31. daļa: 2. diena

Jāņa atkl. 4.–5. nodaļa

Ievads

Vīzijā apustulis Jānis redzēja apskaidrotas būtnes pielūdzam Debesu Tēvu, Viņam sēžot Savā tronī. Viņš arī redzēja grāmatu, kas bija aizzīmogota ar septiņiem zīmogiem, un Jēru jeb Jēzu Kristu, kurš ir cienīgs atvērt šo grāmatu.

Centies izprast simbolus Svētajos Rakstos

Tas Kungs un Viņa pravieši bieži izmanto simbolus, lai mācītu evaņģēlija patiesības. Svētie Raksti ir pilni ar simboliem, līdzībām un tēliem, kam ir svarīga nozīme. Studējot Svētos Rakstus, meklē simbolus. Kad esi tos atradis, apstājies un pārdomā, ko tie varētu nozīmēt. Simboliem bieži ir vairākas nozīmes.

Jāņa atkl. 4. nodaļa

Jānis redz apgarotas būtnes pielūdzam Debesu Tēvu

Iedomājies sevi celestiālajā valstībā. Kā tu iztēlojies celestiālo valstību? Kāda, tavuprāt, tā būs?

Kā var lasīt Jāņa atkl. 4.–5. nodaļā, apustulis Jānis redzēja vīziju par daļu no celestiālās valstības.

1. Izlasi Jāņa atkl. 4:1–8. Savā studiju dienasgrāmatā uzzīmē vienkāršu diagrammu par to, ko redzēja Jānis. Ievēro, ka „aizrauts garā” (2. pants) nozīmē — būt tādā stāvoklī, kura laikā tiek saņemtas atklāsmes, vai redzēt vīziju caur Garu.

Jāņa atkl. 4:3 Jānis rakstīja, ka Debesu Tēva izskats bija „līdzīgs dārgakmeņiem jaspīdam un sardijam”. Elders Brūss R. Makonkijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, paskaidroja:

„Cenzdamies aprakstīt mirstīgo sapratnei Varenākā no Visvarenākajiem grandiozumu, slavu un skaistumu, Jānis pielīdzina Viņa izskatu dārgakmeņiem un pusdārgakmeņiem. Komentētāji uzskata, ka pieminētais jaspīds ir dimants. …

Kā mirstīgie pravieši var atrast vārdus, lai saviem līdzcilvēkiem atklātu celestiālās, mūžīgās pasaules varenības un slavas diženumu un neparasto skaistumu? Viņi runā par varavīksnēm un dārgakmeņiem, virpuļojošām uguns liesmām, ar uguni degošām oglēm, no kurām uzliesmo zibens; viņi stāsta par pērkondārdiem un balsīm, par lielu ūdeņu krākšanu un par majestātiskām varenības un skaistuma izpausmēm — tas viss tiek darīts, cenšoties laicīgajos vārdos izteikt to, kas var tikt ieraudzīts un iepazīts tikai ar Gara spēku. (Ecēhiēla 1. un 10. nodaļa; Jesajas 3. nodaļa.) Bet lai slavēts Tas Kungs, ka viņi ir tā centušies, lai tie, kas nav redzējuši un dzirdējuši, varētu gūt kaut nelielas zināšanas par lietām, kas ir paslēptas aiz debesu logiem” (Doctrinal New Testament Commentary, 3. sēj. [1965.–1973. g.], 3:464–466).

Mūsdienu atklāsme palīdz mums vairāk izprast to, ko redzēja Jānis. Piemēram, pēc tam, kad pravietis Džozefs Smits lūdza Tam Kungam izskaidrot dažus Jāņa atkl. 1.–11. nodaļā minētos simbolus un notikumus, Tas Kungs deva atklāsmi, kas pierakstīta Mācības un Derību 77. nodaļā.

2. Pārzīmē šo tabulu savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā. Izlasi katru mijnorādi un ieraksti tabulā papildus informāciju, ko atrodi par to, ko Jānis redzēja. (Kad esi pabeidzis(gusi), salīdzini savas atbildes ar tām, kas atrodamas šīs stundas beigās.)

Jāņa atkl. 4. nodaļa
Tas, ko redzēja Jānis	Norādes uz citām rakstvietām	Papildus informācija
Goda krēsls (Jāņa atkl. 4:2–3)	M&D 137:1–4
Divdesmit četri vecaji (Jāņa atkl. 4:4)	M&D 77:5
Septiņi Dieva gari (Jāņa atkl. 4:5)	Džozefa Smita tulkojumā „Septiņi Dieva gari” aizstāti ar „septiņiem kalpiem”
Stikla jūra (Jāņa atkl. 4:6)	M&D 77:1; 130:6–9
Četras dzīvas būtnes (Jāņa atkl. 4:6–7)	M&D 77:2–3
Dzīvo būtņu acis un spārni (Jāņa atkl. 4:8)	M&D 77:4

Izlasi Jāņa atkl. 4:8–11, pievēršot uzmanību tam, ko teica un darīja tie, kas bija apkārt Debesu Tēvam.

Ko varētu simbolizēt tas, ka vecaji nolika savus vainagus Debesu Tēva goda krēsla priekšā?

Viens no principiem, ko varam mācīties no šī panta, ir šāds: Apzinoties Debesu Tēva varenību, mēs kvēli vēlamies pielūgt un slavēt Viņu.

Padomā par to, kas var palīdzēt mums apzināties Debesu Tēva varenību.

Šovakar, pirms lūgt Dievu, padomā par diženo laimes ieceri un to, kā Debesu Tēvs ir tevi svētījis. Kad lūgsi Dievu, atceries pateikties Viņam īpaši par visu to, ar ko Viņš tevi ir svētījis.

Jāņa atkl. 5. nodaļa

Jānis redz grāmatu, kas aizzīmogota ar septiņiem zīmogiem, un Jēru, kurš ir cienīgs to atvērt

Izlasi Jāņa atkl. 5:1–4, meklējot, ko Jānis ieraudzīja Debesu Tēva rokā.

Ievēro, ka grāmata jeb papirusa rullis, ko redzēja Jānis, bija aizzīmogots ar septiņiem zīmogiem. Senos laikos svarīgi dokumenti tika aizzīmogoti ar māla vai vaska zīmogiem. Tikai dokumenta autors un tie, kurus autors pilnvaroja, bija tiesīgi atvērt zīmogus un lasīt [dokumenta] saturu.

Izlasi Mācības un Derību 77:6–7, meklējot grāmatas un zīmogu nozīmi.

Zemes „laicīg[ās] eksistenc[es]” (M&D 77:6) 7000 gadu periods attiecas uz laiku, kas aizsākās no Ādama un Ievas Krišanas. Tas neattiecas uz patieso Zemes vecumu, ieskaitot radīšanas posmus. Katrs zīmogs simbolizē 1000 gadu periodu.

Saskaņā ar Jāņa atkl. 5:2, kādai īpašībai bija jāpiemīt cilvēkam, lai atvērtu grāmatu?

Pievērs uzmanību tam, ka Jānis gauži raudāja, redzot, ka neviens nevarēja atvērt grāmatu. Iespējams, viņš domāja, ka Dieva „grib[a], noslēpum[i] un darb[i]” (Mācības un Derību 77:6), kas attiecas uz Viņa bērnu glābšanu, netiks atklāti jeb īstenoti. Kas notiktu ar Debesu Tēva bērniem, ja Viņa plāns to glābšanai nevarētu tikt īstenots?

Izlasi Jāņa atkl. 5:5–7, meklējot, kāpēc Jānim tika pateikts neraudāt. Izlasi arī Džozefa Smita tulkojumu Jāņa atkl. 5:6 (Svēto Rakstu ceļvedī). Svētajos Rakstos ragi bieži vien simbolizē varu un pilnvaras; acis bieži simbolizēgaismu un zināšanas; un skaitlis divpadsmit var simbolizēt dievišķo valdību un organizāciju, vai priesterību.

Tituls „Jērs” (Jāņa atkl. 5:6) norāda uz Jēzus Kristus upura, kas tika nests, lai izpirktu Dieva bērnus, lomu (skat. arī Jesajas 53:7; 1. korintiešiem 5:7; 1. Pētera 1:18–19). Frāze „Jēru, kā nokautu” (Jāņa atkl. 5:6) attiecas uz Jēru — parādām rētas, kas gūtas, topot nokautam. Jānis Kristītājs atsaucās uz Glābēju kā uz „Dieva Jēru” (Jāņa 1:29, 36).

Izlasi Jāņa atkl. 5:8–10, meklējot, kā būtnes ap Debesu Tēva goda krēslu slavēja Jēru.

Balstoties uz to, ko Jānis redzēja un dzirdēja saistībā ar Jēru, mēs uzzinām, ka Jēzus Kristus ir vienīgais, kurš ir cienīgs un spējīgs mūs atpestīt.

Kāpēc, tavuprāt, Jēzus Kristus ir vienīgais, kurš ir cienīgs un spējīgs mūs atpestīt?

Saskaņā ar Jāņa atkl. 5:10, tie, kurus Jēzus Kristus atpestī, kļūst par ķēniņiem un priesteriem, ietverot sievietes kā karalienes un priesterienes.

Izlasi Jāņa atkl. 5:11–14, meklējot, kā citi pievienojās Jēzus Kristus un Debesu Tēva pielūgšanā un slavēšanā.

Apgarotās būtnes un visa radība atzina Debesu Tēva un Jēzus Kristus labestību un izjuta pateicību par Jēra lomu Debesu Tēva plānā. Tādēļ viņi pielūdza un slavēja Tēvu un Dēlu. Līdzīgi, kad mēs atpazīstam un sajūtam pateicību par to, ko Debesu Tēvs un Jēzus Kristus mūsu labā ir paveikuši, mēs vēlamies Viņus pielūgt un godināt.

Elders Brūss R. Makonkijs mācīja par pielūgšanu šādu atziņu: „Patiesa un pilnīga pielūgšana ir saistīta ar sekošanu Dieva Dēla paraugam; tā ir saistīta ar baušļu ievērošanu un paklausību Tēva gribai tādā mērā, lai mēs progresētu no labvēlības uz labvēlību, līdz tiksim pagodināti Kristū, kā Viņš ir pagodināts Tēvā. Tas ir kas daudz vairāk par lūgšanu, sprediķi un dziesmu. Tas ir saistīts ar dzīvošanu, darīšanu un paklausīšanu. Tā ir lieliskā Piemēra [Jēzus Kristus] dzīves atdarināšana” („How to Worship”, Ensign, 1971. g. dec., 130. lpp.).

3. Savā studiju dienasgrāmatā ieraksti savas atbildes:

   1. Uzskaiti dažus iemeslus, kāpēc tu izjūti pateicību un mīlestību pret Debesu Tēvu un Jēzu Kristu.

   2. Kā tevis uzskaitītās lietas ietekmē tavu vēlmi pielūgt un slavēt Debesu Tēvu un Jēzu Kristu?

Padomā par šādu jautājumu: ko vēl tu varētu darīt, lai pielūgtu Debesu Tēvu un Jēzu Kristu? Izveido plānu un rīkojies saskaņā ar saņemtajiem pamudinājumiem.

4. Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

   Es studēju Jāņa atkl. 4.–5. nodaļu un pabeidzu to (datums).

   Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: