24. daļa: 4. diena
Efeziešiem 1. nodaļa
Ievads
Apustulis Pāvils uzrakstīja Efezas svētajiem vēstuli par viņu iepriekšējo izredzētību evaņģēlija pieņemšanā. Viņš rakstīja par pēdējo evaņģēlija pilnības atklāšanas laikmetu — laikmetu, kurā mēs šobrīd dzīvojam un kurā Dievs „visu apvienos zem vienas galvas — Kristus” (Efeziešiem 1:10). Pāvils mācīja par to, ka Debesu Tēvu un Viņa Dēlu, Jēzu Kristu, var iepazīt caur atklāsmi.
Efeziešiem 1:1–8
Pāvils māca svētajiem par viņu iepriekšējo izredzētību evaņģēlija pieņemšanā
Padomā par kādu gadījumu savā dzīvē, kad piekriti uzņemties kādu svarīgu pienākumu. Kā apziņa, ka esi piekritis uzņemties šo uzdevumu un ka ir kāds, kas šajā ziņā paļāvies uz tevi, ir stiprinājusi tevi brīžos, kad radušās grūtības šī uzdevuma izpildē? Kā tu esi ticis svētīts jeb atalgots par šī pienākuma veikšanu?
Esot Romā, apustulim Pāvilam tika uzlikts mājas arests.
Šajā vēstulē apustulis Pāvils centās stiprināt tos, kuri jau bija kļuvuši par Baznīcas locekļiem, un palīdzēt jaunpievērstajiem padziļināt savas garīgās zināšanas un saglabāt uzticību savām derībām.
Izlasi Efeziešiem 1:3–8, pievēršot uzmanību patiesajiem principiem, ko Pāvils māca svētajiem, lai palīdzētu tiem saglabāt uzticību savām derībām.
-
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:
-
Kādas divas vai trīs pamatdoktrīnas tu mācītu kādam Baznīcas loceklim, lai palīdzētu tam saglabāt uzticību savām derībām un turpināt aktīvi iesaistīties Baznīcas dzīvē?
-
Kā izpratne par šīm patiesajām mācībām varētu palīdzēt šim cilvēkam saglabāt uzticību?
-
Frāze „pirms pasaules radīšanas”, kas minēta Efeziešiem 1:4, norāda uz pirmslaicīgo esamību, bet frāze „[pieņems mūs par Saviem bērniem] caur Jēzu Kristu” un vārdi iepriekš nolēmis, kas minēti Efeziešiem 1:5, norāda uz cilvēkiem, kuri tika izredzēti, lai pieņemtu evaņģēliju laicīgajā dzīvē. Viens no patiesajiem principiem, ko varam mācīties no šiem pantiem, vēsta, ka Dieva bērni tika iepriekš izredzēti evaņģēlija svētību iegūšanai. Šo svētību iegūšana ir atkarīga no mūsu uzticības šajā dzīvē.
Lasot turpmāk minēto citātu no grāmatas Uzticīgi ticībai, padomā, kā izpratne par iepriekšēju izredzētību var palīdzēt cilvēkiem saglabāt uzticību savām derībām un turpināt aktīvi iesaistīties Baznīcas dzīvē:
„Pirmslaicīgajā garu pasaulē Dievs norīkoja noteiktus garus īpašu misiju izpildei laicīgajā dzīvē. To sauc par iepriekšēju izredzēšanu.
Iepriekšēja izredzēšana negarantē, ka cilvēkiem tiks doti noteikti aicinājumi vai pienākumi. Šāda iespēja rodas, taisnīgi pielietojot rīcības brīvību šīs dzīves laikā, gluži kā iepriekšēja izredzēšana varēja notikt, pateicoties taisnīgai pirmslaicīgajai dzīvei. …
Doktrīna par iepriekšēju izredzēšanu attiecas uz visiem Baznīcas locekļiem, ne tikai uz Glābēju un uz Viņa praviešiem. Pirms Zemes radīšanas uzticīgām sievietēm tika uzticēti noteikti pienākumi, un uzticīgi vīrieši tika izredzēti noteiktu priesterības pienākumu veikšanai. Kaut arī tu to visu neatceries, tu noteikti piekriti veikt svarīgus uzdevumus, kalpojot savam Tēvam. Ja tu pierādīsi, ka esi cienīgs, tev tiks dotas iespējas izpildīt tos uzdevumus, kurus tu uzņēmies.” (Uzticīgi ticībai: evaņģēlija norādes (2005. g.), 71.–72. lpp..)
Kā izpratne par to, ka mēs tikām izredzēti evaņģēlija un daudzo evaņģēlija svētību pieņemšanai, lai paveiktu noteiktus uzdevumus šajā laicīgajā dzīvē, palīdz mums saglabāt uzticību savām derībām?
Efeziešiem 1:9–12
Pāvils runā par evaņģēlija pilnības atklāšanas laikmetu
Uzšķir evaņģēlija atklāšanas laikmeta definīciju šīs rokasgrāmatas sākumā iekļautajā Pamatdoktrīnu sadaļā vai Svēto Rakstu ceļvedī. Izlasi tās rindkopas, kur izskaidrots, kas ir evaņģēlija atklāšanas laikmets. Lasot pievērs uzmanību tam, kurā evaņģēlija atklāšanas laikmetā mēs dzīvojam.
Spriežot pēc lasītā — kad aizsākās evaņģēlija atklāšanas laikmets, kurā mēs dzīvojam?
Izlasi Efeziešiem 1:9–10, pievēršot uzmanību tam, kas, saskaņā ar Pāvila teikto, notiks mūsu laikmetā jeb evaņģēlija pilnības atklāšanas laikmetā, kas iestāsies „laikiem piepildoties”. (Frāze „Savas gribas noslēpumus” apzīmē Dieva ieceres un nolūkus.)
Kad Pāvils rakstīja, ka visas lietas Kristū — gan tās, kas ir debesīs, gan tās, kas ir virs zemes, — tiks savienotas vienā veselumā (Efeziešiem 1:10), viņš runāja par Atjaunošanu un par to, ka reiz tiks apkopotas visas tās atslēgas, spēki un solījumi, ko Dievs kopš pasaules iesākuma ir atklājis Saviem bērniem, kā arī dotas jaunas zināšanas, kas nekad iepriekš nav tikušas atklātas (M&D 128:18).
No Efeziešiem 1:10 mēs mācāmies šādu patiesu principu: evaņģēlija pilnības atklāšanas laikmetā tiks atjaunotas visas agrāko atklāšanas laikmetu zināšanas.
Elders B. H. Roberts no Septiņdesmitajiem paskaidro, kā ikviens no iepriekšējiem evaņģēlija atklāšanas laikmetiem saistās ar evaņģēlija pilnības atklāšanas laikmetu: „Šis ir evaņģēlija pilnības atklāšanas laikmets, un mēs redzam, kā tajā saplūst visi iepriekšējie evaņģēlija atklāšanas laikmeti — gluži kā varenas upes, kas ieplūst okeānā, saistot mūs ar to, kas bijis, un to, kas bijis, ar mums; un mēs redzam, ka Dievam kopš pašiem pirmsākumiem ir bijis tikai viens dižens mērķis, un tā ir bijusi Viņa bērnu glābšana. Un tagad ir pienākusi pēdējā diena, pēdējais evaņģēlija atklāšanas laikmets, kad Zemi jāpārpludina patiesībai, gaismai un taisnīgumam.” (Citāts no Conference Report, 1904. g. okt., 73. lpp.)
-
-
-
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem: Kādas svētības tu esi saņēmis, pateicoties iespējai — dzīvot evaņģēlija pilnības atklāšanas laikmetā? Kuri no mūsu evaņģēlija atklāšanas laikmeta resursiem palīdz evaņģēlija patiesībai un gaismai pārpludināt šo Zemi?
-
Publicē kādā no sociālajiem tīkliem skaidrojumu par evaņģēlija atklāšanas laikmetiem un to, kādēļ tu esi pateicīgs par iespēju — dzīvot tieši šajā evaņģēlija atklāšanas laikmetā. Pēc tam uzraksti savā studiju dienasgrāmatā, kā tu juties, publicējot šo ziņu.
-
Elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir teicis: „Mani mīļoties brāļi un māsas, lai gan to, kas šajā evaņģēlija atklāšanas laikmetā līdz šim paveikts, nododot evaņģēlija vēstījumu caur sociālo mediju kanāliem, var uzskatīt par labu sākumu, tas ir tikai mazs piliens jūrā. Šobrīd es jūs aicinu palīdzēt pārvērst šo pilienu plūdos. … Es mudinu jūs pārpludināt Zemi ar taisnīguma un patiesuma pilniem vēstījumiem — autentiskiem, pacilājošiem un uzslavas vērtiem vēstījumiem, kas pavisam burtiski pārpludina visu Zemi.” („To Sweep the Earth as with a Flood” (BYU Izglītības nedēļas svētbrīdis, 2014. g. 19. aug.), LDS.org.)
Kā tu palīdzi pārpludināt Zemi ar taisnīguma un patiesuma pilniem vēstījumiem? Padomā, kā tu varētu dalīties ar tuvumā un tālumā esošiem cilvēkiem svarīgajās un patiesajās mācībās, kas tikušas atjaunotas šajā evaņģēlija atklāšanas laikmetā.
Efeziešiem 1:11–12 Pāvils māca, ka caur Jēzu Kristu svētie ir ieguvuši mantojumu Dieva valstībā.
Efeziešiem 1:13–23
Pāvils māca par Apsolījuma Svēto Garu
Izlasi Efeziešiem 1:13–14, pievēršot uzmanību svētībai, ko svētie bija ieguvuši, pateicoties savai uzticībai, kā arī paļāvībai un ticībai uz Jēzu Kristu.
Tikt apzīmogotam ar Apsolījuma Svēto Garu nozīmē to, ka Svētais Gars „apliecina Tēvam, ka glābšanas priekšraksti ir tikuši izpildīti pareizi un ka cilvēks ir turējis ar tiem saistītās derības” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Apsolījuma Svētais Gars”, scriptures.lds.org). Efeziešiem 1:14 minētā frāze „mūsu gaidāmā mantojuma ķīla” nozīmē to, ka tad, ja uzticīgi svētie tiek apzīmogoti ar Apsolījuma Svēto Garu, viņi saņem personīgu apliecinājumu tam, ka beigu beigās iemantos celestiālo valstību. (Lai iegūtu vairāk informācijas par aicināšanu un izredzēšanu, izlasi Pētera 2. vēstules 1. nodaļu un attiecīgās nodaļa skaidrojumu, kas ietverts 30. daļas 1. dienas stundā.)
Efeziešiem 1:15–16 Pāvils atklāj svētajiem, ka pastāvīgi pateicas Dievam par viņu uzticību. Izlasi Efeziešiem 1:17–18, pievēršot uzmanību tam, ko Pāvils lūdza, lai Dievs dotu svētajiem.
Padomā, ko šie panti māca attiecībā uz to, kā mēs varam iepazīt Debesu Tēvu.
Viens no patiesajiem principiem, ko varam rast šajos pantos, vēsta, ka mēs varam iepazīt Debesu Tēvu caur atklāsmes garu.
Lasot, ko teicis elders Deivids A. Bednārs, iezīmē to, ko viņš māca par atklāsmes garu:
„Atklāsme ir veids, kā Dievs sazinās ar Saviem bērniem uz Zemes, un tā ir viena no dižajām svētībām, kas saistās ar Svētā Gara dāvanu un Tā pastāvīgu klātbūtni. Pravietis Džozefs Smits mācīja, ka „Svētais Gars ir atklāsmju nesējs” un ka „neviens cilvēks nevar saņemt Svēto Garu un nesaņemt atklāsmes” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits (2010. g.), 131. lpp.).
„Atklāsmes gars ir pieejams ikvienam cilvēkam, kurš caur atbilstošām priesterības pilnvarām saņēmis pestīšanas priekšrakstus — kristīšanu ar iegremdēšanu grēku atlaišanai un Svētā Gara dāvanu ar roku uzlikšanu —, un kurš rīkojas, ticībā pieņemot priesterības nesēju rīkojumu: „Saņem Svēto Garu.” Šī svētība ir pieejama ne tikai Baznīcas prezidējošiem pilnvarotajiem, tā pieder un tai ir jādarbojas katra vīrieša, sievietes un bērna dzīvē, kurš ir sasniedzis atbildības vecumu un noslēdzis svētās derības. Patiesas vēlmes un cienīgums ieaicina atklāsmes garu mūsu dzīvē.” („Atklāsmes gars” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2011. g. maijs, 87. lpp.).
Padomā, kā atklāsme caur Svēto Garu var palīdzēt mums iepazīt Debesu Tēvu.
-
Ja tu dzīvosi tā, lai būtu Svētā Gara klātbūtnes cienīgs, Tas tev palīdzēs labāk iepazīt Debesu Tēvu.
Efeziešiem 1:19–23 Pāvils turpina mācīt par svēto mantojumu un Jēzus Kristus lomu Savas Baznīcas vadīšanā.
-
Es studēju Efeziešiem 1. nodaļu un pabeidzu to (datums).
Papildjautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: