Jāņa 7. nodaļa

Ievads

Jēzus apmeklēja Būdiņu svētkus Jeruzālemē un mācīja cilvēkiem pie tempļa, kā viņi varēja saņemt liecību par to, ka Viņa mācības bija no Dieva Tēva. Tāpēc ka cilvēki strīdējās par to, kas Jēzus bija, Viņš izmantoja ūdens un gaismas tēlus, lai liecinātu par Savu dievišķumu. Viņš arī mācīja viņiem par Svēto Garu.

Jāņa 7:1–13

Jēzus apmeklē Būdiņu svētkus

Vai esi kādreiz aizdomājies, vai Jēzum bija brāļi un māsas?

Saskaņā ar Svētajiem Rakstiem, Jāzepam un Marijai bija bērni, kas piedzima pēc Jēzus un kas droši vien uzauga vienās mājās ar Viņu. Tomēr, tā kā Jēzus Kristus bija dēls Marijai un Dievam Tēvam, nevis Jāzepam, šie cilvēki bija Jēzus pusbrāļi un pusmāsas (skat. Mateja 13:55–56; Marka 6:3).

Apdomā, kā tas būtu — uzaugt vienās mājās ar Jēzu.

Vai domā, ka tev būtu vieglāk ticēt Viņam, ja tu būtu uzaudzis ar Viņu? Kāpēc — jā, vai kāpēc — nē?

Jāņa 7. nodaļā mēs uzzinām, kā daži Jēzus „brāļi” (Jāņa 7:3, 5) uzlūkoja Viņu. Vārds brāļi šeit droši vien attiecas uz Jēzus pusbrāļiem, lai arī tas varētu apzīmēt arī citus tuvus radiniekus.

Izlasi Jāņa 7:1–5, meklējot, ko Jānis pierakstīja par Jēzus brāļiem.

Apdomā tālāk doto apgalvojumu, ko teicis elders Brūss R. Makonkijs no Divpadsmit apustuļu kvoruma:

„Liecība par Kristus dievišķumu un Viņa evaņģēlija glābšanas spēku netiek dota automātiski, pamatojoties uz ģimenes radniecību. To var saņemt vienīgi caur personīgu paklausību tiem mūžīgajiem likumiem, ar ko tās saņemšana ir noteikta. …

Runājot par Jāzepa un Marijas dēliem, bieži tiek īpaši uzsvērts, ka viņi bija Jēzus „brāļi”. … Lai arī viņi uzauga vienās mājās un sajuta Jāzepa un Marijas laipno un mīlošo ietekmi, lai arī viņi zināja par Jēzus mācībām, kalpošanu un brīnumiem, tomēr šie Viņa tuvie radinieki vēl nebija pieņēmuši Viņu kā Mesiju” (Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. [1965–1973], 1:437).

Apdomā šādu jautājumu: Kā tas ir iespējams, ka daži Jēzus ģimenes locekļi vēl neticēja Viņam, lai arī viņi zināja par Viņa mācībām un brīnumiem?

Pēc tam, kad elders Makonkijs bija pateicis, ka Jāņa 7. nodaļā pierakstīto notikumu laikā Jēzus brāļi vēl nebija „pieņēmuši Viņu kā Mesiju”, viņš paskaidroja: „Tomēr viņi visi acīmredzot tika pievērsti vēlāk (Apustuļu darbu 1:14); viens no viņiem, uz kuru Pāvils atsaucās kā uz „Jēkabu, Tā Kunga brāli” (Gal. 1:19), kalpoja svētajā apustuļa aicinājumā; un vēl cits, Jūda, kurš sevi sauca par „Jūd[u], Jēkaba brāli” (Jūdas 1. nodaļa), uzrakstīja Jūdas vēstuli” (Doctrinal New Testament Commentary, 1:437).

Jāņa 7. nodaļā ir pierakstīti notikumi, kas notika Būdiņu svētku laikā Jeruzālemē (skat. Jāņa 7:2). Šo svētku laikā, „ko [jūdi] uzskatīja par pašiem lielākajiem un priecīgākajiem” (Bībeles vārdnīca PDS Bībeles angļu valodas versijā, „Feasts”), daudzi jūdi devās uz Jeruzālemi, lai pieminētu Dieva svētības pār Israēla bērniem, kad viņi ceļoja pa tuksnesi pēc atbrīvošanas no gūsta Ēģiptē (skat. 3. Mozus 23:39–43). Viņi arī svinēja un pateicās par gada augļu un labības ražu (skat. 2. Mozus 23:16). Šie svētki ilga astoņas dienas.

Ņem vērā, ka Jāņa 7:3–4 Jēzus brāļi vēlējās, lai Viņš dotos uz Būdiņu svētkiem Jeruzālemē, tādējādi sakot, ka tad, ja Viņš patiešām bija Mesija, Viņam bija jāiet uz Jeruzālemi un jāpaziņo tas visiem tur klātesošajiem.

Kā rakstīts Jāņa 7:6–10, Jēzus nolēma atlikt došanos uz svētkiem, taču mudināja Savus brāļus turp doties. Vairākas dienas pēc svētku sākuma Viņš ieradās slepeni — apzinoties, ka daži jūdu vadītāji Jeruzālemē vēlējās Viņu nogalināt un ka Viņa nāves laiks vēl nebija pienācis.

Izlasi Jāņa 7:11–13, meklējot, ko cilvēki Jeruzālemē teica par Jēzu.

Tāpat kā Jēzus dienās, arī mūsdienās valda atšķirīgi viedokļi par Jēzu Kristu. Daži cilvēki zina un liecina, ka Viņš ir Dieva Dēls un visas cilvēces Glābējs. Citi uzskata, ka Viņš bija dižs skolotājs vai pravietis. Taču vēl citi cilvēki noraida Jēzus Kristus dievišķumu un Viņa mācību patiesumu vai baidās Viņam sekot atklāti. Turpinot studēt Jāņa 7. nodaļu, meklē, kā tu vari zināt, ka Jēzus Kristus ir tavs Glābējs un ka Viņa mācības ir patiesas.

Jāņa 7:14–36

Jēzus Kristus māca jūdus pie tempļa

Templis bija Būdiņu svētku galvenā vieta. Izlasi Jāņa 7:14–15, meklējot, ko Jēzus tur darīja. Tu vari atzīmēt savos Svētajos Rakstos cilvēku reakciju.

Jūdi bija pārsteigti, ka Jēzus varēja mācīt ar tādu izpratnes dziļumu un gudrību, „būdams bez izglītības” jeb nesaņēmis apmācību no jūdu mācītājiem vai neapmeklējis viņu skolas. Izlasi Jāņa 7:16–18, meklējot, ko, pēc Jēzus teiktā, cilvēki varēja darīt, lai uzzinātu, vai Viņa doktrīna jeb mācības bija patiesas. Tu vari iezīmēt to, kas atklāja Jēzum doktrīnu, ko Viņš mācīja.

Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:
1. Kā var zināt, ka Jēzus Kristus doktrīna patiesi ir no Dieva?
2. No Tā Kunga mācībām templī mēs uzzinām, ka tad, ja mēs darīsim Debesu Tēva gribu, mēs saņemsim liecību par Viņa mācībām. Paskaidro, kāpēc, tavuprāt, šis princips ir patiess.

Prezidents Džeimss E. Fausts no Augstākā prezidija teica: „Mēs saņemam liecību par evaņģēlija principiem, cenšoties paklausīgi dzīvot saskaņā ar tiem. Glābējs teica: „Ja kāds grib darīt Viņa prātu, tas sapratīs, vai Mana mācība ir no Dieva” [Jāņa 7:17]. Liecība par lūgšanas iedarbīgumu nāk caur pazemīgu un patiesu lūgšanu. Liecība par desmito tiesu nāk caur desmitās tiesas maksāšanu” („Lord, I Believe; Help Thou Mine Unbelief”, Ensign vai Liahona, 2003. g. nov., 22. lpp.).

Ko prezidents Fausts mācīja par to, kas mums ir jādara, lai iegūtu liecību par evaņģēlija principiem?

Atceries, ka daži Jēzus brāļi vēl neticēja, ka Viņš bija apsolītais Mesija, taču vēlāk viņi ieguva liecību un tika pievērsti. Kā iepriekš minētais princips varēja palīdzēt šiem ģimenes locekļiem iegūt liecību par Jēzu Kristu un Viņa mācībām?

Pēc Jāņa 7:17 citēšanas māsa Bonija L. Oskarsone, Jauno sieviešu vispārējā prezidente, mācīja: „Dažreiz mēs cenšamies to izdarīt ačgārni. Piemēram, mēs varam izvēlēties šādu paņēmienu: Es ar prieku ievērošu Desmitās tiesas likumu, taču vispirms man ir jāzina, ka tas ir patiess. Varbūt mēs pat lūdzam Dievu par to, lai iegūtu liecību par Desmitās tiesas likumu, un ceram, ka Tas Kungs svētīs mūs ar šādu liecību, pat pirms esam aizpildījuši savu pirmo Desmitās tiesas lapiņu. Tas vienkārši tā nenotiek. Tas Kungs vēlas, lai mēs izrādītu ticību. Mums pastāvīgi ir jāmaksā pilna un godīga desmitā tiesa, lai iegūtu liecību par Desmitās tiesas likumu. Šis pats paraugs attiecas uz visiem evaņģēlija principiem, vai nu tas būtu Šķīstības likums vai princips par pieticību apģērbā, Gudrības vārds vai Gavēņa likums” („Topiet pievērsti!”, Ensign vai Liahona, 2013. g. nov., 77. lpp.).

Pildot kādu no nākamajiem diviem uzdevumiem vai tos abus, ja tas, par ko jūties iedvesmots rakstīt, ir pārāk personīgs, tu vari uzrakstīt savu atbildi savā personīgajā dienasgrāmatā vai uz atsevišķas papīra lapas un atzīmēt savā studiju dienasgrāmatā, ka esi izpildījis šo uzdevumu.

Savā studiju dienasgrāmatā pabeidz tālāk doto apgalvojumu, uzrakstot par kādu evaņģēlija bausli vai principu, par kura patiesumu tu esi uzzinājis, pateicoties saviem pūliņiem tā ievērošanā: Es zinu, ka ir patiess, tāpēc ka, dzīvojot saskaņā ar to, es esmu . Tu vari dalīties uzrakstītajā ar kādu, kas, tavuprāt, varētu pilnveidoties, izdzirdot tavu liecību.
Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti kādu evaņģēlija patiesību, bausli vai mācību, par kuru tu vēlētos saņemt spēcīgāku liecību. Tad uzraksti, ko tu darīsi, lai saņemtu pārliecinošāku liecību par šo patiesību, bausli vai mācību, pielietojot principu, ko apguvi Jāņa 7:17.

Jāņa 7:19–36 ir paskaidrots, ka Jēzus norāja jūdu vadītājus par to, ka viņi noraidīja Viņa mācības un brīnumus un centās Viņu nogalināt. Šajos pantos arī ir stāstīts, ka daudzi vēlējās zināt, vai Viņš bija Mesija, un ka augstie priesteri un farizeji sūtīja sulaiņus, lai Viņu apcietinātu.

Jāņa 7:37–53

Jēzus Kristus māca par Svētā Gara dāvanu

Padomā par gadījumu, kad biji izslāpis. Iedomājies, ka turēji rokās tukšu kausu. Vai tukšs kauss var apmierināt tavas slāpes? Kas vēl tev būtu nepieciešams?

Velti mirkli tam, lai padzertos ūdeni. Kamēr tu dzer, apdomā, cik ūdens ir nepieciešams tavā dzīvē. Tu vari noskaitīt pateicības lūgšanu Debesu Tēvam, ka Viņš tev un tavai ģimenei nodrošina ūdeni.

Israēla zemē nebija lielu saldūdens krājumu, lai apmierinātu cilvēku vajadzības. Dzīvību varēja uzturēt vienīgi, papildinot lietus ūdens krājumus. Elders Brūss R. Makonkijs paskaidroja, kā ūdens bija daļa no „viena no vissvinīgākajiem un dramatiskākajiem brīžiem jūdu pielūgsmē” šo svētku laikā:

„Katrā no Būdiņu svētku astoņām dienām … bija ierasts, ka priesteris tempļa kalpošanā smēla ūdeni zelta traukos [krūkās] no Ziloas avota, kas tecēja zem tempļa kalna, un lēja to uz altāra. Tad tika dziedāti Jesajas vārdi: „Jūs smelsit ar prieku ūdeni no pestīšanas avotiem.” (Jes. 12:3.) Un tieši šajā reliģiskās ceremonijas kulminācijas brīdī Jēzus izgāja priekšā un piedāvāja dzīvu ūdeni, kas spēja veldzēt izslāpušas dvēseles visdziļākās alkas pēc garīguma” (Doctrinal New Testament Commentary, 1:446).

Izlasi Jāņa 7:37–39, meklējot, ko Glābējs piedāvāja cilvēkiem.

Džozefa Smita tulkojumā Jāņa 7:39 ir teikts, ka „Svētais Gars tika apsolīts tiem, kas tic, pēc tam, kad Jēzus tika uzņemts godībā” (Džozefa Smita tulkojums, Jāņa 7:39; slīpraksts pievienots).

Frāze „no viņa miesas” (Jāņa 7:38) vedina uz domu, ka dzīvais ūdens būs ticīgajā un plūdīs no viņa, nevis nāks no kāda ārēja avota. Tu vari atzīmēt Jāņa 7:39, ko dzīvais ūdens attēlo.

Bībeles vārdnīcā ir paskaidrots, ka „kaut kāda iemesla dēļ, kas Svētajos Rakstos nav pilnībā izskaidrots, Svētais Gars pilnā mērā nebija starp jūdiem Jēzus mirstīgās dzīves laikā (Jāņa 7:39; 16:7). Apgalvojumiem par to, ka Svētais Gars nenāca līdz laikam, kamēr Jēzus nebija augšāmcēlies, visādā ziņā jāattiecas vienīgi uz šo konkrēto evaņģēlija laikmetu, jo ir pilnīgi skaidrs, ka Svētais Gars bija agrākajos evaņģēlija laikmetos. Turklāt tas attiecās vienīgi uz Svētā Gara dāvanu, kas nebija pieejama, jo Svētā Gara spēks darbojās Jāņa Kristītāja un Jēzus kalpošanas laikā; pretējā gadījumā neviens nebūtu saņēmis liecību par patiesajiem principiem, ko šie vīri mācīja (Mat. 16:16–17; skat. arī 1. kor. 12:3)” (Bible Dictionary, „Holy Ghost”).

Pamatojoties uz Glābēja mācībām Jāņa 7:37–39, mēs uzzinām, ka tad, ja mēs nāksim pie Jēzus Kristus un ticēsim Viņam, tad mūs piepildīs Svētais Gars. Tie, kas ir piepildīti ar Svēto Garu, spēj ietekmēt citus uz labu.

Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti par gadījumu, kad tevi ietekmēja (vai piepildīja) Svētais Gars, un tādēļ tu spēji ietekmēt kādu citu uz labu.

Jāņa 7:40–53 mēs lasām, ka farizeji atkal vēlējās, lai Jēzus tiktu apcietināts. Sulaiņi, kas tika sūtīti Jēzu apcietināt, dzirdēja Viņu sludinām. Viņi atgriezās, Viņu neapcietinājuši, un pateica farizejiem, ka nekad nebija dzirdējuši nevienu sludinām tā, kā to darīja Glābējs, kas farizejus sadusmoja. Nikodēms, farizejs, kas bija nācis pie Glābēja naktī (skat. Jāņa 3:1–2), atgādināja citiem farizejiem un augstajiem priesteriem, ka viņu likums neļāva notiesāt cilvēku, viņu neuzklausot.

Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

Es izstudēju Jāņa 7. nodaļu un pabeidzu šo stundu (datums).

Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: