22. daļa: 1. diena
1. korintiešiem 7.–8. nodaļa
Ievads
Apustulis Pāvils pamācīja gan precētus, gan neprecētus Baznīcas locekļus Korintā attiecībā uz laulībām un misionāru darbu. Atbildot uz jautājumu par gaļas ēšanu, kas ir bijusi upurēta elkiem, viņš mācīja svētajiem būt piesardzīgiem attiecībā uz to, kā viņu personīgie paradumi ietekmē citus, un atturēties no tādas rīcības, kas varētu likt citiem garīgi paklupt.
1. korintiešiem 7. nodaļa
Pāvils sniedz padomu par laulībām precētiem un neprecētiem Baznīcas locekļiem
-
Savā studiju dienasgrāmatā uzzīmē šādu taisni. Tu to papildināsi, studējot 1. korintiešiem 7. nodaļu.
Gluži tāpat kā mēs, arī Baznīcas locekļi Korintā dzīvoja sabiedrībā, kurā pastāvēja mulsinošas un pretrunīgas idejas attiecībā uz laulībām un fizisko jeb seksuālo tuvību. Saistībā ar šo un citām evaņģēlija mācībām un principiem ir svarīgi atšķirt patiesos uzskatus no maldīgiem.
1. korintiešiem 5.–6. nodaļā tiek rakstīts par dažiem maldu uzskatiem, kas valdīja Korintā attiecībā uz seksuālām attiecībām. Viens no šādiem maldu uzskatiem bija šāds: Fiziskā tuvība ir pieļaujam ar ikvienu cilvēku. Ieraksti šo apgalvojumu savā studiju dienasgrāmatā, zem virsraksta „Maldu uzskats”, taisnes labajā pusē. Padomā, kāpēc šis uzskats ir maldīgs.
Korintas Baznīcas locekļi bija rakstījuši apustulim Pāvilam, lūdzot pēc vadības attiecībā uz Tā Kunga standartu seksuālās šķīstības jomā. Izlasi 1. korintiešiem 7:1, meklējot, par ko Korintas svētie jautāja Pāvilam.
Frāze „cilvēkam ir labi sievu neaizskart” 1. pantā norāda uz to, ka Korintas svētajiem bija jautājumi par to, vai un kad fiziskā tuvība ir pieļaujama. Turklāt daži, iespējams, bija apšaubījuši, vai laulātajiem cilvēkiem var būt fiziskā tuvība. Savā studiju dienasgrāmatā, zem virsraksta „Maldu uzskats”, taisnes labajā pusē ieraksti šādu apgalvojumu: Fiziskā tuvība nav pieļaujama nekādā gadījumā, arī laulības ietvaros ne.
Abi maldīgie uzskati, ko pierakstīji savā studiju dienasgrāmatā, attēlo viedokļus, kas krasi atšķiras no Dieva standarta par fizisko tuvību.
Izlasi 1. korintiešiem 7:2–3, meklējot, ko Pāvils mācīja Korintas svētajiem par fizisko tuvību. Vārds netiklība 2. pantā ir attiecināms uz seksuālajām attiecībām ārpus laulības, un frāze „izpilda savu pienākumu” 3. pantā ir attiecināma uz mīlestību un tuvību starp vīru un sievu.
Brošūrā Jaunatnes morāles stiprināšanai mēs uzzinām, ka „fiziskā tuvība starp vīru un sievu ir skaista un svēta. To ir noteicis Dievs bērnu radīšanai un mīlestības jūtu paušanai starp vīru un sievu. Dievs ir pavēlējis, ka seksuālā tuvība ir paredzēta vienīgi laulības dzīvei” ((brošūra, 2012. g.), 35. lpp.).
Zem virsraksta „Patiesība” ieraksti savā studiju dienasgrāmatā šādu izteikumu: Fiziskā tuvība starp vīru un sievu ir Dieva noteikta.
Prezidents Boids K. Pekers no Divpadsmit apustuļu kvoruma teica:
„Pavēle — vairoties un piepildīt zemi — nekad nav tikusi atcelta. Tā ir būtiska pestīšanas ieceres daļa un cilvēka laimes avots. Taisnīgi pielietojot šo spēku, mēs varam tuvoties mūsu Tēvam Debesīs un piedzīvot prieka pilnību, pat dievišķumu. Radīšanas spēks nav nejauša laimes ieceres daļa; tā ir laimes iecere; tā ir laimes atslēga.
Cilvēku vēlme vairoties ir pastāvīga un ļoti spēcīga. Mūsu mirstīgās dzīves laime, mūsu prieks un paaugstināšana ir atkarīga no tā, kā mēs reaģējam uz šīm pastāvīgajām, neatslābstošajām fiziskajām vēlmēm” („Laimes iecere”, Ensign vai Liahona, 2015. g. maijs, 26. lpp.).
Kāpēc radīšanai — spējai radīt mirstīgo dzīvi — ir tik ļoti liela nozīme Debesu Tēva iecerē Viņa bērnu glābšanai?
Kā pierakstīts 1. korintiešiem 7:1–24, Pāvils mācīja, ka, izņemot īpašos, pagaidu apstākļus, laulātajiem nevajadzētu atturēties no mīlestības paušanas vienam pret otru, ka šķirtiem Baznīcas locekļiem ir ļauts atkal apprecēties, ja viņi to vēlas, un ka Baznīcas locekļiem ir „[jāpaliek] tai stāvoklī Dieva priekšā” (1. korintiešiem 7:24), lai arī kāds tas būtu. Pāvils arī mudināja atturēties no šķiršanās.
Korintā bija tādi Baznīcas locekļi, kuru sievas vai vīri nebija kristieši. Padomā, kādas grūtības varēja pieredzēt vīri un sievas no citas ticības.
Izlasi 1. korintiešiem 7:12–17, meklējot Pāvila mācītos, patiesos principus, kas varētu palīdzēt mūsdienu ģimenēm, kur visi nav Baznīcas locekļi.
No šīs rakstvietas mēs varam mācīties šādu patiesu principu: Uzticīgi Jēzus Kristus sekotāji atstāj svētījošu ietekmi uz savu ģimeni.
-
1. korintiešiem 7:25–40 Pāvils pārrunāja, kādas ir priekšrocības un trūkumi precētiem un neprecētiem, „kas [ir] aicināti kalpošanai” (Džozefa Smita tulkojums, 1. korintiešiem 7:29 (Svēto Rakstu ceļvedī)) jeb kas ir aicināti kalpot misijā. Viņš mācīja, ka misionāriem, kuri nav precējušies, būtu mazāk, par ko raizēties kalpošanas laikā, tikmēr precēti cilvēki izjustu laicīgās raizes saistībā ar rūpēm par ģimeni. Tomēr viņš neaizliedza viņiem precēties vai kalpot precētiem misijā. Vecāku misionāru pāri, misijas prezidenti, tempļa prezidenti un Baznīcas Augstākie pilnvarotie ir piemēri tam, ka precēti pāri veic pilna laika kalpošanu Baznīcā.
1. korintiešiem 8. nodaļa
Pāvils atbild uz jautājumu par elkiem upurētās dzīvnieku gaļas ēšanu
Elders L. Toms Perijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, dalījās šādā pieredzē:
„Esmu atklājis: ja tu dzīvo tā, kā tev tas būtu jādara, cilvēki to pamana un ir iespaidoti tavu uzskatu dēļ, un tu vari ietekmēt citu cilvēku dzīvi.
Es aizvadīju savas darba gaitas universālveikalu nozarē. Tā kā es strādāju vadības nodaļā, man bija svarīgi veidot attiecības ar vietējiem uzņēmumiem. Kopīgās sanāksmes ar šiem uzņēmumu pārstāvjiem vienmēr sākās ar kokteiļu stundu [kuras laikā parasti tika pasniegti alkoholiskie dzērieni]. Tas bija laiks, kad sarunāties un iepazīties ar cilvēkiem no šīm organizācijām. Šādā saviesīgajā stundā es vienmēr jutos neērti. Sākumā es lūdzu citrona-laima limonādi. Es drīz vien atklāju, ka šī citrona-laima limonāde izskatās tāpat kā daudzi citi dzērieni. Es nevarēju radīt iespaidu, ka nedzeru alkoholu, ar limonādi savās rokās” („The Tradition of a Balanced, Righteous Life”, Ensign, 2011. g. aug., 48.–49. lpp.).
Kas notiktu, ja elders Perijs turpinātu dzert šajās saviesīgajās tikšanās bezalkoholiskos dzērienus, kas izskatījās tāpat kā alkoholiskie?
Nosauc situācijas, kad tavs piemērs varētu negatīvi ietekmēt citus cilvēkus — pat tad, ja tu nedari neko sliktu!
Baznīcas locekļi Korintā gribēja zināt, vai viņiem ir pieļaujams lietot uzturā to, kas ticis ziedots elkiem jeb pagānu dieviem. Uz to atbildot, apustulis Pāvils apliecināja, ka Baznīcas locekļi varētu domāt, ka tas ir pieļaujami, jo viņi zināja, ka pagānu dievi patiesībā nepastāv (skat. 1. korintiešiem 8:4–6).
Izlasi 1. korintiešiem 8:1, meklējot, ko Pāvils mācīja Korintas svētajiem.
Pievērs uzmanību 1. pantam, noskaidrojot, kas izriet no zināšanām un kas no žēlsirdības. Pāvils izteica domu, ka žēlsirdība („tīrā Kristus mīlestība” (Moronija 7:47), kas ir pašaizliedzīga mīlestība pret citiem) bija daudz svarīgāka par zināšanu izrādīšanu noteiktos uztura likumos.
Izlasi 1. korintiešiem 8:7–11, meklējot, ko apustulis Pāvils mācīja par pārtikas lietošanu, kas, iespējams, tika upurēta elkiem. Ar vārdu vāji šajos pantos tiek apzīmēti Baznīcas locekļi, kuru ticība bija vāja. Ar vārdu ēdiens Bībelē parasti apzīmē „uzturu”. Ar vārdu brīvība 9. pantā ir apzīmēts noteiktu baušļu trūkums, kas aizliedz lietot uzturā konkrētu ēdienu.
Pievērs uzmanību 1. korintiešiem 8:9 pārliecinošajam iemeslam, ko sniedza Pāvils attiecībā uz to, kāpēc svētajiem būtu jāizvēlas nelietot uzturā elkiem dāvāto upuri. Kādu piemēru Pāvils sniedza 1. korintiešiem 8:10–11 par to, kā pārtikas lietošana uzturā, kas tika upurēta elkiem, varētu kļūt par klupšanas akmeni?
Izlasi 1. korintiešiem 8:12–13, meklējot, kā Pāvils noslēdza savu brīdinājumu attiecībā uz rīcību, kas, iespējams, var likt citiem paklupt. Frāzi „lai savu brāli neapgrēcinātu” 13. pantā var tulkot arī kā „likt manam brālim paklupt [vai] grīļoties”.
No Pāvila mācībām mēs varam apgūt šādu principu: Mēs varam izrādīt citiem žēlsirdību, izvairoties no rīcības, kas var likt viņiem garīgi paklupt. (Tu varētu atsaukt atmiņā, ka Romiešiem 14. nodaļā Pāvils mācīja šo pašu principu svētajiem Romā.)
Izlasi eldera Perija stāsta noslēgumu par viņa veiktajām izvēlēm kokteiļu stundas laikā. Pievērs uzmanību tam, kā viņš pielietoja šo principu.
„Es nolēmu, ka man ir jādzer kas tāds, kas būtu kā nepārprotama zīme tam, ka es nelietoju alkoholu. Es piegāju pie bārmeņa un palūdzu glāzi piena. Neviens iepriekš nebija lūdzis bārmenim šādu dzērienu. Viņš aizgāja uz virtuvi un ielēja man glāzē pienu. Tagad man bija dzēriens, kas pēc izskata krasi atšķīrās no alkoholiskajiem dzērieniem, ko dzēra pārējie. Pēkšņi es nokļuvu uzmanības centrā. Par manu dzērienu tika sacerēti daudzi joki. Mans piens kļuva par sarunas tematu. …
Piens kļuva par manu dzērienu, ko izvēlējos dzert kokteiļa stundā. Drīz visi zināja, ka es esmu mormonis. Mani patiesi pārsteidza cieņa, ko saņēmu pretī, gluži tāpat kā tas, kas sāka notikt turpmāk. Drīz vien citi sāka kopā ar mani dzert piena kokteili!
Uzdrīksties būt atšķirīgs! Dzīvo saskaņā ar standartiem, par kuriem mums māca evaņģēlijs („The Tradition of a Balanced, Righteous Life”, 49. lpp.).
-
-
Es studēju 1. korintiešiem 7.–8. nodaļu un pabeidzu to (datums).
Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: