Ievads Pāvila vēstulē galatiešiem

Kādēļ studēt šo vēstuli?

Apustuļa Pāvila vēstule galatiešiem tika rakstīta, vēršoties pie ebreju kristiešiem, kuri bija novērsušies no Tā Kunga, no jauna paļaujoties uz Mozus bauslības darbiem. Apustulis Pāvils centās atrisināt šo problēmu, liekot uzsvaru uz to, ka apgrūtinošā Mozus bauslības nasta, kas vedina uz garīgo verdzību, atšķiras no Jēzus Kristus evaņģēlija, kas izved garīgajā brīvībā. Šī vēstule var tev palīdzēt novērtēt to brīvību, kas mums tiek dāvāta caur Jēzus Kristus evaņģēliju.

Kas sarakstīja šo vēstuli?

Vēstuli galatiešiem sarakstīja apustulis Pāvils (skat. Galatiešiem 1:1).

Kad un kur šī vēstule tika uzrakstīta?

Pāvils, visdrīzāk, rakstīja galatiešiem, ceļojot cauri Maķedonijai, sava trešā misijas ceļojuma laikā, aptuveni 55.–57. g. pēc Kr. (skat. Svēto Rakstu ceļvedi, „Pāvila vēstules”).

Kam un kādēļ šī vēstule tika rakstīta?

„Pastāv zināma neskaidrība par to, kurām baznīcām šī vēstule tikusi adresēta. Tās atradās vai nu Galatijas ziemeļos, reģionā, kura galvaspilsēta bija Ankara, vai nu reģionā, kur Galatija robežojās ar Frīģiju, ko Pāvils bija apmeklējis sava pirmā misijas ceļojuma laikā. Lai kā arī būtu, Pāvils noteikti bija apmeklējis Galatijas baznīcas sava otrā (Ap. d. 16:6) un trešā (Ap. d. 18:23) misijas ceļojuma laikā.” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Pāvila vēstules”.)

Pāvils rakstīja Galatijas svētajiem, jo bija ļoti noraizējies par to, ka tie novēršas no Tā Kunga, sekojot dažu ļaužu mācībām, kuri cenšas „[sagrozīt] Kristus evaņģēliju” (skat. Galatiešiem 1:6–7). Ebreju kristieši mācīja citticībnieku kristiešiem maldu mācību, sakot: lai tie varētu tikt glābti, tiem ir jātiek apgraizītiem un jāievēro Mozus bauslības priekšraksti un prasības (skat. Galatiešiem 6:12; skat. arī Ap. d. 15:1). Daži galatiešu svētie bija pieņēmuši šo ļaužu mācības (skat. Galatiešiem 4:10).

Rakstot šo vēstuli, Pāvilam bija vairāki mērķi:

Aizstāvēties pret viltus mācītāju apsūdzībām, kuri pretojās viņa teiktajam.
Mācīt, ka visi cilvēki — gan ebreji, gan citticībnieki — tiek glābti caur Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu un ticību Jēzum Kristum, nevis caur paļaušanos uz Mozus bauslības darbiem.
Izskaidrot Mozus bauslības lomu Dieva iecerē.
Nošķirt veco derību, ko Dievs slēdza caur Mozu, no jaunās derības Kristū.
Aicināt svētos dzīvo saskaņā ar Garu.

Kādas ir šīs vēstules raksturiezīmes?

Vēstule galatiešiem izceļas starp visām pārējām kā emocionālākā Pāvila vēstule, kurā viņš asi norāj gan noklīdušos Baznīcas locekļus, gan viltus mācītājus, kuri noveduši tos no ceļa. Vēstulē galatiešiem ir ietverts senākais attaisnošanas mācības izklāsts, ko rakstījis Pāvils, — mēs netiekam attaisnoti, pateicoties Mozus bauslības darbiem, bet gan pateicoties ticībai Jēzum Kristum. Šajā vēstulē „miesas darbi” tiek pretnostatīti „Gara augļiem” (skat. Galatiešiem 5:16–25).

Īss satura izklāsts

Galatiešiem 1.–2. nodaļa. Pāvils raksta Galatijas svētajiem, jo tie ir novērsušies no Tā Kunga, pieņemot maldu mācības. Viņš aizstāv savu apustuļa aicinājumu, stāstot par savu sākotnējo cīņu pret Baznīcu un vēlāko pievēršanos. Viņš uzsver to, ka ir saņēmis atklāsmi tieši no Dieva, un izskaidro, ka apustuļi ir apstiprinājuši viņa kalpošanu citticībniekiem. Viņš paziņo, ka kādreiz nav bijis vienisprātis ar Pēteri attiecībā uz citticībnieku svētajiem. Viņš māca, ka cilvēki netiek attaisnoti, pateicoties Mozus bauslības darbiem, bet gan pateicoties ticībai Jēzum Kristum.

Galatiešiem 3.–4. nodaļa. Pāvils aizstāv evaņģēlija vēstījumu. Viņš māca, ka Ābrahāms ir piemērs tam, ka cilvēks tiek attaisnots, pateicoties ticībai, nevis Mozus bauslības darbiem. Caur Grēku Izpirkšanu Jēzus Kristus ir izpircis visu cilvēci no bauslības lāsta. Mozus bauslībai bija jābūt par audzinātāju, kas ved mūs pie Kristus (Galatiešiem 3:24). Caur ticību un kristīšanu svētie saņem Izpirkšanas svētības, slēdz evaņģēlija derības un caur Kristu kļūst par Dieva mantiniekiem, vairs nebūdami kalpi, bet gan Dieva bērni.

Galatiešiem 5.–6. nodaļa. Pāvils aicina svētos palikt nelokāmiem evaņģēlija derībā, ko tiem dāvā Kristus. Pāvils salīdzina tāda cilvēka dzīvi, kurš ņem dalību „miesas darbos” (Galatiešiem 5:19), ar cilvēku, kurš bauda „Gara augļus” (Galatiešiem 5:22). Viņš māca, ka svētajiem vajadzētu nest citam cita nastas un nepiekust, darot labu. Mēs pļaujam to, ko esam sējuši.