26. daļa: 3. diena
2. tesaloniķiešiem
Ievads
Drīz pēc pirmās vēstules Tesalonīkes svētajiem apustulis Pāvils uzrakstīja tiem otru vēstuli, kurā izskaidroja vairākas patiesas mācības par Jēzus Kristus Otro atnākšanu. Viņš mācīja, ka Glābējs neatgriezīsies, iekams nebūs notikusi Atkrišana. Pēc tam Pāvils sludināja par to, lai svētie neielaižas dīkdienībā un „nepiekūst labu darīdami” (2. tesaloniķiešiem 3:13).
2. tesaloniķiešiem 1.–2. nodaļa
Pāvils uzmundrina svētos, pravietojot pat Jēzus Kristus Otro atnākšanu
Elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma teic: „Paužot apbrīnu un iedrošinājumu katram, kam būs jāpaliek nelokāmam šajās pēdējās dienās, es saku visiem un īpaši Baznīcas jauniešiem: ja jūs vēl neesat to pieredzējuši, kādudien jums būs jāpastāv par savu ticību vai, iespējams, pat jāpanes kādi personīgi apvainojumi tikai tāpēc, ka jūs esat Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļi. Tādos brīžos būs nepieciešams būt drosmīgiem un tajā pašā laikā arī pieklājīgiem.” („The Cost—and Blessings—of Discipleship”, Ensign vai Liahona, 2014. g. maijs, 6. lpp.)
-
Uzraksti savā studiju dienasgrāmatā par kādu gadījumu, kad tev ir nācies pastāvēt par savu ticību un paciest pretestību tikai tādēļ, ka tu esi šīs Baznīcas loceklis. Uzraksti arī, kā tu rīkojies šajā situācijā. Ja tev nav nācies pastāvēt par savu ticību vai pieredzēt pretestību kā šīs Baznīcas loceklim, uzraksti par to, kā tu, tavuprāt, rīkotos, nonākot šādā situācijā.
Apustulis Pāvils uzrakstīja Tesalonīkes svētajiem vēl vienu vēstuli, kurā pievērsās vairākiem tematiem, ieskaitot svēto pieredzētās vajāšanas. Studējot 2. tesaloniķiešiem 1. nodaļu, pievērs uzmanību principam, kas varētu palīdzēt paciest pretestību un grūtības, ar kurām tev var nākties sastapties kā šīs Baznīcas loceklim.
Izlasi 2. tesaloniķiešiem 1:3–5, pievēršot uzmanību tam, kādēļ Pāvils uzteica Tesalonīkes svētos.
Tu varētu atzīmēt vai iekrāsot 5. pantā minēto balvu, ko svētie iegūs, „izturīgi un ar ticību” paciešot vajāšanas un grūtības (2. tesaloniķiešiem 1:4).
No 2. tesaloniķiešiem 1:3–5 mēs mācāmies: ja mēs uzticīgi, izturīgi un ar ticību pacietīsim pretestību un pārbaudījumus, mēs būsim debesu valstības cienīgi.
Padomā, ko tas nozīmē — pacietīgi izturēt pārbaudījumus. Kādēļ, lai mēs varētu pacietīgi izturēt pretestību un pārbaudījumus, mums ir nepieciešama ticība?
Izlasi, ko teicis prezidents Dīters F. Uhtdorfs no Augstākā prezidija, un atzīmē, ko tas nozīmē — pacietīgi panest pārbaudījumus: „Pacietība nenozīmē pasīvu samierināšanos, vai arī atsacīšanos no rīcības baiļu iespaidā. Būt pacietīgam nozīmē — aktīvi gaidīt, pastāvot līdz galam. Tas nozīmē — turēties pie kaut kā, darot visu, kas ir mūsu spēkos: strādājot, cerot un pielietojot ticību; panesot grūtības gara spēkā pat tad, ja mūsu sirsnīgāko vēlmju piepildījums kavējas. Būt pacietīgam nenozīmē vienkārši izturēt, tas nozīmē — izturēt teicami!” („Turpiniet būt pacietīgi!”, Ensign vai Liahona, 2010. g. maijs, 57. lpp.)
-
Padomā par pretestību vai pārbaudījumiem, ar kuriem tev šobrīd nākas sastapties, un apņemies panest šīs grūtības ar pacietību un ticību. Tu varētu lūgt palīdzību Dievam.
Pāvils pravietoja par Jēzus Kristus Otro atnākšanu. Izlasi 2. tesaloniķiešiem 1:6–10, pievēšot uzmanību vārdiem un frāzēm, ko Pāvils izmanto, lai raksturotu Otrās atnākšanas brīdi. Lasot pievērs uzmanību tam, kā taisnīgo pieredze atšķirsies no tā, ko, Tam Kungam atgriežoties, pieredzēs ļaunie.
Viens no patiesajiem principiem, ko mēs varam mācīties no šiem pantiem, vēsta: pēc Jēzus Kristus Otrās atnākšanas taisnīgie atpūtīsies, bet ļaunie tiks pazudināti.
No kā, tavuprāt, atpūtīsies taisnīgie?
Kādu mierinājumu šī mācība sniedz tiem, kuri šobrīd pieredz grūtības tādēļ, ka ir apņēmušies sekot Jēzum Kristum?
Vai tu kādreiz esi prātojis par to, kad tieši notiks Jēzus Kristus Otrā atnākšana? Izlasot 2. tesaloniķiešiem 2:2, šķiet, ka Tesalonīkes svētie domāja, ka Tā Kunga Otrā atnākšana jau ir notikusi vai tūliņ notiks. Pāvils satraucās par to, ka viņi ir tikuši maldināti.
Izlasi 2. tesaloniķiešiem 2:1–3, pievēšot uzmanību tam, kam, saskaņā ar Pāvila teikto, ir jānotiek pirms Otrās atnākšanas. Ar 2. pantā minēto frāzi „Tā Kunga diena” ir domāta Otrā atnākšana, un 3. pantā minētais vārds „atkrišana” nozīmē novirzīšanos no patiesības. (Ņem vērā, ka 2. tesaloniķiešiem 2:1–3 ir prasmīgi pārzināmā rakstvieta. Tu varētu to kaut kā īpaši atzīmēt, lai pēcāk viegli varētu atrast.)
No 2. tesaloniķiešiem 2:1–3 mēs uzzinām, ka pirms Jēzus Kristus Otrās atnākšanas notiks Atkrišana.
Šajos pantos Pāvils norāda uz to, ka Baznīcas locekļiem viņa dienās vajadzētu daudz vairāk satraukties par to, ka viņu vidū jau ir sākusies Atkrišana, nekā par to, kad tieši notiks Tā Kunga Otrā atnākšana. Turpmāk minētais paskaidrojums palīdzēs tev izprast, kas ir Lielā atkrišana, kura iestājās neilgi pēc Pāvila un pārējo apustuļu nāves. Pāvils zināja, ka pirms Tā Kunga Otrās atnākšanas iestāsies Atkrišana.
„Pēc Jēzus Kristus nāves ļauni cilvēki vajāja apustuļus un Baznīcas locekļus un daudzus no viņiem nogalināja. Līdz ar apustuļu nāvi priesterības atslēgas un augstākās priesterības pilnvaras tika paņemtas prom no Zemes. Apustuļi bija uzturējuši evaņģēlija doktrīnu skaidrību un Baznīcas locekļu cienīguma līmeni un standartu. Laika gaitā, kad apustuļu vairs nebija, cilvēki sagrozīja Kristus mācības un veica nesankcionētas izmaiņas Baznīcas organizācijā un tādu priesterības priekšrakstu veikšanā kā, piemēram, kristīšana un Svētā Gara dāvanas piešķiršana.
Tā kā cilvēkiem vairs nebija atklāsmju un priesterības pilnvaru, skaidrojot Svētos Rakstus un Jēzus Kristus evaņģēlija principus un priekšrakstus, viņi paļāvās uz cilvēcisko gudrību. Maldīgi uzskati tika pasniegti kā patiesība. Tika zaudēta liela daļa izpratnes par Dieva Tēva, Viņa Dēla, Jēzus Kristus, un Svētā Gara patieso būtību un raksturu. Mācības par ticību Jēzum Kristum, grēku nožēlošanu, kristīšanu un Svētā Gara dāvanu tika sagrozītas vai aizmirstas. Uz Zemes vairs nebija Kristus apustuļiem piešķirto priesterības pilnvaru. Šī atkrišana ar laiku noveda pie daudz un dažādu baznīcu rašanās.” (Sludini Manu evaņģēliju: misionāru kalpošanas rokasgrāmata (2004. g.), 47. lpp.)
Ņemot vērā to, ko esi apguvis par Atkrišanu, padomā, kādēļ pirms Tā Kunga atgriešanās bija nepieciešams atjaunot Jēzus Kristus evaņģēliju un Viņa Baznīcu.
2. tesaloniķiešiem 2:3 minētais „grēka cilvēks” ir Sātans. Evaņģēlija Atjaunošana, tai skaitā Mormona Grāmatas parādīšanās, atmasko Sātana un viņa sekotāju izplatītos maldus.
2. tesaloniķiešiem 2:4–17 mēs lasām Pāvila pravietojumu par to, ka Tas Kungs ļaus Sātanam maldināt Zemes iedzīvotājus līdz par Otrās atnākšanas brīdim (skat. 2. tesaloniķiešiem 2:7–9 Džozefa Smita Bībeles tulkojumā Svēto Rakstu ceļveža 227. lpp.). Tādēļ Pāvils mudina svētos būt stipriem, sekojot mācībām, kuras tiem tikušas sludinātas (skat. 2. tesaloniķiešiem 2:15).
Prasmīgi pārzināmā rakstvieta: 2. tesaloniķiešiem 2:1–3
-
2. tesaloniķiešiem 3. nodaļa
Pāvils brīdina svētos par tiem, kuri neseko Tā Kunga padomam, un sludina par pašpaļāvību
Laikā, kad Pāvils rakstīja savu otro vēstuli tesaloniķiešiem, daži no Baznīcas locekļiem bija kļuvuši laiski jeb slinki un necentās kļūt pašpaļāvīgi jeb paši apgādāt sevi. Viņi gaidīja, ka par viņu vajadzībām parūpēsies citi.
Kādas problēmas varētu rasties šādā situācijā?
2. tesaloniķiešiem 3:1–9 Pāvils uzteica taisnīgos Tesalonīkes svētos un brīdināja tos no brāļošanās ar tiem, kuri “dzīvo nekārtīgi” (6. pants). Viena no vārda nekārtīgi nozīmēm ir nedisciplinēti, un 2. tesaloniķiešiem 3. nodaļas kontekstā tas nozīmē — būt slinkiem vai laiskiem. Šie nekārtīgie jeb nedisciplinētie Baznīcas locekļi bija cilvēki, kuri varēja strādāt, lai sevi uzturētu, bet atteicās to darīt. Pāvils norādīja, ka viņš, līdz ar saviem līdzgaitniekiem, ir parādījis pašpaļāvības piemēru, strādājot un gādājot par sevi pats.
Izlasi 2. tesaloniķiešiem 3:10–13, pievēršot uzmanību tam, kā Pāvils ieteica svētajiem rīkoties attiecībā pret tiem, kuri atsakās strādāt.
Vēl Pāvils ieteica svētajiem nepiekust, darot labu (skat. 2. tesaloniķiešiem 3:13). Viņš norādīja tiem, lai tie pilnveidotos visās dzīves jomās un palīdzētu arī citiem (skat. arī M&D 64:33).
No Pāvila norādījumiem mēs mācāmies, ka mums ir pavēlēts censties būt pašpaļāvīgiem un palīdzēt citiem.
Izlasi šo izteikumu, pievēršot uzmanību tam, ko nozīmē būt pašpaļāvīgam:
„Viena no darba svētībām ir pašpaļāvības iegūšana. Būt pašpaļāvīgam nozīmē — izmantot visas Dieva dotās svētības un spējas, lai parūpētos par sevi un savu ģimeni un patstāvīgi rastu risinājumu savām problēmām. Pašpaļāvība nenozīmē, ka cilvēkam ir jāspēj paveikt visu saviem paša spēkiem. Lai cilvēks būtu patiesi pašpaļāvīgs, viņam ir jāiemācās sastrādāties ar citiem un vērsties pie Tā Kunga pēc Viņa palīdzības un spēka.
Atcerieties, ka Dievs jums ir sagatavojis lielu darbu. Viņš svētīs jūs jūsu pūliņos paveikt šo darbu.” (Jaunatnes morāles stiprināšanai (2011. gada brošūra), 41. lpp.)
Padomā par kādu vienu lietu, ko tu varētu darīt, lai varētu kļūt pašpaļāvīgāks gan šobrīd, gan turpmāk. Izvirzi mērķi un tiecies pēc Tā Kunga palīdzības, lai to sasniegtu.
2. tesaloniķiešiem 3:14–18 Pāvils vēstules beigās mudina svētos palīdzēt tiem, kuri ir pārāk laiski, kļūt pašpaļāvīgākiem, nesaejoties ar tiem jeb atturoties no saskarsmes ar tiem (skat. 14. pantu). Tajā pašā laikā viņš mudina svētos neizturēties pret laiskajiem ļaudīm kā pret ienaidniekiem, bet kā pret brāļiem un māsām evaņģēlijā.
-
Es studēju Pāvila 2. vēstuli tesaloniķiešiem un pabeidzu to (datums).
Papildjautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: