Ievads vēstulē ebrejiem
Kādēļ studēt šo vēstuli?
Apustuļa Pāvila vēstule ebrejiem liecina par Jēzus Kristus pārākumu. Viņš ir dižāks par eņģeļiem un Viņam ir pārāks vārds un augstāks aicinājums. Eņģeļi ir Dieva kalpi, bet Jēzus Kristus ir Viņa Dēls. Šī grāmata māca arī par to, ka Jēzus ir dižāks par Mozu, ka ar Viņa kalpošanu tika ieviesta jauna derība, kas bija augstāka par Mozus likuma derību. Kā Melhisedeka priesterības Dižajam Augstajam priesterim, Viņa priesterība ir augstāka par Mozus likumam pakļauto augsto priesteru priesterību.
Lai arī Svētajos Rakstos ir daudzas atsauces uz Jēzus Kristus Izpirkšanas upuri, Viņa Augšāmcelšanos un Viņa uzkāpšanu debesīs, vēstulē ebrejiem ir uzsvērts Pestītāja nebeidzamais darbs to cilvēku dzīvē, kuri pie Viņa vēršas paklausībā un ticībā. Vēstules ebrejiem studēšana var tev palīdzēt labāk izprast Izpirkšanas mācību un iedvesmot tevi dzīvot ar ticību Debesu Tēvam un Jēzum Kristum.
Kas sarakstīja šo vēstuli?
Vairums pēdējo dienu svēto atzīst Pāvilu par vēstules ebrejiem autoru (skat. Svēto Rakstu ceļvedis, „Pāvila vēstules”). Tomēr ir daži, kuri apšauba to, vai Pāvils sarakstīja šo vēstuli, jo tās stils un valoda atšķiras no citām viņa vēstulēm. Ir vispārpieņemts, ka idejas bija Pāvila, pat ja viņš nebija tas, kas tās pierakstīja, jo mācības vēstulē ebrejiem sakrīt ar tām, kas atrodamas citās viņa vēstulēs. Pravietis Džozefs Smits apgalvojumus no vēstules ebrejiem piedēvēja Pāvilam (skat. Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2010. g.], 105. lpp.). Šajā rokasgrāmatā mēs pieņemam, ka šīs vēstules autors bija Pāvils.
Kad un kur šī vēstule tika sarakstīta?
Mums nav zināms, kur vēstule ebrejiem tika sarakstīta. Mēs arī precīzi nezinām, kad tā tika sarakstīta. Tomēr vairums pieņem, ka tā tika sarakstīta ap 60.–62. g. m. ē., aptuveni tajā pašā laikā, kad Pāvils rakstīja vēstules filipiešiem, kolosiešiem, efeziešiem un Filemeonam (skat. Svēto Rakstu ceļvedis, „Pāvila vēstules”, scriptures.lds.org).
Kam un kādēļ šī vēstule tika rakstīta?
Pāvils rakstīja vēstuli ebrejiem, lai iedrošinātu Baznīcas ebreju locekļus saglabāt ticību Jēzum Kristum un neatgriezties pie vecajām paražām (skat. Ebrejiem 10:32–38). Dažādu grūtību spiesti, daudzi no šiem ebreju kristiešiem, acīmredzot, sāka attālināties no Baznīcas un atgriezties pie drošākas pielūgšanas ebreju sinagogā (skat. Ebrejiem 10:25, 38–39). Pāvils vēlējās parādīt šiem ebreju kristiešiem, ka Mozus likums pats par sevi norādīja uz Jēzu Kristu un Viņa veikto Izpirkšanu kā patieso glābšanas avotu.
Kādas ir šīs vēstules raksturiezīmes?
Vēstule ebrejiem nav tikai vēstule, tā drīzāk ir kā paplašināts sprediķis, kas vairākkārt atsaucas uz israēliešu Svētajiem Rakstiem un paražām. Tā ir garākais sprediķis Svētajos Rakstos par to, kāpēc un kā Jēzus Kristus ir pārāks par visu.
Vēstule ebrejiem māca, ka Jēzus Kristus ir dižāks par likumu, jo Viņš ir šī likuma devējs. Vēstule ebrejiem māca arī par to, ka pravieši saņēma spēku ticībā Viņam, ka Viņš bija Dižais Augstais priesteris, kurā Vecās Derības upuri tika piepildīti, ka Viņš ir dižāks par eņģeļiem un ka caur Viņa Izpirkšanas upuri mēs varam saņemt grēku piedošanu.
Vēstule ebrejiem ir viena no retajām vietām Bībelē, kur varam lasīt par pravieti Melhisedeku (skat. Ebrejiem 7:1–4) un priesterību, kas nosaukta viņa vārdā (skat. Ebrejiem 5:5–6, 10; 6:20; 7:11–17). Vēstule ebrejiem māca, ka Melhisedeka priesterība ir dižāka par Ārona priesterību, un tā parāda, ka glābšana ir rodama nevis Mozus likumā vai Levija priesteru veiktajos priekšrakstos, bet gan Jēzū Kristū un Melhisedeka priesterības priekšrakstos (skat. Ebrejiem 7:5–28). Ebrejiem 11:1–12:4 sniedz ievērojamu sprediķi par ticību un māca to, kā cilvēki var uzticēties Jēzum Kristum. (Skat. Svēto Rakstu ceļvedis, „Pāvila vēstules”.)
Satura izklāsts
Vēstules ebrejiem 1.–6. nodaļa. Jēzus Kristus ir Tēva būtības attēls. Viņš ir dižāks par eņģeļiem un visiem praviešiem, kuri kalpoja pirms Viņa, tajā skaitā Mozu. Sendienu israēliešiem, kuri tika izvesti no Ēģiptes, neizdevās ieiet Tā Kunga atdusā, jo viņi nocietināja savas sirdis pret Jēzu Kristu un Viņa kalpu Mozu. Kā Dižais Augstais priesteris — Jēzus ir pārāks par visiem Mozus augstajiem priesteriem. Caur Savām ciešanām Kristus tika pilnveidots. Mēs varam ieiet Tā Kunga atdusā un „doties pretim pilnībai” caur evaņģēlija mācībām un priekšrakstiem (Ebrejiem 6:1).
Vēstules ebrejiem 7.–13. nodaļa. Melhisedeka priesterība pārvalda evaņģēliju un ir augstāka par Ārona priesterību. Tabernakls jeb saiešanas telts un Mozus priekšraksti vēstīja par Kristus kalpošanu. Jēzus Kristus piepildīja Mozus likumu, izlejot Savas asinis, un, pateicoties tam, mēs varam iemantot glābšanu un grēku piedošanu. Ticībā pravieši un citi vīrieši un sievietes veica taisnīgus darbus un brīnumus.