6. daļa: 2. diena
Džozefs Smits — Mateja ev.; Mateja 24. nodaļa
Ievads
Jēzus Kristus pravietoja par Jeruzālemes un tempļa iznīcināšanu. Viņš atklāja arī Savas Otrās atnākšanas zīmes un deva uzticīgajiem norādījumu — būt modriem un sagatavoties tai dienai.
Džozefs Smits — Mateja 1:1–20
Jēzus pravietoja par Jeruzālemes un tempļa iznīcināšanu
-
Savā studiju dienasgrāmatā ieraksti vienu vai divus jautājumus, kas tev ir radušies saistībā ar Jēzus Kristus Otro atnākšanu. Kad tu šodien studēsi Džozefs Smits — Mateja ev., meklē atbildes uz saviem uzrakstītajiem jautājumiem.
Džozefs Smits — Mateja ev. ir Džozefa Smita veiktais Mateja 23:39–24:56 tulkojums. Tas ir atrodams Dārgajā Pērlē aiz Ābrahāma grāmatas.
Izlasi Džozefs Smits — Mateja 1:4, meklējot divus jautājumus, ko mācekļi uzdeva Jēzum. Tu vari atzīmēt šos jautājumus savos Svētajos Rakstos.
Džozefs Smits — Mateja 1:5–20 Glābējs atbildēja uz pirmo jautājumu — par to, kad tiks iznīcināta Jeruzāleme un templis. 21.–37. pantā Viņš atbildēja uz otro jautājumu — par Savas Otrās atnākšanas zīmēm un ļauno iznīcināšanu.
Izlasi Džozefs Smits — Mateja 1:5–12, meklējot zīmes, kas attiecas uz Jeruzālemes iznīcināšanu.
Lai gan Jēzus teica, ka Viņa mācekļi šajā laikā cietīs, Viņš deva nozīmīgu apsolījumu: ja mēs paliksim nelokāmi un netiksim pieveikti, tad mēs tiksim izglābti. Tu vari atzīmēt šo patieso principu 11. pantā.
Palikt nelokāmam nozīmē — netikt kārdinājumu un ļaunuma pieveiktam. Svētajos Rakstos vārds nelokāms bieži vien ir kopā ar vārdu nesatricināms (piemēram, skat. Mosijas 5:15).
Jauno vīriešu un Jauno sieviešu vispārējie prezidiji paskaidroja, ko nozīmē — būt „nelokāmiem un nesatricināmiem”: „Ko nozīmē — būt nelokāmiem un nesatricināmiem? Būt nelokāmiem nozīmē — būt cieši nostiprinātiem un nepakļauties izmaiņām, būt ar spēcīgu ticību un apņēmību, kā arī būt lojāliem un uzticīgiem. Tāpat arī būt nesatricināmiem nozīmē — būt nepiekāpīgiem un tādiem, ko nevar izkustināt un novirzīt. Būt nelokāmiem un nesatricināmiem Jēzus Kristus evaņģēlijā nozīmē — apņemties sekot Viņam, tādējādi vienmēr esot labu darbu pārpilniem” („Steadfast and Immovable”, New Era, 2008. g. janv., 8).
Elders Deivids A. Bednārs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, sniedza tālāk doto ieskatu. Atzīmē viņa raksturotās īpašības, kādas piemīt cilvēkam, „kas ir nelokāms un nesatricināms”. (Tu vari pierakstīt šīs īpašības savu Svēto Rakstu pamalē, līdzās vārdam nelokāms Džozefs Smits — Mateja 1:11.)
„Vārds „steadfast” (nelokāms) šajā kontekstā nozīmē —nostiprināts kādā vietā, stingrs un nemainīgs, un apņēmīgs (Oxford English Dictionary Online, 2. izd. [1989], „Steadfast”). … Cilvēks, kas ir nelokāms un nesatricināms, ir stingrs un nemainīgs, apņēmīgs, drošs un paļāvīgs, nevar tikt novirzīts no sākotnējā mērķa vai misijas” („Steadfast and Immovable, Always Abounding in Good Works”, New Era, 2008. g. janv., 2).
Vārds izglābts Džozefs Smits — Mateja 1:11 nenozīmē, ka mēs tiksim pasargāti no visām dzīves grūtībām.
Izlasi tālāk doto pravieša Džozefa Smita izteikumu un atzīmē, ko nozīmē — tikt izglābtam: „Ir nepareizi domāt, ka svētie izvairīsies no visiem sodiem, kamēr ļaunie cietīs; jo visa miesa ir pakļauta ciešanām un „taisnīgie tik tikko izbēgs” [skat. M&D 63:34; … daudzi taisnīgie kritīs par upuri slimībām, sērgām utt., vājās miesas dēļ, un tomēr viņi tiks izglābti Dieva valstībā” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2010], 251. lpp).
Džozefs Smits — Mateja 1:13–20 mēs uzzinām, ka Jēzus brīdināja Savus mācekļus būt gataviem bēgt kalnos un neatgriezties savās mājās, jo Jeruzālemei tiks uzbrukts un to iznīcinās. Viņš pravietoja, ka to dienu nelaimes būs ļaunākās, kādas Israēls jebkad ir piedzīvojis.
M. ē. 70. g., aptuveni 40 gadus pēc tam, kad Jēzus bija teicis šos vārdus, romieši izveidoja Jeruzālemes blokādi un nogalināja vairāk nekā miljonu jūdu, un gandrīz 100 000 jūdu tika aizvesti gūstā. Templis tika iznīcināts, un nepalika ne akmens uz akmens — gluži tā, kā Glābējs bija pravietojis (skat. Džozefs Smits — Mateja 1:3). Tomēr tie, kas uzklausīja Jēzus brīdinājumus, aizbēga drošībā uz Pellu, pilsētu, kas atradās aptuveni 50 jūdzes uz ziemeļaustrumiem no Jeruzālemes (skat. Bible Dictionary, „Pella”).
Kā jūdu pieredze ilustrē, cik svarīgi ir palikt nelokāmiem paklausībā Glābēja vārdiem?
Apdomā, kā paklausība un sekošana mūsdienu pravietim ir tikpat svarīga, kā tas, ka jūdi uzklausīja Jēzus brīdinājumu.
Džozefs Smits — Mateja 1:21–37
Jēzus pravieto par Savas Otrās atnākšanas zīmēm
Izlasi Džozefs Smits — Mateja 1:21–23, meklējot, kāpēc Glābējs atklāja Savas Otrās atnākšanas zīmes.
Ievēro, ka Glābējs brīdināja par viltus kristiem un viltus praviešiem (skat. Džozefs Smits — Mateja 1:22). Termini „viltus kristi” un „viltus pravieši” attiecas uz ikvienu — gan Baznīcā, gan ārpus tās —, kurš bez pilnvarām apgalvo, ka runā Tā Kunga vārdā, vai kurš izplata mācības, kas ir pretrunā mūsdienu praviešu mācībām. Frāze „izredzēti saskaņā ar derību” 22. pantā attiecas uz Jēzus Kristus Baznīcas locekļiem.
Attiecībā uz šiem viltus kristiem un viltus praviešiem mēs lasām: „Ja iespējams, viņi pievils pat izredzētos” (Džozefs Smits — Mateja 1:22).
Elders Brūss R. Makonkijs, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, brīdināja par „viltus kristiem” un „viltus praviešiem”: „Šie viltus kristi būs pasaules aplamās reliģiskās sistēmas, un viltus pravieši būs šo sistēmu skolotāji un izskaidrotāji. Viņu mācības būs tik dziļas un zinātniskas, viņu darbi būs tik vareni un brīnumaini, … ka pat izredzētie gandrīz tiks pievilti” (Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. [1965–1973], 1:647).
Ko mēs varam darīt, lai netiktu pievilti, pat no tiem, kas ir Baznīcas locekļi?
Prezidents Džozefs F. Smits šādi brīdināja Baznīcas locekļus:
„Nekam citam nav tādas autoritātes, kā tam, kas nāk tieši caur „ieceltu kanālu”, ar apstiprinātu priesterības kārtību, kas ir tas kanāls, kuru Dievs ir noteicis, caur kuru darīt zināmu Viņa prātu un gribu pasaulei.
… Un tajā brīdī, kad cilvēki izvēlas kādu citu avotu, viņi paši sevi paver Sātana maldinošajai ietekmei un padara sevi par iespējamiem velna kalpiem; viņi zaudē izpratni par īsto kārtību, caur kuru var tikt baudītas priesterības svētības; viņi izkāpj ārpus Dieva valstības [robežām] un atrodas uz bīstamas zemes. Kad vien kāds cilvēks apgalvo, ka ir saņēmis tiešu atklāsmi no Tā Kunga visai Baznīcai, neņemot vērā priesterības kārtību un kanālu, jūs varat zināt, ka šis cilvēks ir viltvārdis” (Gospel Doctrine, 5. izd., [1939], 42. lpp.).
Izlasi Džozefs Smits — Mateja 1:24–26, meklējot, kā Glābējs parādīsies Savas Otrās atnākšanas brīdī.
Izlasi Džozefs Smits — Mateja 1:27–31, meklējot zīmes, kas būs pirms Otrās atnākšanas.
Izraksti zīmes:
Ievēro, ka ne visas zīmes ir negatīvas. Saskaņā ar 27. un 31. pantu, pirms Jēzus Kristus Otrās atnākšanas Tā Kunga izredzētie tiks sapulcināti un visā pasaulē tiks sludināts evaņģēlijs.
-
Glābējs brīdināja, ka pēdējās dienās „viltus kristi un viltus pravieši” centīsies „pievilt pat izredzētos” (Džozefs Smits — Mateja 1:22). Izlasi Džozefs Smits — Mateja 1:37, meklējot, kā mēs varam izvairīties no pievilšanas.
Savos Svētajos Rakstos, līdzās Džozefs Smits — Mateja 1:37, tu varētu uzrakstīt šo principu: Ja mēs paglabāsim savās sirdīs Tā Kunga vārdus, mēs netiksim pievilti.
Izlasi tālāk sniegto eldera M. Rasela Balarda, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, stāstu. Atzīmē tās stāsta daļas, kas attēlo Džozefs Smits — Mateja 1:37 mācīto principu.
„Viens no misionāriem, kas kalpoja kopā ar mani laikā, kad es biju misijas prezidents Toronto [Kanādā], pēc dažiem gadiem mani apciemoja. Es pavaicāju viņam: „Elder, kā es varu tev palīdzēt?”
„Prezident,” viņš teica, „es domāju, ka zaudēju savu liecību.”
Es nespēju tam noticēt. Es pajautāju viņam, kā tas varēja notikt.
„Pirmo reizi es nedaudz palasīju antimormoņu literatūru,” viņš teica. „Man ir daži jautājumi, un neviens nevēlas man uz tiem atbildēt. Esmu apjucis, un es domāju, ka mana liecība zūd”” („When Shall These Things Be?” Ensign, 1996. g. dec., 60. lpp.).
Vai tu vai kāds, ko tu pazīsti, ir pieredzējis ko līdzīgu tam, ko pieredzēja šis bijušais misionārs? Kādu padomu tu dotu cilvēkam, kas nonācis šādā situācijā? Kāpēc?
Elders Balards turpināja:
„Es pajautāju, kādi bija viņa jautājumi, un viņš man tos pateica. Tie bija standarta antibaznīcas problēmjautājumi, taču es vēlējos nedaudz laika, lai savāktu materiālus un spētu sniegt jēgpilnas atbildes. Tā mēs norunājām tikšanos pēc 10 dienām, un es pateicu viņam, ka tad atbildēšu uz visiem viņa jautājumiem. Kad viņš jau devās prom, es apturēju viņu.
„Elder, tu man šodien uzdevi vairākus jautājumus,” es teicu. „Tagad man ir viens jautājums tev.”
„Jā, prezident?”
„Cik ilgs laiks ir pagājis, kopš tu esi lasījis Mormona Grāmatu?” es jautāju.
Viņš nolaida acis. Kādu brīdi viņš skatījās grīdā. Tad viņš paskatījās uz mani. „Tas bija sen, prezident,” viņš atzinās.
„Labi,” es teicu. „Tu esi devis man uzdevumu. Būs tikai taisnīgi, ja es došu tev uzdevumu. Es vēlos, lai tu man apsolītu, ka lasīsi no Mormona Grāmatu vismaz stundu katru dienu no šodienas līdz mūsu nākamajai tikšanās reizei.” Viņš tam piekrita.
Pēc desmit dienām viņš atgriezās manā birojā, un es biju gatavs. Es izvilku savus papīrus, lai sāktu atbildēt uz viņa jautājumiem, taču viņš apturēja mani.
„Prezident,” viņš teica, „tas vairs nav vajadzīgs.” Tad viņš paskaidroja: „Es zinu, ka Mormona Grāmata ir patiesa. Es zinu, ka Džozefs Smits ir Dieva pravietis.”
„Tas ir lieliski,” es teicu. „Taču tu tik un tā saņemsi atbildes uz saviem jautājumiem. Es tam veltīju ilgu laiku, tāpēc apsēdies un klausies.”
Tad es atbildēju uz visiem viņa jautājumiem un pavaicāju: „Elder, ko tu esi uzzinājis no šīm atbildēm?”
Un viņš teica: „Velti Tam Kungam tikpat daudz laika” („When Shall These Things Be?” 60. lpp.).
-
Tā Kunga vārda paglabāšana palīdz mums netikt pieviltiem, un mūsdienu atklāsmē mēs tiekam brīdināti: „Palieciet svētajās vietās un neizkustieties, līdz Tā Kunga diena nāks” (M&D 87:8). Papildus tam, ka studējam Svētos Rakstus, kas mums palīdz paglabāt Tā Kunga vārdu, mēs varam saņemt Dieva vārdus, apmeklējot tādas svētas vietas kā tempļi un lūgšanu nami un padarot savas mājas par svētām vietām. Apdomā, kā atrašanās šādās vietās var tev palīdzēt apgūt patieso doktrīnu un netikt pieviltam.
Džozefs Smits — Mateja 1:38–55
Jēzus dod norādījumus Saviem mācekļiem — būt gataviem Viņa Otrajai atnākšanai
Savas runas noslēgumā Glābējs deva norādījumus Saviem mācekļiem, kā paglabāt Viņa vārdus un būt gataviem Viņa Otrajai atnākšanai.
Tālāk sniegtās tabulas lauciņos uzzīmē vienkāršus attēlus, kas ilustrētu piemērus, ko Glābējs izmantoja, lai mācītu par sagatavošanos Viņa Otrajai atnākšanai. Pēc tam zem katra attēla uzraksti patieso mācību, ko tu noteici, par sagatavošanos Otrajai atnākšanai.
No šiem piemēriem mēs mācāmies, ka tikai Debesu Tēvs zina, kad notiks Glābēja Otrā atnākšana; un, ja mēs vērosim zīmes un paklausīsim Tā Kunga baušļiem, tad mēs būsim gatavi Glābēja Otrajai atnākšanai.
Atkārto Džozefs Smits — Mateja atklātās, patiesās mācības un apdomā, kā šīs patiesās mācības palīdz atbildēt uz tiem jautājumiem, kurus tu pierakstīji stundas sākumā.
Viens no labākajiem veidiem, kā sagatavoties Jēzus Kristus Otrajai atnākšanai, ir ievērot Viņa mūsdienu praviešu un apustuļu mācības. Apdomā, ko teicis Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, elders Dalins H. Oukss:
„Kā būtu, ja Viņš atnāktu rīt? Ja mēs zinātu, ka mēs satiksim To Kungu rīt — pēkšņas nāves dēļ vai Viņa negaidītās atnākšanas dēļ —, ko mēs darītu šodien? Kādos grēkos mēs atzītos? Ko mēs pārstātu darīt? Kādas nesaskaņas tiktu atrisinātas? Kam mēs sniegtu piedošanu? Par ko mēs liecinātu?
Ja mēs to visu darītu tad, kāpēc gan ne tagad?” („Preparation for the Second Coming”, Ensign vai Liahona, 2004. g. maijs, 9. lpp.).
-
-
Es studēju Džozefs Smits — Mateja ev.; Mateja 24. nodaļu un pabeidzu šo stundu (datums).
Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: