10. daļa, 4. diena: Lūkas 8:1 – 10:37

10. daļa: 4. diena

Lūkas 8:1 – 10:37

Ievads

Glābējs turpināja kalpot Galilejā, kur Viņš pravietoja par Savu nāvi un Augšāmcelšanos. Pēc Galilejas Jēzus devās uz Jeruzālemi. Samarijā Viņš mācīja Saviem mācekļiem, ka ir nācis cilvēkus glābt, nevis iznīcināt. Viņš arī mācīja par patiesu māceklību un līdzību par labo samarieti.

Lūkas 8:1 – 9:56

Jēzus dara brīnumus, māca līdzībās un dodas uz Jeruzālemi

Izlasi tālāk dotos situāciju aprakstus. Uzraksti, kā tu justos un reaģētu katrā situācijā.

Kad tu pieklājīgi palūdz savam brālim vai māsai palīdzēt uzkopt nekārtīgu istabu, viņš/viņa rupji atcērt, lai dari to pats.
Plānojot kādu skolas pasākumu, daži klasesbiedri kritizē kādu tavu ideju un pasmejas par to.
Daloties evaņģēlijā ar kādu draugu/draudzeni, viņš/viņa pasaka, ka tava ticība ir dīvaina.

Studējot Glābēja mācības Lūkas 8.–9. nodaļā, meklē patiesās mācības, kas tev var sniegt vadību, kad tevi aizvaino citu cilvēku rīcība vai vārdi.

Lūkas 8:1–9:50 mēs lasām, ka Jēzus mācīja līdzībās, apsauca vētru, dziedināja slimos un uzcēla no mirušajiem Jaira meitiņu. Viņš piešķīra Saviem Divpadsmit apustuļiem pilnvaras izdzīt ļaunos garus un dziedināt slimos un sūtīja viņus sludināt evaņģēliju. Tāpat Jēzus brīnumainā veidā paēdināja vairāk nekā 5000 cilvēku un pravietoja par Savu nāvi un Augšāmcelšanos. Tā kā šos notikumus tu dziļāk pētīji stundās par Mateja un Marka evaņģēliju, šajā stundā lielāka uzmanība tiks pievērsta Lūkas 9:51–62.

Izlasi Lūkas 9:51 un sameklē vietu, uz kuru Glābējs nolēma doties. Frāze „tapt paaugstinātam” attiecas uz Glābēja drīzu uzkāpšanu debesīs.

Pa ceļam uz Jeruzālemi Jēzus ar Saviem mācekļiem tuvojās kādam samariešu ciemam. Izlasi Lūkas 9:52–54, meklējot, kāda bija samariešu reakcija, uzzinot, ka Jēzus ar Saviem mācekļiem vēlējās ienākt viņu ciemā.

Kā Jēkabs un Jānis reaģēja uz samariešu neviesmīlīgo izturēšanos pret Glābēju un Viņa atraidīšanu?

Izlasi Lūkas 9:55–56, meklējot, ko Glābējs atbildēja Jēkabam un Jānim.

Kad Glābējs teica: „Vai jūs nezināt, kādam garam jūs piederat?” (Lūkas 9:55), Viņš norādīja uz to, ka Jēkaba un Jāņa piedāvājums nebija saskaņā ar Dieva Garu.

Apdomā, kā cilvēki mūsdienās varētu pārāk asi reaģēt uz citu cilvēku paustajiem apvainojumiem vai aizvainojumiem. Pārlasi situācijas, kas dotas šīs stundas sākumā, un padomā, kā cilvēki varētu reaģēt pārāk asi šajās situācijās.

Ar ko Glābēja reakcija uz samariešu atraidījumu atšķīrās no Jēkaba un Jāņa reakcijas?

Viena patiesība, ko mēs varam mācīties no šī pieraksta, ir šāda: mēs sekojam Glābēja paraugam, kad izvēlamies atbildēt uz aizvainojumiem ar pacietību un iecietību. Apsver iespēju uzrakstīt šo patiesību savu Svēto Rakstu lappuses malā, līdzās Lūkas 9:52–56.

Tālāk dotais eldera Deivida A. Bednāra, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikums palīdz mums saprast, ka justies aizvainotam ir izvēle, nevis „stāvoklis”:

„Kad mēs uzskatām vai sakām, ka esam tikuši aizvainoti, mēs ar to domājam, ka jūtamies aizskarti, neuzņemti, atraidīti vai necienīti. Nenoliedzami mūsu saskarsmē ar cilvēkiem parādās neveiklums, apmulsums, svārstīgums un sīkumainība, kas liek mums apvainoties. Tomēr galu galā kādam cilvēkam ir neiespējami tevi vai mani aizvainot. … Būt aizvainotam ir mūsu izvēle; tā nav kāda vai kaut kā uztiepts vai uzspiests stāvoklis. …

… Ja cilvēks saka vai izdara kaut ko, ko mēs uzskatām par aizvainojošu, mūsu pirmais pienākums ir atteikties apvainoties un tad privāti, godīgi un tieši runāt ar šo cilvēku. Šāda pieeja aicina Svētā Gara iedvesmu un ļauj noskaidrot nepareizus priekšstatus un saprast patiesos nolūkus” („And Nothing Shall Offend Them”, Ensign vai Liahona, 2006. g. nov., 90., 92. lpp.).

Vēlreiz pārdomā šīs stundas sākumā dotās situācijas. Pēc tam savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šādiem jautājumiem:
1. Kādas ir iespējamās briesmas vai ļaunums, ja šajās situācijās izvēlamies apvainoties?
2. Kā mēs varētu sekot Glābēja piemēram katrā no šīm situācijām?
3. Kādas svētības mēs varam saņemt, ja izvēlamies reaģēt uz aizvainojumiem ar pacietību un iecietību?

Apdomā, vai tu esi izvēlējies apvainoties kāda cilvēka sacītā vai rīcības dēļ. Izvirzi mērķi — sekot Glābēja paraugam, izvēloties atbildēt uz aizvainojumiem ar pacietību un iecietību. Tu vari pastāstīt par savu mērķi kādam ģimenes loceklim vai draugam, lai viņš vai viņa varētu tev palīdzēt gūt panākumus.

Piezīme! Centieni atbildēt uz aizvainojumiem ar pacietību un iecietību, kad tu apdomā pret sevi vērstās netaisnības, nenozīmē, ka tev būtu jāpieļauj, ka turpinās seksuāli vai fiziski pāridarījumi, tostarp iebiedēšana. Ja tu esi šādas ļaunprātīgas izmantošanas upuris, nekavējoties norunā tikšanos ar savu bīskapu vai draudzes prezidentu, lai saņemtu palīdzību un padomu.

Lūkas 9:57–62

Jēzus māca par patiesu māceklību

Saskaiti, cik šeit ir aplīšu. Skaitīšanas laikā dziedi kādas iemīļotas dziesmas vārdus.

Kādas bija grūtības ar aplīšu skaitīšanu, dziedot dziesmas vārdus?

Apdomā, kā uzmanības novēršanu ar dziedāšanu, vienlaikus cenšoties skaitīt, varētu salīdzināt ar centieniem sekot Jēzum Kristum.

Turpinot studēt Lūkas 9. nodaļu, apdomā, kā tu vari nepadoties ietekmēm, kas varētu novērst tavu uzmanību vai neļaut tev sekot Glābējam.

Izlasi Lūkas 9:57–58, izzinot, kā Jēzus atbildēja kādam cilvēkam, kurš vēlējās būt Viņa māceklis.

Izteikums — „Cilvēka Dēlam nav kur nolikt Savu galvu” — norāda, ka Glābēja dzīvesveids nebija viegls un ērts.

Izlasi Lūkas 9:59–60, noskaidrojot, ko otrais vīrs vēlējās darīt, pirms sekot Glābējam.

Jēzus Kristus nemācīja, ka ir nepareizi sērot par mīļa cilvēka nāvi vai apliecināt cieņu bērēs (skat. M&D 42:45). Tā vietā Viņš deva svarīgu mācību par māceklību. Ko mēs varam mācīties no Glābēja atbildes Lūkas 9:60 par patiesa mācekļa prioritātēm?

Izlasi Lūkas 9:61–62, izzinot, ko Glābējs pateica trešajam vīram, kurš vēlējās būt Viņa māceklis.

Tālāk dotais prezidenta Hovarda V. Hantera izteikums palīdz mums saprast Lūkas 9:62 sniegto līdzību par rokas likšanu pie arkla un neskatīšanos atpakaļ: „Lai izdzītu taisnu vagu, arājam ir jāskatās tālu priekšā — uz kādu konkrētu punktu. Tas viņam palīdz ieturēt pareizo virzienu. Taču, ja viņam sanāk atskatīties, lai redzētu, kur viņš ir bijis, viņa iespējas novirzīties — palielinās. Tā rezultātā vagas ir līkas un nevienmērīgas. … Ja mēs savu enerģiju koncentrēsim nevis uz to, kas ir aiz mums, bet uz to, kas ir priekšā — uz mūžīgo dzīvi un glābšanas prieku —, mēs noteikti to iegūsim” („Am I a ‘Living’ Member?” Ensign, 1987. g. maijs., 17. lpp.).

Apdomā, kā Jēzus Kristus māceklību var salīdzināt ar rokas likšanu pie arkla un neskatīšanos atpakaļ.

Viens princips, ko mēs varam mācīties no Glābēja mācībām šiem vīriem, ir šāds: lai būtu Jēzus Kristus mācekļi, mēs nedrīkstam pieļaut, ka jebkas cits kļūst svarīgāks par sekošanu Viņam.

Apdomā, kāpēc dažreiz mēs izvirzām citas prioritātes pāri saviem, Kristus mācekļu, pienākumiem.

Elders Ričards G. Skots no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja: „Sātanam ir spēcīgs ierocis, ko izmantot pret labiem cilvēkiem. Tā ir uzmanības novēršana. Viņš ļauj labiem cilvēkiem piepildīt savu dzīvi ar „labām lietām”, neatstājot vietu svarīgākajām” („First Things First”, Ensign, 2001. g. maijs, 7. lpp.).

Lai būtu vieglāk saprast, kas tev varētu traucēt pilnībā sekot Jēzum Kristum, pārzīmē savā studiju dienasgrāmatā tālāk doto tabulu. Pēc tam ieraksti savā tabulā četrus vai piecus Jēzus Kristus mācekļa pienākumus (piemēram, kalpot citiem, dalīties evaņģēlijā, regulāri apmeklēt baznīcu, maksāt desmito tiesu). Blakus katram pienākumam, ko tu ieraksti, uzskaiti citas prioritātes, ko cilvēks varētu izvirzīt priekšplānā.

Jēzus Kristus mācekļa pienākumi	Citas prioritātes

Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti par kādu gadījumu, kad esi novērojis, ka cilvēks, lai sekotu Glābējam, izvēlas atteikties no citiem mērķiem vai prioritātēm.

Apdomā, kādas prioritātes tev varētu būt svarīgākas par sekošanu Jēzum Kristum un Viņa mācībām. Uzraksti uz papīra lapas mērķi — ko tu darīsi, lai padarītu Glābēju un Viņa evaņģēliju par augstāko prioritāti. Novieto šo papīra lapu tādā vietā, kur tu to katru dienu vari redzēt.

Lūkas 10:1–24

Tas Kungs aicina, pilnvaro un apmāca Septiņdesmitos

Izlasi Lūkas 10:1–2, meklējot, kurus Tas Kungs nozīmēja palīdzēt paveikt Viņa darbu.

Vārds septiņdesmit Lūkas 10:1 raksturo ne tikai kalpu skaitu, ko Jēzus izsūtīja, bet arī attiecas uz priesterības amatu. Šis priesterības amats ir arī atjaunotajā Baznīcā mūsdienās. Tagad ir astoņi Septiņdesmito kvorumi, lai arī tikai pirmo divu kvorumu locekļi tiek saukti par Augstākajiem pilnvarotajiem. Viņu darbu evaņģēlija sludināšanā un Baznīcas pārvaldīšanā vada Divpadsmit apustuļu kvorums un Septiņdesmito prezidijs.

No šiem pantiem mēs mācāmies, ka Tas Kungs, papildus apustuļiem, aicina strādniekus, lai viņi pārstāvētu Viņu un palīdzētu Viņam Viņa darbā. Kāpēc, tavuprāt, Tas Kungs aicina citus cilvēkus pārstāvēt Viņu un palīdzēt Viņam?

Lūkas 10:3–24 Tas Kungs deva Septiņdesmitajiem norādījumus par to, kā izpildīt savus pienākumus. Septiņdesmitie vēlāk pastāstīja Jēzum par saviem darbiem, un Viņš deva viņiem papildus norādījumus un priecājās kopā ar viņiem. Ievēro, ka Lūkas 10:10–11 ietverti Tā Kunga norādījumi Septiņdesmitajiem, kas atšķiras no tiem, ko misionāri saņem mūsdienās. Septiņdesmitajiem tika dota atļauja nokratīt putekļus no savām kājām kā liecību pret tiem, kas viņus nepieņem. Mūsdienās tas tiek darīts tikai ārkārtas gadījumos, un to var darīt tikai pēc Augstākā prezidija norādījuma. Mūsdienās pilna laika misionāri nav pilnvaroti to darīt pēc saviem ieskatiem.

Lūkas 10:25–37

Jēzus māca līdzību par labo samarieti

Izlasi Lūkas 10:25, meklējot jautājumu, ko rakstu mācītājs uzdeva, lai kārdinātu vai pārbaudītu Glābēju.

Kā tu atbildētu, ja kāds tev uzdotu šādu jautājumu?

Izlasi Lūkas 10:26–28, meklējot, kā Glābējs atbildēja uz rakstu mācītāja jautājumu.

Pamatojoties uz to, ko izlasīji Lūkas 10:25–28, pabeidz šo principu: Lai iegūtu mūžīgo dzīvi, mums ir .

Izlasi Lūkas 10:29, meklējot otru jautājumu, ko rakstu mācītājs uzdeva Jēzum.

Atbildot uz rakstu mācītāja jautājumu, Glābējs mācīja līdzību par samarieti (skat. Lūkas 10:30–35). Jaunās Derības laikos starp jūdiem un samariešiem bija izveidojies spēcīgs naids (skat. Svēto Rakstu ceļvedis, „Samarieši”). Abas grupas parasti darīja visu, lai izvairītos cita no citas.

Izlasi Lūkas 10:30–37, izzinot, ko šī līdzība māca mums par to, kas ir mūsu tuvākie.

Prezidents Tomass S. Monsons teica, ka mums vajadzētu atcerēties līdzību par labo samarieti, kad domājam par to, kā mums atsaukties uz to cilvēku vajadzībām, kam nepieciešama mūsu palīdzība:

„Katrs no mums, ceļodams pa mirstīgo dzīvi, ies pa savu Jērikas ceļu. Kāda būs jūsu pieredze? Kāda būs manējā? Vai man neizdosies ievērot to, kas ir kritis laupītāju rokās un kam ir vajadzīga mana palīdzība? Un jums? Vai es būšu tas, kurš, redzot ievainoto un dzirdot viņa lūgumu pēc palīdzības, tomēr pāries ceļa otrā pusē? Un jūs? Vai arī es būšu tas, kurš redzēs, dzirdēs, apstāsies un palīdzēs? Un jūs?

Jēzus mums deva moto: „Ej un dari tu arī tāpat.” Kad mēs paklausām šim uzsaukumam, mūsu skatam paveras prieka perspektīva, kurai reti kas var līdzināties un ko nekad nevar pārspēt.

Ceļš uz Jēriku var nebūt skaidri iezīmēts. Tāpat ievainotais var nesaukt palīgā tā, lai mēs to dzirdētu. Taču, kad mēs sekojam labā samarieša pēdās, mēs ejam pa taku, kas ved uz pilnību” („Your Jericho Road”, Ensign, 1989. g. febr., 2., 4. lpp.).

Iedomājies, ka tev ir kāds draugs, kuram ir grūtības mīlēt kādu, kas viņu kaitina, liek vilties vai sadusmo. Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti īsu vēstuli savam draugam, paskaidrojot, ko mēs no šīs līdzības varam mācīties par citu cilvēku mīlēšanu, un to, kā mēs varam tiekties līdzināties labajam samarietim.
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

Es izstudēju Lūkas 8:1 – 10:37 un pabeidzu šo stundu (datums).

Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: