20. daļa: 2. diena

Apustuļu darbu 23.–28. nodaļa

Ievads

Pēc apcietināšanas Jeruzālemē Pāvils tika aizvests uz Cezareju, kur viņš vairāku romiešu pārvaldnieku priekšā aizstāvējās pret viltus apsūdzībām. Viņš atstāstīja savu pievēršanu ticībai un liecināja par Jēzu Kristu. Tiekot vests uz Romu kā ieslodzītais, Pāvils pēc kuģa bojāejas nonāca uz salas, kur viņu sakoda indīga čūska, taču viņš palika neskarts un dziedināja daudzus, kas bija slimi. Pāvils galu galā tika aizvests uz Romu. Tur divus gadus viņš dzīvoja mājas arestā un mācīja, un liecināja par Jēzu Kristu.

Apustuļu darbu 23.–26. nodaļa

Pāvils tiek vajāts, ieslodzīts un tiesāts ķēniņa Agripas priekšā

Kādas svētības tu esi saņēmis, paklausot Dieva pavēlēm un mācībām?

Kas varētu vedināt kādu cilvēku novērsties no Dieva un pārstāt dzīvot saskaņā ar Viņa baušļiem un mācībām?

Apdomā, kādas sekas var būt tam, ja cilvēki novēršas un attālinās no Dieva.

Studējot Ap. d. 23.–26. nodaļu, meklē patiesības, kas tev palīdzēs brīžos, kad tu jutīsies, ka esi attālinājies no Dieva un Viņa svētībām.

Atceries, ka Pāvils tika arestēts Jeruzālemē pie tempļa un vests jūdu vadoņu priekšā (skat. Ap. d. 21:30–33; 22:23–30). Ap. d. 23.–25. nodaļā mēs uzzinām par Pāvila tikšanos ar jūdu vadītājiem un to, ka viņš tika ieslodzīts. Kad Pāvils bija cietumā, pie viņa atnāca Tas Kungs, lai viņu mierinātu un iedrošinātu (skat. Ap. d. 23:11). Romiešu komandieris, kurš arestēja Pāvilu, sūtīja viņu uz Cezareju, lai neļautu jūdu bandai viņu nogalināt. Tur Pāvils paziņoja par savu nevainību romiešu zemes pārvaldnieka Fēliksa priekšā. Kaut gan pārliecināts par Pāvila nevainību, Fēliks turpināja turēt viņu mājas arestā divus gadus. Fēsts nomainīja Fēliksu kā romiešu komandieris Jūdejā, un ķēniņš Hērods Agripa, kurš pārvaldīja apgabalu uz ziemeļaustrumiem no Galilejas jūras, apciemoja Fēstu un vēlējās dzirdēt par Pāvila lietu. Pāvils tika atvests ķēniņa Agripas priekšā.

Izlasi Ap. d. 26:4–11, meklējot to, kā Pāvils ķēniņam Agripam aprakstīja savu pagātni.

Kā pierakstīts Ap. d. 26:12–16, Pāvils vēlreiz pastāstīja par savu vīziju, kurā redzēja Glābēju uz Damaskas ceļa.

Izlasi Ap. d. 26:16–18, meklējot, kādā misijā Tas Kungs sūtīja Pāvilu. Vārds mantojums, kā tas ir lietots 18. pantā, attiecas uz atļaujas saņemšanu ieiet Dieva celestiālajā valstībā.

Apdomā šādus jautājumus: Kas, tavuprāt, var garīgā ziņā atvērt cilvēka acis? Kas var palīdzēt kādam novērsties no tumsības un pievērsties gaismai un Dieva baušļiem un svētībām?

Izlasi Ap. d. 26:19–23, meklējot, ko, pēc Pāvila teiktā, viņš bija mācījis gan jūdiem, gan citticībniekiem par to, kas tiem jādara, lai saņemtu svētības, kas minētas 18. pantā.

Saskaņā ar 20. pantu, ko Pāvils bija pamācījis gan jūdus, gan citticībniekus darīt?

Viens no patiesajiem principiem, ko varam mācīties no šiem pantiem, ir šāds: Ja mēs nožēlojam grēkus un pievēršamies Dievam, mēs varam pārvarēt Sātana varu savā dzīvē, saņemt savu grēku piedošanu un būt celestiālās valstības cienīgi. Tu vari uzrakstīt šo patieso principu līdzās Ap. d. 26:18–20.

Lai palīdzētu saprast šo principu, izlasi tālāk doto eldera Nīla L. Andersena, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:

„Kad mēs grēkojam, mēs novēršamies no Dieva. Kad mēs nožēlojam grēkus, mēs atkal pievēršamies Dievam.

Aicinājums — nožēlot grēkus — reti kad ir soda balss, bet drīzāk mīlošs lūgums — apgriezties un no jauna vērsties pie Dieva [skat. Helamana 7:17]. Mūsu mīlošā Tēva un Viņa Vienpiedzimušā Dēla aicinājums ir šāds: lai mēs būtu kas vairāk, lai mēs tiektos pēc cēlākas dzīves, lai mēs mainītos un justu laimi, kas gūstama no baušļu ievērošanas” („Nožēlojiet, … lai Es varētu jūs dziedināt”, Ensign vai Liahona, 2009. g. nov., 40. lpp.).

1. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumu: Pamatojoties uz to, ko tu esi uzzinājis no Pāvila un eldera Andersena teiktā, ko mēs varam iegūt, ja nožēlojam grēkus un no jauna pievēršamies Debesu Tēvam un Jēzum Kristum?

Turpinot studēt Ap. d. 26. nodaļu, meklē, kas atturēja Fēstu un ķēniņu Agripu no grēku nožēlošanas, vēršanās pie Dieva un pievēršanās Jēzum Kristum.

Izlasi Ap. d. 26:24–29, izzinot, kā Fēsts un ķēniņš Agripa reaģēja uz Pāvila mācībām un liecību par Glābēju. Tālāk dotajā tabulā ieraksti frāzes, kas raksturo viņu reakciju uz Pāvila mācībām:

Reakcija uz Pāvila mācībām
Fēsts	Ķēniņš Agripa

Ievēro, ka Fēsts neticēja Pāvila mācībām. Ķēniņš Agripa ticēja praviešu vārdiem, taču nebija pilnībā apņēmies kļūt par kristieti.

Pāvils ķēniņa Agripas priekšā

Viens patiess princips, ko mēs varam mācīties no Fēsta un ķēniņa Agripas, ir šāds: Lai pievērstos Jēzum Kristum, mums ir jāizvēlas ticēt evaņģēlijam un jāapņemas dzīvot pilnīgā saskaņā ar to.

Izlasi tālāk sniegto prezidenta Dītera F. Uhtdorfa, Augstākā prezidija locekļa, stāstu, pievēršot uzmanību tam, ko viņš mācīja par saistību uzņemšanos:

„Divi jauni brāļi stāvēja nelielas klints virsotnē, kas pacēlās pāri zila ezera tīrajiem ūdeņiem. Tā bija populāra niršanas vieta, un brāļi bieži bija runājuši par lēkšanu ūdenī, jo viņi bija redzējuši citus tā darām.

Lai arī viņi abi gribēja ielēkt ūdenī, tomēr neviens no viņiem negribēja būt pirmais. Klints nemaz nebija tik augsta, bet šiem diviem jaunajiem zēniem katru reizi, kad tie liecās uz priekšu, lai paskatītos lejā, klints augstums šķita pieaugam, — un viņu drosme drīz vien noplaka.

Beidzot viens no brāļiem ar vienu kāju nostājās pie klints kraujas un apņēmīgi spēra soli uz priekšu. Taču tajā brīdī viņa brālis čukstēja: „Varbūt mums vajadzētu pagaidīt līdz nākamai vasarai?”

Taču inerce pirmo brāli jau stūma uz priekšu. „Brāli,” viņš atbildēja, „es esmu uzņēmies saistības!”

Viņš ar plunkšķi ielēca ūdenī un ātri iznira ar uzvaras saucienu uz lūpām. Otrais brālis viņam tūlīt sekoja. Pēc tam viņi abi smējās par pirmā brāļa pēdējiem vārdiem, pirms viņš ienira ūdenī: „Brāli, es esmu uzņēmies saistības.”

Saistību uzņemšanās ir pielīdzināma niršanai ūdenī. Vai nu jūs esat uzņēmušies saistības, vai arī neesat. Vai nu jūs sperat soli uz priekšu, vai arī stāvat nekustīgi. Nekāda kompromisa nav. Kā Baznīcas locekļiem, mums sev ir jāuzdod jautājums: „Vai es niršu vai tikai stāvēšu uz klints malas? Vai es speršu soli uz priekšu, vai arī tikai pārbaudīšu ūdens temperatūru ar saviem kāju pirkstgaliem?” …

Tie, kuri ir tikai daļēji uzņēmušies saistības, var sagaidīt, ka tikai daļēji saņems liecības, prieka un miera svētības. Debesu logi var būt tikai daļēji atvērti viņiem. …

Kaut kādā ziņā katrs no mums stāv izvēles priekšā, vērojot ūdeni no augšas. Es no sirds lūdzu, lai mums būtu ticība spert soli uz priekšu, ar drosmi stāties pretī bailēm un šaubām un pateikt pašiem sev: „Es esmu uzņēmies saistības!”” („Brother, I’m Committed”, Ensign, 2011. g. jūl., 4.–5. lpp.).

Saskaņā ar prezidenta Uhtdorfa teikto, kāpēc ir svarīgi, ka esam pilnībā apņēmušies, nevis „daļēji uzņēmušies saistības” — dzīvot saskaņā ar evaņģēliju?

2. Savā studiju dienasgrāmatā izpildi vienu vai abus tālāk dotos uzdevumus:

   1. Uzraksti, kā tava apņemšanās — dzīvot saskaņā ar kādu bausli vai evaņģēlija principu — ir palīdzējusi stiprināt tavu pievēršanos Jēzum Kristum.

   2. Izveido baušļu vai evaņģēlija principu sarakstu, pēc kuriem, tavuprāt, tu esi pilnībā apņēmies dzīvot. Padomā par jebkādiem evaņģēlija principiem, saskaņā ar kuriem tu „gandrīz”, taču ne „pilnībā” esi apņēmies dzīvot (skat. Ap. d. 26:29). Izvirzi mērķi attiecībā uz to, ko tu vari darīt, lai padziļinātu savu izpratni par kādu no šiem principiem un apņemšanos — dzīvot saskaņā ar to.

Lūdz, lai saņemtu palīdzību, kad tu centies kļūt pievērsts Jēzum Kristum, pilnīgāk dzīvojot saskaņā ar evaņģēliju.

Ap. d. 26:30–32 mēs lasām, ka Fēsts un ķēniņš Agripa atzina Pāvilu par nevainīgu, un viņi būtu varējuši viņu atbrīvot, taču Pāvils savu lietu bija pārsūdzējis ķeizaram, un viņiem vajadzēja sūtīt viņu uz Romu.

Apustuļu darbu 27.–28. nodaļa

Pāvils tiek aizvests uz Romu, kur viņš māca un liecina par Jēzu Kristu

Elders Nīls L. Andersens, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, runājot par dzīves izaicinājumiem un pārbaudījumiem, lietoja frāzi — „garīgie virpuļvēji” (skat. „Garīgie virpuļvēji” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2014. g. maijs, 18.–21. lpp.).

Padomā par to, kādi varētu būt daži pārbaudījumu un grūtību piemēri, ko varētu pielīdzināt „virpuļvējiem” cilvēka dzīvē.

Studējot Ap. d. 27.–28. nodaļu, meklē principu, kas tev var palīdzēt uzticīgi izturēt „garīgos virpuļvējus”, ar kuriem tu saskaries.

Ap. d. 27. nodaļā vēstīts, kā Pāvils ziemas laikā tika vests uz Romu. Vētras laikā kuģis tika gandrīz sadragāts, un Pāvils un visi pārējie, kas bija uz kuģa, pēc tā bojāejas nonāca Melites salā jeb Maltā (skat. Svēto Rakstu ceļvedis, Karšu un vietu nosaukumu rādītājs, karte nr. 13, „Apustuļa Pāvila misijas ceļojumi”).

3. Izlasi Ap. d. 28:1–10 un Ap. d. 28:16–24, izzinot, ko Pāvils pieredzēja uz salas un Romā. Savā studiju dienasgrāmatā uzzīmē attēlu un uzraksti avīžraksta virsrakstu, kas rezumētu šajās rakstvietās minētos notikumus.

Padomā par pārbaudījumiem, ko Pāvils piedzīvoja Ap. d. 23.–28. nodaļā: viņš tika nepamatoti ieslodzīts, cieta kuģa bojāejā, viņu sakoda indīga čūska, un viņš tika aizvests uz Romu, kur viņš tika turēts mājas arestā kā cietumnieks.

Izlasi Ap. d. 28:30–31, izzinot, ko Pāvils spēja izdarīt, neskatoties uz to, ka bija mājas arestā.

Ko Pāvils darīja, paužot, ka viņš ir palicis uzticīgs Dievam, neskatoties uz pieredzētajiem pārbaudījumiem?

Kāds labums bija no Pāvila pārbaudījumiem, kad viņš bija jūrā, kad kuģis avarēja un kad viņš bija apcietināts Romā?

Viens princips, ko mēs varam mācīties no Pāvila pieredzēm, ir šāds: Ja mēs esam uzticīgi, Dievs var palīdzēt pārvērst mūsu pārbaudījumus par svētībām mums un citiem.

4. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šādiem jautājumiem:

   1. Kādi ir daži piemēri tam, kā Dievs var palīdzēt cilvēkiem vērst pārbaudījumus par svētībām sev un citiem?

   2. Kad Dievs ir palīdzējis tev vai kādam, ko pazīsti, pārvērst kādu pārbaudījumu par svētību sev vai citiem?

Izvēlies sekot Pāvila piemēram un palikt uzticīgs, saskaroties ar pārbaudījumiem, lai Dievs var tev palīdzēt pārvērst šos pārbaudījumus par svētībām sev un citiem.

5. Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

   Es izstudēju Ap. d. 23.–28. nodaļu un pabeidzu šo stundu (datums).

   Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: