2. daļa: 1. diena
Mateja 1.–2. nodaļa
Ievads
Matejs pierakstīja Jēzus Kristus ciltsrakstus, un eņģelis Jāzepam paziņoja, ka Jēzus ir Dieva Dēls. Gudri vīri no austrumiem devās ceļā, lai atrastu un pielūgtu mazo bērniņu. Jāzepam sapnī tika pavēlēts aizvest savu ģimeni uz Ēģipti, jo Hērods gribēja nogalināt Jēzu.
Mateja 1:1–17
Matejs sniedz Jēzus ciltsrakstus
Paskaties uz savu vecāku fotogrāfiju un pacenties saskatīt kādas fiziskās un citas iezīmes, ko esi no viņiem mantojis. Zemāk sniegtajās rindiņās ieraksti dažas no šīm iezīmēm (piemēram, acu krāsa, matu krāsa, auguma garums, raksturs, intelekts).
Studējot Mateja 1.–2. nodaļu, pievērs uzmanību patiesībai par Glābēja vecākiem — Debesu Tēvu un Mariju — un īpašībām, kādas Viņš no viņiem mantoja.
Mateja 1:1–17 ir uzskaitīti Glābēja priekšteči. 1. pantā minēts, ka Jēzus Kristus ir Dāvida (kurš nokāva Goliātu un vēlāk kļuva par Israēla ķēniņu) un Ābrahāma (kurš ir zināms kā Dieva derības tautas tēvs) pēctecis.
Ķēniņš Dāvids Ābrahāms
„Vecajā Derībā tika pravietots, ka Mesija būs Dāvida pēctecis (skat. 2. Samuēla 7:12–13; Jesajas 9:6–7; Jeremijas 23:5–6) un ka Ābrahāma pēcnācējos tiks svētītas „visas zemes tautas” (1. Mozus 22:18; skat. arī Ābrahāma 2:11) (New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014], 12). Matejs to rakstīja konkrēti jūdiem un vēlējās, lai viņi zinātu, ka Jēzus piepildīja Vecās Derības pravietojumus attiecībā uz Mesiju. Ciltsraksti, kas pierakstīti Mateja 1:1–17, parāda, ka Jēzus bija apsolītais Mesija un likumīgais Dāvida troņa mantinieks. Studējot Mateja evaņģēliju, meklē citus piemērus tam, kā Jēzus Kristus piepildīja Vecās Derības pravietojumus attiecībā uz Mesiju.
Izlasi Mateja 1:16, meklējot vārdu, kas tika dots Jēzum.
Vārds Kristus ir grieķu valodas vārda forma aramiešu vārdam Mesija, kas nozīmē „iesvaidītais”. Pirmsmirstīgajā esamībā Jēzus Kristus tika Debesu Tēva iesvaidīts, lai būtu mūsu „pravietis, priesteris, ķēniņš un Atbrīvotājs” (skat. Svēto Rakstu ceļvedis, „Jēzus Kristus”, „Mesija”, scriptures.lds.org).
Mateja 1:18–25
Eņģelis paziņo Jāzepam, ka Jēzus ir Dieva Dēls
Mateja 1:16, Jēzus ciltsrakstu beigās, Matejs piemin, ka Marija bija Jāzepa sieva. Mateja 1:18–25 vēsta par notikumiem, kas noveda līdz viņu laulībai un Jēzus piedzimšanai.
Kā pierakstīts Mateja 1:18, Matejs paskaidroja, ka Jāzeps un Marija bija saderināti. Tas nozīmē, ka viņi bija saderinājušies un likumīgi saistīti viens ar otru, bet vēl nedzīvoja kopā kā vīrs un sieva. Tomēr pirms laulībām Jāzeps uzzināja, ka Marija ir stāvoklī.
Izlasi Mateja 1:19, meklējot, ko Jāzeps grasījās darīt.
„Viņu slepeni atstāt” nozīmē, ka Jāzeps plānoja atrisināt Marijas grūtniecības lietu, pasargājot viņu no publiska pazemojuma.
Ko šis pants tev māca par Jāzepa raksturu un viņa mīlestību pret Mariju?
Izlasi Mateja 1:20, meklējot, kas notika, kad Jāzeps plānoja izbeigt savu saderināšanos (formālās saistības) ar Mariju.
Kāpēc eņģelis Jāzepam teica, lai tas nebīstas ņemt Mariju par sievu?
Elders Brūss R. Makonkijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, rakstīja par to, kā Jāzeps saņēma savu liecību par patiesību:
„Jāzeps pārdomāja un lūdza. Vai Marija tapa grūta ar Svētā Gara spēku vai kādā citā veidā? To, kas bija nedzimušā bērna īstais tēvs, Marija zināja, Elizabete zināja, Caharija zināja. Viņi visi ieguva savas liecības caur atklāsmi, un Jāzepam tagad tas bija pašam jāuzzina tādā pašā veidā. …
Mēs varētu pieņemt, ka Marija pateica Jāzepam par savu grūtniecību; ka pēc tam viņa devās pie Elizabetes; ka Jāzeps mocījās ar šo problēmu gandrīz trīs mēnešus, tiekot pilnībā pārbaudīts; ka Gabriēls sniedza vēstījumu; ka Jāzeps nosūtīja ziņu Marijai par savu pievēršanos; ka viņa steigā un priekā atgriezās atpakaļ; ka nekavējoties tika veikta laulības ceremonijas otrā daļa” (The Mortal Messiah: From Bethlehem to Calvary, 4 sēj. [1979–1981], 1:332–333).
Lai izprastu frāzes „iedzimis … no Svētā Gara” nozīmi (Mateja 1:20), izlasi šo eldera Makonkija izteikumu: „Tāpat kā Jēzus ir Marijas Dēls, tāpat Viņš burtiskā ziņā ir arī Dieva, Debesu Tēva, pēcnācējs. … Mateja izteikumu „viņa kļuva grūta no Svētā Gara” būtu jātulko šādi: „Viņa kļuva grūta ar Svētā Gara spēku.” (Mateja 1:18.) Lūkas pieraksts (Lūkas 1:35) precīzi apraksta notikušo. Alma nevainojami apraksta mūsu Kunga ieņemšanu un dzimšanu, pravietojot: „Un lūk, Viņš piedzims Marijai, … viņa, būdama jaunava, dārgs un izraudzīts trauks, kas tiks apēnota un kļūs grūta ar Svētā Gara spēku, un dzemdēs dēlu, jā, patiesi Dieva Dēlu.” (Almas 7:10.) Līdzīgi runāja Nefijs, kad viņš teica, ka Marija „tika aiznesta projām Garā” un rezultātā bērns, kas viņai piedzima, bija „Dieva Jēr[s], jā, patiesi, Mūžīgā Tēvs Dēl[s].” (1. Nef. 11:19–21.)” (Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. (1965.–1973. g.), 1:82–83).
Šīs mācības apstiprina šādu doktrīnu: Jēzus Kristus ir dievišķs Debesu Tēva un Marijas Dēls. Tu vari pierakstīt šo doktrīnu līdzās Mateja 1:18–25 savu Svēto Rakstu lappuses malā.
Atceries par fotogrāfiju, kurā tu raudzījies uz saviem vecākiem un izveidoji sarakstu ar iezīmēm, kuras mantoji no viņiem. Pēc tam izlasi tālāk sniegto eldera Džeimsa E. Talmidža, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu, meklējot, kādēļ ir svarīgi saprast, ka Jēzus ir Debesu Tēva un Marijas dievišķais Dēls: „Bērns, kurš piedzima Marijai, bija Elohima, Debesu Tēva, dzemdināts. … Viņa raksturā tika apvienots Dieva spēks ar laicīgajai dzīvei nepieciešamajām dotībām un iespējām. … Jēzum bija jāiemanto fiziskās, mentālās un garīgās īpašības, iezīmes un spēki, kas piemita Viņa vecākiem, — vienam nemirstīgam un godības pilnam Dievam, un otram — mirstīgai sievietei” (Jesus the Christ, 3. izd. [1916], 81. lpp.).
Ko Jēzus mantoja no Sava Tēva? Ko Viņš mantoja no Savas mātes?
Tā kā Jēzus bija nemirstīga Tēva un mirstīgas mātes Dēls, Viņam bija iespēja dzīvot mūžīgi, ja Viņš to vēlētos, kā arī nomirt. Pateicoties šai dievišķajai dabai, vienīgi Viņš spēja izciest sodu par mūsu grēkiem, mirt pie krusta un tikt augšāmcelts (skat. Almas 34:9–10).
-
Iedomājies, ka tev ir iespēja palīdzēt kādam draugam, kurš nav kristietis, saprast, kas ir Jēzus Kristus. Kā tu savam draugam izskaidrotu Jēzus Kristus dievišķo dabu? Pieraksti to savā studiju dienasgrāmatā.
Mateja 2:1–12
Gudrie vīri dodas pie Jēzus
Kurš šīs dāvanas atnesa Glābējam tad, kad Viņš piedzima?
Mateja evaņģēlijs ir vienīgais evaņģēlijs, kurā ir ietverts apraksts par gudrajiem vīriem. Lauciņā, kas atrodas pa labi no jautājuma, pieraksti savas atbildes uz tālāk dotajiem jautājumiem par gudrajiem vīriem.
|
Ko tu zini par gudrajiem vīriem? | |
|---|---|
|
Kā gudrie vīri zināja, ka Mesija ir piedzimis? | |
|
Kāpēc gudrie vīri vēlējās atrast Mesiju? | |
|
Kā augstie priesteri un rakstu mācītāji zināja, kur piedzims Mesija? | |
|
Ko Hērods vēlējās, lai gudrie vīri darītu pēc tam, kad viņi atradīs Mesiju? | |
|
Ko tā vietā darīja gudrie vīri? | |
Tagad izlasi Mateja 2:1–12, meklējot atbildes uz šiem jautājumiem. Pēc vajadzības izlabo vai pielāgo savas atbildes.
Vai tu uzzināji ko jaunu par gudrajiem vīriem? Ja tā, tad piezīmē zvaigznīti līdzās tiem jautājumiem, par kuriem tu uzzināji ko jaunu.
„Mums nav zināms, kas bija šie gudrie vīri, taču katrā ziņā viņi nebija parasti cilvēki. Tas, ka viņiem bija dota privilēģija — atrast Dieva Dēlu un dot Viņam dāvanas un ka viņi bija garīgi jutīgi un zinoši, vedina uz domām, ka viņi patiešām bija pravieši, kas sūtīti dievišķā uzdevumā” (Bible Dictionary, „Wise Men of the East”).
Gudrie vīri tika „Gara vadīti, lai skatītu Dieva Dēlu un … atgrieztos pie ļaudīm, un sniegtu liecību, ka ķēniņš Imanuēls patiešām ir piedzimis miesā” (Bible Dictionary, „Magi”).
Bieži vien cilvēki pieņem, ka gudrie vīri apciemoja Glābēju Viņa piedzimšanas naktī kopā ar ganiem. Tomēr Mateja 2:11 vedina uz domām, ka tas notika kādu laiku, vienu vai divus gadus, vēlāk (gudrie vīri atrada Jēzu namā, nevis silītē, un Viņš bija bērns, nevis zīdainis). Ievēro arī to, ka Hērods vēlējās, lai gudrie vīri paziņotu viņam Mesijas atrašanās vietu tāpēc, lai viņš varētu Viņu nogalināt (skat. Mateja 2:13).
Kā gudrie vīri zināja, kur meklēt Mesiju?
Piemērs par gudrajiem vīriem palīdz mums saprast šādu principu: Ja mēs patiesi un uzcītīgi meklējam Glābēju, mēs tiksim vadīti pie Viņa.
-
Kad gudrie vīri bija atraduši Glābēju, viņi pasniedza Viņam dāvanas. Viens no šīs rīcības nolūkiem bija pielūgt un godināt Viņu. Ko mēs varam mācīties no gudro vīru piemēra — dot Jēzum dāvanas?
Lai palīdzētu saprast, kā mēs varam Glābējam dāvāt vērtīgas dāvanas, izlasi šo eldera D. Toda Kristofersona, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:
„Senatnē, kad cilvēki vēlējās pielūgt To Kungu un vēlējās Viņa svētības, viņi bieži atnesa kādu dāvanu. …
Vai ir kas tāds jūsos vai jūsu dzīvē, kas ir nešķīsts vai necienīgs? Kad jūs no tā atbrīvojaties, tā ir dāvana Glābējam. Vai ir kāds labs paradums vai rakstura īpašība, kas pietrūkst jūsu dzīvē? Kad jūs to pieņemat un padarāt par sava rakstura sastāvdaļu, jūs sniedzat dāvanu Tam Kungam. Dažkārt to ir grūti paveikt, bet vai grēku nožēlošanas un paklausības dāvanas būtu vērtīgas, ja to pasniegšana jums nesagādātu nekādas grūtības? Nebaidieties no prasīto pūļu pielikšanas. Un atcerieties, ka jums tas nav jādara vieniem. Jēzus Kristus jums palīdzēs padarīt jūs pašus par vērtīgu dāvanu” („When Thou Art Converted”, Ensign, 2004. g. maijs, 12).
-
Komentējot Jēzus Kristus mirstīgās dzīves agrīnos gadus, elders Brūss R. Makonkijs sniedza šādu pārskatu:
„Kaut arī nav pilnīgas skaidrības par mūsu Kunga ceļojumiem un to secību Viņa agrīnajos gados, tālāk izklāstītais šķiet samērā drošs:
(1) Saderināšanās un laulības laikā Jāzeps un Marija dzīvoja Nacaretē, Galilejas austrumu daļā. (Lūkas 1:26–35; 1. Nef. 11:13.)
(2) Dievišķas gādības vadībā viņi ceļoja uz Bētlemi, Dāvida pilsētu, kur Jēzus piedzima kūtiņā. (Lūkas 2:1–7.)
(3) Astotajā dienā, kad pāris joprojām bija Bētlemē, Jēzum tika veikta apgraizīšana. (Lūkas 2:21.)
(4) Pēc Marijas šķīstīšanās dienām, četrdesmit dienu ilga perioda (3. Moz. 12. nod.), svētā ģimene ceļoja uz Jeruzālemi, kur Jēzus tika stādīts priekšā templī, un Sīmeans un Anna sniedza liecību par Viņa dievišķo Dēla lomu. (Lūkas 2:22–38.)
(5) Tādējādi, būdami „visu pēc Tā Kunga bauslības izpildījuši”, viņi nekavējoties devās uz Nacareti. (Lūkas 2:39.) Nepārprotami, ka gudrie vīri vēl nebija atnākuši, lai pielūgtu savu Ķēniņu, jo pēc viņu apmeklējuma seko bēgšana uz Ēģipti. Ir skaidrs, ka viņi nevarēja būt aizgājuši uz Ēģipti un atgriezušies Bētlemē četrdesmit dienu laikā, (a) tāpēc ka viņi bija Ēģiptē Hēroda nāves brīdī, kas notika aptuveni divus gadus pēc Kristus piedzimšanas, un (b) tāpēc ka viņi no Ēģiptes atgriezās Nacaretē, nevis Bētlemē.
(6) Nākamais — kaut kāda nezināma un nepierakstīta iemesla dēļ Jāzeps un Marija ar bērnu atgriezās Bētlemē, sāka dzīvot kādā namā un piedalījās sabiedrības dzīvē, kad ieradās gudrie vīri. (Mateja 2:1–12.)
(7) Tiekot Dieva brīdināta, svētā ģimene bēga uz Ēģipti, kas bija nezināma ilguma ceļojums, iespējams, dažas nedēļas vai mēnešus. (Mateja 2:13–15.)
(8) Pēc Hēroda nāves viņi atgriezās ar acīmredzamu mērķi no jauna apmesties Bētlemē, kur viņiem bija jābūt pienācīgai vietai, kur dzīvot. Taču, baidoties no Arhelava, Hēroda dēla, viņi atstāja Jūdejas apgabalu, lielāku drošību rodot Galilejā. Tādējādi viņi atgriežas un apmetas Nacaretē. (Mateja 2:19–23.)
(9) Kopš tā brīža, līdz sākās Viņa formālā kalpošana, kas, iespējams, bija divdesmit septiņus vai divdesmit astoņus gadus ilgs periods, mūsu Kungs turpināja dzīvot Nacaretē. (Lūkas 2:51–52; I. V. Mateja 3:22–26.)” (Doctrinal New Testament Commentary, 1:108–109).
Mateja 2:13–23
Jāzeps, Marija un Jēzus bēg uz Ēģipti
Kā pierakstīts Mateja 2:13–23, Hērods kļuva dusmīgs, kad gudrie vīri „aizgāja pa citu ceļu uz savu zemi” (Mateja 2:12), nepasakot, kur atrodas Mesija. Cerot nogalināt Mesiju, viņš pavēlēja nogalināt visus bērnus, kuri ir 2 gadus veci vai jaunāki un atrodas Bētlemē un tās apkārtnē.
Izlasi Mateja 2:13–14, pievēršot uzmanību tam, kā Jāzeps zināja, ko darīt, lai pasargātu savu ģimeni.
Uz kurieni Jāzeps aizveda Mariju un Jēzu?
Jāzeps, Marija un Jēzus palika Ēģiptē, līdz Hērods nomira. Kā pierakstīts Mateja 2:19–23, Dievs Jāzepam sapnī norādīja, ka viņam jāved sava ģimene atpakaļ uz Jūdeju, un viņi apmetās Nacaretes pilsētā.
Kā Jāzepa spēja — paklausīt garīgiem pamudinājumiem un rīkoties saskaņā ar tiem — svētīja citu cilvēku dzīves?
Papildini tālāk sniegto frāzi, izveidojot principu, ko mēs varam mācīties no Jāzepa: Ja mēs esam atvērti Gara pamudinājumiem, tad .
-
Kaut arī ir ļoti maz pierakstīts par Jēzus bērnību un jaunību, Džozefa Smita veiktais tulkojums papildina ar trīs pantiem Mateja 2:23 Ķēniņa Jēkaba Bībeles izdevumā. Šie panti sniedz dažas detaļas par šo Glābēja dzīves laiku. Lasot šo papildinājumu no Džozefa Smita tulkojuma, padomā, cik pazemīgs bija Jēzus, būdams jauns vīrietis:
„Un notika, ka Jēzus auga ar saviem brāļiem un tapa stiprs, un gaidīja uz To Kungu, kad pienāks Viņa kalpošanas laiks.
Un Viņš kalpoja Sava Tēva vadībā, un Viņš nerunāja kā citi cilvēki, nedz arī Viņš varēja tikt mācīts; jo Viņam nevajadzēja, lai kāds cilvēks Viņu mācītu.
Un pēc daudziem gadiem viņa kalpošanas stunda bija tuvu” (Džozefa Smita tulkojums, Mateja 3:24–26 [Svēto Rakstu ceļvedī]).
-
Es studēju Mateja 1.–2. nodaļu un pabeidzu šo stundu (datums).
Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: