6. daļa: 1. diena

Mateja 23. nodaļa

Ievads

Glābējs Savas pēdējās kalpošanas nedēļas laikā nosodīja rakstu mācītāju un farizeju liekulību un bija apbēdināts, jo Jeruzālemes ļaudis nepieņēma Viņa mīlestību un aizsardzību.

Mateja 23:1–12

Glābējs nosoda rakstu mācītāju un farizeju liekulību

Padomā, kā tavi Svētie Raksti ir salīdzināmi ar tavu ģimenes locekļu, bīskapijas locekļu un draugu Svētajiem Rakstiem. Kam ir pēc izmēra lielākie Svētie Raksti? Kam ir visvairāk atzīmju vai piezīmju Svētajos Rakstos? Kam ir visskaistākie Svētie Raksti?

Kā tu atbildētu, ja kāds apgalvotu, ka tas cilvēks, kuram ir pēc izmēra lielākie Svētie Raksti, visvairāk atzīmju vai piezīmju Svētajos Rakstos vai kuram ir visskaistākie Svētie Raksti, ir vistaisnīgākais?

Kāpēc šis nav efektīvs veids, lai noteiktu taisnīgumu?

Ja taisnīgums tiktu noteikts pēc ārējā izskata, tas varētu cilvēkiem likt rīkoties liekulīgi. „Ar vārdu [liekulis] parasti tiek apzīmēts cilvēks, kurš izliekas, ka ir ticīgs, taču tāds nav” [Bible Dictionary, „Hypocrite”]. Ar to var apzīmēt arī cilvēku, kurš izliekas, ka nav ticīgs, bet patiesībā ir.

Glābējs daļā no Sava pēdējā publiskā vēstījuma, ko Viņš teica Jeruzālemes templī Savas laicīgās kalpošanas pēdējā nedēļā, nosodīja rakstu mācītāju un farizeju liekulību.

Studējot Mateja 23. nodaļu, pievērs uzmanību patiesajiem principiem, kas tev palīdzēs saprast, kas tev būtu jādara, redzot citus rīkojamies liekulīgi, un ko tu vari darīt, lai pats nebūtu liekulīgs.

Izlasi Mateja 23:1–7, pievēršot uzmanību tam, kāpēc, saskaņā ar Glābēja teikto, rakstu mācītāji un farizeji bija liekulīgi. Frāze „uz Mozus krēsla ir nosēdušies” (2. pantā) nozīmē, ka rakstu mācītāji un farizeji bija ieņēmuši svarīgus amatus, lai mācītu doktrīnu un izskaidrotu un pildītu likumu. Rakstu mācītāji bija juristi, kas bija studējuši Mozus likumu, un farizeji bija reliģijas skolotāji.

Saskaņā ar mutvārdu tradīciju, ebreji nēsāja lūgšanu siksnas, sauktas arī par tefilinām, — tās bija nelielas ādas kastītes, kas tika piesietas pie pieres un rokas, lai parādītu, ka cilvēka prāts un sirds ir pastāvīgi pievērsti Dieva likumam. Ādas kastītēs atradās nelieli pergamenta ruļļi, uz kuriem bija uzrakstīti Vecās Derības teksta fragmenti. Ebreji nēsāja lūgšanu siksnas, jo tās palīdzēja atcerēties — ievērot Dieva baušļus (skat. 2. Mozus 13:5–10, 14–16; 5. Mozus 6:4–9; 11:13–21). Tas Kungs nenosodīja tos, kuri nēsāja lūgšanu siksnas, bet nosodīja tos, kuri tās liekulīgi izmantoja vai padarīja tās platākas, lai liktu citiem pamanīt, ka tās valkā.

Izproti Svēto Rakstu kontekstu

Zināšanas par Jaunās Derības laiku kultūru un paražām var mums palīdzēt labāk izprast Svētos Rakstus. Svēto Rakstu konteksts sevī ietver apstākļus, kas saistīti ar rakstvietā minēto notikumu. Izpratne par šo kontekstu tev palīdzēs atpazīt iedvesmoto Rakstu autoru vēstījumus. Tā arī palīdzēs tev savā prātā pēc iespējas dziļāk „ieiet autora pasaulē”, lai uztvertu notikumus tā, kā tos uztvēra autors.

Tu varētu atzīmēt to frāzi Mateja 23:5, kas izskaidro, kāpēc rakstu mācītāji un farizeji savas lūgšanu siksnas veidoja platas un darināja „drēbēm garus pušķus”.

Kā pierakstīts Mateja 23:3, kādu padomu Tas Kungs deva Saviem apustuļiem attiecībā uz liekulību?

Balstoties uz šo padomu, mēs mācāmies šādu patiesu principu: Mēs varam izvēlēties paklausīt Dieva likumiem, pat ja redzam, ka citi rīkojas liekulīgi.

1. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumu: Kādēļ ir svarīgi, lai mēs izvēlētos paklausīt Dieva likumiem, pat ja redzam, ka citi rīkojas liekulīgi?

Izlasi Mateja 23:8–10, meklējot, ko Tas Kungs ieteica ļaudīm nedarīt.

Glābējs lietoja frāzi „jūs visi esat brāļi” (8. pants), lai mācītu cilvēkiem neuzskatīt, ka viņi ir labāki par citiem, jo viņi visi ir Dieva bērni un vienlīdzīgi Viņa priekšā.

Rakstu mācītāji un farizeji uzskatīja, ka amats un stāvoklis sabiedrībā viņus padara varenus. Izlasi Mateja 23:11–12, pievēršot uzmanību tam, ko Glābējs uzskatīs par lielāko Dieva valstībā. Tu vari atzīmēt to, ko atrodi 11. pantā.

Kā pierakstīts šajos pantos, Glābējs mācīja cilvēkiem šādu principu: Ja mēs centīsimies sevi paaugstināt, mēs tiksim pazemoti. Tikt pazemotam nozīmē — tikt pazeminātam, noniecinātam vai kļūt mazāk ievērojamam.

Jēzus arī mācīja ļaudīm: ja mēs būsim pazemīgi un kalposim citiem, Tas Kungs mūs paaugstinās. Frāze „tiks paaugstināts” (Mateja 23:12) nozīmē to, ka Tas Kungs mūs paaugstinās, palīdzēs mums kļūt līdzīgiem Viņam un dāvās paaugstināšanu celestiālajā valstībā.

2. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz šādiem jautājumiem:

   1. Kādēļ mums nepieciešams kalpot citiem, lai Tas Kungs mūs paaugstinātu un palīdzētu mums kļūt līdzīgiem Viņam?

   2. Kā pazemība var mums palīdzēt pārvarēt liekulību?

Apdomā labo, ko tu dari skolā, mājās un baznīcā. Apdomā, kurā vietā uz šīs līknes tu būtu, ņemot vērā iemeslus, kāpēc tu dari labus darbus un pūlies būt pazemīgs.

Nospraud mērķi — ik dienu kalpot citiem un atcerēties, ka mēs visi esam Debesu Tēva bērni.

Mateja 23:13–36

Jēzus Kristus rakstu mācītājiem un farizejiem paredz bēdas, sakot: „Vai jums!”

Iedomājies, ka ir trīs glāzes, no kurām tu vari izvēlēties dzert. Pirmā glāze no ārpuses ir netīra, otrā glāze no iekšpuses ir netīra, un trešā glāze ir tīra. Kādēļ tu izvēlētos dzert no tās glāzes, kas ir pilnīgi tīra, nevis tikai daļēji tīra? Studējot Mateja 23:13–36, apdomā, kā tu varētu pielīdzināt šīs trīs glāzes Jēzus teiktajam.

Mateja 23:13–36 mēs mācāmies, ka Glābējs nosodīja rakstu mācītājus un farizejus par liekulību. Pārlasi šos pantus, sameklējot, cik daudz reižu Glābējs, uzrunājot rakstu mācītājus un farizejus, izmantoja vārdu vai. Apsver iespēju atzīmēt vārdu vai šajos pantos. Vai attiecināms uz ciešanām, bēdām un skumjām.

3. Izlasi dotās Svēto Rakstu atsauces un tad studiju dienasgrāmatā atbildi uz diviem jautājumiem:

   • Mateja 23:23–24

   • Mateja 23:25–26

   • Mateja 23:27–28

   • Mateja 23:29–36

   1. Kāpēc rakstu mācītāji un farizeji bija liekulīgi?

   2. Vai mēs šāda veida liekulību varam redzēt mūsdienās? Nosauc piemērus.

Izlasi Mateja 23:26, pievēršot uzmanību tam, ko Glābējs ieteica farizejiem, lai viņi pārvarētu savu liekulību. Tu vari pasvītrot to, ko atrodi.

No šī panta mēs mācāmies: ja mēs centīsimies kļūt iekšēji, garīgi tīri, tas atspoguļosies mūsu veiktajās izvēlēs.

4. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:

   1. Kas mums ir jādara, lai mēs būtu iekšēji, garīgi tīri?

   2. Kā mūsu centieni — būt iekšēji, garīgi tīriem — varētu mums palīdzēt pārvarēt liekulību?

Ņemot vērā trīs glāzes šīs stundas sadaļas sākumā, apdomā, kura glāze vislabāk attēlo tavu pašreizējo garīgo stāvokli. Nospraud mērķi, kas tev palīdzēs kļūt garīgi pilnīgi tīram.

Džozefa Smita veiktais Mateja 23:23–35 tulkojums papildina mūsu izpratni ar šādiem paskaidrojumiem:

• Rakstu mācītāji un farizeji rīkojās tā, lai izskatītos, ka viņi „neveic nekādu grēku”, tomēr patiesībā viņi pārkāpa „visu likumu” (skat. Joseph Smith Translation, Matthew 23:21).

• Rakstu mācītāji un farizeji liecināja pret saviem tēviem, taču viņi paši bija šīs ļaundarības līdzdalībnieki (skat. Joseph Smith Translation, Matthew 23:34 ).

• Ja viņu tēvi grēkoja neziņā, tad rakstu mācītāji un farizeji grēkoja apzināti, un tiem būs jāatbild par saviem pārkāpumiem (skat. Joseph Smith Translation, Matthew 23:35).

Mateja 23:29–33 mēs mācāmies, ka Jēzus nosodīja ebreju garīgos vadītājus par to, ka tie pieņēma agrākos praviešus, bet noraidīja pašreizējos praviešus. Tāpat kā Jēzus laikā, arī mums ir jābūt uzmanīgiem, lai mēs, godājot senatnes praviešus, vienlaikus nenoraidītu mūsdienu praviešus.

Mateja 23:37–39

Glābējs ir apbēdināts, jo Jeruzālemes ļaudis nenāk pie Viņa

Kā vista aizsargā savus cālīšus?

Draudot briesmām, vista sapulcina savus cālīšus zem saviem spārniem, lai tos aizsargātu. Vista mīl savus cālīšus un upurētu savu dzīvību, lai tos pasargātu.

Izlasi Mateja 23:37–39, pievēršot uzmanību tam, kā Glābējs salīdzināja Sevi ar vistu.

Kā Jeruzālemes ļaudis atsaucās uz Jēzus centieniem — sapulcināt tos?

Tu vari atzīmēt frāzi „jūsu nams tiks jums atstāts postā” (38. pantā). Šajā kontekstā vārds postā nozīmē, ka tas būs tukšs jeb pamests. Tāpēc, ka cilvēki nevēlējās tikt Glābēja sapulcināti, viņi palika neaizsargāti. Vēl šī frāze varētu attiekties uz cilvēku garīgo stāvokli, kuri dzīvoja Jēzus laikā, kā arī uz nākotni, kad Jeruzālemei vajadzēja tikt iznīcinātai. Tāpat tā varētu attiekties uz templi un tempļa svētību zaudēšanu.

Pamatojoties uz to, ko Jēzus mācīja par vistu un tās cālīšiem, ko mēs varam iegūt, ja vēlamies tikt Glābēja sapulcināti? Atbildi uz šo jautājumu, pabeidzot šādu izteikumu: Ja mēs vēlamies tikt Glābēja sapulcināti, tad .

Tālāk dotajā prezidenta Henrija B. Airinga, Augstākā prezidija locekļa, izteikumā atzīmē norādījumu, kas identificē vienu veidu, kā mēs varam parādīt Glābējam, ka vēlamies tikt Viņa sapulcināti:

„Ne vienu reizi vien Viņš ir teicis, ka Viņš mūs sapulcinās pie Sevis, kā vista sapulcina savus cālīšus apakš spārniem. Viņš saka, ka mums ir jāizvēlas nākt pie Viņa lēnprātībā un ar pietiekamu ticību Viņam, lai nožēlotu grēkus „ar visu sirdi” [3. Nefija 10:6].

Viens no veidiem, kā mēs to varam izdarīt, ir pulcēties kopā ar svētajiem Viņa Baznīcā. Ejiet uz savām baznīcas sanāksmēm pat tad, kad tas šķiet grūti. Ja jūs būsiet apņēmības pilni, Viņš jums palīdzēs rast spēku to izdarīt” („In the Strength of the Lord”, Ensign vai Liahona, 2004. g. maijs, 18. lpp.).

Nolem, ko tu darīsi, lai tiktu Glābēja sapulcināts, lai tu varētu turpināt sajust Viņa rūpes un aizsardzību.

5. Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

   Es studēju Mateja 23. nodaļu un pabeidzu šo stundu (datums).

   Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: