8. daļa: 2. diena

Marka 6.–8. nodaļa

Ievads

Jēzu atraidīja Viņa dzimtajā pilsētā Nacaretē. Viņš sūtīja Divpadsmit apustuļus sludināt evaņģēliju. Jāni Kristītāju nogalināja pēc Hēroda Antipas pavēles. Jēzus darīja brīnumus — paēdināja vairāk nekā 5000 cilvēku, staigāja pa ūdens virsmu, apklusināja vētru un dziedināja slimos. Tad Viņš aiz līdzjūtības dziedināja velna apsēstu bērnu, kā arī nedzirdīgu vīru ar runas traucējumiem. Netālu no Galilejas jūras Viņš paēdināja 4000 tūkstošus cilvēku un devās uz Betsaidu, kur vairākos posmos izdziedināja neredzīgu vīru.

Marka 6:1–44

Jēzus tiek atraidīts Nacaretē un izsūta Divpadsmit apustuļus; ir pieminēta Jāņa Kristītāja nāve; Jēzus brīnumainā veidā pabaro vairāk nekā 5000 cilvēku

Apdomā šādu situāciju: Kāds tikko kalpošanai aicināts misionārs ir ļoti satraucies par došanos prom no mājām uz misiju. Šim cilvēkam ir grūtības uzstāties cilvēku priekšā.

Ko tu teiktu šim jaunajam vīrietim vai sievietei?

Studējot Marka 6. nodaļu, meklē principu, kas varētu palīdzēt šim jaunajam misionāram un ikvienam no mums, kad mēs nejūtamies piemēroti darīt to, ko Tas Kungs mums ir lūdzis.

Marka 6:1–13 vēstīts, kā Jēzu atraidīja Viņa dzimtajā pilsētā Nacaretē. (Tas plašāk tiks pārrunāts, kad tu studēsi Lūkas 4:14–30.) Atrodoties Nacaretē, Viņš sūtīja Divpadsmit apustuļus pa diviem sludināt evaņģēliju. Sludinot evaņģēliju, viņi arī izdzina velnus un dziedināja slimos. Marks piemin arī to, ka Glābēja apustuļi iesvaidīja neveselos ar eļļu.

Kad ķēniņš Hērods Antipa dzirdēja par daudzajiem brīnumiem, ko Jēzus darīja, viņš nobijās un domāja, ka Jānis Kristītājs ir uzmodināts no miroņiem un darīja šos brīnumus (skat. Marka 6:14). (Marka 6:17–29 mēs uzzinām, ka Hērods iepriekš bija licis nocirst Jānim Kristītājam galvu, lai apmierinātu Hēroda sievas vēlmi.)

Marka 6:30–33 vēstīts, ka Divpadsmit apustuļi atgriezās no evaņģēlija sludināšanas un Jēzus kopā ar apustuļiem devās ar kuģi uz vietu, kur viņi varētu būt vienatnē un atpūstos. Taču cilvēki no tuvumā esošajām pilsētām devās turp un sagaidīja Viņu ierodamies.

Izlasi Marka 6:34, meklējot, kā Glābējs atbildēja ļaužu pulkam, kaut arī Viņš ar Saviem mācekļiem vēlējās atpūsties un pabūt vienatnē.

Padomā, kad tu esi redzējis kādu mūsdienu piemēru tam, kad kāds ir upurējis savu personīgo laiku, lai kalpotu citiem tā, kā to darīja Jēzus.

Pēc tam, kad Glābējs visu dienu bija mācījis šo ļaužu pulku, Viņš paveica lielu brīnumu. Izlasi Marka 6:35–44 un Mateja 14:18 un sanumurē minētos notikumus hronoloģiskā secībā. (Atbildes atradīsi šīs stundas beigās.)

• Glābējs pavairoja to, ko mācekļi bija atnesuši, nodrošinot un pārsniedzot to, kas bija nepieciešams.

• Mācekļi teica, ka viņiem ir pieci maizes klaipi un divas zivis.

• Mācekļi ierosināja sūtīt cilvēkus prom, lai viņi varētu iegādāties ēdienu.

• Glābējs pajautāja, ko mācekļi varētu dot.

• Glābējs teica, lai mācekļi dod cilvēkiem ēdienu.

• Ļaužu pulkam nebija ko ēst.

• Glābējs palūdza mācekļiem pasniegt Viņam to, kas viņiem bija.

Bībeles grieķu tekstā Marka 6:44 ir skaidri rakstīts — „pieci tūkstoši vīru”, kas nozīmē, ka tie bija pieauguši vīrieši. Tādējādi to cilvēku skaits, kas tika paēdināti, bija lielāks, ņemot vērā, ka tur atradās arī sievietes un bērni (skat. Mateja 14:21).

Ievēro: pirms Glābējs paveica šo brīnumu, no sākuma Viņš palūdza Saviem mācekļiem dot Viņam piecus maizes klaipus un divas zivis — visu, kas viņiem bija. Glābējs pavairoja šo pārtiku, lai pabarotu ļaužu pulku.

Viens no principiem, ko mēs varam mācīties no šī stāsta, ir šāds: kad mēs dodam Glābējam visu, kas mums ir, Viņš var pavairot to, ko mēs dāvājam, lai īstenotu Savus mērķus.

Kaut arī Glābējs nav lūdzis, lai mēs atnestu Viņam visu savu pārtiku, Viņš patiesi aicina tos, kas cenšas īstenot Viņa mērķus, dāvāt Viņam visas savas vēlmes, spējas, talantus, prasmes, spēku, dāvanas un pūles (skat. 2. Nefija 25:29; Omnija 1:26).

1. Vēlreiz apdomā iepriekš minēto situāciju par satraukto, tikko aicināto misionāru un savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šādiem jautājumiem:

   1. Saskaņā ar šo principu, ko, tavuprāt, šis misionārs varētu darīt, lai atdotu Glābējam visu, kas viņam vai viņai ir? Ko, tavuprāt, darītu Glābējs?

   2. Kādās vēl situācijās varētu nonākt jauns Baznīcas loceklis, kad zināšanas par šo principu viņam varētu palīdzēt?

   3. Kā Tas Kungs ir vairojis tavas pūles, lai īstenotu Savus nodomus?

Marka 6:45–56

Jēzus staigā pa ūdens virsmu un dziedina slimos

Marka 6:45–56 vēstīts, ka pēc tam, kad Jēzus bija paēdinājis 5000 cilvēku, Viņš deva Saviem mācekļiem norādījumus — uzkāpt uz kuģa un doties uz Galilejas jūras otru krastu. Tad Viņš atlaida ļaužu pulku un devās kalnā lūgt Dievu. Naktī uznāca vētra, un Glābējs noskatījās no kalna, kā Viņa mācekļi pretvējā centās tikt uz priekšu. Tad Viņš devās pie tiem pa ūdens virsmu un apklusināja vētru. Šajos pantos sniegtā informācija tika detalizētāk aplūkota, kad tu studēji Mateja 14. nodaļu.

Marka 7:1 – 8:21

Jēzus norāj farizejus, dziedina ciešanu nomocītos un pabaro 4000 cilvēku

Studējot Marka 7.–8. nodaļu, pievērs uzmanību tam, ko Glābējs mums mācīja darīt, kad mēs pamanām kādu, kam ir nepieciešama palīdzība.

Marka 7:1–23 mēs lasām, ka Glābējs norāja farizejus par to, ka viņi sekoja nepareizām paražām, un Viņš mācīja viņiem un Saviem mācekļiem, ka „no iekšienes, no cilvēka sirds” (Marka 7:21) nāk ļaunas domas un rīcība, kas apgāna cilvēku.

Elders Brūss R. Makonkijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja par „vecaju likumiem” (Marka 7:5):

„Gadu gaitā rakstu mācītāji un skolotāji papildināja Mozus likumu ar rabīnu priekšrakstiem un skaidrojumiem. Šīs tradīcijas patiesībā un formāli tika uzskatītas par svarīgākām un saistošākām, nekā — pats likums. To starpā bija rituālā mazgāšanās, ko neievēroja Jēzus un Viņa mācekļi, bet kas tika uzskatīta par aizsardzību no ceremoniālās nešķīstības.

Šis pats process, kurā patiesība tika pārveidota par tradīcijām — nomainot Dieva likumu pret „cilvēku mācībām un pavēlēm” [skat. Joseph Smith Translation, Mark 7:7], ko izdarīja neiedvesmoti skolotāji ar saviem skaidrojumiem un papildinājumiem, — bija tieši tas, kas notika lielās atkrišanas laikā kristiešu ērā. Agrīnās kristīgās pasaules rakstu mācītāji un priesteri Kristus skaidrajām un vienkāršajām mācībām pievienoja tādas lietas kā grēkatlaides pārdošanu, kas atbrīvoja ļaunos no pagātnes grēkiem un pilnvaroja tos veikt turpmākus grēkus, nesaņemot Dieva sodu; grēku piedošanu (iedomātu), veicot atkārtotu un paviršu [nepatiesu] atzīšanos grēkā; svēto, nevis Tā Kunga … pielūgšanu; tēlu pielūgšanu; … aizliegumu priesteriem un citām baznīcas amatpersonām precēties; … dārgu apmetņu un tērpu valkāšanu priesteriem un citām baznīcas amatpersonām; sarežģītu garīdzniecības titulu izmantošanu; Baznīcas ziedojumu vairošanu ar azartspēlēm u.c.

Šīs un daudzas citas līdzīgas tradīcijas tika uzskatītas par nozīmīgākām nekā Dieva likums, ko sākotnēji bija devis Skolotājs. Patiešām tā saucamā mūsdienu kristīgā Baznīca lielā mērā balstās uz „vecaju” tradīcijām, nevis uz Debesu atklāsmēm” (Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. [1965–1973], 1:366–367).

Marka 7:24–30 mēs lasām, ka Jēzus dziedināja kādas grieķu sievietes meitu, kura bija velna apsēsta. Atceries, ka tolaik Glābēja misija bija kalpot Israēla namam, nevis citticībniekiem, tomēr aiz līdzjūtības Viņš palīdzēja šai citticībnieku sievietei, kurai bija vajadzība un kurai bija ticība Viņam.

Sameklē Tiras un Sidonas pilsētas un Galilejas jūru Bībeles kartē nr. 11, „Svētā zeme Jaunās Derības laikos” (Svēto Rakstu ceļvedī). Pēc tam, kad Glābējs bija apmeklējis Tiru un Sidonu, Viņš devās uz Dekapoles apgabalu uz austrumiem no Galilejas jūras, kur lielākoties dzīvoja citticībnieki.

Izlasi Marka 7:31–37, meklējot, kā Glābējs izrādīja līdzjūtību kādam nedzirdīgam vīram.

Izlasi Marka 8:1–3, noskaidrojot vajadzību, ko Glābējs pamanīja.

Ievēro, ko, saskaņā ar 2. pantu, Glābējs sajuta pret šo ļaužu pulku.

Izlasi Marka 8:4–9, izzinot, ko Glābējs izdarīja, kaut arī Viņam to nelūdza darīt.

No Glābēja līdzjūtīgās rīcības attiecībā uz izsalkušo ļaužu pulku mēs mācāmies, ka mēs varam sekot Glābēja paraugam, saskatot citu cilvēku vajadzības un tad palīdzot tās apmierināt.

Māsa Linda K. Bērtone, Palīdzības biedrības vispārējā prezidente, mācīja: lai sekotu Glābēja paraugam kalpošanā Dieva bērniem, mums vispirms ir jābūt vērīgiem un tad jākalpo („Vispirms esiet vērīgi un tad kalpojiet!” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2012. g. nov., 78. lpp.). Tu vari uzrakstīt šo frāzi savos Svētajos Rakstos, līdzās Marka 8:4–9.

Lūgšana pēc Debesu Tēva palīdzības un koncentrēšanās uz citiem, nevis uz sevi var mums palīdzēt labāk izprast citu cilvēku vajadzības un palīdzēt tās apmierināt. Atceries, ka dažas vajadzības ne vienmēr ir uzreiz pamanāmas.

Kas var traucēt mūsu spējai — pamanīt citu vajadzības un palīdzēt tās apmierināt?

Izlasi šo prezidenta Tomasa S. Monsona izteikumu:

„Cik daudz reižu jūsu sirds bijusi aizkustināta, redzot citu cilvēku vajadzības? Cik bieži jūs esat grasījušies palīdzēt? Un tomēr, cik bieži ikdienas dzīve ir jūs kavējusi un jūs to esat atstājuši citiem, domājot: „Ak, noteikti kāds cits par to vajadzību parūpēsies.”

Mēs kļūstam pārlieku pārņemti ar savas dzīves aizņemtību. Tomēr, ja vien mēs apstātos un labi paskatītos uz to, ko darām, mēs atklātu, ka esam iegrimuši dzīves niecībās. Citiem vārdiem, pārāk bieži mēs pavadām lielāko daļu sava laika, rūpējoties par to, kam patiesībā lielajā dzīves plānā nav nekādas nozīmes, atstājot novārtā daudz svarīgākas lietas” („Ko es šodien esmu izdarījis kāda cita labā?” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2009. g. nov., 85. lpp.).

2. Savā studiju dienasgrāmatā pieraksti kādu gadījumu, kad esi pamanījis kādu vajadzību un apstājies, lai palīdzētu kādam cilvēkam. Tāpat uzraksti par kādu reizi, kad kāds cilvēks ir saskatījis kādu no tavām vajadzībām un palīdzējis to apmierināt.

Lūdz Dievu un meklē iespējas, kā palīdzēt apmierināt citu cilvēku vajadzības jau šodien un nākotnē.

Marka 8:10–21 mēs lasām, ka pēc tam, kad Jēzus brīnumainā veidā bija paēdinājis 4000 cilvēku, Viņš ar Saviem mācekļiem kuģoja uz vietu, ko sauca Dalmanuta. Farizeji tur lūdza Viņam parādīt zīmi. Jēzus atteicās dot tiem zīmi, un, kā mēs lasām Džozefa Smita tulkojumā, Viņš mācīja, ka „šai ciltij nekāda zīme netaps dota, izņemot pravieša Jonas zīmi; jo, kā Jona trīs dienas un trīs naktis bija lielās zivs vēderā, tā arī Cilvēka Dēls būs apglabāts zemes klēpī” (skat. Joseph Smith Translation, Mark 8:12).

Marka 8:22–38

Jēzus pakāpeniski dziedina neredzīgu vīru

Kad viņi ieradās Betsaidā, Glābēja priekšā tika atvests neredzīgs vīrs, lai Viņš to dziedinātu. Izlasi Marka 8:22–26, meklējot, kā Glābējs dziedināja šo vīru.

Ievēro 24. pantā, ka pēc pirmās reizes, kad Glābējs uzlika savas rokas neredzīgajam vīram, viņš varēja redzēt, taču ne skaidri.

Marka 8:25 mēs lasām, ka tad, kad Glābējs otro reizi uzlika Savas rokas neredzīgajam vīram, viņa redze tika atjaunota pilnībā.

Kāpēc ir svarīgi saprast, ka dažas svētības, piemēram, liecības iegūšana par evaņģēliju vai fiziska un garīga dziedināšana, bieži tiek saņemtas pakāpeniski, soli pa solim, nevis uzreiz vai pēkšņi?

Marka 8:27–38 mēs lasām Pētera paziņojumu, ka Jēzus ir Kristus. Glābējs lika Saviem mācekļiem vēl neatklāt cilvēkiem Viņa, Kristus jeb Mesijas, identitāti. Viņš arī sāka mācīt viņiem par Savām gaidāmajām ciešanām un nāvi Jeruzālemē.

3. Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

   Es izstudēju Marka 6.–8. nodaļu un pabeidzu šo stundu (datums).

   Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju:

• Pareizā atbilžu secība šīs stundas aktivitātei: 7, 5, 2, 4, 3, 1, 6. (Pielāgots no New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.], 68. lpp.)