8. daļa: 3. diena

Marka 9:1–29

Ievads

Aptuveni sešus mēnešus pirms Savas krustā sišanas Jēzus tapa apskaidrots (Viņš bija redzams Savā slavas pilnajā būtībā), kad Viņš un Pēteris, Jēkabs un Jānis bija kalnā. Tad Viņš mācīja šiem mācekļiem, ka Jānis Kristītājs bija Ēlija jeb pravietis, kurš sagatavoja ceļu Mesijam. Pēc tam, kad Jēzus atgriezās pie pārējiem mācekļiem, kāds vīrs lūdzās Jēzu izdzīt nešķīsto garu no sava dēla. Jēzus izdzina nešķīsto garu un mācīja Savus mācekļus par nepieciešamību lūgt Dievu un gavēt.

Marka 9:1–13

Jēzus top apskaidrots, un Viņš māca Pēteri, Jēkabu un Jāni par Ēliju

Pamēģini, cik daudz atspiedienu uz rokām vai vēdera preses vingrinājumu tu vari veikt vienā minūtē. Pieraksti savus rezultātus šeit: ____________________

Kāpēc gan kāds vēlētos palielināt savu fizisko spēku?

1. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:

   1. Kā fizisko spēku varētu pielīdzināt garīgajam spēkam jeb ticībai Jēzum Kristum?

   2. Kādas ir dažas no situācijām, kurās tev būtu nepieciešams stiprināt savu ticību Jēzum Kristum?

Studējot Marka 9:1–29, meklē patiesus principus, kas var palīdzēt stiprināt tavu ticību.

Marka 9:1–13 ietverts apraksts par to, kā Jēzus tapa apskaidrots kalnā Pētera, Jēkaba un Jāņa klātbūtnē, un par Mozus un Ēlijas (Elijas) parādīšanos, par ko tu mācījies, studējot Mateja 17. nodaļu. Jēzus mācīja šiem apustuļiem, ka Jānis Kristītājs izpildīja Ēlijas lomu, par ko bija pravietots. „Ēlija” ir to cilvēku tituls, kas sagatavo ceļu Mesijas atnākšanai.

Džozefa Smita veiktais tulkojums palīdz mums labāk saprast Glābēja atbildi uz apustuļu jautājumu: „Kā tad rakstu mācītāji saka: Ēlijam jānāk papriekšu?” (Marka 9:11):

„Bet Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: Ēlija patiesi nāk papriekšu un visu sataisa; un māca jums par praviešiem; kā tas ir rakstīts par Cilvēka Dēlu, ka Viņam būs daudz ciest un tapt nicinātam.

Atkal Es saku jums, ka Ēlija patiešām ir nācis, un tie viņam ir darījuši, ko gribēdami; un tieši tā, kā ir rakstīts par viņu; un viņš liecināja par Mani, un tie viņu nepieņēma. Patiesi tas bija Ēlija” (skat. Joseph Smith Translation, Mark 9:10–11).

Kas ir Ēlija? Elders Brūss R. Makonkijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, izskaidroja Ēlijas lomu Atjaunošanā:

„Pastāv trīs dažādas atklāsmes, kurās vārds Ēlija apzīmē trīs atšķirīgas personas. Kas mums no tā jāsecina?

… Daudzi eņģeļiem līdzīgi vēstneši ir sūtīti no godības augstumiem, lai atkal piešķirtu atslēgas un spēkus un nodotu savas atklāšanas un godības cilvēkiem uz Zemes. Ir nākuši vismaz šie: Moronijs, Jānis Kristītājs, Pēteris, Jēkabs un Jānis, Mozus, Elija, Ēlija, Gabriēls, Rafaēls un Mihaēls. (M&D 13; 110; 128:19–21.) Tā kā ir acīmredzams, ka neviens no vēstnešiem nenesa visu atjaunošanas nastu, bet drīzāk — katrs nāca ar konkrētu dāvinājumu no augšienes —, kļūst skaidrs, ka Ēlija sevī ietver vairāk nekā vienu personu. Šis izteiciens ir jāsaprot kā vārds un tituls tiem, kuru misija bija nodot atslēgas un spēkus cilvēkiem šajā pēdējā laiku atklāšanā [skat. Doctrines of Salvation, apkop. Brūss R. Makonkijs, 3 sēj. (1954.–1956. g.), 1:170–174]” (Mormon Doctrine, 2. izd. [1966. g.], 221. lpp.).

Marka 9:14–29

Jēzus izdzen nešķīsto garu no kāda vīrieša dēla

Izlasi Marka 9:14–18, meklējot, kas notika, kad Glābējs atgriezās no kalna pie pārējiem mācekļiem.

Šī vīra dēlu bija pārņēmis ļauns gars, kas izraisīja runas zudumu, nedzirdību un citas problēmas (skat. Marka 9:17–18, 22, 25). Iedomājies sevi šī tēva vietā. Kā tava ticība Glābējam un Viņa spēkam tiktu ietekmēta, kad Viņa mācekļi nespētu dziedināt tavu dēlu?

Iztēlojies sevi to vietā, kas rakstīja Svētos Rakstus

Prezidents Brigams Jangs reiz vaicāja: „Vai jūs lasāt Svētos Rakstus tā, … it kā jūs būtu to vietā, kuri tos uzrakstīja? … Jums ir šāda privilēģija, lai rakstītā Dieva vārda gars un nozīme jums būtu tikpat labi zināmi, kā jūsu ikdienas gaitas un sarunas” (Teachings of Presidents of the Church: Brigham Young [1997], 119. lpp.).

Izlasi Marka 9:19–22, iztēlojoties, kā šis tēvs varēja justies, sarunājoties ar Glābēju.

Elders Džefrijs R. Holands, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, sniedza papildus ieskatu šī tēva sajūtās un lūgumos: „Neredzot nekādu citu cerību, bērna tēvs izrādīja to ticību, kas viņam bija, un lūdzās pasaules Glābēju: „Ja Tu ko spēj, tad palīdzi mums, apžēlojies par mums” [Marka 9:22; slīpraksts pievienots]. Man ir grūti lasīt šos vārdus, nesākot raudāt. Daudzskaitļa vietniekvārds mums acīmredzami ir lietots ar nolūku. Šis vīrs būtībā teica: „Visa mūsu ģimene to lūdz. Mūsu cīņa nekad nebeidzas, un mēs esam nomocījušies. Mūsu dēls iekrīt ūdenī. Viņš iekrīt ugunī. Viņš pastāvīgi ir briesmās, un mēs dzīvojam pastāvīgās bailēs. Mēs nezinām, pie kā vēl vērsties. Vai Tu vari mums palīdzēt? Mēs būsim pateicīgi par jebko — par daļēju svētību, tikai par cerības staru, par nelielu nastas atvieglojumu, ko šī zēna māte nes katru savas dzīves dienu” („Kungs, es ticu” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2013. g. maijs, 93. lpp.).

Izlasi Marka 9:23, meklējot, ko Glābējs mācīja šim tēvam.

Tu varētu atzīmēt frāzes 23. pantā, kas māca šo principu: Ja mēs ticēsim Jēzum Kristum, viss mums būs iespējams. (Ņem vērā, ka „viss” attiecas uz visām taisnīgajām svētībām, kas ir saskaņā ar Debesu Tēva mērķiem un laiku.)

2. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumu: Kā ticība šim principam var palīdzēt cilvēkam, kurš saskaras ar grūtībām, ko šķietami ir neiespējami pārvarēt?

Izlasi Marka 9:24, meklējot, kāda bija tēva atbilde uz principu, ko mācīja Glābējs. Pievērs uzmanību tēva atbildes divām daļām.

Izlasi tālāk doto eldera Holanda izteikumu, kurš mācīja, ko šī tēva paustais māca par to, ko mēs varam darīt neticības brīžos vai kad sajūtam šaubas vai bailes: „Saskaroties ar ticības izaicinājumu, bērna tēvs vispirms vērsās pie sava spēka un tikai tad atzina savu nepilnīgo ticību. Viņa sākotnējais paziņojums bija apstiprinošs un nesvārstīgs: „[Kungs], es ticu.” Es vēlos teikt visiem, kas vēlas iegūt vairāk ticības, atcerieties šo cilvēku! Baiļu vai šaubu brīžos vai nemiera laikos turieties pie tā labā, ko esat jau ieguvuši, pat ja tas ir ļoti niecīgs. Izaugsmē, kas mums visiem ir jāpieredz mirstīgajā dzīvē, mums visiem nāksies piedzīvot grūtības, kas garīgā ziņā līdzināsies šī zēna slimībai vai šī vecāka izmisumam. Kad nāk šādi brīži un parādās grūtības, kurām nav tūlītēja risinājuma,stingri turieties pie tā, ko jūs jau zināt, esiet stipri, līdz saņemsit papildus zināšanas” („Kungs, es ticu”, 93.–94. lpp.).

Pievērs uzmanību tēva atbildes otrai daļai: „Palīdzi manai neticībai!” (Marka 9:24). Padomā, ko tu vari darīt neticības, šaubu vai baiļu brīžos.

Izlasi Marka 9:25–27, meklējot, ko Glābējs izdarīja, atbildot uz bērna tēva lūgumiem.

Viens no principiem, ko mēs varam mācīties no šī stāsta, ir šāds: ja mēs turēsimies pie tā, kam ticam, un tieksimies pēc Tā Kunga palīdzības, Viņš palīdzēs stiprināt mūsu ticību.

3. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz vienu vai abiem jautājumiem:

   1. Aplūko situācijas, kuras tu uzrakstīji šīsdienas stundas 1. uzdevumā. Kā šo principu var pielietot šajās situācijās?

   2. Kad tu vai kāds tev pazīstams cilvēks ir saņēmis Tā Kunga palīdzību neticības, šaubu vai baiļu brīdī, turoties pie tā, kam tic, un meklējot Viņu?

Centies pielietot šo principu neticības, šaubu vai baiļu brīžos, ar ko tu saskaries. Tu vari arī dalīties šajā principā ar kādu ģimenes locekli vai draugu, kurš, iespējams, saskaras ar grūtībām.

Atceries, ka šis tēvs vispirms atveda savu dēlu pie dažiem Jēzus mācekļiem, lai tie viņu dziedinātu. Iztēlojies, ka esi viens no šiem mācekļiem. Kā tu justos vai ko domātu pēc tam, kad tev nebūtu izdevies izdzīt nešķīsto garu no šī zēna?

Izlasi Marka 9:28, meklējot jautājumu, ko mācekļi uzdeva Jēzum.

Marka 9:19 Jēzus raksturoja ļaudis — „neticīgā cilts”. Šis rājiens varēja būt domāts arī Viņa mācekļiem, kuri bija klāt. Vārds neticīgā šeit ir attiecināts uz ticības trūkumu Jēzum Kristum. Lai priesterības svētības būtu iedarbīgas, ir nepieciešama ticība Jēzum Kristum.

Izlasi Marka 9:29–30, meklējot Glābēja atbildi uz Viņa mācekļu jautājumu.

No šī panta mēs uzzinām: mēs varam vairot savu ticību Jēzum Kristum caur lūgšanu un gavēšanu. Tu vari uzrakstīt šo principu savos Svētajos Rakstos — līdzās 29. pantam.

Tālāk dotais izteikums mums palīdz izprast dažādās situācijas, kad šo patieso principu varētu pielietot: „Šis stāsts [par to, kā Jēzus Kristus izdzina nešķīsto garu no kāda vīra dēla] māca, ka lūgšana un gavēšana var dot papildu spēku tiem, kas dod un saņem priesterības svētības. Šo stāstu arī var pielietot savos personīgajos centienos dzīvot saskaņā ar evaņģēliju. Ja jums ir vājība vai grēks, ko esat centušies pārvarēt, jums var būt nepieciešams gavēt un lūgt, lai saņemtu vēlamo palīdzību vai piedošanu. Līdzīgi dēmonam, ko Kristus izdzina, jūsu grūtības var būt tādas, kas izzūd vienīgi caur lūgšanu un gavēšanu” (Uzticīgi ticībai: evaņģēlija norādes (2005. g.), 47. lpp.).

4. Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti par kādu gadījumu, kad tu vai kāds, ko tu pazīsti, izjuta lielāku ticību caur lūgšanu un gavēšanu. Kā lūgšana un gavēšana ir palīdzējusi tev saņemt taisnīgās svētības, pēc kurām tu tiecies?

Apdomā, kā tavu ticību vajadzētu stiprināt. Ieplāno laiku, kad tu vari tiekties vairot savu ticību ar lūgšanas un gavēšanas palīdzību. Tu vari uzrakstīt savus plānus uz atsevišķas papīra lapas un nolikt tos tur, kur tie tev atgādinās par tavu mērķi.

5. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

   Es izstudēju Marka 9:1–29 un pabeidzu šo stundu (datums).

   Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: