18. daļa: 1. diena

Apustuļu darbu 6.–7. nodaļa

Ievads

Apustuļi ordinēja septiņus mācekļus, lai viņi palīdzētu Tā Kunga darbā. Stefans, viens no šiem septiņiem izraudzītajiem, darīja daudz brīnumu. Daži jūdi apsūdzēja viņu zaimošanā un veda to sinedrija priekšā, kur viņš tika apskaidrots, kas apliecināja, ka Dievs viņu atzina. Pēc tam, kad Stefans norāja jūdus par Glābēja noraidīšanu, viņš redzēja Debesu Tēvu un Jēzu Kristu. Tad viņš tika izdzīts no pilsētas un nomētāts akmeņiem līdz nāvei.

Ap. d. 6:1–8

Tiek izvēlēti septiņi mācekļi, lai palīdzētu apustuļiem Tā Kunga darbā

Studējot Ap. d. 6:1–8, pievērs vērību konkrētai problēmai, ar kuru saskārās agrīnie Baznīcas vadītāji.

Izlasi Ap. d. 6:1–2, meklējot, kādai problēmai hellēnisti pievērsa apustuļu uzmanību.

„Baznīcai strauji augot, apustuļi vairs nespēja parūpēties par visu Baznīcas locekļu vajadzībām. Hellēnisti — grieķiski runājošie jūdu kristieši — uzskatīja, ka viņu atraitnes paliekot neievērotas, un žēlojās ebrejiem, kas bija Palestīnas jūdu kristieši” (New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.], 288. lpp.).

Izlasi Ap. d. 6:3–6, meklējot, kā apustuļi atrisināja šo problēmu — rūpēties par atsevišķu Baznīcas locekļu vajadzībām —, nekavējot viņus apustuļu pienākuma veikšanā — mācīt evaņģēliju visām tautām (skat. Mateja 28:19).

Elders Brūss R. Makonkijs no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja par šo septiņu vīru pienākumiem: „Viņiem uzdotais darbs attiecās uz to laicīgo jautājumu sfēru, ar ko parasti nodarbojās Ārona priesterība, tādējādi sniedzot apustuļiem iespēju nodarboties ar grūtākiem jautājumiem viņu Melhisedeka priesterības kalpošanā” (Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. [1965–1973], 2:65).

Kādas īpašības bija jāmeklē cilvēkos, lai izvēlētos tos, kas varētu palīdzēt?

Kādā veidā šis process ir līdzīgs tam, kā mūsdienās Tas Kungs nodrošina, lai Baznīcas locekļu vajadzības tiktu apmierinātas?

Viens patiess princips, ko mēs varam mācīties no šī pieraksta, ir šāds: cienīgi Baznīcas locekļi ir aicināti palīdzēt kalpot citu vajadzībām.

1. Baznīcas aicinājumi sniedz cilvēkiem noteiktus pienākumus, lai kalpotu citu vajadzībām. Apdomā, kā personīgais cienīgums ietekmē cilvēka spēju kalpot citu cilvēku vajadzībām. Pēc tam uzraksti savā studiju dienasgrāmatā par kādu pieredzi, kas tev bijusi, kad kāds cilvēks, cienīgi kalpojot savā aicinājumā, ir kalpojis tev vai kādam citam. Paud savas domas vai pateicības sajūtas par šo kalpošanu.

Izlasi Ap. d. 6:7–8, pievēršot vērību šo septiņu mācekļu, kas bija aicināti kalpot citiem, kalpošanas pozitīvajiem rezultātiem.

Ap. d. 6:9 – 7:53

Stefans tiek vests sinedrija priekšā un liecina, ka tie ir noraidījuši Mesiju

Vai tu kādreiz esi noraidījis kādu, kurš ir mēģinājis tev palīdzēt, vai arī kāds ir noraidījis tevi, kad tu esi centies palīdzēt šim cilvēkam? Kāda bija tā cilvēka attieksme, kurš centās palīdzēt, un tā cilvēka attieksme, kurš noraidīja palīdzību?

Kāpēc mēs dažkārt noraidām citu cilvēku palīdzību? Apdomā, kādas sekas var būt, ja cilvēks noraida palīdzību šādās situācijās: mājasdarba pildīšana, maltītes pagatavošana, nozīmīgas dzīves problēmas risināšana un izlemšana par kalpošanu pilnlaika misijā.

Viens veids, kā Debesu Tēvs ir nodrošinājis mums palīdzību, — caur Svēto Garu. Studējot Ap. d. 6:9 – 7:53, meklē, kādas ir sekas, ja tiek noraidīts Svētais Gars.

Kā rakstīts Ap. d. 6:9, daudzi cilvēki, kas neticēja Jēzum Kristum, strīdējās ar Stefanu, kad viņš mācīja evaņģēliju. Izlasi Ap. d. 6:10–11, pievēršot uzmanību tam, ko šie vīri darīja, kad nespēja pretoties Stefana mācītā gudrībai un garam. (Vārds sakūdīja 11. pantā nozīmē — noskaņot kādu cilvēku naidīgi pret citu.)

Ap. d. 6:12–14 rakstīts, ka Stefans tika atvests jūdu valdošās padomes (sinedrija) priekšā un ka viltus liecinieki apsūdzēja viņu zaimošanā, kas ir naidīga izteikšanās pret Dievu vai pret „kādu lietu, kas ir svēti saistīta ar Dievu, piemēram, pret Viņa templi, Viņa likumu vai Viņa pravieti” (skat. Bible Dictionary, „Blasphemy”). Stefana gadījumā sinedrijs nepatiesi apsūdzēja viņu runāšanā pret templi un pret Mozus likumu (skat. Ap. d. 6:13–14). Sinedrija locekļi noraidīja Stefana teikto un galu galā centās viņu nonāvēt.

Izlasi Ap. d. 6:15, pievēršot uzmanību tam, kas Stefana izskatā bija neparasts, viņam stāvot padomes priekšā.

Stefans tika apskaidrots padomes priekšā. Apskaidrošana ir „personu stāvoklis, kuras uz laiku tiek izmainītas gan izskatā, gan raksturā — tas ir, paceltas augstākā garīgā līmenī, lai varētu izturēt debesu būtņu klātbūtni un godību” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Apskaidrošana”, scriptures.lds.org). Šī svētā apskaidrošana bija viens no veidiem, kā Dievs parādīja cilvēkiem, ka Viņš atzīst Stefanu un viņa vēstījumu (skat. Bruce R. McConkie, Doctrinal New Testament Commentary, 2:67).

Ap. d. 7:1–50 izklāstīts, ka, atbildot uz viņam izvirzītajām apsūdzībām, Stefans atstāstīja daļu no Israēla tautas vēstures, sevišķi to, kā israēlieši atkārtoti noraidīja Mozu un likumu, kuru Tas Kungs bija devis ļaudīm Sinaja kalnā. Izlasi Ap. d. 7:37, meklējot, ko, atbilstoši Mozus pravietojumam, Israēla bērni reiz dzirdēs.

„Pravietis”, par kuru tiek runāts šajā pantā, ir Jēzus Kristus.

Izlasi Ap. d. 7:51–53, meklējot, kā Stefans salīdzināja viņa laika jūdu vadoņus ar viņa aprakstītajiem senajiem israēliešiem. Frāze „stūrgalvji ar nešķīstām sirdīm un nedzirdīgām ausīm” attiecināma uz jūdu grēcīgo lepnību un viņu ļaunajām sirdīm.

Ap. d. 7:52 rakstīts, ka Stefans apsūdzēja jūdu vadītājus par „Taisnā”, proti, Glābēja, noraidīšanu.

Viens no patiesajiem principiem, ko varam mācīties no šiem pantiem, ir šāds: pretošanās Svētajam Garam var novest pie Glābēja un Viņa praviešu noraidīšanas.

Svētais Gars liecina par Jēzu Kristu un sniedz liecību par Viņa vārdu un Viņa praviešu vārdu patiesumu. Tādējādi — pretošanās Svētajam Garam vājinās cilvēka liecību un viņa vai viņas apņēmību sekot Glābējam un Viņa praviešiem.

Apdomā, kā cilvēks varētu izjust kārdinājumu pretoties Svētajam Garam tālāk sniegtajās situācijās:

• izvēloties izklaides un medijus;

• pieņemot lēmumu, vai sekot praviešu padomam attiecībā uz randiņiem;

• mēģinot izlemt, vai pielietot grēku nožēlošanas principus, ko mācīja Jēzus Kristus un Viņa pravieši.

2. Apdomā, kā tu pieņem Svētā Gara pamudinājumus. Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti par kādu reizi, kad, ņemot vērā Svētā Gara pamudinājumus, tu pieņēmi pareizu lēmumu vai uzklausīji praviešus un viņu mācības. Padomā par to, ko tu vari darīt, lai aicinātu Svētā Gara ietekmi.

Apdomā — kādu vienu lietu tu varētu nākamnedēļ paveikt, lai aktīvi aicinātu Svētā Gara ietekmi savā dzīvē. Apsver iespēju uz papīra lapas uzrakstīt savu mērķi un to, kā tu šo mērķi īstenosi.

Ap. d. 7:54–60

Stefans tiek nomētāts akmeņiem līdz nāvei

Vārds likstas nozīmē — raizes vai ciešanas. Kāpēc, tavuprāt, Jēzus Kristus sekotāji var sagaidīt, ka viņiem nāksies pieredzēt kādas likstas?

Nosaki mācības un principus

Lai iemācītos atpazīt Svētajos Rakstos ietvertās evaņģēlija mācības un principus, nepieciešams piepūlēties un vingrināties. Studējot Svētos Rakstus, meklē galvenos principus, kas tiek mācīti. Uzdod tādus jautājumus kā: „Ko es varu mācīties no šīm rakstvietām?” un „Kāda ir šī vēstījuma morāle vai būtība?”

Studējot Ap. d. 7:54–60, meklē principu, kas var tev palīdzēt brīžos, kad saskaries ar likstām.

Pēc tam, kad Stefans norāja ļaunos jūdu vadītājus, tie dusmās atbildēja. Izlasi Ap. d. 7:54–56, meklējot, ko Stefans piedzīvoja, kamēr tika viņu vajāts. Frāzes „viņi grieza zobus pret to” (Ap. d. 7:54) viena nozīme ir tāda, ka viņi izjuta pret Stefanu spēcīgas dusmas un vēlējās, lai viņš mirtu.

Kādu pamatdoktrīnu par Dievību mēs varam mācīties no stāsta par Stefana vīziju?

Stefans redzēja Debesu Tēvu un Jēzu Kristu.

Tu varētu uzrakstīt šādu mācību līdzās Ap. d. 7:55–56: Debesu Tēvs, Jēzus Kristus un Svētais Gars ir trīs atsevišķas un atšķirīgas būtnes.

Izlasi Ap. d. 7:57–60, meklējot, ko cilvēki nodarīja Stefanam.

Kas Stefana lūgšanā atstāj uz tevi īpašu iespaidu?

Lūka, aprakstot Stefana traģisko nāvi, lietoja frāzi „viņš aizmiga” (Ap. d. 7:60). Šī frāze varētu nozīmēt taisnīgas dvēseles atpūtu no mirstīgās dzīves likstām un mieru, ar kādu šāds cilvēks pāriet no šīs dzīves nākamajā (skat. M&D 42:46).

Pārdomā, ko Stefans pieredzēja, stājoties sinedrija priekšā un pirms viņš tika nogalināts.

Kā Dievs stiprināja Stefanu viņa pieredzēs ar jūdu vadītājiem?

Pamatojoties uz to, ko esi studējis, pabeidz šo principu: Ja mēs paliekam uzticīgi Jēzum Kristum likstu laikā, .

Apdomā šādus jautājumus: Kādā veidā Tas Kungs var būt ar mums, kad mūs piemeklē likstas? Kaut gan Stefans zaudēja dzīvību, ko viņš ieguva?

3. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šādiem jautājumiem:

   1. Stefanam uzticīgums daļēji nozīmēja viņa dzīvības upurēšanu. Lai gan mūsdienās mums, visticamāk, nebūs jānes šāds upuris, kādi upuri no mums varētu tikt prasīti?

   2. Ko, tavuprāt, tu iegūsi, ja paliksi uzticīgs Tam Kungam likstu laikā un nesīsi nepieciešamos upurus?

   3. Ko tu jau esi ieguvis?

Stefans tiek uzskatīts par pirmo kristiešu mocekli. Turklāt viņš var tikt uzlūkots kā Kristus simbols, jo tie abi — viņš un Glābējs — stāvēja padomes priekšā, lai tiktu tiesāti, pasludināja patiesus principus savu ienaidnieku priekšā, atdeva savu dzīvību taisnības labā un pat mirstot izteica līdzīgas frāzes (skat. Lūkas 23:33–34, 46; Ap. d. 7:59–60).

4. Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

   Es izstudēju Apustuļu darbu 6.–7. nodaļu un pabeidzu šo stundu (datums).

   Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: