13. daļa: 3. diena

Jāņa 4. nodaļa

Ievads

Ceļodams uz Galileju, Jēzus gāja cauri Samarijai un mācīja kādu sievieti pie akas. Šī sieviete liecināja citiem, ka Jēzus bija Kristus. Vēlāk Jēzus dziedināja kāda galma vīra dēlu.

Jāņa 4:1–42

Jēzus Kristus māca kādu samariešu sievieti

Pārdomā šādu jautājumu: Kas ir visvērtīgākais dabas resurss uz Zemes? Kad domā par savu atbildi, apsver tādus dabas resursus kā augsne, dzelzs, akmeņogles, nafta, zelts un dimanti.

Izlasi, ko saka elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma:

„Sākotnēji mēs varam domāt, ka zeltam, naftai vai dimantiem ir vislielākā vērtība. Taču no visiem minerāliem, metāliem, dārgakmeņiem un šķidrumiem, kas atrodami uz Zemes un tās dzīlēs, visvērtīgākais ir ūdens.

Ūdenī rodas dzīvība. Ūdens uztur dzīvību. Ūdens ir nepieciešamā vide, kurā noris visu zināmo dzīvības formu dažādās funkcijas. Aptuveni divas trešdaļas mūsu fiziskā ķermeņa sastāv no ūdens. Lai arī cilvēks var izdzīvot bez barības daudzas dienas vai pat nedēļas, bez ūdens cilvēks parasti nomirst trīs vai četru dienu laikā. Lielākā daļa pasaules lielpilsētu atrodas pie saldūdens avotiem. Vienkārši runājot, dzīvība nevarētu pastāvēt bez piekļuves pietiekamam daudzumam tīra ūdens” („A Reservoir of Living Water”, [Baznīcas izglītības sistēmas svētbrīdis jaunajiem pieaugušajiem, 2007. g. 4. febr.], 1. lpp.; lds.org/broadcasts).

Studējot Jāņa 4. nodaļu, meklē, kāds ūdens ir nepieciešams tavam garam un kur tu vari atrast šo vērtīgo resursu.

Džozefa Smita tulkojumā, Jāņa 4:1–4 (Svēto Rakstu ceļvedī) mēs uzzinām, ka gan Jēzus, gan Viņa mācekļi kristīja.

Jēzus atstāja Jūdeju un devās uz Galileju. Izlasi Jāņa 4:4, meklējot apgabalu, kuram Viņš gāja cauri, ceļodams uz Galileju.

Apskati Bībeles karti nr. 11 „Svētā zeme Jaunās Derības laikos” un atrodi Jūdeju, Samariju un Galileju.

Naidīguma dēļ, kas pastāvēja starp jūdiem un samariešiem, jūdi parasti ceļoja apkārt Samarijai, nevis gāja tai cauri (skat. Svēto Rakstu ceļvedis, „Samarieši”). Jēzus izvēlējās ceļot cauri Samarijai, nevis iet tai apkārt.

Izlasi Jāņa 4:5–9, meklējot, kas notika, kad Jēzus apstājās pie kādas akas — netālu no Ziharas, Samarijā. (Frāze „ap sesto stundu” 6. pantā nozīmē, ka tas bija ap dienas vidu.) Pievērs uzmanību tam, ka sieviete bija pārsteigta, kad Jēzus lūdza viņai padzerties.

Izlasi Jāņa 4:10–12, meklējot, ko Jēzus teica, atbildot uz sievietes jautājumu.

Ko Viņš piedāvāja viņai?

Kad Glābējs lietoja frāzi „Dieva dāvan[a]” 10. pantā, Viņš atsaucās uz Sevi kā uz pasaules Glābēju un dzīvā ūdens avotu.

Izlasi Jāņa 4:13–14, meklējot, ko Jēzus teica par ūdeni, ko Viņš piedāvāja.

Lai labāk saprastu, ko simbolizē dzīvais ūdens, izlasi tālāk doto eldera Bednāra apgalvojumu: „Dzīvais ūdens, kas minēts šajā epizodē, attēlo To Kungu, Jēzu Kristu, un Viņa evaņģēliju. Līdzīgi kā ūdens ir nepieciešams, lai uzturētu fizisko dzīvību, tā Glābējs un Viņa doktrīnas, principi un priekšraksti ir nepieciešami mūžīgajai dzīvei. Jums un man ir vajadzīgs Viņa dzīvais ūdens, turklāt bagātīgi, lai uzturētu mūsu nepārtraukto, garīgo izaugsmi un attīstību” („A Reservoir of Living Water”, 2. lpp.).

1. Savā studiju dienasgrāmatā uzzīmējiet ūdens krūzi un nosauciet to: Glābējs un Viņa evaņģēlijs. Tad uzrakstiet par to, kāpēc ūdens ir piemērots simbols Glābējam un Viņa evaņģēlijam.

Paturot prātā šo simbolismu, vēlreiz izlasi Jāņa 4:14 un apdomā, kādu principu mēs varam apgūt par Glābēju un Viņa evaņģēliju.

Viens princips, ko varam atrast šajā pantā, ir tāds, ka tad, ja nāksim pie Jēzus Kristus un dedzīgi baudīsim Viņa evaņģēliju, tad mēs saņemsim mūžīgo dzīvi. Tu vari uzrakstīt šo principu savas Svēto Rakstu grāmatas lappuses malā.

Izlasi Jāņa 4:15–18, meklējot, ko sieviete pieprasīja no Jēzus un kā Glābējs atbildēja. Padomā par to, kāpēc šai sievietei bija vajadzīgs ūdens, ko Glābējs piedāvāja.

Ar Savu atbildi Jēzus atklāja, ka zināja šīs sievietes situāciju.

Kādas domas un sajūtas varēja būt šai sievietei, kad Jēzus atklāja par viņu sīkākas ziņas, ko parasts svešinieks nebūtu zinājis?

Viens patiess princips, ko varam mācīties no šiem pantiem, ir tāds, ka Jēzus Kristus zina mūsu grēkus un piedāvā mums Savu evaņģēliju, lai palīdzētu mums tos pārvarēt. Kādēļ ir svarīgi zināt un saprast šo patieso principu?

Izlasi Jāņa 4:19–20, meklējot, ko sieviete pateica Jēzum, kas parādīja, ka viņas izpratne par Viņu mainījās.

Samarijā ir kalns ar nosaukumu — Garicima kalns. Vairākus gadsimtus pirms Glābēja laicīgās kalpošanas samarieši tur uzbūvēja templi, un tā bija viņu pielūgšanas vieta. Tomēr, atšķirībā no jūdiem, samariešiem nebija priesterības pilnvaras, lai pildītu priekšrakstus, un viņi noraidīja daudzas Dieva praviešu mācības.

Izlasi Jāņa 4:21–24 un Džozefa Smita tulkojums, Jāņa 4:26 (Svēto Rakstu ceļvedī), meklējot, ko Jēzus mācīja šai sievietei par Dieva pielūgšanu.

Saskaņā ar Džozefa Smita tulkojumu, kādu svētību saņemam, kad pielūdzam Dievu „garā un patiesībā”?

No šiem pantiem mēs uzzinām, ka tad, ja pielūgsim Tēvu garā un patiesībā, Viņš svētīs mūs ar Savu Garu.

Lasot tālāk doto apgalvojumu, ko teicis elders Brūss R. Makonkijs no Divpadsmit apustuļu kvoruma, meklē un atzīmē, ko nozīmē pielūgt Tēvu garā un patiesībā:

„Mūsu nolūks ir pielūgt patieso un dzīvo Dievu un pielūgt Viņu ar Gara spēku un tā, kā Viņš to ir iepriekš nolēmis. Patiesā Dieva atzīta pielūgšana vada uz glābšanu; viltus dieviem veltītās lūgšanas un lūgšanas, kas nebalstās uz mūžīgo patiesību, nedod šādu pārliecību.

Patiesības zināšanas ir nepieciešamas patiesai pielūgšanai. …

… Patiesa un pilnīga pielūgšana ir saistīta ar sekošanu Dieva Dēla paraugam; tā ir saistīta ar baušļu ievērošanu un paklausību Tēva gribai tādā mērā, lai mēs progresētu no labvēlības uz labvēlību, līdz tiksim pagodināti Kristū, kā Viņš ir pagodināts Tēvā. Tas ir kas daudz vairāk par lūgšanu, sprediķi un dziesmu. Tas ir saistīts ar dzīvošanu, darīšanu un paklausīšanu. Tas ir saistīts ar līdzināšanos dižajam Paraugam [Jēzum Kristum]” („How to Worship”, Ensign, 1971. g. dec., 129.–130. lpp.).

2. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:

   1. Kad, pielūdzot Debesu Tēvu, tu esi ieaicinājis Garu, kas ir palīdzējis tev tavā dzīvē?

   2. Saskaņā ar eldera Makonkija teikto, ko tu vari darīt, lai labāk pielūgtu Tēvu garā un patiesībā? (Izvirzi mērķi, uzrakstot vienu lietu, ko tu konkrēti vari darīt labāk.)

Izlasi Jāņa 4:25–26, meklējot, ko Jēzus atklāja par Sevi sievietei.

Izlasi Jāņa 4:27–30, meklējot, ko sieviete izdarīja pēc sarunas ar Glābēju.

Kas viņas teiktajā norādīja, ka viņa bija ieguvusi liecību par Jēzu Kristu?

No šī stāsta mēs varam uzzināt, ka, saņemot liecību par Jēzu Kristu, mūs piepilda vēlēšanās dalīties tajā ar citiem.

Jāņa 4:31–37 mēs lasām, ka Jēzus mācekļi atgriezās ar uzturu. Kad viņi lūdza Viņu ēst, Viņš pamācīja viņus, sakot, ka Viņu uzturēja nevis ēšana, bet gan Viņa Tēva gribas pildīšana. Tad Viņš aicināja viņus ieraudzīt, ka iespējas sludināt evaņģēliju bija papilnam.

Izlasi Jāņa 4:39–42, meklējot, kāda bija sievietes liecības ietekme uz cilvēkiem viņas pilsētā.

Saskaņā ar Jāņa 4:42, ko cilvēki teica sievietei?

Jāņa 4:43–54

Jēzus dziedina galma vīra dēlu

Jāņa 4:43–45 ir rakstīts, ka Jēzus devās prom no Samarijas un ieradās Galilejā. Izlasi Jāņa 4:46–54, meklējot, kurš satika Jēzu un kādu svētību šis cilvēks vēlējās saņemt no Jēzus.

Pamatojoties uz Jēzus teikto 48. pantā, kāpēc Viņš kavējās dot svētību, ko šis vīrs meklēja? Kā šis vīrs nodemonstrēja to, ka viņam nebija vajadzīga zīme, lai ticētu?

No šī stāsta mēs varam mācīties, ka, ticot Jēzum Kristum bez nepieciešamības redzēt zīmes, Tas Kungs apstiprinās mūsu ticību.

Elders Brūss R. Makonkijs mācīja par to, cik zīmīga bija galma vīra dēla dziedināšana: „Šis ir pirmais dziedināšanas brīnums, kas detalizēti ir aprakstīts evaņģēlijos. Brīnumi, kas tika veikti neraudzētās maizes svētkos un visā Jūdejā, nav aprakstīti vai paskaidroti. Šis brīnums — otrais Kānā paveiktais brīnums — atklāj jaunu dimensiju dziedināšanā, ko Jēzus veica Savā kalpošanā, ko mēs līdz šim vēl neesam redzējuši. Tas patiesībā ir divkāršs brīnums: ar to tika dziedināts klāt neesošā dēla ķermenis, kā arī tika dziedināta klāt esošā tēva neticība un viņa sirdī dēstīta ticība” (The Mortal Messiah: From Bethlehem to Calvary, 4 sēj. [1979–1981], 2:12).

3. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:

   1. Kāpēc ir svarīgi ticēt Jēzum Kristum, neprasot zīmes?

   2. Kā Tas Kungs apstiprina mūsu ticību, kad uzticīgi ticam Viņam?

4. Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

   Es izstudēju Jāņa 4. nodaļu un pabeidzu šo stundu (datums).

   Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: