10. daļa: 2. diena

Lūkas 6:1 – 7:18

Ievads

Jēzus mācīja, cik svarīgi ir darīt labu citiem, tai skaitā sabatā. Pavadījis nakti, lūdzot Dievu, Viņš aicināja Divpadsmit apustuļus un tad mācīja viņus un lielu ļaužu pulku. Viņš arī dziedināja virsnieka kalpu un uzcēla no miroņiem atraitnes dēlu.

Lūkas 6. nodaļa

Jēzus dziedina sabatā, izrauga Divpadsmit apustuļus un māca lielu ļaužu pulku

Iedomājies, ka Baznīcas sanāksmē, svētdienā, tu dzirdi paziņojumu par kalpošanas nepieciešamību kādai kaimiņos dzīvojošai ģimenei. Pēc šī paziņojuma tu nejauši izdzirdi šādus izteikumus:

• „Šai ģimenei pēdējā laikā ir nācies daudz ko pārciest. Es ar prieku palīdzēšu, kā vien spēšu.”

• „Pēc kalpošanas vajadzētu būt uzkodām; ja to nebūs, tad es neiešu.”

• „Es īsti negribu iet, taču man noderētu palīdzība kalpošanas projektā, ko es organizēju nākamnedēļ, tāpēc man droši vien vajadzētu tagad palīdzēt.”

• „Ja mans draugs ies, tad es iešu.”

1. Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti, ko iepriekš minētie izteikumi liecina par iemesliem, kādēļ cilvēki kalpo.

Padomā par kalpošanas iespējām, kādas tev ir bijušas, un to, kā tu juties kalpojot. Studējot Lūkas 6.–7. nodaļu, meklē principus, kas tev var palīdzēt kalpot jēgpilnāk.

Kamēr Jēzus bija Galilejā Savas kalpošanas sākumā, Viņš sabatā dziedināja cilvēku ar nokaltušu roku (skat. Lūkas 6:6–10), pavadīja nakti lūgšanās un aicināja Divpadsmit apustuļus (skat. Lūkas 6:12–13). Tad Viņš sāka mācīt viņus un „lielu ļaužu daudzumu” (Lūkas 6:17) par to, kā saņemt debesu balvas. Šis sprediķis Lūkas 6. nodaļā bieži tiek dēvēts par Līdzenuma sprediķi un ir ļoti līdzīgs Kalna sprediķim Mateja 5.–7. nodaļā. „Ir atšķirīgi uzskati par to, vai Kalna sprediķis, ko pierakstījis Matejs, un Līdzenuma sprediķis, ko pierakstījis Lūka, bija tie paši vai dažādi notikumi. Tomēr Lūkas pieraksta hronoloģiskā secība un konteksts, šķiet, norāda uz to, ka Lūkas 6. nodaļā un Mateja 5.–7. nodaļā ir pierakstīts viens un tas pats sprediķis” (New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.], 152.–153. lpp.; skat. arī Svēto Rakstu ceļvedis, „Kalna sprediķis”; Evaņģēliju saskaņa). (Piezīme! Daudz no tā, kas rakstīts Lūkas 6. nodaļā, tika apskatīts, kad tu studēji Mateja 5.–7. nodaļu; 10:1–4 un Marka 3:1–6.)

Izlasi Lūkas 6:19 un sameklē, ko Jēzus izdarīja cilvēku labā, pirms sāka viņus mācīt.

Pēc tam izlasi Lūkas 6:31, meklējot Jēzus padomu Saviem mācekļiem.

Kā tas, ka mēs atceramies, ka mums pret citiem būtu jāizturas tā, kā vēlamies, lai pret mums izturētos, ietekmē to, kā tu izturies pret cilvēkiem?

Izlasi Lūkas 6:32–35, meklējot papildus padomu, ko Jēzus deva Saviem mācekļiem par to, kā mīlēt citus cilvēkus un kalpot tiem. Tu vari atzīmēt 35. pantā to, kāda atmaksa mums būtu jāsagaida par laba darīšanu citiem. Ievēro, ko Tas Kungs apsolīja tiem, kas dara citiem labu, negaidot neko pretī.

Viens princips, ko mēs varam mācīties no šiem pantiem, ir šāds: ja mēs darām citiem labu, negaidot atmaksu, mūsu alga būs liela un mēs būsim Visuaugstākā bērni.

Ievēro frāzi „jūs būsit Visuaugstākā bērni” (35. pantā). Lai arī mēs visi esam Dieva bērni, tie, kas dara citiem labu, kā to darīja Kristus, piepilda savu dievišķo potenciālu, kļūstot līdzīgi mūsu Debesu Tēvam. Padomā par to, kā kalpošana citiem, negaidot neko pretī, var palīdzēt cilvēkam kļūt līdzīgākam Kristum.

Izlasi Lūkas 6:36–38, meklējot Jēzus dotos piemērus tam, kā mēs varam darīt labu citiem. Ievēro, ka Jēzus apsolīja, ka tie cilvēki, kas izrāda citiem žēlastību, kas atturas no citu cilvēku netaisnīgas tiesāšanas un citiem piedod, saņems Dieva žēlastību.

Vai tu kādreiz esi mēģinājis ielikt kastē vai somā vairāk mantu, nekā tajā var ietilpt? Lūkas 6:38 ir aprakstīts, cik daudz mums tiks dots par to, ka darām labu, ar vārdiem: „pilnu, saspaidītu, sakratītu un pārpārim ejošu mēru”. Kā šie vārdi raksturo to, kā Debesu Tēvs apbalvo mūs, kad mēs dodam citiem?

Viens patiess princips, ko mēs varam mācīties no Lūkas 6:38, ir šāds: kad mēs dāsni dodam citiem, Debesu Tēvs svētī mūs vēl dāsnāk. Tu vari uzrakstīt šo principu blakus 38. pantam.

2. Padomā par to, kā mēs varam būt dāsni, dodot citiem. Pēc tam savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:

   1. Kad tu vai kāds tev pazīstams cilvēks ir bijis dāsns pret citiem?

   2. Kā Tas Kungs svētīja tevi vai kādu, ko pazīsti, par dāsnu došanu citiem?

   3. Ko tu darīsi, lai būtu dāsnāks pret citiem?

Viens veids, ko tu varētu apdomāt, kā būt dāsnākam pret citiem, ir gavēņa likuma ievērošana, maksājot gavēņa ziedojumus. Iespējams, tavi vecāki jau maksā gavēņa ziedojumus no jūsu ģimenes budžeta, taču, ja vari, arī tu vari ziedot. Tiecoties būt dāsnāks pret citiem, meklē Tā Kunga palīdzību, lai kalpotu tā, kā Viņš to darīja.

Lūkas 7:1–10

Jēzus dziedina virsnieka kalpu

Lūkas 7:1 mēs lasām, ka pēc tam, kad Jēzus bija mācījis ļaužu pulku, Viņš iegāja Kapernaumā. Izlasi Lūkas 7:2–5, izzinot, kurš meklēja Jēzus palīdzību, uzzinājis, ka Viņš ir ieradies pilsētā.

Kapernaumas sinagogas drupas, kas datējamas ar m. ē. ceturto vai piekto gadsimtu.

Centurions bija romiešu karaspēka virsnieks, kura pavēlniecībā bija 50–100 vīru. Jūdi parasti izjuta nepatiku pret centurioniem, tāpēc ka viņi pārstāvēja romiešu politisko un militāro varu pār jūdiem un viņu zemi. Tomēr šis virsnieks bija laipns pret jūdiem.

Izlasi Lūkas 7:6–10 un apdomā, kā šis virsnieks izrādīja lielu ticību Jēzum Kristum un kā šī ticība tika atalgota.

No šī pieraksta mēs mācāmies: pielietojot ticību Jēzum Kristum, mēs varam palīdzēt svētīt citu cilvēku dzīvi. Tu vari uzrakstīt šo principu līdzās Lūkas 7:10.

Lūkas 7:11–18

Jēzus uzmodina no miroņiem atraitnes dēlu

Nākamajā dienā pēc virsnieka kalpa dziedināšanas Glābējs paveica vēl vienu brīnumu. Izlasi Lūkas 7:11–12, meklējot, ko Jēzus un Viņa mācekļi sastapa, kad pietuvojās pilsētai — ar nosaukumu Naine.

Saskaņā ar 12. pantu, kāpēc šī jaunekļa nāve bija īpaši sāpīga šai sievietei?

Šī sieviete bija zaudējusi nāvē ne tikai savu dēlu, bet arī agrāk — savu vīru. Papildus lielajām bēdām, ko viņa droši vien izjuta, viņai, iespējams, vairs nebija neviena apgādnieka.

Izlasi Lūkas 7:13–15, pievēršot uzmanību tam, ko Glābējs izdarīja, kad redzēja šo sievieti sērojam. Zārks šajā gadījumā nozīmē karkasu, uz kura tika novietots cilvēka ķermenis.

Saskaņā ar 13. pantu, kāpēc Jēzus dziedināja šīs sievietes dēlu? Ievēro, ka atraitne nelūdza Viņam dziedināt savu dēlu, taču Viņš redzēja viņas vajadzības un palīdzēja tajās. Ir svarīgi saprast, ka šis vīrs netika augšāmcelts; viņš kādu dienu atkal nomira. Jēzus Kristus bija pirmais, kurš augšāmcēlās.

Ja iespējams, noskaties video „The Widow of Nain” (Naines atraitne) (2:22) no cikla The Life of Jesus Christ Bible Videos vietnē LDS.org, pievēršot vērību tam, ka Glābējs kalpoja šai sievietei, kaut arī viņa neprasīja Viņa palīdzību.

Padomā, kādas būtu tavas sajūtas, ja tu būtu šīs atraitnes vietā un būtu redzējis, kā Glābējs uzceļ no mirušajiem tavu vienīgo dēlu.

No šī pieraksta mēs mācāmies šādu principu: Mēs varam sekot Jēzus Kristus paraugam, izrādot citiem līdzjūtību un kalpojot viņu vārdos neizteiktajās vajadzībās.

Kā mēs varam atpazīt citu vajadzības, ja viņi nav mums tās atklājuši?

Prezidents Tomass S. Monsons mācīja:

„Tikai nedaudzi stāsti par Skolotāja kalpošanu aizskar mani vairāk, nekā Viņa līdzjūtības piemērs, ko Viņš izrādīja sērojošajai atraitnei pie Naines. …

Kādu spēku, labsirdību un līdzjūtību mūsu Skolotājs tādējādi nodemonstrēja! Arī mēs varam svētīt, ja vien sekosim Viņa cēlsirdīgajam piemēram. Šādas iespējas ir it visur. Tam ir nepieciešamas acis, kas redz kādu, kam ir salauzta sirds un kas ir nožēlojamā stāvoklī, un ausis, kas dzird kādu, kas vēršas pie Dieva klusās lūgšanās. Jā, un dvēsele, kas pilna līdzjūtības, lai mēs varētu sazināties ne tikai ar skatieniem vai sadzirdētiem vārdiem, bet gan Glābēja majestātiskajā veidā — tieši no sirds uz sirdi” („Meeting Life’s Challenges”, Ensign, 1993. g. nov., 71. lpp.).

3. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumu: Kad tu vai tava ģimene ir saņēmusi līdzjūtību vai kalpošanu no citiem pat tad, kad jūs to nelūdzāt?

Izlasi Lūkas 7:16–18, izzinot, kā cilvēki reaģēja uz atraitnes dēla uzcelšanas brīnumu.

Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki izsaucās: „Liels pravietis mūsu starpā ir cēlies” (Lūkas 7:16), ir līdzība starp to, kā tika uzcelts no mirušajiem Naines atraitnes dēls, un gadījumiem, kad Vecās Derības pravieši Elija un Elīsa bija uzcēluši dēlus no mirušajiem (skat. 1. Ķēniņu 17:17–24; 2. Ķēniņu 4:17–22, 32–37).

Savās personīgajās lūgšanās šīs nedēļas laikā lūdz Debesu Tēvam palīdzēt tev saprast saņemtos pamudinājumus un rīkoties atbilstoši tiem, lai apmierinātu citu cilvēku neizteiktās vajadzības. Tāpat apdomā, kā tu vari kalpot dāsni un negaidot atlīdzību.

4. Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

   Es izstudēju Lūkas 6:1–7:18 un pabeidzu šo stundu (datums).

   Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: