Esi sveicināts Jaunajā Derībā!

Kas ir Jaunā Derība?

Jaunajā Derībā ir ietverti pirmo Jēzus Kristus apustuļu un sendienu mācekļu pieraksti, kas tika veikti saskaņā ar Svētā Gara iedvesmu. Tajā ir ietverti četri evaņģēliji, kas ir Mateja, Marka, Lūkas un Jāņa liecības par Jēzu Kristu kā apsolīto Mesiju — Glābēju un Pestītāju — un augšāmcelto Kungu. Četros evaņģēlijos ir pierakstīti Jēzus dzīves notikumi un daudzas Viņa mācības. Jaunajā Derībā ir ietvertas mācības un principi, ko mācīja Glābējs un Viņa apustuļi, lai palīdzētu citiem uzzināt, kā atgriezties pie Dieva Tēva un iegūt mūžīgo dzīvi. Pēdējo dienu svētajiem Bībele, tāpat kā Mormona Grāmata, Mācība un Derības un Dārgā Pērle, ir Svētie Raksti (skat. Ticības apliecinājumus 1:8).

Elders Brūss R. Makonkijs, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, sniedza nozīmīgā Jaunās Derības satura kopsavilkumu: „Jaunajā Derībā … ir pierakstīts seno solījumu piepildījums, stāstīts par Apsolītā dzimšanu, kalpošanu un Izpirkšanas upuri, izskaidrotas Viņa mūžīgā evaņģēlija glābjošās mācības, pierakstīts evaņģēlija izaugsmes un izplatīšanās iemesls laika zenītā, vēstīts par vispārēju atkrišanu no evaņģēlija pēc tā atklāšanas svētajiem, apsolīta brīnumaina evaņģēlija atjaunošana pēdējās dienās un spilgti un dramatiski pareģoti notikumi pirms Cilvēka Dēla Otrās atnākšanas, tās laikā un pēc tam. Tās galvenais mērķis ir liecināt par Kristu” (A New Witness for the Articles of Faith [1985. g.], 392. lpp.).

Kāpēc ir svarīgi studēt Jauno Derību?

Tāpat kā visi Svētie Raksti, arī Jaunā Derība māca un liecina par Jēzu Kristu un Viņa dievišķumu. Apustulis Jānis teica, ka viņa sarakstītā evaņģēlija nolūks bija pārliecināt citus, „ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un lai [viņi], pie ticības nākuši, dzīvību iegūtu Viņa Vārdā” (Jāņa 20:31). Studējot Jauno Derību, tu mācīsies par Glābēja ievērojamo dzimšanu, pieredzēsi Viņa brīnumus un dziedināšanas, dzirdēsi Viņa evaņģēlija izcilos, patiesos principus un izdzīvosi Viņa Izpirkšanas upura, krustā sišanas un godības pilnās augšāmcelšanās brīžus. Studējot par Glābēja dzīvi un mācībām, tu uzzināsi, kā nākt pie Viņa, lai saņemtu cerību, piedošanu, mieru un mūžīgu laimi. Sirsnīga Jaunās Derības studēšana tev palīdzēs stiprināt ticību Jēzum Kristum un paļauties uz Viņa mācībām un Izpirkšanu.

Elders L. Toms Perijs, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, mācīja, ka Jaunā Derība „atrodas Svēto Rakstu vēstures centrā, un tāpat arī Glābējam vajadzētu būt mūsu dzīves centrā. Mums ir jānododas tās studēšanai un tā augstu jāvērtē.

Studējot Jauno Derību, mēs tajā atradīsim nenovērtējamas zināšanas” („Sabats un Svētais Vakarēdiens” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2011. g. maijs, 6. lpp.).

Dažas Jaunajā Derībā atrodamās patiesības un gudrības pērles:

• Jēzus Kristus ir „ceļš, patiesība un dzīvība” un caur Viņu tu vari iepazīt Debesu Tēvu (skat. Jāņa 14:6–7).

• Svētais Gars ir „Aizstāvis, … [kurš] jums visu mācīs un atgādinās jums visu” (Jāņa 14:26).

• Jēzus Kristus mācekļiem ir pienākums — pasludināt evaņģēliju visai pasaulei (skat. Mateja 28:19).

• Glābējs turpina vadīt Savu Baznīcu caur atklāsmēm, ko Viņš dod Saviem izraudzītajiem kalpiem (skat. Apustuļu darbu 1:2).

• Tu esi Dieva atvase jeb bērns (skat. Apustuļu darbu 17:28–29).

• Pateicoties tam, ka Glābējs augšāmcēlās, visi varēs uzveikt nāvi un turpināt dzīvot (1. korintiešiem 15:21–26).

• Ja tev trūkst gudrības, tu to vari prasīt Dievam lūgšanā un Viņš tev atbildēs (skat. Jēkaba v. 1:5–6).

• Svētie, kuri būs uzticīgi un pārvarēs ļaunumu, saņems mūžīgo dzīvi (skat. Jāņa atklāsmes gr. 3. nodaļu).

Pravieša Džozefa Smita dzīves pieredze sniedz piemēru tam, kā Jaunās Derības studēšana var ietekmēt un iespaidot tavu dzīvi. Kad Džozefs bija jauns zēns, viņam bija grūti saprast, kura no baznīcām ir patiesa. Viņš meklēja atbildi Bībelē un kādu dienu izlasīja Jēkaba v. 1:5. Vēlāk viņš rakstīja: „Nekad neviena Svēto Rakstu rinda nebija ienākusi cilvēka sirdī ar tādu spēku, kā šī ienāca šoreiz manējā. Likās, tā ienākusi ar milzīgu spēku katrā manā sirdspukstā. Es par to domāju atkal un atkal” (Džozefs Smits — Vēsture 1:12).

Pēc tam, kad Džozefs bija izlasījis un apdomājis šos Jaunās Derības vārdus, viņš nolēma rīkoties saskaņā ar patiesību, ko viņš bija uzzinājis un, kā mācīja Jēkabs, lūdza Dievu. Pateicoties viņa lēmumam, viņš saņēma brīnišķīgu Pirmo vīziju. Uzcītīgi studējot Jauno Derību, arī tu jutīsi, ka Svētais Gars aizskar tavu sirdi un palīdz tev saprast, kā tu vari pielietot evaņģēlija mācības un principus savā dzīvē.

Ar lūgšanu studējot Jauno Derību, rīkojies saskaņā ar Svētā Gara pamudinājumiem. To darot, tu arvien vairāk pievērsīsies Tam Kungam. Mēs esam patiesi pievērsušies Tam Kungam, kad rīkojamies saskaņā ar patiesajām mācībām un ievērojam baušļus dienu no dienas, mēnesi pēc mēneša — visu atlikušo dzīvi.

Par Jauno Derību

Bībele nav viena grāmata. Tā ir grāmatu krājums. Grieķu valodas vārds, no kura ir atvasināts vārds bībele, nozīmē „grāmatas”. Kristiešu Bībelei ir divas daļas, kas pazīstamas kā Vecā un Jaunā Derība (Svēto Rakstu ceļvedis, „Bībele”, scriptures.lds.org). Vārdu, kas tiek tulkots kā derība, var tulkot arī kā vienošanās. Tādējādi, Jauno Derību var saukt par jauno vienošanos.

Evaņģēlija kontekstā derība ir īpaša vienošanās vai savstarpējs solījums starp Dievu un kādu cilvēku vai cilvēku grupu. Vecā Derība jeb vecā vienošanās ir Tā Kunga likums, ko Viņš deva Saviem ļaudīm sendienās. „Kad Glābējs nāca laika zenītā, Viņš atjaunoja evaņģēliju jūdiem Palestīnā. Tā kā viņi vairs neievēroja pat Mozus likumu, tā viņiem bija jauna derība” (skat. Bible Dictionary, „Bible”).

Jauno Derību parasti iedala evaņģēlijos, apustuļu darbos, Pāvila vēstulēs, vispārīgajās vēstulēs un Jāņa atklāsmes grāmatā.

1. Evaņģēliji. Mateja, Marka, Lūkas un Jāņa pieraksti tiek saukti par evaņģēlijiem un katrs tiek saukts autora vārdā. Vārds evaņģēlijs nozīmē „labā vēsts”. Lai gan starp četriem evaņģēlijiem ir dažas atšķirības un to autoriem ir atšķirīgs skatījums, tajos visos tiek stāstīts par Glābēja dzīvi un laicīgo kalpošanu starp ebrejiem. Visos četros evaņģēlijos tiek mācīts un liecināts, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls un pasaules Glābējs. „Mateja, Marka un Lūkas pieraksti sniedz līdzīgu materiālu krājumu un tiem ir kopīga ievērojama frazeoloģija, kā arī līdzīgi galvenie aspekti, tādēļ tie dažkārt tiek saukti par „sinoptiskajiem evaņģēlijiem” (kas nozīmē „līdzīgie”). Neskatoties uz to, katrs evaņģēlijs ir unikāls un katrā ir daudzas detaļas, kas neparādās citos. Jāņa pieraksts ir diezgan atšķirīgs no pārējiem trīs evaņģēlijiem vārdu krājuma, frazeoloģismu un notikumu atainojuma ziņā (skat. Svēto Rakstu ceļvedī, „Evaņģēliji”).

2. Apustuļu darbi. Apustuļu darbus sarakstīja Lūka un tajos ir rakstīts par Baznīcas izaugsmi Pētera un citu apustuļu vadībā (skat. Svēto Rakstu ceļvedī, „Apustuļu darbi”).

3. Pāvila vēstules. Pāvila vēstules tiek sauktas tās draudzes, cilvēka vai grupas vārdā, kam tās tika sarakstītas. Pāvila vēstules ir sakārtotas „pēc garuma, sākot ar garāko (romiešiem) — līdz īsākajai (Filemonam). Tā tas ir ar visām vēstulēm, izņemot vēstuli ebrejiem, kas ir ietverta kā pēdējā, jo daži apšauba, vai to ir sarakstījis Pāvils” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Pāvila vēstules”).

4. Vispārīgās vēstules. Pieraksts, sākot no Jēkaba vēstules līdz Jūdas vēstulei, bieži tiek saukts par vispārīgajām vēstulēm, jo, izņemot Jāņa 2. un 3. vēstuli, tās nav rakstītas kādam noteiktam cilvēkam vai draudzei. Tās ir nosauktas autoru vārdos. (Skat. Bible Dictionary, „General Epistles”.)

5. Jāņa atklāsmes grāmata. Jāņa atklāsmes grāmatu (ko dažkārt sauc arī par „Apokalipsi”) sarakstīja apustulis Jānis, kurš sarakstīja arī evaņģēliju un vēstules, kas nosauktas viņa vārdā. Tas ir Jāņa pieraksts par atklāsmi, ko viņš saņēma no Tā Kunga. (Skat. Svēto Rakstu ceļvedī, „Jāņa atklāsmes grāmata”.)

Džozefa Smita tulkojums un Džozefa Smita — Mateja evaņģēlijs

Tas Kungs pavēlēja pravietim Džozefam Smitam iztulkot jeb rediģēt ķēniņa Jēkaba Bībeles versiju. Džozefa Smita tulkojums (kas dažkārt tiek saīsināts kā DžST) nav Bībeles tulkojums no vienas valodas uz citu. Drīzāk, tās ir izmaiņas, ko Tas Kungs caur atklāsmi lika pravietim veikt Bībelē.

Džozefs Smits uzsāka savu tulkojumu 1830. gada jūnijā un to pabeidza 1833. gada jūlijā, taču turpināja veikt grozījumus manuskriptā vēl neilgi pirms savas nāves 1844. gadā (skat. Svēto Rakstu ceļvedī, „Džozefa Smita tulkojums”). Lai gan dažas pravieša Džozefa Smita tulkojuma daļas tika publicētas viņa dzīves laikā, viņa pabeigto, iedvesmoto Bībeles tulkojumu pirmo reizi 1867. gadā publicēja Reorganizētā pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca (ko šobrīd pazīst kā Kristus kopienu). Kopš 1979. gada pēdējo dienu svēto ķēniņa Jēkaba Bībeles versijas izdevumā angļu valodā ir ietverti simtiem doktrināri nozīmīgi panti, ko ir iztulkojis Džozefs Smits un kas atrodas šīs Bībeles zemteksta piezīmēs un pielikumā. (Skat. Roberts J. Metjū,„Joseph Smith’s Efforts to Publish His Bible „Translation””, Ensign, 1983. g. janv., 57.–64. lpp.; Svēto Rakstu ceļvedis, „Džozefa Smita tulkojums”.) Kopš 2009. gada pēdējo dienu svēto Bībeles izdevumā spāņu valodā, ko sauc par Reinas Valeras versiju, zemteksta piezīmēs un pielikumā arī ir ietverti šie panti. 2015. gadā pēdējo dienu svēto Bībeles izdevums tika publicēts arī portugāļu valodā.

Džozefs Smits — Mateja evaņģēlijs, kas ir ietverts Dārgajā Pērlē, ir izvilkums no Džozefa Smita tulkojuma (Džozefa Smita tulkojums, Mateja 23:39 – 24:56). Tas ir iedvesmots Mateja 23:39 – 24:55 tulkojums.

Džozefa Smita tulkojums mums palīdz saprast Jauno Derību, jo tajā ir atjaunotas vairākas skaidras un vērtīgas mācības, kas no Bībeles bija pazudušas (skat. 1. Nefija 13:20–41), un tajā ir Tā Kunga komentāri un skaidrojumi.