus ir augšāmcēlies. Glābējs parādās Saviem mācekļiem Jeruzālemē, apsola Saviem apustuļiem, ka viņi saņems spēku no Dieva, un uzkāpj debesīs.