16. daļa: 4. diena

Jāņa evaņģēlija 20.–21. nodaļa

Ievads

Svētdienā pēc Jēzus krustā sišanas Marija Magdalēna atklāja, ka kaps, kurā tika guldīta Jēzus miesa, ir tukšs, un gāja to pateikt Pēterim un Jānim, kuri, to uzzinot, aizskrēja uz kapu. Augšāmceltais Kristus parādījās Marijai un vēlāk arī Saviem mācekļiem. Galilejas jūras krastā Jēzus aicināja Pēteri, lai viņš izrādītu savu mīlestību pret Jēzu, pabarojot Viņa avis.

Jāņa 20:1–10

Marija Magdalēna atklāj, ka Jēzus kaps ir tukšs, un to pastāsta Pēterim un Jānim, kuri, to uzzinot, skrien uz kapu.

Iedomājies, kā tu būtu juties, ja būtu bijis klāt brīdī, kad Jēzus ķermenis tika guldīts kapā. Tas notika piektdien, un Viņu vajadzēja apglabāt pirms jūdu sabata, kas sākās līdz ar saulrietu un turpinājās līdz sestdienas saulrietam. Lasot tālāk sniegto eldera Džozefa B. Virtlina, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu, iedomājies, kā jutās Jēzus mācekļi:

„Es domāju par to, cik tumša bija tā piektdiena, kad Kristu pacēla pie krusta.

Tajā briesmīgajā piektdienā zeme trīcēja un satumsa. Pa zemes virsu plosījās briesmīgas vētras.

Tie ļaunie cilvēki, kuri meklēja pēc Viņa dzīvības, priecājās. Kad Jēzus vairs nebija, noteikti tie, kas Viņam sekoja, izklīda. Tajā dienā ļaunie domāja, ka ir sasnieguši savu mērķi.

Tajā dienā tempļa priekškars pārplīsa divās daļās.

Marija Magdalēna un Marija, Jēzus māte, bija bēdu un izmisuma pārņemtas. Lieliskais Cilvēks, kuru viņas mīlēja un godināja, nedzīvs karājās pie krusta.

Tajā piektdienā apustuļi bija satriekti. Jēzus, viņu Glābējs, — vīrs, kurš staigāja pa ūdens virsu un atdzīvināja mirušos, pats bija nodots ļaunu cilvēku varā. Viņi bezpalīdzīgi noskatījās, kā Viņš tika Savu ienaidnieku pieveikts.

Tajā piektdienā cilvēces Glābējs tika pazemots un sadragāts, izkropļots un nievāts.

Tā bija piektdiena, ko pildīja postošas un mokošas sēras, kas grauza to dvēseles, kuri mīlēja un godināja Dieva Dēlu.

Es domāju, ka kopš pasaules vēstures pirmsākumiem tā piektdiena bija vistumšākā” („Svētdiena pienāks” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2006. g. nov., 29.–30. lpp.).

1. Iztēlojies, ka esi ziņu reportieris laikā, kad Jēzus nomira un augšāmcēlās, un tev ir jāuzraksta vairāki raksti par šiem notikumiem. Uzraksti savā studiju dienasgrāmatā stāstu, kurā atspoguļotos tava intervija ar Jēzus mācekļiem pēc Viņa nāves un apglabāšanas. Tu vari pieminēt viņu paustās domas vai sajūtas, kas viņus bija pārņēmušas, noskatoties uz to, kā tiek aizvērts Jēzus kaps.

Neskatoties uz traģisko Glābēja nāvi un apglabāšanu, elders Virtlins teica: „Bet tās dienas liktenis ilgi neturpinājās” („Svētdiena pienāks”, 30. lpp.).

Studējot Jāņa evaņģēlija 20. nodaļu, pievērs uzmanību tam, kāpēc „tās dienas liktenis ilgi neturpinājās”.

Izlasi Jāņa 20:1–2, pievēršot uzmanību tam, ko atklāja Marija Magdalēna, kad viņa agrā svētdienas rītā ieradās pie Jēzus kapa.

Ko Marija darīja, atklājot, ka akmens, kas aizklāja kapa ieeju, ir novelts? Kas, viņasprāt, bija noticis?

Izlasi Jāņa 20:3–10, pievēršot uzmanību tam, ko darīja Pēteris un Jānis, kurš tiek nosaukts par „otru mācekli” (2. pantā) un „otru mācekli” (3. pantā), kad bija dzirdējuši jaunumus no Marijas.

Ko darīja Jānis, ieraugot tukšo kapu? Kam viņš ticēja?

Kamēr Jānis nebija ielūkojies tukšajā kapā, viņš nebija pilnībā sapratis Glābēja sacīto, ka Viņš trešajā dienā augšāmcelsies no mirušajiem. Kad viņš ieraudzīja tukšo kapu, Jānis atcerējās un ticēja (skat. Jāņa 20:8–9).

Jāņa 20:11–31

Augšāmceltais Glābējs parādās Marijai Magdalēnai un vēlāk arī Saviem mācekļiem

Izlasi Jāņa 20:11–15 un pievērs uzmanību tam, kas runāja ar Mariju pēc tam, kad Pēteris un Jānis bija devušies projām.

Iztēlojies Svēto Rakstu notikumus

Tavas Svēto Rakstu studijas var iegūt daudz lielāku jēgu, ja tu iztēlosies tajos aprakstītos notikumus. Piemēram, iztēlojies, kā tu justos un rīkotos, ja piedalītos notikumos, par ko rakstīts Jāņa evaņģēlija 20. nodaļā. Iztēlošanās tev var palīdzēt arī saprast, kā Svēto Rakstu stāsti var tikt pielīdzināti situācijām tavā dzīvē, un sagatavoties pielietot tajos mācītos principus.

Izlasi Jāņa 20:16–18, pievēršot uzmanību tam, ko Jēzus lika darīt Marijai.

Elders Brūss R. Makonkijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, paskaidroja frāzes „neaizskar Mani” nozīmi Jāņa 20:17: „Ķēniņa Jēkaba Bībeles versijā šī Jēzus teiktā frāze tiek tulkota kā „neaizskar mani”. Džozefa Smita tulkojumā šī frāze tiek tulkota kā „nepieķeries Man”. Dažādos tulkojumos no grieķu valodas šī frāze tiek tulkota kā „neapskauj Mani” un „neturi Mani”. Daži to skaidro kā „nepiekļaujies Man vairs ilgāk” vai „neaizturi Mani vairs ilgāk”. Dažos tiek minēts, lai viņa pārtrauc Viņu apskaut jeb Viņam pieķerties, liekot saprast, ka Marija jau bija Viņam pieskārusies. Ir pamatots iemesls uzskatīt, ka doma, ko Augšāmceltais Kungs lika Marijai saprast, bija šāda: „Tu nedrīksti Mani šeit noturēt, jo Es došos pie Sava Tēva”” (The Mortal Messiah: From Bethlehem to Calvary, 4 sēj. [1979.–1981. g.], 4:264).

Augšāmceltais Jēzus parādījās Marijai Magdalēnai.

Saskaņā ar Jāņa 20:17, ko vēl Jēzus Marijai lika darīt?

2. Turpini iztēloties, ka tu esi šo notikumu reportieris. Uzraksti savā studiju dienasgrāmatā rakstu, kurā atspoguļotos tava intervija ar Mariju Magdalēnu. Tu vari uzrakstīt viņas liecību par augšāmcelto Kungu un viņas atbildes uz tālāk sniegtajiem jautājumiem: Ko jūs padomājāt, kad atklājāt, ka kaps ir tukšs? Ko jūs pēc tam darījāt? Kad jūs sapratāt, ka Jēzus Kristus joprojām ir dzīvs? Savā rakstā apraksti, vai tu būtu un kāpēc būtu noticējis Marijas stāstītajam.

Atceries, ka dažiem mācekļiem bija grūti noticēt Marijas liecībai (skat. Marka 16:11). Izlasi Jāņa 20:19–20, pievēršot uzmanību tam, kas tovakar notika.

No šiem pantiem mēs varam mācīties, ka Jēzus Kristus pārvarēja nāvi caur augšāmcelšanos.

Saskaņā ar Jāņa 20:20, kā mācekļi jutās, ieraugot augšāmcelto Kungu?

Elders Džozefs B. Virtlins paskaidroja, kāpēc „tās dienas liktenis ilgi neturpinājās”:

„Izmisums nebija ilgs, tāpēc ka svētdienā augšāmcēlies Kungs sarāva nāves saites. Viņš iznāca no kapa un triumfālā godībā parādījās kā visas cilvēces Glābējs. …

Katram no mums būs pašiem savas piektdienas — dienas, kad liksies, ka pats Visums ir sagruvis un mūsu dzīve ir „saplīsusi” sīkās drumslās. Mēs katrs piedzīvosim tādus brīžus, kad liksies, ka vairs nekas nav līdzams. Mums katram būs savas piektdienas.

Taču es jums liecinu Tā vārdā, kurš uzveica nāvi, — svētdiena pienāks. Lai arī mēs būtu savu bēdu tumsībā, svētdiena pienāks.

Neatkarīgi no mūsu izmisuma, neatkarīgi no mūsu bēdām, svētdiena pienāks. Šajā dzīvē vai nākamajā — svētdiena pienāks” („Svētdiena pienāks”, 30. lpp.).

3. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:

   1. Kā zināšanas par to, ka Jēzus Kristus tika augšāmcelts, palīdz mums tad, kad mēs sērojam par kāda mīļa cilvēka zaudējumu?

   2. Kā solījums par augšāmcelšanu mums palīdz, pieredzot citas grūtības?

Jāņa 20:21–23 ir rakstīts, ka pēc tam, kad Jēzus Saviem mācekļiem parādīja rētas Savās rokās un sānos, Viņš tos aicināja darīt Viņa darbu. Viņš tiem teica: „Ņemiet Svēto Garu!” (Jāņa 20:22), kas nozīmēja, ka Viņš tos svētīja ar Svētā Gara dāvanu, kuras svētības viņi pilnībā varēja izbaudīt tikai vēlāk. Viņš tiem mācīja arī par viņu pienākumu — palīdzēt citiem saņemt grēku piedošanu.

Izlasi Jāņa 20:24–25, pievēršot uzmanību tā apustuļa vārdam, kurš nebija klāt šajā svētajā notikumā.

Ievēro 25. pantā kas, pēc Toma teiktā, viņam bija nepieciešams, lai viņš ticētu. Kāpēc, tavuprāt, viņam bija grūti noticēt, ka Jēzus ir augšāmcēlies?

Izprast augšāmcelšanos Jēzus laicīgās dzīves laikā bija grūti lielākajai daļai jeb visiem mācekļiem. Tāpat kā citi mācekļi, arī Toms vēl nespēja saprast, kas ir augšāmcelšanās, un viņš vēlējās saņemt fiziskus pierādījumus.

Izlasi Jāņa 20:26–29, pievēršot uzmanību tam, ko Toms pieredzēja pēc astoņām dienām.

Ievēro, ka Jēzus aicināja Tomu „[nebūt neticīgam, bet ticīgam]” (Jāņa 20:27). No Toma pieredzes mēs varam mācīties, ka mēs tiksim svētīti, ja ticēsim Jēzum Kristum arī tad, kad Viņu neredzēsim.

Elders Gerits V. Gongs no Septiņdesmitajiem mācīja:

„Ticība ir izvēle. …

Kad mēs izvēlamies ticēt, mēs saprotam un saredzam lietas citā gaismā. Kad mēs šādi redzam un dzīvojam, mēs gūstam laimi un prieku, ko var sniegt vienīgi evaņģēlijs” („Choose Goodness and Joy”, New Era, 2011. g. aug., 44. lpp.).

4. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz šādiem jautājumiem:

   1. Kāpēc tu izvēlējies ticēt Jēzum Kristum, lai gan neesi Viņu redzējis ar savām laicīgajām acīm?

   2. Ko mēs varam darīt, lai parādītu, ka esam izvēlējušies ticēt Jēzum Kristum?

   3. Kā tu esi ticis svētīts, izvēloties ticēt Jēzum Kristum?

Izlasi Jāņa 20:30–31, pievēršot uzmanību, kāpēc Jānis pierakstīja šos notikumus.

No šiem pantiem mēs varam mācīties šādus principus: Apustuļi un pravieši liecina par Jēzu Kristu, lai mēs ticētu, ka Viņš ir Dieva Dēls. Izvēloties ticēt apustuļu un praviešu sniegtajai liecībai par Jēzu Kristu un dzīvojot saskaņā ar to, mēs varam iegūt mūžīgo dzīvi.

5. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, atbildot uz tālāk sniegto jautājumu, uzraksti vismaz divas rindkopas: No visa, kas ir ticis uzrakstīt Mateja, Marka, Lūkas un Jāņa evaņģēlijos, kurš stāsts, notikums vai Glābēja laicīgās kalpošanas mācība tev ir palīdzējusi noticēt, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls? Kāpēc? Esi gatavs dalīties uzrakstītajā ar saviem klasesbiedriem.

Jāņa 21:1–17

Augšāmceltais Kungs parādās dažiem mācekļiem pie Tiberijas jūras

Jāņa 21:1–17 tiek rakstīts, ka augšāmceltais Kungs atkal parādījās vairākiem mācekļiem, kamēr viņi zvejoja. Kad viņi ieraudzīja Jēzu, tie ātri atgriezās krastā un kopā ar Viņu ēda zivis un maizi. Maltītes laikā Jēzus aicināja Pēteri parādīt viņa mīlestību pret Viņu, pametot zvejnieka darbu un kalpojot Tā Kunga ļaudīm.

Jāņa 21:18–25

Jēzus pareģo Pētera nogalināšanu un Jāņa pārveidošanu

Jāņa 21:18–19 mēs varam lasīt, ka Jēzus pareģoja, ka tad, kad Pēteris kļūs vecs, viņš „[izstieps] savas rokas” (Jāņa 21:18) un tiks aizvests turp, kur viņš negribēs iet. Tradicionāli tiek pieņemts, ka Pēteris mira, tiekot piesists krustā. Taču ir teikts, ka Pēteris pieprasīja, lai viņš tiktu piesists krustā ar kājām gaisā, jo viņš bija tik pazemīgs, ka uzskatīja, ka nav cienīgs mirt tādā pašā veidā kā Glābējs (skat. Joseph Fielding Smith, Doctrines of Salvation, apkop. Bruce R. McConkie, 3 sēj. [1954.–1956. g.], 3:151–152).

Pēc tam, kad Pēteris bija dzirdējis šo pravietojumu, viņš jautāja, kas notiks ar apustuli Jāni jeb Mīļoto Jāni (skat. Jāņa 21:20–21). Izlasi Jāņa 21:22–23, pievēršot uzmanību tam, ko Glābējs Pēterim atbildēja.

Vārds paliek 22. pantā nozīmē — palikt dzīvam uz Zemes. Tādējādi Jānim bija jāpaliek uz Zemes kā pārveidotai būtnei līdz Jēzus Kristus Otrajai atnākšanai. Pārveidotas būtnes ir „personas, kuras ir tā izmainītas, ka tās nepiedzīvo sāpes vai nāvi līdz viņu augšāmcelšanai nemirstībā” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Pārveidotas būtnes”, scriptures.lds.org).

Saskaņā ar Jāņa 21:22, uz ko Jēzus vēlējās, lai Pēteris koncentrētos, tā vietā, lai raizētos par to, kas notiks ar Jāni?

Izlasi Jāņa 21:24–25, pievēršot uzmanību tam, ko Jānis vēlējās, lai visi uzzinātu, noslēdzot savu pierakstu.

6. Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

   Es studēju Jāņa evaņģēlija 20.–21. nodaļu un pabeidzu šo stundu (datums).

   Papildus jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: