Ebrejiem 5.–6. nodaļa

Ievads

Apustulis Pāvils mācīja, ka cilvēkiem, kas saņem priesterību, jābūt Dieva aicinātiem, un ka Jēzus Kristus bija „Dieva nosaukts [būt] par augsto priesteri pēc Melhisedeka kārtas” (Ebrejiem 5:10). Pāvils mudināja Baznīcas locekļus būt uzcītīgiem, ticīgiem, pacietīgiem un ar cerību iegūt Dieva apsolījumus.

Ebrejiem 5. nodaļa

Pāvils māca, ka cilvēkiem, kas saņem priesterību, jābūt Dieva aicinātiem

Iztēlojieties situāciju: kāds paziņa uz papīra lapiņas ir uzrakstījis vārdu ārsts un piestiprinājis to pie sava krekla. Lai gan viņam ir šis amata nosaukums, kādas bažas tev varētu rasties, ja šis cilvēks taisītos tevi operēt, kad tu būtu iekļuvis nelaimes gadījumā? Kādas bažas tev rastos, ja viņam būtu uzraksts tiesībaizsardzības ierēdnis un viņš tev gribētu izrakstīt sodu par kādu pārkāpumu?

Kāpēc tev būtu grūti paļauties, ka šis cilvēks paveiks pienākumus, kas atbilst amatam, kuru viņš pats uzņēmies?

Lai gan viņam būtu piestiprināts amata nosaukums, šim cilvēkam trūktu nepieciešamās pilnvaras un prasmes izpildīt minētos pienākumus. Gluži tāpat kā sabiedrībā ir nodibināta kārtība, kādā iegūt pilnvaras veikt noteiktus darbus, Dievs ir ieviesis kārtību, kādā saņemt Viņa pilnvaras, kas ļauj izpildīt noteiktus pienākumus Viņa Baznīcā. Studējot Ebrejiem 5. nodaļu, meklē kārtību, kādu Dievs ieviesis, lai tiktu saņemtas Viņa pilnvaras.

Apustulis Pāvils raksturoja Glābēju kā „lielo augsto priesteri” (skat. Ebrejiem 4:14). Izlasi Ebrejiem 5:1–3, meklējot, ko Pāvils mācīja par augstā priestera lomu israēliešu tautai Mozus likuma laikā.

„Pēc Mozus likuma Ārona priesterības vadošā amatpersona tika saukta par augsto priesteri. Amats bija mantojams un pienācās Ārona ģimenes pirmdzimtajam, Ārons pats bija pirmais Ārona kārtas augstais priesteris. Šis augstais priesteris parasti kalpoja visu savu dzīvi, taču pamazām bezdievīgi vīri pārņēma šo amatu. Gan Hērods, gan romieši nepienācīgi iecēla augstos priesterus un atbrīvoja tos pēc savas patikas. No 37. gada pirms Kristus līdz 68. gadam pēc Kristus šajā amatā bija 28 vīri” (skat. Bible Dictionary, „High priest”).

Izlasi Ebrejiem 5:4, meklējot, kā bija jāizvēlas augstais priesteris.

Lai saprastu, kā Ārons tika „Dieva aicināts” (Ebrejiem 5:4), izlasi 2. Mozus 28:1, kurā pierakstīta saruna, kas notika starp Dievu un Mozu Sinaja kalnā.

Apdomā, kāpēc ir zīmīgi, ka Dievs Ārona aicinājumu atklāja Mozum, nevis pašam Āronam vai kādam citam cilvēkam. Mozus bija pravietis un tādēļ bija pilnvarots saņemt šādu atklāsmi un pārvaldīt priesterības pielietojumu uz Zemes.

No Pāvila norādījumiem Ebrejiem 5:4 mēs mācāmies, ka cilvēkiem, kuri tiek ordinēti priesterībā, ir jābūt Dieva aicinātiem caur atklāsmi, kuru saņem Viņa pilnvarotie kalpi. Mūsdienu Baznīcā pilnvarotiem priesterības vadītājiem ir jāintervē katrs kandidāts ordinācijai un jāmeklē Svētā Gara vadība, lai noteiktu kandidāta gatavību un cienīgumu tapt ordinētam priesterībā.

Kā šī patiesā mācība attiecas uz cilvēku aicināšanu kalpot citos Baznīcas amatos?

Izlasi Ticības apliecinājumi 1:5, meklējot, kā iepriekš minētā patiesā mācība Ebrejiem 5:4 un nosacījums — būt „Dieva aicinātam, tāpat kā Āronam” — ir pausta pravieša Džozefa Smita pierakstos. Ņem vērā, ka pravietojums norāda uz atklāsmi.

Saskaņā ar piekto Ticības apliecinājumu, kas vēl — bez „Dieva aicinājuma caur pravietojumu” — nepieciešams, lai cilvēks būtu pilnvarots „sludināt evaņģēliju un izpildīt tā priekšrakstus”?

Gan Vecajā, gan Jaunajā Derībā rakstīts, ka pravieši, priesterības nesēji un evaņģēlija skolotāji saņēma savus aicinājumus ar roku uzlikšanu, ko veica pilnvarots priesterības nesējs (skat. 4. Mozus 27:18–23; Ap. d. 6:5–6; 13:2–3; 1. Timotejam 4:14).

Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz vienu vai abiem jautājumiem:
1. Kā tā kārtība, kādā mūsdienās cilvēki tiek aicināti Baznīcas aicinājumos, atspoguļo to kārtību, kas tika iedibināta Svētajos Rakstos?
2. Kāpēc ir svarīgi zināt, ka priesterības pilnvaras var saņemt tikai šādi?

Izlasi Ebrejiem 5:5–6, meklējot, kas Glābējam piešķīra Viņa pilnvaras.

Saskaņā ar šiem pantiem, Debesu Tēvs deva priesterību Savam Dēlam — Jēzum Kristum. Viņš bija „priesteris mūžīgi pēc Melhisedeka kārtas” (Ebrejiem 5:6).

Tāpat kā Melhisedeka priesterības amats, augsto priesteru amats „attiecas uz Jēzu Kristu kā Lielo Augsto priesteri. Ādams un visi patriarhi arī bija augstie priesteri. Šodien trīs prezidējošie augstie priesteri veido Baznīcas Augstāko prezidiju un prezidē pār visiem priesterības nesējiem un Baznīcas locekļiem. Vēl citi vīri ir ordinēti par augstajiem priesteriem, kā pieņemts visā Baznīcā šodien” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Augstais priesteris”, scripture.lds.org).

Izlasi Ebrejiem 5:7–10; tu vari atzīmēt 9. pantā, par ko Jēzus Kristus ir kļuvis. 7.–8. pants norāda uz Melhisedeku, pravieti un ķēniņu, kas dzīvoja Ābrahāma dienās.

Elders Brūss R. Makonkijs, Divpadsmit apustuļu kvorums, mācīja, ka šie panti „attiecas gan uz Melhisedeku, gan Kristu, jo Melhisedeks bija Kristus prototips un pravieša kalpošana atveidoja un pavēstīja par mūsu Kunga kalpošanu” (Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. [1965–1973], 3:157).

Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumu: Kāpēc Jēzus Kristus ir „mūžīgās pestīšanas gādnieks” (Ebrejiem 5:9) visiem tiem, kas Viņam paklausa?

Saskaņā ar Ebrejiem 5:11–14, Pāvils pauda vēlmi — mācīt vairāk par šo tēmu, taču teica, ka ļaudīm trūkst garīgās izpratnes un brieduma, lai saprastu dziļākas mācības.

Ebrejiem 6. nodaļa

Svētie tiek mudināti būt uzcītīgiem, ticīgiem, pacietīgiem un ar cerību iegūt Dieva apsolījumus

Dievs ir apsolījis Saviem bērniem tādas svētības kā miers, laime, piedošana, atbildes uz lūgšanām, patriarhālajā svētībā iekļautās svētības, augšāmcelšanās un mūžīgā dzīve. Dažas no šīm svētībām ir atkarīgas no mūsu izvēlēm.

Kuru no apsolītajām svētībām tu ļoti ceri saņemt? Mini vienu piemēru.

Saskaņā ar Ebrejiem 6. nodaļu, Pāvils mudināja svētos nepadoties centienos — saņemt Tā Kunga apsolītās svētības. Lasot šo nodaļu, meklē patiesas mācības, kas var tev palīdzēt saņemt Dieva apsolītās svētības.

Izlasi Ebrejiem 6:1–3, meklējot, ko Pāvils mudināja svētos darīt. Ņem vērā, ka Džozefa Smita veiktajā Bībeles tulkojumā Ebrejiem 6:1 teikts: „Tādēļ neatkāpjoties no Kristus mācības principiem” (slīpraksts pievienots). Džozefa Smita veiktajā Bībeles tulkojumā Ebrejiem 6:3 (Svēto Rakstu ceļvedī) teikts: „Un mēs iesim uz pilnību, ja Dievs atļaus.”

Pilnība nozīmē „nobeigts, vesels un pilnīgi attīstīts” (skat. Svēto Rakstu ceļvedi, „Pilnīgs”, scriptures.lds.org). Ebrejiem 6:1–2 mēs lasām, ka pirmie principi un evaņģēlija priekšraksti veido pamatu, uz kura mums būtu jāceļ mūsu darbs pretī pilnībai jeb garīgam briedumam.

Saskaņā ar Ebrejiem 6:4–8, Pāvils raksturoja tos, kurus dēvē par pazušanas dēliem, — cilvēkus, kuriem ir dziļas un pilnīgas zināšanas, ka Jēzus ir Kristus, un tad viņi novēršas no šīs patiesības un kļūst par Dieva ienaidniekiem. Pāvils pretnostatīja šos indivīdus svētajiem, kurus viņš uzrunāja savā vēstulē un kas strādāja Kristus vārdā (skat. Ebrejiem 6:9–10).

Izlasi Ebrejiem 6:11–15, meklējot, ko Pāvils mudināja svētos darīt, kad viņi strādāja, lai iemantotu Dieva apsolītās svētības. Var būt noderīgi zināt, ka frāze „parāda to pašu centību, lai pastāvētu pilnīgā cerībā līdz galam” 11. pantā nozīmē — būt uzcītīgiem, kamēr mēs saņemsim Dieva apsolītās svētības.

Pāvils pieminēja Ābrahāmu kā tāda cilvēka piemēru, kas uzcītībā, ticībā un pacietībā tiecas pēc Dieva apsolītajām svētībām. Ābrahams bija 75 gadus vecs, kad Dievs viņam apsolīja pēcnācējus, un tad viņš 25 gadus ticībā gaidīja, līdz šo apsolījumu piepildīja Īzāka piedzimšana. No Pāvila norādījumiem mēs mācāmies, ka ar uzcītību līdz galam, ticību Jēzum Kristum un pacietību mēs varam iemantot Dieva apsolītās svētības.

Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:
1. Kāpēc, tavuprāt, uzcītība, ticība Jēzum Kristum un pacietība ir svarīgas īpašības, kad mēs tiecamies saņemt Dieva apsolītās svētības?
2. Kad tu esi saņēmis kādu apsolītu svētību ar uzcītību, ticību Jēzum Kristum un pacietību?

Saskaņā ar Ebrejiem 6:16–18, Pāvils mācīja, ka Dievs turēs Savus solījumus un nekad nemelos. Tādējādi mums var būt cerība saņemt Viņa apsolījumus un pārliecība, ka tie tiks piepildīti.

Izlasi Ebrejiem 6:19–20, meklējot, kā mūsu cerība — saņemt Dieva apsolījumus — ietekmē mūsu dzīves.

Viena patiesa mācība, kuru varam rast Ebrejiem 6:19, ir tā, ka mūsu cerība uz Dieva apsolījumiem ir garīgs enkurs mūsu dvēselēm. Cerība ir „paļāvīga gaidīšana un ilgas pēc apsolītajām taisnīguma svētībām” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Cerība”; scriptures.lds.org).

Savā studiju dienasgrāmatā uzzīmē enkuru. Apdomā, kāda ir enkura loma kuģī. Pieraksti, kā tava cerība — saņemt Dieva apsolījumus — ir bijusi tev par garīgu enkuru.

Padomā, kā tu vari attīstīt uzcītību, ticību, pacietību un cerību. Tu vari pierakstīt saņemtos iespaidus savā personīgajā dienasgrāmatā.

Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

Es studēju Ebrejiem 5.–6. nodaļu un pabeidzu šo stundu (datums).

Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: