Romiešiem 8.–11. nodaļa

Ievads

Apustulis Pāvils mācīja par svētībām, kas rodamas, garīgi atdzimstot un pakļaujoties Debesu Tēva gribai. Viņš mācīja par to, ka Israēls noraidīs Dieva derību, ko Viņš noslēdza ar Ābrahāmu un viņa pēcnācējiem. Pāvils mācīja, ka Dieva izredzētie cilvēki vairāk tika noteikti saskaņā ar savu uzticību, nevis ar izcelsmi, un viņš runāja par evaņģēlija sludināšanu citticībniekiem.

Romiešiem 8. nodaļa

Pāvils raksturo garīgās atdzimšanas svētības

Vai pazīsti cilvēku, kurš no kāda cita ir mantojis ko ļoti vērtīgu vai nozīmīgu? Piemēram, dažreiz vecāks vai vecvecāks nodod saviem bērniem vai mazbērniem kaut ko ļoti vērtīgu.

Ja tu varētu saņemt mantojumu, kura cilvēka mantu tu vēlētos un kāpēc tieši to?

Padomā, kādas svētības tu saņemtu, ja mantotu visu to, kas pieder mūsu Debesu Tēvam. Studējot Romiešiem 8:1–18, meklē, kas mums ir jādara, lai mantotu visu to, kas pieder mūsu Debesu Tēvam.

Izlasi Romiešiem 8:1, 5–7, 13, meklējot, ko apustulis Pāvils mācīja par tiekšanos „pēc miesas lietām” jeb padošanos dabiskai tieksmei grēkot un par tiekšanos „pēc Gara lietām”.

Šajos pantos Pāvils mācīja par diviem dažādiem attieksmes veidiem: „miesas tieksmi” un „Gara tieksmi” (Romiešiem 8:6). Miesas tieksme izpaužas fiziskā ķermeņa fiziskās baudās, kaislībās un kārībās. Ko, tavuprāt, nozīmē „miesas tieksme”?

Frāze „darīt galu miesas darbībai” (Romiešiem 8:13) nozīmē — apspiest vai atbrīvoties no vājībām, kārdinājumiem un grēkiem, kas attiecas uz mūsu mirstīgajiem ķermeņiem (skat. Mosijas 3:19). No šī panta mēs mācāmies: ja mēs sekojam Gara ietekmei, mēs varam pārvarēt tieksmi grēkot.

Izlasi Romiešiem 8:14–17, meklējot, kā Pāvils dēvēja tos, kuri seko Garam. Vārds bērni 14. panta kontekstā nozīmē dēli un meitas (skat. M&D 25:1).

Svētajos Rakstos ir teikts, ka mēs „esam Dieva bērni” (Romiešiem 8:16) vairāk nekā tikai vienā nozīmē. Pirmkārt, ikviens cilvēks burtiski ir Debesu Tēva mīļotais gara bērns. Otrkārt, mēs atdzimstam kā Dieva bērni caur derību attiecībām ar Jēzu Kristu, kad nožēlojam grēkus, tiekam kristīti un saņemam Svēto Garu.

Romiešu pasaulē adopcija bija zināma, un Pāvila lasītājiem šis jēdziens bija pazīstams. Cilvēks, kurš likumīgi adoptēja citu, piešķīra šim cilvēkam visas tiesības un privilēģijas, kas pienākas miesīgajam bērnam. Līdz ar to, kad, stājoties evaņģēlija derībā, mēs saņemam „dievbērnības Garu” (angļu val. tekstā „adopcijas Garu”; Romiešiem 8:15), mēs kļūstam par Dieva bērniem un „Kristus līdzmantiniekiem” (Romiešiem 8:17).

Mormona Grāmatā ķēniņš Benjamīns arī mācīja par to, kā mēs varam kļūt par „Kristus bērniem” (skat. Mosijas 5:5–10).

Prezidents Džozefs Fīldings Smits mācīja, ka Jēzus Kristus „kļūst par mūsu Tēvu, … jo Viņš piedāvā mums dzīvi, mūžīgo dzīvi, caur Izpirkšanu, ko Viņš paveica mūsu labā”. Viņš paskaidroja: „Mēs kļūstam par Jēzus Kristus bērniem, Viņa dēliem un meitām, paklausot derībām, kas noslēgtas ar Viņu” (Doctrines of Salvation, apkop. Bruce R. McConkie, 3 sēj. [1954–1956], 1:29).

Izlasi vēlreiz Romiešiem 8:17. Līdzmantinieks ir cilvēks, kurš saņem tādu pašu mantojumu kā pārējie mantinieki.

Ja mēs jau esam Dieva Tēva bērni, kāpēc mēs uzreiz nesaņemam tādu pašu mantojumu kā Jēzus Kristus? Kāpēc mums ir nepieciešams kļūt par Jēzus Kristus dēliem un meitām?

To ir paskaidrojis elders Dalins H. Oukss no Divpadsmit apustuļu kvoruma: „Mēs visi esam Debesu vecāku mantinieki. „[Mēs] esam Dieva bērni,” mācīja apustulis Pāvils, „ja nu esam bērni, tad arī mantinieki — Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki” (Romiešiem 8:16–17). Tas nozīmē, kā rakstīts Jaunajā Derībā, mēs esam „mūžīgās dzīvības mantinieki” (Titam 3:7), un, ja mēs nāksim pie Tēva, mēs iemantosim visas lietas (Jāņa atkl. 21:7) — visu, kas pieder Viņam. Tas ir laicīgajam prātam grūti aptverams jēdziens. Taču mēs varam saprast vismaz to, ka šī mūsu augstākās sūtības piepildīšana mūžībā iespējama vienīgi, sekojot mūsu Glābējam, Jēzum Kristum, kurš mācīja, ka „neviens netiek pie Tēva, kā vien caur Mani” (Jāņa 14:6)” („Kristus sekotāji” (vispārējās konferences runa), Ensign, 2013. g. maijs, 98. lpp.).

Mēs neko nesaņemsim, balstoties uz savu cienīgumu, jo visi esam grēkojuši un visiem trūkst dievišķās godības (skat. Romiešiem 3:23). Taču, kad Jēzus Kristus mūs adoptē, mēs pārvaram savas nepilnības caur Viņa nevainojamo dzīvi un īstenoto Izpirkšanu. Tādējādi, ievērojot mūsu derības un paklausot Jēzum Kristum, mēs kļūstam par līdzmantiniekiem un ciešam „līdz ar [Jēzu Kristu]” (Romiešiem 8:17). Tas nenozīmē, ka mums ir jācieš, kā Glābējs to darīja, īstenojot Savu Izpirkšanas upuri. Bet gan mēs ciešam līdz ar Viņu, sekojot Viņam un upurējot pasaulīgās lietas, paklausot pavēlēm un uzticīgi paciešot pretestību.

No Romiešiem 8:14–18 mēs uzzinām: ja mēs esam uzticīgi Dieva derības bērni, mēs varam kļūt par Jēzus Kristus līdzmantiniekiem un saņemt visu, kas ir Debesu Tēvam.

Savā studiju dienasgrāmatā uzzīmē tabulu ar trim slejām, virs pirmās slejas uzraksti — prasības, virs vidējās slejas — pretestība un virs pēdējās — mantojums. Pēc tam izpildi šos uzdevumus:
1. „Prasību” slejā uzraksti četras vai piecas konkrētas pavēles vai standartus, saskaņā ar kuriem mums ir jādzīvo, lai mūs varētu uzskatīt par uzticamiem Dieva derības bērniem.
2. „Pretestību” slejā uzraksti dažus piemērus tam, kādu pretestību mēs varam pieredzēt, ja cenšamies dzīvot kā uzticami Dieva derības bērni.
3. „Mantojuma” slejā uzraksti dažas svētības, ko mēs varam iemantot no Debesu Tēva, ja cenšamies dzīvot kā uzticami Viņa derības bērni.

Balstoties uz to, ko uzrakstīji savā studiju dienasgrāmatā, salīdzini svētības, ko gūsti, būdams Kristus līdzmantinieks, ar prasībām, kas tev jāievēro, un pretestību, kuru tu varētu pieredzēt. Ko tu atbildētu cilvēkam, kurš jautātu: „Vai ir vērts būt uzticīgam Tā Kunga pavēlēm?”

Izlasi Romiešiem 8:18, meklējot, kā Pāvils salīdzināja mūsu upurus ar Debesu Tēva mantojumu, ko saņemam.

Romiešiem 8:19–30 ir pierakstītas Pāvila mācības, proti, ka Gars palīdz mums mūsu vājībās un ka Jēzus Kristus tika aicināts pirmslaicīgajā dzīvē būt par Dieva bērnu Glābēju. (Romiešiem 8:29–30 izteikums iepriekš nolēmis nozīmē iepriekš izredzēts vai aicināts. Apustuļa Pāvila mācības par iepriekš izredzēšanu tu varēsi studēt vēstulē efeziešiem.)

Izlasi Romiešiem 8:28, 31–39, meklējot patiesos principus, ko Pāvils mācīja par Dieva mīlestību saistībā ar pretestību, izaicinājumiem un nelaimēm mirstīgajā dzīvē. Tu vari atzīmēt vārdus vai frāzes, kas tev šķiet svarīgas.

Džozefa Smita tulkojumā Romiešiem 8:31 ir rakstīts: „Ja Dievs par mums, kas gūs virsroku pār mums [uzvarēs mūs]?” (Džozefa Smita tulkojums, Romiešiem 8:31.)

Šajos pantos mēs varam noteikt šādus patiesos principus: Ja mēs mīlam Dievu, visas lietas strādās kopā mūsu labumam. Pateicoties Jēzum Kristum, mēs varam pārvarēt visus mirstīgās dzīves izaicinājumus un likstas. Nekas mūs nevar šķirt no Dieva mīlestības, kas tiek pausta Jēzus Kristus īstenotajā Izpirkšanā.

Savā studiju dienasgrāmatā izpildi vienu vai vairākus uzdevumus:
1. Padomā par grūtībām un dzīves likstām, kuras esi pieredzējis, un tad uzraksti divus izteikumus no Romiešiem 8:28, 31–39, kas tev šķiet nozīmīgi, un paskaidro — kāpēc.
2. Raksturo, kā tu esi pieredzējis Dieva mīlestību grūtību brīžos.
3. Uzraksti, kādos veidos tu vari izrādīt savu mīlestību Dievam? Nostādi mērķi — rīkoties saskaņā ar to, ko pierakstīji, un paļaujies uz to, ka visas lietas strādās kopā tavam labumam.

Romiešiem 9.–11. nodaļa

Pāvils māca par to, ka Israēls noraidīs Dieva derību, un par evaņģēlija sludināšanu citticībniekiem

Kā rakstīts Romiešiem 9.–11. nod., apustulis Pāvils izmantoja apzīmējumus Israēls un israēlieši jūdu vietā. Vecās derības laikā Dievs izvēlējās Jēkaba pēctečus jeb Israēlu kā daļu no Savas derības ar Ābrahāmu (skat. Romiešiem 9:4–5). Šī derība ietvēra svētības, kā piemēram, priesterības pilnvaras un pienākumu svētīt ar evaņģēliju visu pasauli, kas padara iespējamu mūžīgo dzīvi.

Izlasi Romiešiem 9:6, 8, meklējot, ko Pāvils mācīja par Israēla nama locekļiem.

Ko, tavuprāt, Pāvils domāja, sakot, „ne visi, kas cēlušies no Israēla, ir patiesi israēlieši” (Romiešiem 9:6)?

Daži jūdi nesaprata, ka ne visi cilvēki, kas dzimuši Israēla namā, var kļūt par daļu no Dieva derības ar Israēlu. Viņi kļūdaini ticēja, ka viņu izcelsme vien nodrošināja viņus ar derības svētībām.

Izlasi Romiešiem 10:8–13, meklējot, kā katrs, israēlietis vai neisraēlietis, var kļūt par daļu no Dieva derības ļaudīm.

Šajos pantos no grieķu valodas iztulkotais vārds apliecināt norāda uz atklātu atzīšanu, pieņemšanu vai derību, un no grieķu valodas iztulkotais vārds ticēt norāda uz uzticīgu apņemšanos. Šī dziļā paļāvība uz Glābēju liek cilvēkiem atklāti atzīt, ka viņi pieņem Viņu tā, kā Viņš to ir norādījis. Šie veidi ietver paklausību Dieva pavēlēm, grēku nožēlošanu un glābšanas priekšrakstu — kristīšanas un Svētā Gara dāvanas — saņemšanu.

Saskaņā ar Pāvila mācībām, ja mēs pieņemam Jēzu Kristu un paklausām Viņa evaņģēlijam, mēs varam saņemt Dieva derību svētības un tapt izglābti.

Daži cilvēki ir citējuši Romiešiem 10:9, 13, apgalvojot: lai taptu izglābti, mums ir tikai mutiski jāatzīst sava ticība Jēzum Kristum. Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti, kā šajā stundā apspriestās patiesās mācības var palīdzēt tev sniegt atbildi uz šo maldīgo apgalvojumu.

Atlikušajā Romiešiem 10.–11. nod. daļā mēs lasām, ka Pāvils mācīja: lai pieaugtu ticībā Jēzum Kristum, ir svarīgi uzklausīt Dieva vārdu. Viņš sniedza papildu skaidrojumu tam, ka israēlieši noraidīs Jēzus Kristus evaņģēliju, un viņš izmantoja līdzību par savvaļas olīvkoka zaru piepotēšanu dārza eļļas kokam, simboliski attēlojot citticībnieku uzņemšanu Israēla namā (skat. Jēkaba 5. nod.). Viņš arī mācīja, ka evaņģēlijs tiks atkal piedāvāts jūdiem.

Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

Es studēju Romiešiem 8.–11. nodaļu un pabeidzu šo stundu (datums).

Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: