29. daļa: 3. diena

1. Pētera 1.–2. nodaļa

Ievads

Apustulis Pēteris rakstīja, lai stiprinātu svēto ticību, kamēr viņi cieta Romas impērijas radīto vajāšanu dēļ. Viņš uzsvēra, ka viņi ir tikuši izpirkti caur Jēzus Kristus asinīm, un atgādināja viņiem, īpašiem Dieva ļaudīm, par viņu dievišķo mantojumu. Viņš pamācīja svētos slavināt Dievu cilvēku starpā un izturēt ciešanas, kā to darīja Jēzus Kristus.

1. Pētera 1. nodaļa

Pēteris māca svētajiem par viņu iespējamo mantojumu un pārbaudījumu nepieciešamību

Elders M. Rasels Balards, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, teica: „Apmeklējot Baznīcas locekļus visā pasaulē, es redzu, ka viņi tiek pārbaudīti ciešanu tīģelī” („Hyrum Smith: Firm As the Pillars of Heaven”, Ensign, 1995. g. nov., 9. lpp.).

Tīģelis ir trauks, kurā tiek attīrīti metāli un citas vielas, kas nozīmē, ka tās tiek uzkarsētas un izkausētas, lai atbrīvotos no netīrumiem un stiprinātu gala produktu. Kā teicis elders Balards, „ciešanu tīģelis” var attiekties uz izaicinošiem dzīves pārbaudījumiem. Ar kādiem dažiem pārbaudījumiem vai „ciešanu tīģeļiem” esi saskāries tu?

Apustulis Pēteris šo vēstuli rakstīja, lai stiprinātu un iedrošinātu svētos, kad viņi saskārās ar pārbaudījumiem. Līdz aptuveni 64. g. m. ē., kad Pēteris uzrakstīja šo vēstuli, romiešu valdība lielākoties bija iecietīga pret kristietību. Tā paša gada jūlijā ugunsgrēks izpostīja lielu daļu Romas. Daži ievērojami romieši apsūdzēja kristiešus ugunsgrēka izraisīšanā. Tas visā Romas impērijā izraisīja spēcīgu kristiešu vajāšanu. Nereti kristiešu vajāšanu īstenoja viņu kādreizējie draugi un kaimiņi.

Studējot 1. Pētera 1.–2. nodaļu, meklē patiesus principus, kas tev var palīdzēt palikt uzticīgam savos pārbaudījumos.

1. Pētera 1:1–2 Pēteris uzrunāja svētos romiešu provincēs Mazāzijā (mūsdienu Turcijā) un atgādināja viņiem, ka viņi ir izraudzīti ļaudis.

Izlasi 1. Pētera 1:3–5, meklējot, kādas svētības svētajiem tika apsolītas nākotnē. Tu varētu atzīmēt to, ko atrodi.

Svētajos Rakstos vārdi glābšana un pestīšana bieži vien nozīmē vienu un to pašu. 1. Pētera 1:5 Pēteris runāja par paaugstināšanu jeb mūžīgo dzīvi, kas nozīmē — dzīvot Dieva klātbūtnē un turpināt ģimenes attiecības (skat. M&D 132:19–20).

Izlasi 1. Pētera 1:6, meklējot, kāda bija svēto atbilde uz šīm nākotnē apsolītajām svētībām. Ievēro, ka vārds pārbaudījumi attiecas uz ciešanām un kārdinājumiem.

No 1. Pētera 1:3–6 mēs varam mācīties šādu principu: Lai arī mēs pieredzam grūtības, mēs gūstam prieku Jēzus Kristus veiktajā Izpirkšanā un svētībās, kuras Dievs mums ir apsolījis.

Pēteris mācīja, ka, neraugoties uz mūsu grūtībām, mēs varam priecāties, jo mums būs lielas svētības caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu. Kā tas, ka atceries Kristus veikto Izpirkšanu, tev var palīdzēt priecāties pat tad, kad tev ir pārbaudījumi?

Izlasi 1. Pētera 1:7–9, meklējot, ko Pēteris mācīja par svēto ticības pārbaudījumu. Tu vari atzīmēt to, ar ko viņš salīdzināja svēto pārbaudīto ticību.

Ticība, līdzīgi zeltam, ir dārga. Tomēr ticība ir vērtīgāka par zeltu, jo zelts ir iznīcīgs (1. Pētera 1:7), kamēr ticība Jēzum Kristum ved uz pestīšanu (skat. 1. Pētera 1:9), kas ir mūžīga. Turklāt zelts tiek attīrīts ar spēcīgu karstumu, un līdzīgi mūsu ticība un uzskati reizēm tiek izaicināti ar grūtībām, jautājumiem un šaubām. Viens no patiesajiem principiem, ko varam mācīties no Pētera vārdiem, kas teikti svētajiem, ir šāds: Mūsu ticība Jēzum Kristum tiek pārbaudīta, mums uzticīgi pārvarot grūtības.

1. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:

   1. Ar kādiem pārbaudījumiem pašlaik saskaries tu vai tavi draugi?

   2. Kādā ziņā šie pārbaudījumi pārbauda tavu vai viņu ticību?

Izlasi tālāk doto eldera Nīla L. Andersena, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu un atzīmē, ko viņš mūs mudināja darīt, kad saskaramies ar savas ticības pārbaudījumiem:

„Kā palikt „[nelokāmiem un nesatricināmiem]” [Almas 1:25] ticības pārbaudījuma laikā? Gremdējieties tajā, kas palīdzēja izveidot jūsu ticības kodolu [pirms pārbaudījuma], — izrādiet ticību Kristum, lūdziet, apdomājiet Rakstus, nožēlojiet grēkus, turiet baušļus un kalpojiet citiem.

Sastopoties ar ticības pārbaudījumu, — lai ko jūs darītu, neatkāpieties no Baznīcas! Sevis attālināšana no Dieva valstības ir līdzīga pazemes patvertnes pamešanai brīdī, kad jūs redzat tuvojamies viesuļvētru” („Jūsu ticības pārbaudījums”, Ensign vai Liahona, 2012. g. nov., 40. lpp.).

Kāpēc, tavuprāt, ir svarīgi darīt to, ko elders Andersons mūs mudināja darīt, kad mūsu ticība tiek pārbaudīta?

Izlasi 1. Pētera 1:13–17, meklējot, ko Pēteris mudināja svētos darīt, lai uzticīgi izturētu savus pārbaudījumus. Tu varētu atzīmēt to, ko atrodi. Frāze „apjozuši sava prāta gurnus” 13. pantā nozīmē — sagatavojušies.

Izlasi 1. Pētera 1:18–21, meklējot papildu patiesos principus, kurus Pēteris mācīja svētajiem, lai palīdzētu viņiem uzticīgi izturēt pārbaudījumus un neatmestu ticību.

Šajos pantos Pēteris mācīja šādus patiesus principus: Mēs esam pestīti caur Jēzus Kristus dārgajām asinīm. Pateicoties tam, ka Jēzus Kristus dzīvoja bez grēka, Viņš varēja Sevi ziedot kā pilnīgu upuri par mums. Jēzus Kristus tika iepriekšordinēts būt par mūsu Glābēju.

Pravietis Džozefs Smits mācīja: „Mēs visi bijām klāt Debesīs pirmajā organizēšanas sapulcē un redzējām, kā tika izraudzīts un iecelts Glābējs un kā izveidots glābšanas plāns, un mēs to pieņēmām” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2010], 207. lpp.).

Kā šo patieso principu atcerēšanās varēja palīdzēt svētajiem uzticīgi izturēt pārbaudījumus?

2. Padomā, kad tu vai kāds, kuru tu pazīsti, izvēlējās izturēt pārbaudījumu ar ticību Jēzum Kristum, nevis atmest ticību Viņam. Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti par šo pieredzi un to, kā šajā procesā tika stiprināta tava vai šī cilvēka ticība Glābējam.

1. Pētera 1:22–25 Pēteris mudināja svētos mīlēt citam citu un atcerēties, ka viņi ir atdzimuši no Dieva vārda, kas paliek mūžīgi.

1. Pētera 2:1–12

Pēteris uzsver svēto pienākumus

Kā Baznīcas locekļi atšķiras no tiem, kas dzīvo pasaulīgi? Ar kādiem izaicinājumiem mēs varam saskarties, tāpēc ka esam atšķirīgi?

Studējot 1. Pētera 2:1–12, meklē principu, kas var stiprināt tavu vēlmi — atšķirties no pasaules.

Kā pierakstīts 1. Pētera 2:1–8, Pēteris mācīja, ka uzticīgie svētie ir kā dzīvi akmeņi, kas uzcelti uz Jēzus Kristus stūrakmens, un ka tie, kas nepaklausa Viņam, apvainojas uz Viņu, jo Viņš neatbalsta viņu nepaklausību.

Izlasi 1. Pētera 2:9–10, pievēršot uzmanību tam, kā Pēteris raksturoja uzticīgos svētos. Tu varētu atzīmēt tās frāzes, kas tev šķiet nozīmīgas.

Kurš no apzīmējumiem, ko Pēteris deva svētajiem, ir tavs mīļākais apzīmējums?

Kā

vārdi, kurus Pēteris izmantoja, lai raksturotu svētos 1. Pētera 2:9–10, palīdzēja viņiem būt drosmīgiem, kad viņi saskārās ar reliģisko vajāšanu?

Izlasi 1. Pētera 2:11–12, meklējot, ko Pēteris lūdza svētajiem darīt kā Dieva īpašumam jeb dārgai tautai. Ievēro, ka Pēteris dēvēja svētos par „svešiniekiem” un „piedzīvotājiem” vai nu tāpēc, ka viņi dzīvoja starp cilvēkiem, kuri savā kultūrā un reliģijā atšķīrās no svētajiem, vai arī tāpēc, ka viņi atradās tālu no savām debesu mājām, uz laiku dzīvojot kā mirstīgie.

Pēteris teica svētajiem, ka viņi var rādīt priekšzīmi apkārtējiem un palīdzēt citiem cilvēkiem pagodināt Dievu (skat. 1. Pētera 2:12). No 1. Pētera 2:11–12 mēs mācāmies: Dievs aicina Savus svētos būt nošķirtiem un atšķirīgiem no pasaules, lai citi varētu redzēt viņu piemēru un godināt Viņu. Tu vari pierakstīt vai atzīmēt šo principu savos Svētajos Rakstos.

Māsa Elēna S. Daltone, kad viņa bija Jauno sieviešu vispārējā prezidente, teica: „Ja jūs vēlaties ietekmēt pasauli, jums jāatšķiras no pasaules” („Now Is the Time to Arise and Shine!” Ensign vai Liahona, 2012. g. maijs, 124. lpp.).

3. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:

   1. Kā pēdējo dienu svēto jauniešiem tiek lūgts būt nošķirtiem un atšķirīgiem no pasaules?

   2. Kā tava izvēle — būt nošķirtam un atšķirīgam no pasaules — ir pozitīvi ietekmējusi citus vai palīdzējusi viņus vadīt pie Dieva?

   3. Ko tu vari darīt labāk, lai būtu nošķirts un atšķirīgs no pasaules un varētu būt par piemēru citiem? (Uzraksti mērķi — ko tu plāno darīt, lai būtu par piemēru citiem.)

1. Pētera 2:13–25

Pēteris pamāca svētos izturēt ciešanas, kā to darīja Glābējs

1. Pētera 2:13–18 Pēteris mācīja svētos pakļauties likumiem un valsts varai, kura pār tiem valda (tai skaitā romiešu imperatoram, kurš lika viņus spēcīgi vajāt). Viņš mudināja tos, kuri izcieta grūtības kā kalpi, panest savas ciešanas ar pacietību un atcerēties, ka Dievs zina par viņiem.

Izlasi 1. Pētera 2:19–20, meklējot Pētera padomu svētajiem par to, kā viņiem vajadzētu panest ciešanas.

Pēteris mudināja svētos pacietīgi panest savas ciešanas. Izlasi 1. Pētera 2:21–25, meklējot Pētera aprakstu par to, kā Jēzus Kristus atbildēja uz vajāšanām. Tu varētu atzīmēt to, ko atrodi.

Saskaņā ar 1. Pētera 2:21, ko Glābēja ciešanas var mums sniegt?

No Pētera mācībām par pārbaudījumu izturēšanu mēs varam mācīties šādu patiesu principu: Mēs varam sekot Glābēja piemēram, pacietīgi izturot pārbaudījumus.

Apdomā, ko tu vari darīt, lai labāk sekotu Jēzus Kristus priekšzīmei, pacietīgi izturot pārbaudījumus.

4. Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

   Es izstudēju 1. Pētera 1.–2. nodaļu un pabeidzu šo stundu (datums).

   Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: