23. daļa: 4. diena

2. korintiešiem 4.–7. nodaļa

Ievads

Apustulis Pāvils mācīja, ka šīs dzīves pārbaudījumi un ciešanas ir īslaicīgas un nelielas, salīdzinot ar mūžības svētībām. Viņš arī mācīja svētajiem par tiesu un liecināja par to, ka Jēzus Kristus radīja mums iespēju — tapt samierinātiem ar Dievu. Turpinot aizstāvēt savu vadītāja lomu, būdams Dieva kalps, Pāvils sniedza svētajiem padomu — nošķirt sevi no visa, kas nav taisnīgs, un viņš priecājās par to, ka viņi bija pieredzējuši dievišķās skumjas un nožēloja grēkus.

2. korintiešiem 4. nodaļa

Pāvils liecina: lai gan viņš piedzīvo ciešanas, viņu nemāc bailes vai nemiers

Ko šī bilde šķietami attēlo? Ko, iespējams, domā cilvēks, kuru grūž, par to cilvēku, kurš to dara?

Uzlūkojot šo bildi plašākā skatījumā, mēs redzam, ka cilvēks īstenībā grūž otru cilvēku prom no ielas, pa kuru tuvojas mašīna.

Kā, ieraugot situāciju plašākā kontekstā vai redzeslokā, mainās tavs spriedums par to, kas tiek attēlots pirmajā bildē?

Kā rakstīts 2. korintiešiem 4. nod., apustulis Pāvils rakstīja Korintas svētajiem, lai palīdzētu viņiem saskatīt savas ciešanas plašākā kontekstā. Studējot šo nodaļu, padomā, kā tu vari pielietot to, ko Pāvils mācīja svētajiem par viņu ciešanām.

2. korintiešiem 4:1–7 mēs lasām Pāvila apliecinājumu svētajiem, ka viņš bija patiesi sludinājis viņiem evaņģēliju. Viņš mācīja, ka Sātans, „šīs pasaules dievs” (2. korintiešiem 4:4), strādā pie tā, lai cilvēki nepieņemtu evaņģēliju. Pāvils pielīdzināja sevi un savus biedrus, sludinātājus, māla traukiem, kas glabā „mantu” jeb „Dieva godības atziņas gaismu” (2. korintiešiem 4:6–7).

Izlasi 2. korintiešiem 4:8–9, meklējot, kā Pāvils raksturoja sava misionāra darba izaicinājumus.

Kādēļ Pāvils, tavuprāt, šo izaicinājumu laikā varēja saglabāt pozitīvu attieksmi?

Kā rakstīts 2. korintiešiem 4:11–14, Pāvils mācīja: lai gan daži cilvēki mirs Jēzus Kristus evaņģēlija dēļ, viņu nāve būs tikai pagaidu.

Izlasi 2. korintiešiem 4:14–16, meklējot, kādas zināšanas palīdzēja Pāvilam stāties pretī pārbaudījumiem un vajāšanai.

Izteiciens „lai gan mūsu ārīgais cilvēks sadilst, mūsu iekšējais dienu no dienas atjaunojas” (2. korintiešiem 4:16) nozīmē: lai gan Pāvils un viņa biedri galu galā fiziski nomirs, viņu gari ik dienu tiks garīgi stiprināti.

Izlasi 2. korintiešiem 4:17–18, meklējot, kādus patiesos principus Pāvils mācīja svētajiem attiecībā uz pārbaudījumiem un ciešanām.

Viens patiess princips, ko varam mācīties no šiem pantiem, ir šāds: šīs dzīves pārbaudījumi un ciešanas ir nelielas, salīdzinot ar mūžības svētībām un izaugsmi, ko gūsim, to visu uzticīgi izturot.

1. Atbildi savā studiju dienasgrāmatā uz jautājumiem:

   1. Kāpēc ir svarīgi skatīt mūsu ciešanas plašākā Debesu Tēva ieceres kontekstā?

   2. Kad jūs esat novērojuši, ka cilvēks paliek stiprs pārbaudījumu laikā, jo viņš ierauga savas ciešanas plašākā Debesu Tēva ieceres kontekstā?

2. korintiešiem 5. nodaļa

Pāvils māca svētajiem par tiesu un Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu

Pārloki papīra lapu uz pusēm. Atloki to atpakaļ. Vienā lapas pusē uzraksti savu vārdu, bet otrā — Debesu Tēvs. Kad mēs ieradāmies uz Zemes, mēs atstājām Debesu Tēva klātbūtni. Pārplēs papīra lapu uz pusē, sadalot to divās daļās. Padomā, kā pārplēstā lapa simbolizē to, ka mēs atstājām Debesu Tēva klātbūtni un ieradāmies uz Zemes, lai piedzīvotu mirstību. 2. korintiešiem 5. nod. mēs lasām dažas patiesās mācības, kurās dalījās Pāvils un kuras var mums palīdzēt saprast, kas mums ir jādara, lai atgrieztos Debesu Tēva klātbūtnē.

Izlasi 2. korintiešiem 5:6–10, meklējot patiesās mācības, kas var palīdzēt paturēt redzeslokā mūsu attiecības ar Debesu Tēvu. Tu vari pasvītrot vai pierakstīt savos Svētajos Rakstos to, ko atrodi.

No šiem pantiem mēs varam apgūt divas šādas patiesās mācības: Tā kā laicīgajā dzīvē mēs esam nošķirti no Dieva, mums ir jādzīvo saskaņā ar ticību, bet ne ar to, ko redzam. Jēzus Kristus tiesās katru no mums pēc mūsu darbiem laicīgajā dzīvē.

Padomā, ko nozīmē — „[dzīvot] ticībā [un] ne skatīšanā” (2. korintiešiem 5:7). Kurš no tev zināmajiem cilvēkiem dzīvo saskaņā ar ticību, bet ne ar to, ko redz?

Padomā, ko tu varētu darīt savā dzīvē, lai tavi darbi „būtu [Tam Kungam] patīkami” (2. korintiešiem 5:9).

Izlasi 2. korintiešiem 5:15–16, meklējot, ko Jēzus Kristus sekotāji dara, pateicoties īstenotajai Izpirkšanai. Izlasi arī Džozefa Smita tulkojumu 2. korintiešiem 5:16 (Svēto Rakstu ceļvedī ). Frāze „mēs vairs nedzīvosim pēc miesas” nozīmē, ka mēs atmetīsim pasaulīgo dzīvi.

Uzraksti uz papīra lapas, kur ir tavs vārds, ko tu iemācījies par to, kā ir jādzīvo Jēzus Kristus sekotājiem.

Izlasi 2. korintiešiem 5:17–19, meklējot, kā Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana var mums palīdzēt atgriezties Debesu Tēva klātbūtnē. Tu vari pasvītrot vai pierakstīt savos Svētajos Rakstos to, ko atrodi.

Uzraksti šo patieso mācību uz tās papīra lapas, uz kuras ir uzrakstīts „Debesu Tēvs”: Caur Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu mēs varam kļūt par jaunām radībām un tapt samierināti ar Dievu.

Ko, tavuprāt, nozīmē — kļūt par „jaunu radību” (2. korintiešiem 5:17)?

Saliec divas papīra lapas atkal kopā. Tapt samierinātiem ar Dievu nozīmē, ka caur Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu mēs varam tikt izmainīti un attīrīti, kļūdami par jaunām radībām, lai mēs varētu atgriezties un dzīvot Debesu Tēva klātbūtnē.

2. korintiešiem 5:20–21 mēs lasām Pāvila vārdus, ka viņš un tie, kuri ar viņu kopā mācīja, ir „Kristus sūtīti”. Viņš pamācīja svētos, lai tie taptu samierināti ar Dievu.

2. korintiešiem 6. nodaļa

Pāvils sniedz Dieva kalpu raksturojumu un iesaka svētajiem doties prom no ļauno vidus

Vai par tevi kādreiz ir smējušies vai tevi kritizējuši, kad tu centies kādam kalpot vai palīdzēt? 2. korintiešiem 6:1–13 mēs lasām par to, kā Pāvils mudināja svētos būt par Dieva kalpiem, būt pacietīgiem un censties neaizvainot citus arī tad, ja pret viņiem nelaipni izturas.

2. korintiešiem 6:14–18 mēs uzzinām, ka Pāvils mācīja svētos par svētībām, kas rodamas, nošķirot sevi no visa, kas nav taisnīgs.

Aizpildi šo tabulu, izlasot 2. korintiešiem 6:14–18 un uzskaitot Pāvila padomus un ar tiem saistītos solījumus:

Padomi svētajiem	Tā Kunga solījumi

2. korintiešiem 6:15 vārds savienojams nozīmē tāds, kas nes saskaņu, vārds Beliara nozīmē — ļaunums (skat. Bībeles vārdnīca (angļu val.), „Belial”), un neticīgais ir tāds, kurš netic vai tic viltus dieviem. Tos, kuri nebija kristieši, agrīnie kristieši dēvēja par neticīgajiem.

Ar frāzēm „nošķirieties” un „neaiztieciet neko, kas ir nešķīsts” (17. pantā) tiek izteikts brīdinājums — izvairīties no elku pielūdzējiem un viņu maldīgajām paražām. Šis brīdinājums ir attiecināms arī uz mums mūsdienās. „Pāvils pielīdzināja Korintas svētos „dzīvajam Dieva namam” (2. korintiešiem 6:16). Pēc tam viņš centās viņus atrunāt no sadraudzības ar elku pielūdzējiem un iesaistīšanās viņu „nešķīsto” paradumu piekopšanā (skat. Jesajas 52:11). Ar šīm mācībām Pāvils vēlreiz atkārtoja solījumu, kas tika dots Dieva ļaudīm senatnē: ja viņi dosies prom no ļauno vidus, Dievs mājos viņu vidū un būs viņu Dievs (2. korintiešiem 6:17; skat. arī … Jeremijas 32:38 un Ecēhiēla11:19–20)” (New Testament Student Manual (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.), 402. lpp.). Pāvils it sevišķi brīdināja Baznīcas locekļus, lai tie izvairītos no visa veida maldīgās pielūgsmes, elku pielūdzējiem un maldu paradumu piekopšanas, gluži tāpat kā cilvēkiem tas ticis mācīts Vecajā Derībā — pielūgt Dievu un kļūt par Viņa izredzētajiem ļaudīm, noraidot visus citus dievus.

No 2. korintiešiem 6:14–18 mēs varam apgūt šādu principu: ja mēs nošķirsim sevi no maldu paradumu piekopšanas un nešķīstām lietām, Tas Kungs mūs pieņems. (Šis princips nenozīmē, ka mēs rupji izturamies pret citu ticību pārstāvjiem vai atsakāmies veidot ar viņiem draudzīgas attiecības.)

2. Atbildi savā studiju dienasgrāmatā uz jautājumiem:

   1. Ko mūsdienās nozīmē — nošķirt sevi no maldu paradumu piekopšanas un nešķīstām lietām? (Skat. M&D 1:15–16.)

   2. Kad tu esi sajuties svētīts par to, ka nošķīri sevi no situācijas, kas varēja tevi attālināt no Tā Kunga?

2. korintiešiem 7. nodaļa

Pāvils priecājas par to, ka svētie patiesi nožēlo grēkus

2. korintiešiem 7. nodaļā apustulis Pāvils paskaidroja: laikā, kad viņš un viņa misionāru biedri centās Maķedonijā pārvarēt smagas ciešanas, Tits atnesa ziņas no Korintas, kas piepildīja Pāvila sirdi ar prieku un mierinājumu. Iepriekš Pāvils bija aizsūtījis uz Korintu vēstuli, lūdzot dažus svētos nožēlot grēkus, un Tits pastāstīja viņam par Baznīcas locekļu reakciju uz to.

Izlasi 2. korintiešiem 7:8–10, meklējot, kāda bija Korintas svēto reakcija uz Pāvila vēstuli.

Kāpēc Pāvils bija apmierināts ar to, ka svētie izjuta skumjas viņa vēstules dēļ?

Izvērtē savu dzīvi

Kad mēs atvēlam laiku tam, lai godīgi izvērtētu, cik atbilstoši mēs dzīvojam pēc kāda no evaņģēlija principiem, mēs dodam Svētajam Garam iespēju — palīdzēt mums atskārst, ko darām labi un kā varam kļūt labāki. Izvērtējot sevi, centies iegūt Svētā Gara vadību un būt pilnīgi godīgs.

Padomā, vai skumjas, ko izjūti par saviem grēkiem, ir dievišķās skumjas, kas „dod atgriešanās svētību” vai tās ir „pasaulīgās skumjas” (2. korintiešiem 7:10), kas ir nožēla par to, ka tiki pieķerts, vai par to, ka tev jāizjūt savu ļaundarību sekas.

Izlasi 2. korintiešiem 7:11, meklējot, kā svētie izmainīja savas dzīves, pateicoties viņu dievišķajām skumjām, kas palīdzēja viņiem nožēlot grēkus.

3. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

   Es studēju 2. korintiešiem 4.–7. nodaļu un pabeidzu to (datums).

   Papildus jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: