11. daļa, 2. diena: Lūkas 13.–15. nodaļa

11. daļa: 2. diena

Lūkas 13.–15. nodaļa

Ievads

Jēzus mācīja par grēku nožēlošanu un Dieva valstību, un Viņš dziedināja sabata dienā. Viņš arī stāstīja līdzības, šādi mācot par pazemību un to, kas no mums, mācekļiem, tiek prasīts. Farizeji un rakstu mācītāji kurnēja par Jēzus biedrošanos ar muitniekiem un grēciniekiem. Glābējs atbildēja, stāstot līdzības par pazudušo avi, pazaudēto grasi un pazudušo dēlu.

Lūkas 13:1 – 14:14

Jēzus dziedina sabata dienā un māca par pazemību un to, ka ir jārūpējas par tiem, kam dzīvē ir mazāk veicies

Iztēlojies, ka tu kopā ar dažiem draugiem sēdi ēdnīcā, un viņi pamana, ka nostāk sēž kāds nabadzīgi ģērbies skolēns. Kāds cilvēks no jūsu bariņa izsaka rupju piezīmi par šī skolēna izskatu, un vairāki tavi draugi pasmejas.

Kādi ir daži iespējamie veidi, kā reaģēt šādā situācijā?

Studējot Lūkas 13.–14. nodaļu, izzini, ko Glābējs mācīja par attieksmi pret tiem, kam ir mazāk veicies.

Lūkas 13. nodaļā mēs lasām, ka Glābējs stāstīja līdzību par vīģes koku, kas tiktu nocirsts, ja neražotu augļus. Šī līdzība bija domāta jūdiem, kuriem vajadzēja nest labus augļus, un tā māca to, ka mēs iesim bojā, ja nenožēlosim grēkus. Jēzus sabatā dziedināja kādu sievieti. Viņš pielīdzināja Dieva valstību sinepju graudiņam, kas izauga par lielu koku, un Viņš mācīja par tiem, kas ieies Viņa valstībā. Viņš arī sēroja par gaidāmo Jeruzālemes izpostīšanu.

Lūkas 14:1–6 mēs lasām, ka sabata dienā Glābēju uzaicināja pusdienot mājās pie kāda ievērojama farizeja. Pirms mielasta Glābējs dziedināja kādu ūdenssērdzīgu vīru, kura ķermenis slimības dēļ bija pietūcis no tajā esošā šķidruma.

Izlasi Lūkas 13:15–16 un Lūkas 14:5–6, meklējot, kā Glābējs atbildēja farizejiem, kas Viņu apsūdzēja sabata dienas neievērošanā tāpēc, ka Viņš bija dziedinājis šos cilvēkus.

Ko mēs varam mācīties no Glābēja piemēra par sabata dienas godāšanu un turēšanu svētu? Viena mācība ir tāda, ka Jēzus parādīja taisnīgas rīcības priekšzīmi sabata dienā, kalpojot cilvēku vajadzībās. Tas bija pretēji dažu farizeju uzskatiem, kas attaisnoja palīdzības sniegšanu sabata dienā lopiem, bet ne cilvēkiem. Apdomā savu uzvedību sabata dienā. Ko tu vari darīt sabata dienā, lai būtu līdzīgāks Jēzum?

Lūkas 14:7–10 ietverta līdzība, ko Glābējs lietoja, lai mācītu evaņģēlija patiesību par saistību starp pazemību un paaugstināšanu. „Pirmās vietas” (Lūkas 14:7) bija goda vietas. Jēzus pamanīja, ka daži aicinātie mielasta viesi paši meklēja godājamas vietas — apsēžoties tuvāk namatēvam.

Izlasi Lūkas 14:11, meklējot, ko Glābējs mācīja par pazemību .

Izlasi Lūkas 14:12–14, meklējot, ko Glābējs mācīja farizejam, kurš bija uzaicinājis Viņu uz mielastu. Kādu iemeslu dēļ cilvēki, līdzīgi kā šis farizejs, varētu aicināt uz pusdienām savus draugus un turīgus un ietekmīgus kaimiņus?

Laikā, kad dzīvoja Glābējs, sakropļotiem, klibiem vai akliem cilvēkiem bieži vien bija grūti sevi apgādāt, un viņi bija nabadzīgi savas invaliditātes dēļ. Daži farizeji skatījās uz šiem cilvēkiem kā uz zemākas kārtas pārstāvjiem. Kādu iemeslu dēļ cilvēki mūsdienās varētu skatīties uz citiem kā uz zemākas kārtas pārstāvjiem?

No šiem pantiem mēs varam mācīties šādu principu: Ja mēs centīsimies palīdzēt cilvēkiem, kuriem ir veicies mazāk par mums, Tas Kungs mums atlīdzinās.

Mēs ne tikai saņemsim atalgojumu augšāmcelšanās laikā, bet Tas Kungs arī svētīs mūs šajā dzīvē, kad mēs centīsimies palīdzēt cilvēkiem, kuriem ir veicies mazāk par mums (skat. Mateja 6:4).

Savā studiju dienasgrāmatā izpildi vienu vai abus tālāk dotos uzdevumus:
1. Uzraksti par kādu reizi, kad tu vai kāds, ko pazīsti, saņēma svētības tāpēc, ka centās palīdzēt kādam, kuram ir mazāk veicies. („Mazāk veicies” var attiekties arī uz situācijām, kas nav saistītas ar materiālo lietu trūkumu; tas, piemēram, var attiekties uz cilvēku, kurš ir vientuļš vai kuram, iespējams, nav draugu.)
2. Apdomā, kā tu vari palīdzēt tiem, kam ir mazāk veicies par tevi, un uzraksti mērķi — kalpot viņiem.

Lūkas 14:15–35

Jēzus stāsta līdzību par lielu mielastu un māca, kādas ir māceklības prasības

Ko mums kā Jēzus Kristus mācekļiem varētu lūgt upurēt jeb no kā atteikties?

Kādus attaisnojumus cilvēki kārdinājumā varētu sajust, lai nenestu šādus upurus?

Pēc tam, kad Glābējs bija pamācījis farizeju uz mielastu aicināt tos, kam ir mazāk veicies, kāds no klātesošiem Viņam sacīja: „Svētīgs, kas ēdīs maizi Dieva valstībā!” (Lūkas 14:15). Atbildot uz šo izteikumu, Glābējs pastāstīja līdzību par lielo mielastu.

Izlasi Lūkas 14:16–24 un sameklē, kādu ielūgumu saņēma ļaudis šajā līdzībā, kā arī — ar ko aizbildinājās cilvēki, kas atraidīja šo piedāvājumu.

Jēzus runāja uz jūdiem, kuri uzvedās līdzīgi cilvēkiem līdzībā, kas pirmie tika ielūgti uz mielastu. Kā Jēzus Kristus evaņģēliju var pielīdzināt lielam mielastam? Ar ko aizbildinājās cilvēki, kuri nepieņēma ielūgumu uz lielo mielastu? Ko šie aizbildinājumi atklāj par šo cilvēku prioritātēm?

Viens princips, ko mēs varam mācīties no šīs līdzības, ir šāds: ja mēs izvirzīsim citas prioritātes augstāk par To Kungu un Viņa evaņģēliju, mēs zaudēsim svētības, kuras būtu varējuši saņemt.

Aplūko sarakstu, ko tu iepriekš uzrakstīji, — ko tev kā Jēzus Kristus māceklim varētu lūgt upurēt vai no kā atteikties. Kādas svētības tu varētu zaudēt, ja nebūtu gatavs nest šādus upurus? Vai tu kādreiz esi upurējis kaut ko, bet vēlāk sapratis, ka saņemtās svētības ir lielākas par to, ko, tavuprāt, biji upurējis?

Pēc tam, kad Glābējs bija mācījis šo līdzību, Viņš runāja ar ļaužu pulku par to, ko Viņš prasa no Saviem mācekļiem. Izlasi Lūkas 14:25–27, izzinot, ko Viņa mācekļiem ir jābūt gataviem darīt.

„Lūkas14:26 kontekstā grieķu valodas vārds „ienīst” nozīmē — „mazāk mīlēt” vai „zemāk vērtēt”. Ar šo Glābējs neatsauca bausli „Godini savu tēvu un savu māti” (2. Mozus 20:12); Viņš mācīja par prioritātēm. Māceklim pieķeršanās ģimenei ir jābūt otrajā vietā pēc pieķeršanās Jēzum Kristum” (New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.], 165. lpp.; skat. arī Mateja 10:37 ).

Vārds krusts Lūkas 14:27 attiecas uz krustā sišanu un simbolizē gatavību uzupurēties. Džozefa Smita tulkojums palīdz mums saprast, ka „[nest] savu krustu” (Lūkas 14:27) nozīmē — „atteikties no visas bezdievības un katras pasaulīgās iekāres un ievērot [Tā Kunga] baušļus” (Džozefa Smita tulkojums, Mateja 16:26 [Svēto Rakstu ceļvedī]).

Šie panti māca, ka Jēzus Kristus mācekļiem ir jābūt gataviem ziedot visu, lai sekotu Viņam. Tu vari pierakstīt šo patiesību savu Svēto Rakstu lappuses malā, līdzās Lūkas 14:25–27.

Pēc tam, kad Jēzus bija mācījis, ko Viņa mācekļiem ir jābūt gataviem darīt, Viņš teica: „Tad nu apņemieties savās sirdīs, ka jūs darīsit to, ko Es mācīšu un pavēlēšu jums” (skat. Joseph Smith Translation, Luke 14:28). Vārds apņemties šajā kontekstā nozīmē — stingri nolemt. Viens princips, ko mēs varam mācīties no šī panta, ir šāds: kad mēs apņemamies savā sirdī darīt to, ko Jēzus Kristus mums māca un pavēl, mēs kļūstam par Viņa mācekļiem.

Apdomā, kā mēs varam sasniegt tādu stāvokli savā māceklībā, ka esam patiesi apņēmušies savā sirdī darīt to, ko Jēzus Kristus mums māca un pavēl darīt.

Pēc tam, kad Glābējs bija mācījis šos principus par māceklību, Viņš stāstīja divas līdzības. Izlasi Lūkas 14:28–30 un Lūkas 14:31–33, apdomājot, ko šīs abas līdzības ilustrē.

sargtornis — Tornis Nacaretes ciematā Israēlā, kas līdzīgs Lūkas 14:28–30 aprakstītajam tornim.

Glābējs vēlējās, lai Viņa sekotāji rūpīgi apdomātu, vai viņi bija gatavi ziedot visu, kas no viņiem varētu tikt prasīts, lai viņi varētu turpināt būt Viņa mācekļi līdz galam (skat. arī Joseph Smith Translation, Luke 14:31). Tu vari iezīmēt Lūkas 14:33, kas sniedz vienkāršu — šajā nodaļā esošo — Glābēja mācību apkopojumu.

Padomā, ko tas tev maksās jeb ko tas no tevis prasīs, lai tu būtu patiess Tā Kunga, Jēzus Kristus, māceklis. Apdomā svētības, kas tiek gūtas, dzīvojot saskaņā ar evaņģēliju, un mūžīgās dzīves balvu. Kādus lēmumus tu varētu pieņemt jau tagad, kas tev palīdzētu izvirzīt To Kungu augstāk par visām citām prioritātēm savā dzīvē? Atbildi uz šo jautājumu savā studiju dienasgrāmatā un ietver dažus mērķus, kas tev var palīdzēt kļūt par labāku Jēzus Kristus mācekli.

Lūkas 15. nodaļa

Jēzus stāsta līdzības par pazudušo avi, pazudušo grasi un pazudušo dēlu

sieviete atrod grasi — Pazudušais grasis

Padomā par kādu reizi, kad tu atradi kaut ko nozīmīgu, ko biji pazaudējis. Kā tu juties?

Padomā par kādu cilvēku, kurš varētu būt garīgi „pazudis”. Tas varētu būt kāds cilvēks, kas vēl nav pieņēmis Jēzus Kristus atjaunoto evaņģēliju vai kas pašlaik nedzīvo saskaņā ar evaņģēlija mācībām.

Studējot Lūkas 15. nodaļu, meklē patiesus principus par to, ko Debesu Tēvs sajūt pret tiem, kas ir garīgi pazuduši, un par mūsu atbildību pret viņiem.

Izlasi Lūkas 15:1–2, meklējot, par ko kurnēja farizeji.

Atbildot uz farizeju un rakstu mācītāju kurnēšanu, Glābējs sniedza trīs līdzības: vienu par avi, otru par grasi un trešo par dēlu. Šo līdzību mērķis bija gan sniegt cerību grēciniekiem, gan norāt un nosodīt rakstu mācītāju un farizeju liekulību un paštaisnumu. Studējot šīs līdzības, pievērs uzmanību tam, kāpēc katras līdzības objekts tika pazaudēts un kā tas tika atrasts.

Izlasi katru līdzību un sameklē atbildes uz jautājumiem, kas doti tabulas kreisajā ailē. Ieraksti savas atbildes tām paredzētajās vietās.

Līdzības par pazudušo avi, grasi un dēlu
Jautājumi	Lūkas 15:3–7	Lūkas 15:8–10	Lūkas 15:11–32
Kas tika pazaudēts?
Kāpēc tas tika pazaudēts?
Kā tas tika atrasts?
Kuri vārdi vai frāzes apraksta reakciju, kad tas tiek atrasts?

Pazudušais dēls — „Viņa tēvs to ieraudzīja, … skrēja … un to skūpstīja” (Lūkas 15:20).

Ievēro, ka avs pazuda, dzīvojot savu dzīvi ierastā veidā, bez kādas savas vainas; grasis tika pazaudēts tā īpašnieka nolaidības vai bezrūpības dēļ; un pazudušais (izšķērdīgais un neapdomīgais) dēls noklīda sava dumpīguma dēļ.

Kāds, tavuprāt, ir mūsu pienākums pret tiem, kas ir pazuduši, neatkarīgi no pazušanas iemesla?

Ievēro frāzes, kas apraksta reakciju, kad dzīvnieks, priekšmets vai cilvēks tika atrasts. Viens no šo līdzību mērķiem bija nosodīt rakstu mācītāju un farizeju liekulību un paštaisnumu, kas kurnēja par muitniekiem un grēciniekiem, ar kuriem Jēzus sarunājās. Kad Jēzus teica, ka debesīs lielāks prieks būs par „vienu grēcinieku, kas atgriežas, nekā par deviņdesmit deviņiem taisniem, kam atgriešanās nav vajadzīga” (Lūkas 15:7), Viņš mācīja, ka debesīs ir lielāks prieks par vienu grēcinieku, kurš nožēlojis grēkus, nekā par deviņdesmit deviņiem paštaisniem farizejiem un rakstu mācītājiem, kas savā lepnībā iedomājušies, ka viņiem nav nepieciešama grēku nožēlošana.

Pamatojoties uz to cilvēku reakcijām, kas atrada pazudušās lietas, pabeidz šādu izteikumu: Kad mēs palīdzam citiem sajust vēlmi nožēlot grēkus, mēs sajūtam .

Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumu: Ko tu vari darīt, lai palīdzētu kādam, kurš ir garīgi pazudis, sajust vēlmi — nožēlot grēkus jeb tuvināties Debesu Tēvam?
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

Es izstudēju Lūkas 13.–15. nodaļu un pabeidzu šo stundu (datums).

Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: