5. daļa: 1. diena

Mateja 18.–20. nodaļa

Ievads

Jēzus Kristus Saviem mācekļiem mācīja principus, kas palīdzētu viņiem vadīt Viņa Baznīcu pēc Viņa uzkāpšanas debesīs. Atbildot uz Pētera jautājumu par piedošanu, Tas Kungs mācīja līdzību par nepateicīgo kalpu, un Viņš mācīja arī par laulības svētumu. Glābējs uzsvēra, cik svarīgi ir izvēlēties mūžīgo dzīvi, nevis pasaulīgo labklājību, un Viņš mācīja līdzību par strādniekiem vīna dārzā.

Mateja 18. nodaļa

Jēzus Kristus māca Saviem mācekļiem principus, kas viņiem palīdzēs vadīt Baznīcu, un Viņš stāsta līdzību par nepateicīgo kalpu

Prezidents Tomass S. Monsons stāstīja par kādu ģimeni, kurā bija nomiris viņu divus mēnešus vecais bērniņš: „Tēvs bija mēbeļu meistars, un viņš uztaisīja skaistu zārku sava dārgā bērna ķermenim. Bēru diena bija drūma, tādējādi atspoguļojot skumjas, kuras viņi juta par savu zaudējumu. Kad ģimene gāja uz lūgšanu namu, tēvam nesot mazo zārciņu, bija sapulcējies neliels skaits draugu. Tomēr lūgšanu nama durvis bija slēgtas. Aizņemtais bīskaps bija aizmirsis par bērēm. Centieni viņu sameklēt bija veltīgi. Nezinot, ko darīt, drēgnajā lietū tēvs paņēma zārku un nesa to mājās ar ģimeni sev līdzās” („Hidden Wedges”, Ensign, 2002. g. maijs, 19. lpp.).

1. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:

   1. Ja jūs būtu bijis šīs ģimenes loceklis, kā jūs būtu jutušies, ja bīskaps nebūtu atnācis uz bērēm?

   2. Kāpēc būtu bijis grūti piedot bīskapam?

Mateja 18:1–20 mēs lasām, ka Jēzus mācīja Saviem mācekļus būt pazemīgiem un kļūt kā maziem bērniem. Viņš arī paskaidroja, ka tie, kas „apgrēcina” mazus bērnus vai ved tos neceļos, cietīs (skat. 6.–7. pantu).

Mazu bērnu pazemību var salīdzināt ar Baznīcas jaunpievērsto pazemību. Ko mēs varam mācīties no jaunpievērstajiem? Kā mēs varam stiprināt gan bērnus, gan Baznīcas jaunpievērstos?

Pēc tam Glābējs deva Saviem mācekļiem padomu — izslēgt no savas dzīves to, kas viņus varētu apgrēcināt vai likt paklupt (skat. 9. pantu). Viņš arī mācīja apustuļiem: ja kāds izdara pārkāpumu vai grēko pret tiem, viņiem vispirms jācenšas atrisināt problēmu ar šo cilvēku zem četrām acīm. Ja šis cilvēks atsakās nožēlot, tad tas ir jāved pie Baznīcas pilnvarotajiem. (Piezīme: Glābēja mācības, kas atrodamas Mateja 18:1–14, padziļināti tiks pārrunātas stundās par Marka 9. nod. un Lūkas 15. nodaļu.)

Pēc šīs pamācības Pēteris uzdeva Tam Kungam jautājumu par piedošanu. Izlasi Mateja 18:21, meklējot Pētera jautājumu.

Daži reliģiskie vadītāji Pētera dienās mācīja, ka cilvēkam nav jāpiedod citam cilvēkam vairāk kā trīs reizes. Jautājot Tam Kungam, vai viņam būtu jāpiedod septiņas reizes, iespējams, Pēteris domāja, ka viņš ir augstsirdīgs (skat. Bruce R. McConkie, The Mortal Messiah: From Bethlehem to Calvary, 4 sēj. [1979–1981], 3:91). Izlasi Mateja 18:22, meklējot Glābēja atbildi Pēterim.

„Septiņdesmit reiz septiņas reizes” nozīmē, ka mums nevajadzētu noteikt limitu, cik reižu mēs piedosim citiem. Glābēja atbilde Pēterim māca šādu patiesu principu: Tas Kungs mums ir pavēlējis piedot tiem, kas mūs aizvaino vai grēko pret mums.

Piedot citiem nozīmē — izturēties ar mīlestību pret cilvēku, kas mūs aizvainojis vai sāpinājis, un neturēt ļaunu prātu uz tiem, kas mūs ir aizskāruši (skat. Svēto Rakstu ceļvedis, „Piedot”,scriptures.lds.org; M&D 64:9–11). Piedošana nenozīmē, ka tu turpini ļaut citiem nodarīt tev pāri vai ka vainīgajam likumīgi vai citādi nav jāatbild par savu rīcību.

Pēc tam, kad Glābējs atbildēja uz Pētera jautājumu, Viņš Saviem mācekļiem mācīja līdzību, kas var mums palīdzēt saprast, kāpēc mums ir jāpiedod citiem.

Izlasi Mateja 18:23–30, pievēršot uzmanību tam, cik daudz naudas kalps un darba biedrs bija parādā.

Cik daudz kalps bija parādā ķēniņam?

Cik daudz darba biedrs bija parādā kalpam?

Izmanto tālāk sniegto informāciju, lai aprēķinātu, cik daudz laika vajadzētu, lai katrs no parādniekiem atmaksātu to, ko bija parādā:

Jēzus dienās „10 000 talentu bija pielīdzināmi 100 000 000 denāriju [romiešu valūta]. Viens denārijs bija parastā dienas alga ierindas darbiniekam” (Jay A. Parry un Donald W. Parry, Understanding the Parables of Jesus Christ [2006], 95. lpp.). Aprēķini, cik gadu kalpam būtu nepieciešami, lai apmaksātu šo parādu, dalot 100 000 000 denārijus ar 365 dienām.

Cik dienas būtu jāstrādā kalpam, lai atmaksātu savu parādu, ja tiktu izmaksātas visas algas?

(Atceries, ka vairums strādnieku dienā nopelnīja vienu denāriju.) Aprēķini, cik daudz laika vajadzētu, lai darba biedrs apmaksātu savu parādu.

Cik dienas būtu jāstrādā darba biedram, lai atmaksātu savu parādu, ja tiktu izmaksātas visas algas?

Izlasi Mateja 18:31–35, meklējot, kā kungs atbildēja, kad uzzināja par kalpa rīcību pret darba biedru.

Kāpēc, tavuprāt, kungs teica kalpam, ka viņš bija nekrietns kalps, jo nepiedeva parādu savam darba biedram?

Balstoties uz 35. pantā izlasīto, uzraksti, ko, tavuprāt, simbolizē katrs no trim līdzībā minētajiem cilvēkiem:

Kungs = 

Kalps = 

Darba biedrs = 

Pamatojoties uz šajā līdzībā apgūto, pabeidz šādu principu: Ja mēs vēlamies, lai Dievs mums piedod, tad . Apsver iespēju uzrakstīt šo principu savu Svēto Rakstu lappuses malā, līdzās Mateja 18:24–35.

Ko cilvēks var darīt, ja viņam ir grūti kādam piedot?

Prezidents Džeimss E. Fausts no Augstākā prezidija mācīja:

„Mums ir jāapzinās un jāatzīst, kad esam dusmīgi. Lai to izdarītu, būs nepieciešama pazemība, taču, ja mēs metīsimies ceļos un lūgsim Debesu Tēvu, lai Viņš dāvā mums piedošanas sajūtas, Viņš mums palīdzēs. Tas Kungs pieprasa, lai mēs „piedotu visiem cilvēkiem” [M&D 64:10] mūsu pašu dēļ, jo „naids kavē garīgo izaugsmi” [Orsons F. Vitnijs, Gospel Themes (1914), 144. lpp.]. Tas Kungs mūsu sirdīm sniedz mierinājumu tikai tad, kad mēs atbrīvojamies no naida un rūgtuma. …

… Saskaroties ar traģēdiju, mums nav uz to jāatbild ar personīgu atriebību, bet gan jāļauj taisnībai darīt savu daļu un tad jāatlaiž dusmas. Nav viegli palaist vaļā un atbrīvot savas sirdis no gruzdoša aizvainojuma. Glābējs mums visiem ir sniedzis vērtīgu mieru caur Viņa Izpirkšanu, taču to mēs varam just tikai tad, kad mēs esam gatavi atteikties no negatīvām dusmu, spīta vai atriebības sajūtām. Ikvienam no mums, kas piedod „saviem parādniekiem” [Džozefa Smita tulkojums, Mateja 6:13], pat tiem, kas izdarījuši smagus noziegumus, Izpirkšana sniedz ievērojamu mieru un mierinājumu” („The Healing Power of Forgiveness”, Ensign vai Liahona, 2007. g. maijs, 69. lpp.).

2. Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti par kādu gadījumu, kad Tas Kungs ir palīdzējis tev piedot kādam, kas ir grēkojis pret tevi vai aizvainojis tevi.

Tālāk ir dots prezidenta Monsona stāsta noslēgums, par ko tika runāts iepriekš šajā stundā: „Ja šai ģimenei nebūtu tik cēls raksturs, viņi varētu vainot bīskapu un glabāt sliktās sajūtas. Kad bīskaps uzzināja par šo traģēdiju, viņš apmeklēja ģimeni un atvainojās. Ar sāpēm, kas vēl joprojām bija redzamas viņa sejas izteiksmē, taču ar asarām acīs tēvs pieņēma šo atvainošanos, un viņi abi izbaudīja sapratnes garu” („Hidden Wedges”, 19.)

Apdomā, kam tu, iespējams, neesi piedevis savā dzīvē. Lūdz pēc vēlmes piedot un spējas atbrīvoties no sāpēm un dusmām, lai Jēzus Kristus var palīdzēt tev just mieru un mierinājumu caur Viņa īstenoto Izpirkšanu.

Mateja 19:1–12

Glābējs māca par laulības svētumu

Tā Kunga mācība attiecībā uz laulību un šķiršanos atšķiras no daudziem pasaules uzskatiem.

Kādi ir pasaules uzskati par laulību un šķiršanos?

Studējot Mateja 19:1–12, pievērs uzmanību Tā Kunga mācībām par laulību un šķiršanos un apdomā, cik svarīgas tev ir šīs mācības.

Izlasi Mateja 19:1–3, pievēršot uzmanību jautājumam, ko farizeji uzdeva Jēzum.

Jautājums „Vai ir atļauts šķirties no savas sievas katra iemesla dēļ?” (Mateja 19:3) ir attiecināms uz vīrieti, kurš šķiras no savas sievas jebkāda iemesla dēļ, pat ja tas ir nenozīmīgs vai savtīgs.

Izlasi Mateja 19:4–6, meklējot, ko Glābējs mācīja par laulību un šķiršanos.

Šajos pantos mācīts, ka laulība starp vīrieti un sievieti ir svētas attiecības, ko radījis un iedibinājis Dievs. Apsver iespēju uzrakstīt šo doktrīnu savu Svēto Rakstu lappuses malā, līdzās Mateja 19:6. Mūsdienu atklāsmē Tas Kungs ir apstiprinājis, ka jaunā un mūžīgā laulības derība (tempļa laulība) ir nepieciešama paaugstināšanai (skat. M&D 131:1–4).

Izlasi Mateja 19:7, pievēršot uzmanību citam jautājumam, ko farizeji uzdeva Jēzum.

Mateja 19:8–9 pierakstīts, ka Glābējs teica farizejiem, ka Mozus savulaik atļāva šķiršanos cilvēku cietsirdības dēļ. Termins „šķirties” šajos pantos var nozīmēt arī nošķirties vai pamest.

Tālāk dotais apgalvojums, ko teicis elders Dalins H. Oukss no Divpadsmit apustuļu kvoruma, palīdz noskaidrot, kā šī mācība attiecas uz mūsdienām: „Laulība, kas ir paredzēta paaugstināšanai — kas ir mūžīga laika ziņā un dievišķa kvalitātes ziņā —, neparedz šķiršanos. Tā Kunga tempļos pāri tiek laulāti uz visu mūžību. Taču dažas laulības neattīstās šī ideāla virzienā. Mūsu „cietsirdības” dēļ [Mateja 19:8] Tas Kungs šobrīd nepieprasa šo celestiālo standartu. Viņš atļauj šķirtiem cilvēkiem precēties vēlreiz bez netikumības traipa, ko paredz augstākais likums” („Šķiršanās” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2007. g. maijs, 70. lpp.).

3. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uzraksti dažus veidus, kā tu gatavojies „laulībai, kas ir paredzēta paaugstināšanai”, ko aprakstīja elders Oukss. Ko tu vari darīt, lai noslēgtu mūžīgo laulību, esot ar stingru apņēmību — atrisināt nesaskaņas bez šķiršanās?

Mateja 19:13 – 20:34

Jēzus māca par mūžīgo dzīvi, un Viņš sniedz līdzību par strādniekiem vīna dārzā

Mateja 19:13–30 pierakstīts, ka Jēzus mudināja Savus sekotājus tiekties pēc mūžīgās dzīves, nevis pēc pasaulīgas labklājības. Pēteris jautāja, ko mācekļi saņems, atsakoties no pasaulīgām mantām, lai sekotu Glābējam. (Piezīme: Šajos pantos paustie notikumi tiks pārrunāti, mācoties Marka 10. nodaļu.)

Mateja 20:1–16 mēs lasām, ka Glābējs Saviem mācekļiem mācīja līdzību, lai palīdzētu viņiem saprast, ka Debesu Tēvs vēlas visiem Saviem bērniem sniegt iespēju — saņemt mūžīgo dzīvību. Šajā līdzībā kāds vīrs noalgo strādniekus dažādos dienas laikos, lai tie strādātu viņa vīna dārzā, un pēc tam, dienas beigās, viņš tiem samaksā vienādu algu.

Mateja 20:17–34 pierakstīts, ka Jēzus Kristus pareģoja, ka, atgriežoties Jeruzalemē, Viņš tiks nodots un nolemts nāvei. Viņš Saviem mācekļiem mācīja, ka tā vietā, lai tiektos pēc varas un augsta stāvokļa sabiedrībā, viņiem vajadzētu sekot Viņa piemēram un kalpot citiem.

4. Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

   Es studēju Mateja 18.–20. nodaļu un pabeidzu šo stundu (datums).

   Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: