14. daļa: 3. diena
Jāņa 9. nodaļa
Ievads
Jēzus dziedināja vīru, kas bija neredzīgs no dzimšanas. Farizeji izjautāja šo vīru un izslēdza viņu no sinagogas, tāpēc ka viņš atteicās nosodīt Jēzu kā grēcinieku par to, ka Viņš dziedināja sabatā. Glābējs sameklēja šo vīru un vaicāja viņam, kam viņš ticēja, un šis vīrs pielūdza Jēzu kā Dieva Dēlu.
Jāņa 9:1–7
Jēzus dziedina vīru, kas ir neredzīgs no dzimšanas
Nosakiet dažas dzīves likstas, ar ko saskaras apkārtējie vai cilvēki, kurus tu redzi savās vietējās ziņās:
Daži cilvēki vēlas uzzināt, kāpēc Dievs pieļauj, ka dzīves likstas krasi ietekmē viņu dzīvi. Studējot Jāņa 9:1–5, meklē patiesu principu, kas mums var palīdzēt saprast iemeslu, kāpēc Dievs pieļauj, ka saskaramies ar dzīves likstām.
Kamēr Jēzus bija Jeruzālemē, Viņš satika kādu vīru, kas bija saskāries ar likstām kopš dzimšanas. Izlasi Jāņa 9:1–2, meklējot dzīves likstas, ar kurām šis vīrs saskārās.
Ko mācekļi jautāja par šī cilvēka likstu iemeslu?
Daudzi cilvēki Glābēja laikā ticēja, ka dzīves likstas, ar ko cilvēki saskārās, bija viņu vai viņu vecāku izdarīto grēku sekas. Vai tu domā, ka šis uzskats bija pareizs? Kāpēc — jā, vai kāpēc — nē?
Izlasi Jāņa 9:3–5, meklējot Glābēja mācības Saviem mācekļiem par šī cilvēka aklumu.
Ko, tavuprāt, nozīmē tas, ka „Dieva darbiem vajag parādīties viņā”? (Jāņa 9:3).
No Glābēja mācībām šajos pantos mēs uzzinām, ka Dievs var izmantot mūsu dzīves likstas, lai parādītu Savus darbus un spēku. Citiem vārdiem sakot, lai arī mūsu dzīves likstām var būt daudzi iemesli, Dievs var izmantot mūsu izaicinājumus, lai īstenotu Savus taisnīgos nolūkus.
Lai labāk saprastu šo patieso principu, izlasi tālāk doto apgalvojumu, ko teicis elders Dalins H. Oukss no Divpadsmit apustuļu kvoruma:
„Mēs esam šeit sūtīti, lai tiktu pārbaudīti. Ir vajadzīgs, lai būtu pretstats visās lietās. Mums ir jāmācās un jāaug, pārvarot pretestību, saskaroties ar izaicinājumiem un mācot citus rīkoties tāpat. … Tas Kungs ne tikai iesvētīs mūsu ciešanas mūsu labumam, bet arī izmantos tās, lai svētītu neskaitāmu cilvēku dzīvi.
Jēzus par šo mācīja, kad Viņš un Viņa mācekļi satika vīru, kas bija dzimis neredzīgs. [Elders Oukss tad citēja Jāņa 9:2–3.]
Ja skatām dzīvi garīgām acīm, mēs varam redzēt daudzus piemērus tam, kā Dieva darbi tiek sekmēti caur Viņa bērnu likstām. …
Kad saprotam šo principu, ka Dievs dāvā mums svētību gūšanas iespējas un svētī mūs caur mūsu un citu cilvēku likstām, mēs varam saprast, kāpēc Viņš ir pavēlējis mums atkal un atkal „pateikties Tam Kungam, tavam Dievam, visās lietās” (M&D 59:7)” („Give Thanks in All Things”, Ensign vai Liahona, 2003. g. maijs, 97.–98. lpp.).
Padomā par likstām, ar kurām esi saskāries vai pašreiz saskaries. Turpinot studēt Jāņa 9. nodaļu, apdomā to, kā Dievs varētu nodemonstrēt Savus darbus un spēku caur tevi šo likstu dēļ.
Izlasi Jāņa 9:6–7, meklējot to, kā Dievs parādīja Savus darbus un spēku caur aklā vīra pieredzi.
Kā tev šķiet, kā šis vīrs jutās, kad pirmo reizi spēja redzēt?
Jāņa 9:8–41
Glābējs sameklē vīru, ko bija dziedinājis, pēc tam, kad farizeji šo vīru bija izdzinuši
Kā rakstīts Jāņa 9:8–15, pēc tam, kad neredzīgais vīrs tika dziedināts, daži cilvēki strīdējās, vai viņš tiešām bija tas cilvēks, kas bija dzimis neredzīgs. Citi vēlējās uzzināt, kā viņš tika dziedināts, un atveda viņu pie farizejiem, kuri sāka viņu izjautāt.
Izpēti Jāņa 9:14, lai noskaidrotu dienu, kurā Glābējs dziedināja neredzīgo vīru.
Kā, tavuprāt, farizeji reaģēja uz to, ka Jēzus dziedināja šo vīru sabatā?
Izlasi Jāņa 9:16, meklējot, ko farizeji nosprieda par Jēzu.
Izlasi Jāņa 9:17, meklējot, kāds bija neredzīgā vīra priekšstats par Jēzu.
Turpinot studēt Jāņa 9. nodaļu, pievērs uzmanību tam, kā mainījās neredzīgā vīra priekšstats par Glābēju.
Apšaubot to, ka šis vīrs tiešām bija neredzīgs, farizeji atveda un izjautāja viņa vecākus. Jāņa 9:19–23 mēs uzzinām, ka izjautāšanas laikā viņa vecāki liecināja, ka viņš bija viņu dēls un bija dzimis neredzīgs, taču viņi apgalvoja, ka nezina, kā viņš tika dziedināts. Baidoties no tā, ka varētu tikt izslēgti no sinagogas un izraidīti no kopienas, viņi nevēlējās teikt, ka ticēja, ka Jēzus bija Mesija, tādēļ ierosināja, lai viņu dēls runā par sevi.
Izlasi Jāņa 9:24–27, 30–33, meklējot šī vīra atbildi farizejiem. Tu vari atzīmēt vārdus, ko viņš lietoja, lai aizstāvētu Jēzu un liecinātu, ka Viņš bija „no Dieva” (Jāņa 9:33).
-
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem: Kas tev šķiet ievērības cienīgs šī vīra atbildēs?
Jāņa 9:34 mēs uzzinām, ka šis vīrs tika izslēgts no draudzes (jādomā, ka no sinagogas [skat. Jāņa 9:22]) par bezbailīgu Glābēja aizstāvēšanu.
„Sinagogas bija daudzu jūdu kopienu reliģiskie un sociālie centri. Sinagogās jūdi veica garīgo apmācību un pielūdza Dievu, kā arī izglītojās un sociāli pilnveidojās. Tā kā sinagoga bija tik būtiska jūdu sabiedrībā, izslēgšana no sinagogas … nozīmēja vairāk par izslēgšanu no reliģiskas kopienas un sadraudzības zaudēšanu reliģiskā kopienā. Tas nozīmēja izslēgšanu arī no kultūras un sociālās dzīves” (Jaunās Derības studenta rokasgrāmata [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.], 230. lpp.).
Kāpēc, tavuprāt, šis vīrs bija gatavs palikt uzticīgs tam, ko zināja par Jēzu Kristu, pat ja tas nozīmēja — izslēgšanu no sinagogas?
Pēc tam, kad šis vīrs tika izslēgts no sinagogas, Glābējs sameklēja viņu un vaicāja, vai viņš „[ticēja] Cilvēka Dēlam” (Jāņa 9:35). Izlasi Jāņa 9:36–38, meklējot šī vīra atbildi.
Viņa paziņojums: „Es ticu, Kungs,” un tas, ka viņš „To pielūdza” (Jāņa 9:38), norāda uz to, ka viņa garīgās acis tika atvērtas un ka viņš atzina Jēzu Kristu par to, kas Viņš bija, — apsolītais Mesija un Dieva Dēls.
No šī stāsta mēs uzzinām, ka, paliekot uzticīgiem tam, ko zinām, neskatoties uz pretestību, mūsu liecības kļūs stiprākas. Ar laiku mūsu liecības kļūs vēl spēcīgākas.
-
-
Kāpēc, tavuprāt, mūsu liecības tiek stiprinātas, kad esam izturējuši pretestību vai ticības pārbaudījumus?
-
Kā tava liecība ir tikusi stiprināta, kad tu uzticīgi izturēji pretestību?
-
Lai atklātu vēl vienu principu šajā stāstā, daļēji aizver acis, lai varētu redzēt tikai nedaudz gaismas. Tad atver tās līdz pusei. Tad atver tās plati līdz galam. Ievēro, kā katrā gadījumā mainās tava redze.
Atceries, ka neredzīgā vīra fiziskā redze kļuva skaidra, kad Jēzus bija viņu dziedinājis. Izlasi Jāņa 9:11, 17, 33, 35–38, meklējot frāzes, kas raksturo šī vīra briestošo, garīgo redzi jeb sapratni par to, kas Jēzus ir.
Sākumā viņš runāja par Jēzu kā par „cilvēk[u], kuru sauc Jēzus” (Jāņa 9:11), vēlāk viņš atsaucās uz Viņu kā uz „pravieti” (Jāņa 9:17) un aizstāvēja Viņu, sakot, ka Viņš bija „no Dieva” (Jāņa 9:33). Ar laiku viņa garīgā redze kļuva skaidrāka, līdz viņš beidzot redzēja, ka Jēzus Kristus bija apsolītais Mesija un Dieva Dēls.
Kāpēc, tavuprāt, viņa skatījums un sapratne par Glābēju kļuva skaidrāka? Kā viņš izrādīja ticību Jēzum Kristum visa pieredzētā laikā?
Runājot par šī vīra pieredzēto, prezidents Hovards V. Hanters mācīja: „Redze tika dāvāta divreiz — vienreiz, lai izlabotu iedzimtu trūkumu [fizisku trūkumu kopš dzimšanas], un otrreiz, lai skatītu ķēniņu Ķēniņu, pirms Viņš uzkāpa debesīs uz Savu mūžīgo troni. Jēzus bija dāvājis abas redzes iespējas — laicīgo un garīgo. Viņš bija iespīdinājis Savu gaismu tumšā vietā, un šis vīrs, līdzīgi daudziem citiem tajā laikā, tāpat kā mūsdienās, pieņēma šo gaismu un redzēja” („The God That Doest Wonders”, Ensign, 1989. g. maijs, 16.–17. lpp.).
No šī stāsta mēs mācāmies, ka, pielietojot ticību Jēzum Kristum, mūsu garīgā redze un sapratne kļūst skaidrāka.
Kāpēc, tavuprāt, ticības izrādīšana ir nepieciešama, lai skaidrāk redzētu un saprastu garīgo patiesību?
Daži farizeji stāvēja turpat tuvumā, kad šis vīrs redzēja un pielūdza Jēzu kā Dieva Dēlu. Izlasi Jāņa 9:39–41, meklējot, ko Glābējs mācīja par aklumu.
Atbildot uz farizeju jautājumu: „Mēs taču neesam akli?” (Jāņa 9:40), „Glābējs izmantoja metaforu, mācot, ka cilvēkiem, kas bija „akli”, — tiem, kas nezināja, kas Viņš bija, — „nebūtu grēka” (Jāņa 9:41). No otras puses, cilvēki, kuri varēja „redzēt”, — tie, kas bija saņēmuši pietiekami daudz liecību par Glābēju un Viņa dievišķo misiju, ka viņiem būtu bijis jāzina, kas Viņš bija, — būs atbildīgi par savu rīcību. Farizeji piederēja pie tiem, kuri varēja „redzēt”, un tādēļ viņu „grēks paliek”. Garīgā ziņā viņi izvēlējās būt akli, tāpēc ka atteicās atzīt Jēzu par Dieva Dēlu, neskatoties uz daudzajām liecībām, ko bija saņēmuši” (Jaunās Derības studenta rokasgrāmata, 231. lpp.).
-
-
Es izstudēju Jāņa 9. nodaļu un pabeidzu šo stundu (datums).
Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: