Apustulis Pāvils norāj Galatijas svētos, kuri seko viltus mācībām, un viltus mācītājus, kuri ved tos neceļos. Viņš māca par to, ka Galatijas svētie var kļūt par Dieva mantiniekiem, gluži kā Ābrahāms, ticot un sekojot Jēzum Kristum, nevis paklausot Mozus bauslības rituālajām prasībām.
Pāvils norāj svētos par sekošanu viltus mācītājiem un mudina tos atgriezties pie evaņģēlija
Iztēlojies, ka kāds no taviem brāļiem, māsām vai draugiem atklāj tev, ka vairs nav drošs par to, ka Baznīcas mācības ir patiesas. Viņš vai viņa vairs neapmeklē Baznīcu un nedzīvo saskaņā ar evaņģēliju.
Pieraksti savā studiju dienasgrāmatā, ko tu teiktu savam brālim, māsai vai draugam, lai palīdzētu viņam/viņai no jauna noticēt Baznīcas mācībām.
Studējot Galatiešiem 1. nodaļu un mācoties par to, kādēļ Galatijas svētie sāka atkrist no patiesā evaņģēlija, pievērs uzmanību patiesajiem principiem, kas var palīdzēt tavam brālim, māsai vai draugam atgūt ticību.
Galatija bija ziemeļcentrālās Mazāzijas reģions, kurā ietilpa daudzas no pilsētām, ko apustulis Pāvils bija apmeklējis sava otrā un trešā misijas ceļojuma laikā (skat. Ap. d. 16:6; 18:23; skat. arī 13. Bībeles karti „Apustuļa Pāvila misijas ceļojumi” PDS Bībeles izdevumā). Izlasi Galatiešiem 1:6–7, pievēršot uzmanību tam, ar kādu problēmu saskārās Galatijas svētie.
Cilvēki, kuri satrauca Galatijas svēto prātus un sagrozīja evaņģēlija mācības, lika tiem apšaubīt (skat. Galatiešiem 1:7, atsauce a PDS Bībeles izdevumā) Pāvila mācību par to, ka pestīšana nāk vienīgi caur Jēzu Kristu. Šie viltus mācītāji bija jūdu izcelsmes kristieši, kurus dēvēja par jūdaistiem. Viņi apgalvoja: lai Galatijas svētie varētu tikt glābti, tiem ir jātiek apgraizītiem un jāievēro Mozus bauslības priekšraksti.
Izlasi Galatiešiem 1:8–9, pievēršot uzmanību tam, ko Pāvils teica par ļaudīm, kuri sludina citādāku evaņģēliju nekā to, ko viņš ir sludinājis kā Tā Kunga apustulis.
Izlasi Galatiešiem 1:10–12, pievēršot uzmanību tam, kas bija Pāvila mācību avots. Tu varētu atzīmēt vai pasvītrot uzieto savos Svētajos Rakstos.
No Pāvila mācībām mēs uzzinām, ka Jēzus Kristus atklāj patieso mācību Saviem praviešiem.
Savā studiju dienasgrāmatā pieraksti atbildes uz diviem vai visiem trim jautājumiem:
Kā atcerēšanās par to, ka patiesās mācības avots ir Dievs, var palīdzēt brīžos, kad mūs māc šaubas par pravieša mācībām?
Ko mēs varam darīt, lai saņemtu atklāsmi no Dieva un pārliecinātos, ka pravieša mācības ir patiesas?
Kā šī patiesā mācība var palīdzēt cilvēkam, kuram ir grūti noticēt pravieša mācībām?
Galatiešiem 1:13–2:21 Pāvils stāsta svētajiem par savu pievēršanos un pirmajiem misijas ceļojumiem. Vēl viņš paskaidro, kādēļ citticībnieku izcelsmes kristiešiem nevajag paļauties uz tradīciju, ka pestīšana tiek nodrošinātā caur Mozus bauslību, bet gan ticēt, ka mums tiek piedots jeb ka mēs tiekam attaisnoti caur ticību Jēzum Kristum. Pāvils liecina, ka viņš dzīvo „ticībā uz Dieva Dēlu”, kas viņu mīlējis un par viņu nodevies (Galatiešiem 2:20).
Pāvils aicina galatiešus iegūt visas svētības, kas tika apsolītas Ābrahāmam caur Jēzu Kristu
Kādēļ turpmāk minētajiem cilvēkiem varētu šķist, ka tiem nav tādu priekšrocību Tā Kunga svētību iegūšanā, kā citiem Baznīcas locekļiem, kuri ir zinājuši par evaņģēliju un bijuši uzticīgi tam kopš mazotnes?
Kāds jaunietis ir uzaudzis mazaktīvā ģimenē, kur viņam bērnībā netika mācīts par evaņģēliju. Viņa ģimene ir atsākusi aktīvi apmeklēt Baznīcu un sāk mācīties dzīvot pēc evaņģēlija.
Kāda sieviete gadiem ilgi ir izsmējusi un kritizējusi Baznīcu. Taču nesen viņas sirds mainījās, un viņa tika kristīta.
Studējot Galatiešiem 3.–4. nodaļu, pievērs uzmanību patiesajam principam, kas var palīdzēt izprast, ka Dieva svētības ir pieejamas ikvienam, neatkarīgi no šī brīža apstākļiem un agrākajām izvēlēm.
Tā kā daudzi no Galatijas svētajiem bija citticībnieki, kas pievērsušies kristietībai, viņi nebija Ābrahāma bioloģiskie pēcteči, kuriem tika apsolītas visas Dieva svētības.
Spriežot pēc 8. panta, ko Tas Kungs apsolīja Ābrahāmam?
Spriežot pēc 9. panta, kas notiks ar tiem, kuri tic Jēzum Kristum?
Attēls
Ābrahāms Mamres līdzenumos
Tikt „svētītam līdz ar ticīgo Ābrahāmu” (Galatiešiem 3:9) nozīmē — būt spējīgam saņemt svētības, ko Dievs dāvāja Ābrāhāmam, noslēdzot derību, ka caur viņu visi ļaudis varēs baudīt augstākās priesterības, celestiālās laulības un paaugstināšanas svētības (skat. Svēto Rakstu ceļvedi, „Ābrahāma derība”, scriptures.lds.org).
Galatiešiem 3:10–25 rakstīts, ka Mozus bauslība netika dota kā līdzeklis, caur kuru cilvēki varētu tikt attaisnoti (Galatiešiem 3:11), saņemot grēku piedošanu un tiekot atzīti par nevainīgiem. Tās nolūks bija rādīt ceļu jeb kļūt par „audzinātāju” (Galatiešiem 3:24), palīdzot Israēla tautai nākt pie Jēzus Kristus un tapt attaisnotai — pateicoties ticībai Viņam. Pievērs uzmanību tam, ka vārds attaisnot nozīmē — „tikt atbrīvotam no soda par grēku un pasludinātam par nevainīgu” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Attaisnošana, attaisnot”, scriptures.lds.org).
Izlasi norādītās rakstvietas un atbildi uz jautājumiem, aizpildot šo tabulu:
Galatiešiem 3:26–27 Kas mums jādara, lai mēs varētu iegūt Ābrahāmam apsolītās svētības?
Galatiešiem 3:28–29; 4:7. Par ko mēs, neatkarīgi no tā, kādi esam bijuši, kļūstam, kristoties un noslēdzot evaņģēlija derību?
No Galatiešiem 3:26–29; 4:7 mēs mācāmies, ka visi tie, kuri pielieto ticību Jēzum Kristum un noslēdz evaņģēlija derību, tiks vienoti Kristū un kļūs par Dieva mantiniekiem.
Kādēļ ir svarīgi zināt, ka Dievs apsola iepriekšminētās svētības ikvienam, kurš noslēdz ar Viņu derību, neatkarīgi no cilvēka pašreizējiem apstākļiem vai agrākajām izvēlēm?
Galatiešiem 4:8–31 Pāvils aicina Galatijas svētos atgriezties pie Jēzus Kristus un izbēgt no tā jūga, ko viņi varētu uzņemties, cenšoties ievērot daudzās Mozus bauslības paražas.
Pāvils mudina Galatijas svētos atjaunot savu ticību Jēzum Kristum
Kurus no kārdinājumiem, ar ko tu saskaries, tev ir visgrūtāk pārvarēt? Kā tu vari pārvarēt šos kārdinājumus?
Studējot Galatiešiem 5.–6. nodaļu, pievērs uzmanību principiem, kas var palīdzēt pārvarēt kārdinājumus.
Izlasi Galatiešiem 5:16–17, pievēršot uzmanību konkurējošajiem spēkiem, par kuriem raksta Pāvils.
„Staigāt Garā” (Galatiešiem 5:16) nozīmē — dzīvot Svētā Gara cienīgi un sekot Tā pamudinājumiem. „Īstenot miesas kārību” (Galatiešiem 5:16) nozīmē — padoties kārdinājumiem un sagrēkot.
Pabeidz šo principu, balstoties uz to, ko mācījies no Galatiešiem 5:16: staigājot Garā, mēs pārvarēsim .
Padomā, kā staigāšana Garā var palīdzēt tev pārvarēt kārdinājumus.
Izlasi Galatiešiem 5:22–23, pievēršot uzmanību tam, ko vēl tu vari iegūt, staigājot Garā. (Pievērs uzmanību tam, ka Galatiešiem 5:22–23 ir prasmīgi pārzināmā rakstvieta. Tu varētu to kaut kā īpaši atzīmēt, lai pēcāk viegli varētu atrast.)
Lai varētu vieglāk iegaumēt Galatiešiem 5:22–23, uzzīmē savā studiju dienasgrāmatā koku ar deviņiem augļiem (pa trīs augļiem katrā līmenī). Uzraksti virs koka vārdus: Bet Gara auglis ir …. Zem koka uzraksti: Pret tādām lietām nav bauslības. Sākot ar augšējo augļu rindu, secīgi ieraksti katrā no uzzīmētajiem augļiem Pāvila uzskaitīto Gara augļu pirmo burtu. Vingrinies šīs prasmīgi pārzināmās rakstvietas citēšanā, lūkojoties uz savu zīmējumu un, kad nepieciešams, ieskatoties minētajā rakstvietā. Turpini vingrināties, kamēr varēsi citēt šo prasmīgi pārzināmo rakstvietu, neskatoties zīmējumā un Svētajos Rakstos. Citē šo rakstvietu kādam no ģimenes locekļiem vai semināra audzēkņiem.
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumu: Kā minēto dāvanu iegūšana varētu palielināt tavu spēju — palīdzēt apkārtējiem?
Izlasi Galatiešiem 6:1–2, pievēršot uzmanību apustuļa Pāvila mācībai par to, kā Baznīcas locekļiem vajadzētu izturēties pret cilvēku, kurš ir grēkojis. Tikt pieķertam pārkāpumā (Galatiešiem 6:1) nozīmē — grēkot.
Kādēļ ir svarīgi būt lēnprātīgiem (Galatiešiem 6:1), cenšoties kādam palīdzēt atgriezties uz evaņģēlija ceļa?
Galatiešiem 6:3–5 Pāvils māca, ka mums nevajadzētu būt lielīgiem un paštaisniem un ka ikvienam būs „jānes sava paša nasta” (Galatiešiem 6:5) jeb jāatskaitās par savām paša izvēlēm.
Kas izaugs, ja tu iesēsi turpmāk minētās sēklas? Pieraksti savus minējumus tukšajās vietās, kas atvēlētas atbildēm. (Pareizās atbildes atradīsi šī stundas apraksta noslēgumā.)
a)
Attēls
saulespuķu sēklas
b)
Attēls
ķirbju sēklas
c)
Attēls
pupiņas
Pāvils izmantoja salīdzinājumu ar sēklām, lai mācītu patiesus garīgos principus. Izlasi Galatiešiem 6:7–8, pievēršot uzmanību Pāvila mācībai par to, ko mēs varam sagaidīt, sējot jeb iedēstot sēklas. Šajos pantos ietvertā Pāvila mācība bieži tiek dēvēta par pļaujas likumu.
Izlasi Galatiešiem 6:9–10, pievēršot uzmanību tam, kādēļ Pāvils mācīja par šo pļaujas likumu pēc tam, kad bija aicinājis, lai galatieši palīdzētu cits citam palikt vai atgriezties uz evaņģēlija ceļa.
No šiem pantiem mēs varam mācīties: uzcītīgi darot labus darbus, mēs pļausim svētības.
Pieraksti savā studiju dienasgrāmatā atbildes vismaz uz diviem jautājumiem:
Kā apsolījums par to, ka „savā laikā” varēsim pļaut, palīdz mums „nepagurt” (Galatiešiem 6:9) jeb nepadoties, kalpojot citiem un dzīvojot pēc evaņģēlija?
Kad tu vai kāds no taviem paziņām ir uzcītīgi darījis labu, nesaņemot tūlītējas svētības?
Lūdz un domā par to, kuram cilvēkam tu varētu palīdzēt atgriezties uz evaņģēlija ceļa. Domājot par konkrēto cilvēku, pieraksti mērķi attiecībā uz to, kā tu uzcītīgi darīsi labu, cenšoties viņam palīdzēt, kaut arī taviem pūliņiem var nebūt tūlītēja rezultāta.
Galatiešiem 6:11–18 Pāvils noslēdz savu vēstuli Galatijas svētajiem, liecinot, ka Jēzus Kristus dāvātais miers un žēlastība tiek dota visiem, kuri ir kļuvuši par jaunām radībām caur ticību Viņa Vārdam.
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti: