Jāņa 12. nodaļa

Ievads

Marija no Betānijas, Martas un Lācara māsa, iesvaidīja Jēzus kājas, kas simbolizēja Viņa gaidāmo nāvi un apbedīšanu. Nākamajā dienā Jēzus triumfāli iegāja Jeruzālemē un pareģoja Savu nāvi. Neskatoties uz Viņa veiktajiem brīnumiem, daži cilvēki neticēja, ka Viņš bija Glābējs, apsolītais Mesija. Viņš mācīja par sekām, kas rodas, ja cilvēks tic Viņam vai netic Viņam.

Jāņa 12:1–19

Marija iesvaida Jēzus kājas, un Jēzus triumfāli ieiet Jeruzālemē

Savā studiju dienasgrāmatā uzzīmē vienu no Glābēja veiktajiem brīnumiem vai uzraksti par to, kā tas ir pierakstīts Jaunajā Derībā. Apdomā, kā šāda brīnuma pieredzēšana varētu ietekmēt tavu ticību Glābējam.

Studējot Jāņa 12. nodaļu, meklē to, kā cilvēki dažādi atsaucās uz Glābēja veiktajiem brīnumiem, kā arī meklē patiesus principus, kas var palīdzēt mums saprast viņu atbildes.

Jāņa 12:1–9 mēs lasām, ka sešas dienas pirms Pashā Jēzus ar dažiem draugiem vakariņoja Betānijā, mazā pilsētā netālu no Jeruzālemes. Marija, Martas un Lācara māsa, iesvaidīja Jēzus kājas ar dārgu eļļu. Jūda Iskariots iebilda pret to, kā šī eļļa tika izmantota, sakot, ka naudu varēja izdalīt trūcīgajiem (skat. Jāņa 12:4–5). Taču viņa patiesie motīvi bija „nevis tāpēc, ka viņam rūpēja nabagi, bet tāpēc, ka viņš bija zaglis un, naudas maku turēdams, piesavinājās saziedoto” (Jāņa 12:6). Frāze „naudas maku turēdams” attiecas uz Jūdas lomu kā uz mantzini tiem, kas ceļoja kopā ar Glābēju.

Daudzi cilvēki dzirdēja, ka Jēzus bija Betānijā, un atnāca, lai redzētu Viņu un Lācaru, ko Viņš iepriekš bija uzcēlis no mirušajiem. Atceries, ka tāpēc, ka Jēzus atdzīvināja Lācaru, Jūdu vadītāji sāka plānot, kā nogalināt Jēzu.

Izlasi Jāņa 12:10–11, meklējot, ko augstie priesteri vēlējās nodarīt Lācaram.

Kāpēc augstie priesteri vēlējās nogalināt Lācaru?

Augstie priesteri vēlējās nogalināt Lācaru, lai iznīcinātu pierādījumus par Glābēja paveikto brīnumu. Kā tu raksturotu cilvēku, kuri pieredzēja to vai uzzināja par to, kā Jēzus uzmodināja Lācaru no mirušajiem, atšķirīgo reakciju?

Jāņa 12:12–16 mēs uzzinām, ka nākamajā dienā pēc tam, kad Marija bija iesvaidījusi Jēzus kājas, Viņš triumfāli iegāja Jeruzālemē. Izlasi Jāņa 12:17–19, meklējot, ko cilvēki, kas bija dzirdējuši par to, ka Jēzus uzmodināja Lācaru no mirušajiem, izdarīja tad, kad Jēzus triumfāli iegāja Jeruzālemē.

Pievērs uzmanību 19. pantā farizeju atbildei uz notiekošo. Viņi sajuta, ka viņu pūliņi cilvēku atturēšanā no sekošanas Jēzum nebija sekmīgi. Kāpēc, tavuprāt, daži cilvēki, kas dzirdēja par Jēzus brīnumiem, ticēja un sekoja Viņam, kamēr citi izvēlējās noraidīt Viņu?

Jāņa 12:20–36

Jēzus pareģo Savu nāvi

Jāņa 12:20–22 mēs uzzinām, ka „daži grieķi” (Jāņa 12:20), kas, iespējams, bija pievērsti jūdaismam un bija atnākuši uz Jeruzālemi, lai svinētu Pashā, lūdza iespēju satikt Jēzu. Kad Jēzus uzzināja par viņu lūgumu, Viņš mācīja par Savām gaidāmajām ciešanām, nāvi un Augšāmcelšanos.

Izlasi Jāņa 12:23–24, meklējot, ko Jēzus mācīja par Savu nāvi. Tu vari atzīmēt atrasto.

Glābēja atsaukšanās uz „kviešu graudu”, kam ir „[jā]krīt zemē un [jā]mirst” (Jāņa 12:24), lai tas varētu nest daudz augļu, bija metafora par Viņa uzvaru pār nāvi un grēku. Izpirkšana, kuru Viņš gatavojās paveikt, ļautu visiem cilvēkiem augšāmcelties, un tā atnestu mūžīgo dzīvi visiem tiem, kas Viņam ticētu, nožēlotu grēkus un paklausītu Viņa baušļiem. Jāņa 12:25–26 mēs lasām, ka Tas Kungs mudināja visus cilvēkus zaudēt sevi kalpošanā Viņam.

Jāņa 12:27–31 mēs uzzinām, ka, sajūtot Savu gaidāmo ciešanu smagumu, Jēzus nolēma turpināt iesākto un izpildīt Savu nodomu. Viņš lūdza, lai Tēva vārds tiktu pagodināts, un tie, kas Viņā klausījās, sadzirdēja balsi liecinām, ka tas tiks pagodināts. Tēva teiktais atspoguļoja Viņa pilnīgo uzticēšanos Savam Dēlam, ka Viņš paveiks Izpirkšanu.

Izlasi Jāņa 12:32–33, meklējot Glābēja teikto par to, kādā nāvē Viņam būs jāmirst un kāda ietekme tai būs uz visu cilvēci.

Dzirdējuši Jēzus mācības, cilvēki vaicāja, kas ir „Cilvēka Dēls”, kam ir jātiek „paaugstinātam” (Jāņa 12:34). Jāņa 12:35–36 mēs uzzinām, ka Jēzus atbildēja, norādot uz Sevi kā uz „gaismu”. Jēzus mudināja cilvēkus staigāt gaismā, kamēr Viņš bija ar tiem.

Jāņa 12:37–50

Jēzus māca par sekām, kas rodas, ja cilvēks tic Viņam vai netic Viņam

Vai atceries, kad lasīji Jāņa 12:9–11 par to, kā cilvēki reaģēja uz Glābēja brīnumiem? Izlasi Jāņa 12:37, meklējot, kā vēl viena cilvēku grupa reaģēja uz Glābēja brīnumiem.

Šīs atšķirīgās reakcijas uz Jēzus veiktajiem brīnumiem parāda, ka brīnumi vien nav par iemeslu mūsu ticībai Jēzum Kristum.

Lai arī brīnumi vien nav par iemeslu mūsu ticībai Jēzum Kristum, padomājiet, kā tie var ietekmēt mūsu ticību Viņam.

Jāņa 12:38–41 mēs uzzinām, ka pravieša Jesajas pravietojumi (skat. Jesajas 6:9–10; 53:1–3) tika piepildīti caur cilvēkiem, kuri izvēlējās neticēt Jēzum. Neskatoties uz Glābēja varenajiem darbiem, daži cilvēki izvēlējās aptumšot savas acis un nocietināt savu sirdi pret Viņu.

Elders Gerits V. Gongs no Septiņdesmitajiem liecināja par svētībām, ko saņemam, ja izvēlamies ticēt un sekot Jēzum Kristum:

„Ticība ir izvēle [skat. Mosijas 4:9]. …

Kad izvēlamies ticēt, mēs saprotam un uztveram notiekošo citādi. Kad mums ir šāda uztvere un kad šādi dzīvojam, mēs esam laimīgi un priecīgi tādā veidā, ko var dot vienīgi evaņģēlijs” („Choose Goodness and Joy”, New Era, 2011. g. aug., 44. lpp.).

Padomā par eldera Gonga apgalvojumu, ka „ticība ir izvēle”. Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti par to, ko šis apgalvojums nozīmē tev.

Izlasi Jāņa 12:42–43, meklējot, kāpēc daži augstākie jūdu vadītāji atklāti neatzina savu ticību Jēzum.

Saviem vārdiem paskaidro, ko, tavuprāt, nozīmē „cilvēku atzinību [mīlēt] vairāk nekā godu Dieva priekšā” (Jāņa 12:43):

No šiem pantiem mēs varam uzzināt, ka lielākas raizes par to, kā izpatikt citiem, nevis Dievam, var mūs atturēt no savas ticības Jēzum Kristum un Viņa evaņģēlijam atklātas atzīšanas. Tu vari uzrakstīt šo patieso principu savos Svētajos Rakstos.

Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz vienu vai vairākiem no tālāk dotajiem jautājumiem:
1. Kādi piemēri mūsdienās ir tam, kā raizes par to, ko domā citi, attur cilvēkus no savas ticības Kristum un Viņa evaņģēlijam atklātas atzīšanas?
2. Kā mēs varam parādīt, ka mums vairāk rūp tas, kas iepriecina Dievu, nekā tas, kas iepriecina apkārtējos cilvēkus?
3. Kādas pozitīvas sekas var rasties no tā, ka parādām savu ticību Jēzum Kristum un Viņa evaņģēlijam?

Padomā par gadījumu, kad biji pilnīgā tumsā. Padomā, kā tu tad juties. Vai tu juties, it kā atrastos briesmās? Kā gaismas klātesamība tev toreiz būtu palīdzējusi?

Kā atrašanās fiziskā tumsā līdzinās būšanai garīgā tumsībā?

Kādas briesmas mums var draudēt, ja dzīvojam garīgā tumsībā?

Izlasi Jāņa 12:44–46, meklējot, kā cilvēki, kas tic Jēzum Kristum, var tikt svētīti.

Viens princips, ko varam mācīties no 46. panta, ir šāds — ja mēs ticam Jēzum Kristum, mums nav jādzīvo garīgā tumsībā.

Apdomā to, kā Jēzus Kristus ir gaisma un kā ticība Viņam var aizgaiņāt garīgo tumsību no cilvēka dzīves.

Izvēlies vienu no šādām tēmām: mūsu fizisko ķermeņu nolūks, izklaide un mediji, miera un laimes gūšana, laulība un ģimene, dzīve pēc nāves; un tad savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz diviem tālāk dotajiem jautājumiem: Ja tev ir pieejams kāds cilvēks, vari pārrunāt šos jautājumos ar šo cilvēku un uzrakstīt to, ko jūs pārrunājāt.
1. Ko cilvēki, kas ir garīgā tumsībā, varētu domāt par šo tēmu?
2. Kādu gaismu jeb vadību un skaidrību par šo tēmu sniedz Jēzus Kristus un Viņa evaņģēlijs?

Padomā, kā Jāņa 12:46 mācītais princips var mums palīdzēt saprast, kāpēc mēs varam uztvert noteiktas tēmas un jautājumus atšķirīgi no citiem cilvēkiem. Atceries, ka mēs arī varam uztvert noteiktas tēmas un jautājumus līdzīgi kā cilvēki, kas pieder pie citām ticībām. Tie ir cilvēki, kuriem nav Svētā Gara dāvanas, taču kuri stingri tic Jēzum Kristum un kuru izvēles apskaidro Kristus gaisma (skat. Moronija 7:16–19; M&D 88:7, 11) un Viņa mācības.

Kā rakstīts Jāņa 12:47–50, Jēzus paskaidroja, ka tie, kas netic Viņa vārdiem un noraida Viņu, tiks tiesāti ar vārdiem, ko Viņš ir runājis, un ka šos vārdus Viņam deva Debesu Tēvs.

Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

Es izstudēju Jāņa 12. nodaļu un pabeidzu šo stundu (datums).

Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: