2. daļa: 3. diena

Mateja 4. nodaļa

Ievads

Pēc Jēzus kristīšanās Viņš pavadīja 40 dienas tuksnesī, gavējot un sazinoties ar Debesu Tēvu. Pēc šīs pieredzes velns kārdināja Jēzu. Pielietojot Svētos Rakstus, Jēzus stājās pretī katram kārdinājumam. Glābējs devās uz Galileju, kur Viņš aicināja Pēteri un citus sekot Viņam un staigāja apkārt — mācīdams, sludinādams un dziedinādams.

Mateja 4:1–11

Jēzus stājas pretī velna kārdinājumiem

Dodies pie tuvākā loga un 30 sekundes koncentrē savu uzmanību uz kādu konkrētu lietu, nenovēršot no tās savu skatienu. (Ja nav iespējas skatīties laukā pa logu, koncentrē savu skatienu uz kādu priekšmetu telpā.)

Vai bija kaut kas, kas novērsa tavu uzmanību no lietas, uz ko tu koncentrēji savu skatienu? Par ko tu domāji šo 30 sekunžu laikā?

Kad mēs cenšamies palikt paklausīgi Debesu Tēva baušļiem, uzmanības novērsēji kārdinājumu veidā mēģina mūs novērst un vadīt mūs uz grēku. Padomā par to, kādos veidos Sātans kārdina tevi grēkot. Studējot Mateja 4. nodaļu, meklē principu, kuru tu vari pielietot, lai stātos pretī kārdinājumam.

Pēc Glābēja kristīšanās Viņam bija pieredze, kas palīdzēja sagatavoties Viņa laicīgajai kalpošanai. Izlasi Mateja 4:1–2, izmantojot Džozefa Smita veikto tulkojumu. Lasot noskaidro, ko Jēzus piedzīvoja tuksnesī. (Skat. DžST, Mateja 4:1.)

Kā gavēšana un saruna ar Debesu Tēvu varēja būt palīdzējusi Jēzum sagatavoties Viņa laicīgajai kalpošanai?

Jēzus stājās pretī Sātana kārdinājumiem.

Kristus kārdināšana, Karls Heinrihs Blohs. Ar laipnu atļauju no Nacionālā vēstures muzeja Frederiksborgas pilī Hillerodā, Dānijā. Pavairot aizliegts.

Tālāk dotā tabula palīdzēs tev mācīties par Jēzus pieredzi, kad Viņš tika velna kārdināts. Izstudē rakstvietas, kas dotas tabulas kreisajā slejā. Pēc tam uzraksti, ko Sātans lika Jēzum darīt, un apraksti, kā Jēzus reaģēja uz attiecīgo kārdinājumu. Studējot ievēro, ka Džozefs Smits laboja izteikumus Mateja 4:5, 8, lai parādītu, ka Gars, nevis velns aizveda Glābēju dažādajās vietās, kas aprakstītas šajos pantos (skat. DžST Mateja 4:5, 8 ).

	Kā Sātans kārdināja Jēzu	Kā Jēzus reaģēja uz kārdinājumu
Mateja 4:3–4
Mateja 4:5–7
Mateja 4:8–11

1. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumu: Ko šie pieraksti liecina par velna kārdināšanas stratēģijām, lai liktu mums grēkot?

Ievēro to, kas bija kopīgs Glābēja reakcijā uz katru kārdinājumu. Raksti, uz kuriem atsaucās Glābējs, izskaidroja pareizo rīcību katra kārdinājuma gadījumā, un Viņš pielietoja šajos Svētajos Rakstos mācītās patiesās mācības. No Glābēja piemēra mēs varam mācīties šādu principu: Kad mēs atceramies un pielietojam patiesās mācības, kas mācītas Svētajos Rakstos, mēs varam stāties pretī velna kārdinājumiem. Tu vari pierakstīt šo principu savu Svēto Rakstu lappuses malā, līdzās Mateja 4:3–11.

Padomā par šo principu un to, kādēļ ir svarīgi regulāri studēt Svētos Rakstus.

Elders Ričards G. Skots, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, sniedza šādu padomu par rakstvietu studēšanu un iegaumēšanu: „Esiet prātīgi, izmantojot tehnoloģijas. Atzīmējiet savās ierīcēs svarīgākās rakstvietas un bieži tās pārlasiet. Ja jūs, jaunieši, atkārtotu Svēto Rakstu pantus tikpat bieži, cik daži no jums sūta īsziņas, jūs drīz vien iegaumētu simtiem Svēto Rakstu pantu. Šīs rakstvietas kļūs par iespaidīgu iedvesmas avotu un nepieciešamības brīdī sniegs Svētā Gara vadību” („Lai mājās valdītu miers” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2013. g. maijs, 30. lpp.).

Svētības no Svēto Rakstu studijām

Šogad viena no iespējām tev kā semināra studentam ir lasīt visu Jauno Derību. Svēto Rakstu lasīšana stiprina tavas attiecības ar To Kungu. Prezidents Spensers V. Kimbals mācīja: „Es atklāju, ka tad, kad savās attiecībās ar Dievu kļūstu paviršs un man liekas, ka Dievs mani nedzird un ar mani vairs nerunā, esmu tālu projām. Kad es atkal iegrimstu Svētajos Rakstos, attālums starp mums samazinās un garīgā saikne atgriežas” (Teachings of Presidents of the Church: Spencer W. Kimball [2006], 67).

2. Savā studiju dienasgrāmatā izpildi šādu uzdevumu:

   1. Vienā lappusē uzzīmē trīs ailes. Pirmajā ailē ieraksti trīs grēkus, kas visvairāk varētu kārdināt jauniešus viņu vecumā. Otrajā ailē ieraksti veidu, kā Sātans cenšas vilināt ļauties pirmajā ailē pierakstītajiem grēkiem. Tad atrodi konkrētu Svēto Rakstu atsauci, kas māca patiesu mācību, kuru varētu atsaukt atmiņā un pielietot tad, kad tiek justs kārdinājums ļauties uzskaitītajiem grēkiem, un ieraksti šo atsauci trešajā ailē. (Apsver iespēju izskatīt prasmīgi pārzināmās rakstvietas, piem., 1. Mozus 39:9 vai Mācības un Derību 10:5.)

   2. Uz atsevišķas lapas izraksti kādu rakstvietu, kuru tu atminēsies un pielietosi nākamajā reizē, kad jutīsi kārdinājumu grēkot. Apsver iespēju iegaumēt izvēlēto rakstvietu.

Mateja 4:12–17

Jēzus uzkavējas Galilejā

Pēc 40 dienām, ko Glābējs pavadīja tuksnesī (Mateja 4:11), un pirms Jāņa Kristītāja ieslodzīšanas (Mateja 4:12) risinājās vairāki notikumi (skat. „Evaņģēliju saskaņa”).

Mateja 4:12–15 mēs uzzinām, ka pēc pieredzētā tuksnesī Glābējs devās uz Galileju un apmetās Kapernaumas pilsētā. Matejs norādīja, ka Glābēja kalpošana Galilejā piepildīja Jesajas pravietojumu (skat. Jesajas 9:1–2). Izlasi Mateja 4:16 un apsver iespēju atzīmēt, par ko pravietoja Jesaja.

No šī pravietojuma mēs mācāmies, ka Jēzus Kristus nes gaismu to cilvēku dzīvē, kuri mīt tumsībā. Turpinot studēt Mateja un citus evaņģēlijus, meklē, ko Glābējs darīja Savas kalpošanas laikā.

Kā pierakstīts Mateja 4:17, Glābējs sāka sludināt grēku nožēlošanu, lai sagatavotos debesu valstības (Viņa Baznīcas) nodibināšanai cilvēku vidū.

Mateja 4:18–22

Jēzus aicina Pēteri un citus sekot Viņam

Aplūko attēlu, kurā Glābējs aicina Pēteri un Andreju, un ievēro, ko Pēteris un Andrejs dara ar zvejas tīklu.

Lai gan citi cilvēki Pēteri un Andreju, visticamāk, uzskatīja par vienkāršiem zvejniekiem, Jēzus Kristus saskatīja viņu lielo potenciālu un zināja, par ko viņi var kļūt. Padomā par to, kā mēs līdzināmies Pēterim un Andrejam.

Turpinot studēt Mateja 4. nodaļu, meklē, kas mums ir jādara, lai mēs kļūtu tādi, kādus mūs vēlas redzēt Tas Kungs.

Izlasi Mateja 4:18–22, meklējot sarunas starp Glābēju un dažiem zvejniekiem.

Iztēlojies sevi kāda no šo vīru vietā. Padomā, kas tev būtu jāupurē, lai sekotu Glābējam un palīdzētu Viņa pilnlaika darbā? Kādēļ tas varētu būt grūti?

Ievēro, kā šie zvejnieki — Pēteris, Andrejs, Jēkabs un Jānis — atsaucās Glābēja aicinājumam. Ko viņu tūlītējā atbilde liecina par viņu raksturu?

Kas ir „cilvēku zvejnieki” (Mateja 4:19)?

Padomā, kādēļ šie vīri varētu paveikt vairāk laba savā dzīvē, būdami „cilvēku zvejnieki”, nevis parasti zvejnieki.

No šo vīru piemēra mēs mācāmies šādu principu: Ja mēs nekavējoties atbildam uz Glābēja aicinājumu — Viņam sekot, Viņš mūsu dzīves var padarīt labākas, nekā mēs paši to spējam.

Elders Džozefs B. Virtlins, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, uzdeva jautājumu saistībā ar „tīkliem” mūsu dzīvē:

„Ja Glābējs jūs šodien aicinātu, vai jūs būtu tikpat gatavi atstāt savus tīklus un sekot Viņam? …

Tīkli ir dažāda lieluma un dažādās formās. Tīkli, ko atstāja Pēteris, Andrejs, Jēkabs un Jānis, bija taustāmi priekšmeti — darbarīki, kas viņiem palīdzēja nopelnīt iztiku. …

Tīkls parasti tiek definēts kā lieta kaut kā noķeršanai. Šaurākā, taču svarīgākā nozīmē mēs varētu definēt tīklu kā kaut ko, kas vilina mūs nesekot vai liedz mums sekot Jēzus Kristus, dzīvā Dieva Dēla, aicinājumam.

Tīkli šajā kontekstā var būt mūsu darbs, mūsu vaļasprieki, mūsu izpriecas un, vairāk par visu, mūsu kārdinājumi un grēki. Īsumā — tīkls var būt jebkas, kas velk mūs prom no mūsu attiecībām ar mūsu Debesu Tēvu vai no Viņa atjaunotās Baznīcas” („Follow Me”, Ensign, 2002. g. maijs, 15. lpp.).

3. Balstoties uz eldera Virtlina sniegto „tīklu” definīciju, savā studiju dienasgrāmatā ieraksti 3–4 piemērus tam, kā mūslaiku „tīkli” var traucēt mūsdienu cilvēkiem nekavējoties atsaukties Glābēja aicinājumiem — sekot Viņam.

Prezidents Ezra Tafts Bensons mācīja par svētībām, kuras var gūt, sekojot Glābējam: „Tie vīrieši un sievietes, kas nodos savu dzīvi Dieva rokās, atklās, ka Viņš var paveikt viņu labā vairāk, nekā viņi spētu paši saviem spēkiem. Viņš padziļinās viņu prieku, paplašinās viņu sapratni, atdzīvinās viņu prātu, stiprinās viņu muskuļus, pacilās viņu garu, vairos viņu svētības un iespējas, mierinās viņu dvēseli, palīdzēs iegūt draugus un piepildīs ar mieru. Ikviens, kurš zaudēs savu dzīvību kalpošanā Dievam, atradīs mūžīgo dzīvi” („Jesus Christ — Gifts and Expectations”, Ensign, 1988. g. dec., 4. lpp.).

4. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šādiem jautājumiem:

   1. Kad tu vai kāds, kuru tu pazīsti, ir piedzīvojis līdzīgas svētības, pateicoties tam, ka ir atteicies no pasaulīgām raizēm, lai sekotu Glābējam?

   2. Pārdomājot svētības, kuras saņemam no sekošanas Glābējam, kāpēc, tavuprāt, ir svarīgi nekavējoties atbildēt Glābēja aicinājumam — sekot Viņam?

Apsver iespēju nospraust mērķi — īstenot vienu veidu, kā Tu vari labāk atsaukties Glābēja aicinājumam — sekot Viņam.

Mateja 4:23–25

Jēzus staigā pa Galileju mācot, sludinot un dziedinot

Izlasi Mateja 4:23–25 apsver iespēju atzīmēt Glābēja darbus.

Studējot četrus evaņģēlijus, tu mācīsies par konkrētiem gadījumiem, kad Glābējs Savas laicīgās kalpošanas laikā mācīja, sludināja un dziedināja.

5. Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

   Es studēju Mateja 4. nodaļu un pabeidzu to (datums).

   Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: