Jāņa evaņģēlija 18.–19. nodaļa

Ievads

Pēc tam, kad ebreju garīgie vadītāji bija apcietinājuši un iztaujājuši Jēzu, tie nodeva Viņu Pilātam, lai tas Viņu sodītu un tiesātu. Pilāts piekrita Jēzus krustā sišanai, lai gan viņš bija pārliecināts, ka Jēzus ir nevainīgs. Kamēr Jēzus bija pie krusta, Viņš lika apustulim Jānim parūpēties par Savu māti Mariju. Kad Jēzus nomira, Viņa ķermenis tika guldīts kapā.

Jāņa 18:1–32

Ebreju garīgie vadītāji apcietina un iztaujā Jēzu, un pēc tam nodod Viņu Pilātam

Kad parūpēties par citu labklājību tev ir visgrūtāk?

Novelc vertikālu līniju savas studiju dienasgrāmatas lappuses vidū, izveidojot tabulu ar divām slejām. Virs vienas slejas uzraksti: Par ko rūpējās Jēzus Kristus, un virs otras — Par ko rūpējās Pilāts. Glābēja apcietināšanas, notiesāšanas un krustā sišanas laikā Jēzus Kristus un romiešu pārvaldnieks Pilāts izvirzīja par prioritāti jeb augstāk par visu pārējo lika atšķirīgas lietas. Studējot Jāņa evaņģēlija 18.–19. nodaļu, pievērs uzmanību principiem, ko vari mācīties no Jēzus un Pilāta piemēra, kas tev var palīdzēt saprast, kam tavā dzīvē vajadzētu kļūt par prioritāti. Ieraksti šīs stundas laikā atklātos patiesos principus attiecīgajā studiju dienasgrāmatas slejā.

Jāņa 18:1–3 mēs varam lasīt, ka pēc tam, kad Jēzus bija cietis Ģetzemanes dārzā, tajā ieradās Jūda Iskariots ar augsto priesteru un farizeju sulaiņiem, lai Viņu apcietinātu. Ko tu darītu, ja tu zinātu, ka tev tuvojas bruņotu kareivju pulks, lai tevi apcietinātu un galu galā nogalinātu?

Izlasi Jāņa 18:4–11 un Lūkas 22:50–51, pievēršot uzmanību tam, ko Jēzus darīja, kad šie cilvēki ieradās.

Vārdi šieJāņa 18:8 un tie Jāņa 18:9 attiecas uz apustuļiem, kuri bija kopā ar Jēzu. Saskaņā ar šiem vārdiem, par ko rūpējās Jēzus Kristus?

Pēc tam, kad esi izlasījis Jāņa 18:4–11 un Lūkas 22:50–51, savas studiju dienasgrāmatas slejā, zem nosaukuma „Par ko rūpējās Jēzus”, uzraksti, par ko rūpējās Glābējs.

Jāņa 18:12–32 mēs varam lasīt, ka Jēzus atļāva kareivjiem Viņu apcietināt. Tie Viņu aizveda pie bijušā augstā priestera Annas, kurš Jēzu aizsūtīja pie Kajafas — Annas meitas vīra —, lai tas Viņu iztaujātu (skat. Jāņa 18:13). Tobrīd Kajafa bija augstais priesteris un viņš centās notiesāt Jēzu uz nāvi (skat. Jāņa 18:14). Pēteris un vēl viens māceklis sekoja Jēzum un skatījās, kā Kajafa Viņu iztaujā (skat. Jāņa 18:15–16). Kad trīs atsevišķi cilvēki Pēterim jautāja, vai viņš ir viens no Jēzus mācekļiem, Pēteris to katru reizi noliedza (skat. Jāņa 18:17, 25, 26–27). Pēc tam, kad Kajafa bija iztaujājis Jēzu, ebreju garīgie vadītāji Viņu agri no rīta aizveda pie Jūdejas provinces romiešu pārvaldnieka Pilāta, lai Viņš tiktu tiesāts un sodīts ar nāvi (skat. Jāņa 18:28–30). Jeruzālemē tikai romiešiem bija tiesības piespriest nāvessodu (skat. Jāņa 18:31).

Jāņa 18:33 – 19:16

Jēzus Kristus tiek notiesāts Pilāta priekšā

Izlasi Jāņa 18:33–35, pievēršot uzmanību tam, ko Pilāts vēlējās uzzināt par Jēzu.

Ebreju garīgie vadītāji apsūdzēja Jēzu par to, ka Viņš Sevi bija pasludinājis par jūdu ķēniņu: ja Jēzus apgalvotu, ka Viņš ir ķēniņš, Viņu varētu apsūdzēt par sacelšanos jeb nodevību pret romiešu valdību (skat. Jāņa 19:12) — noziegumu, par kuru sodīja ar nāvi.

Izlasi Jāņa 18:36–37, pievēršot uzmanību tam, ko Jēzus paskaidroja Pilātam.

Izlasi Jāņa 18:38, pievēršot uzmanību tam, ko Pilāts domāja par Jēzu.

Jāņa 18:39–19:5 mēs varam uzzināt, ka, saskaņā ar jūdu paražu — atbrīvot vienu cietumnieku Pashā svētku laikā, Pilāts piedāvāja atbrīvot Jēzu (skat. Jāņa 18:39). Tā vietā augstie priesteri un sulaiņi izvēlējās atbrīvot laupītāju Barabu (skat. Jāņa 18:40) un pieprasīja Jēzu sist krustā (skat. Jāņa 19:6). Pilāts lika šaustīt (pērt ar pletni) Jēzu, un romiešu karavīri Viņam galvā uzlika ērkšķu vainagu un Viņu izsmēja (skat. Jāņa 19:1–2), un pēc tam Pilāts veda Jēzu cilvēku priekšā.

Izlasi Jāņa 19:4, 6, pievēršot uzmanību tam, ko Pilāts atkārtoti teica jūdiem.

Ko, pēc Pilāta domām, būtu bijis pareizi darīt?

Saskaņā ar Jāņa 19:7, ebreju garīgie vadītāji Pilātam pateica, ka Jēzus ir apgalvojis, ka Viņš ir Dieva Dēls. Izlasi Jāņa 19:8–11 un pievērs uzmanību Pilāta reakcijai, izdzirdot, ka Jēzus ir apgalvojis, ka Viņš ir Dieva Dēls. Pievērs uzmanību arī tam, ko Jēzus sacīja Pilātam par viņa kā pārvaldnieka varu.

Ja tu būtu Pilāta vietā, kā tu justos, dzirdot Jēzu sakām, ka tu būtu bezspēcīgs pret Viņu, „ ja tā [vara] tev nebūtu dota no augšienes” (Jāņa 19:11)?

Jēzus izteikums Jāņa 19:11 attiecībā uz to, ka ebreju garīgajiem vadītājiem ir „lielāks grēks”, norādīja, ka, piekrītot ļaužu prasībai un pavēlot piesist Viņu krustā, Pilāts būs grēkojis, taču ne tik lielā mērā kā tie, kuri neatlaidīgi tiecās pēc Viņa nāves.

Izlasi Mateja 27:19, pievēršot uzmanību tam, ko Pilāta sieva viņam ieteica darīt. Pēc tam izlasi Jāņa 19:12–15, pievēršot uzmanību tam, ko Pilāts centās panākt Jēzus labā un kā jūdi, kuri vēlējās Jēzu nogalināt, uz to atbildēja.

Ievēro Jāņa 19:12, kā jūdu garīgie vadītāji draudēja Pilātam, kad uzzināja, ka viņš vēlas Jēzu atbrīvot.

Izdarot uz Pilātu spiedienu, jūdi viņam atgādināja, ka, atbrīvojot Jēzu, viņš tiks uzskatīts par Cēzara nodevēju. Ja jūdi ziņotu par viņa neuzticību, Cēzars varētu atņemt Pilātam pārvaldnieka amatu un varu. Šajā brīdī Pilātam bija jāizvēlas, vai nu parūpēties par savām interesēm, vai arī atbrīvot Jēzu, kurš, viņaprāt, bija nevainīgs.

Izlasi Jāņa 19:16 un uzzini, ko Pilāts izvēlējās darīt.

Ko Pilāta rīcība mums māca par viņa prioritātēm?

Savā studiju dienasgrāmatā, slejā zem nosaukuma „Par ko rūpējās Pilāts”, uzraksti, par ko visvairāk rūpējās Pilāts.

Studējot Jāņa evaņģēlija 18.–19. nodaļu, kur atainots, par ko rūpējās Pilāts, mēs varam mācīties, ka, liekot savas intereses augstāk par pareizu rīcību, mēs grēkosim. Uzraksti šo principu savā studiju dienasgrāmatā — zem virsraksta „Par ko rūpējās Pilāts”.

Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:
1. Kādās situācijās mums varētu būt kārdinājums likt savas intereses augstāk par pareizu rīcību?
2. Ko tu vari darīt, lai pārvarētu šo kārdinājumu — likt savas intereses augstāk par pareizu rīcību —, pat tad, kad tas nav populāri?

Jāņa 19:17–42

Jēzus tiek piesists krustā, un Viņa ķermenis tiek guldīts kapā

Jāņa 19:17–24 mēs varam lasīt, ka Jēzus nesa Savu krustu un devās uz Golgātu, kur Viņš trešajā dienas stundā tika piesists krustā (skat. Marka 15:25; trešā dienas stunda ir trešā stunda pēc saullēkta). Izlasi Jāņa 19:25–27 un pievērs uzmanību tam, kurš atradās pie krusta, kad Jēzus tajā tika piesists.

Par ko rūpējās Jēzus, esot piesists pie krusta?

Frāze „mācekli …, ko [Jēzus] mīlēja” (Jāņa 19:26) attiecas uz apustuli Jāni, kurš ir zināms arī kā Mīļotais Jānis. Kad Jēzus Jānim teica: „Redzi, tava māte!”, Viņš lika Jānim parūpēties par Mariju, Viņa māti, tā, it kā viņa būtu viņa paša māte. Savā studiju dienasgrāmatā, zem nosaukuma „Par ko rūpējās Jēzus”, uzraksti, par ko, saskaņā ar šiem pantiem, rūpējās Jēzus.

Pamatojoties uz Jāņa evaņģēlija 18.–19. nodaļā aprakstītajām rūpēm, kā tu salīdzinātu Jēzus Kristus raksturu ar Pilāta raksturu?

Studējot par Glābēja raksturu, kas tiek atainots Jāņa evaņģēlija 18.–19. nodaļā, mēs varam mācīties, ka mēs varam sekot Glābēja piemēram, palīdzot citiem pat tad, kad mums pašiem ir grūtības. Uzraksti šo principu savā studiju dienasgrāmatā — zem nosaukuma „Par ko rūpējās Jēzus Kristus”.

Elders Deivids A. Bednārs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja: „Mūsu patiesais raksturs atklājas … spējā saskatīt citu cilvēku ciešanas brīdī, kad ciešam paši, spējā saredzēt citu cilvēku izsalkumu, kad paši esam badā, un spējā pasniegties pretī un izrādīt līdzjūtību tiem, kuri cieš garīgas mokas tad, kad paši garīgi ciešam. Raksturs atklājas tad, kad izrādām rūpes un palīdzam citiem brīdī, kad mūsu dabiskā un instinktīvā uzvedība liktu koncentrēties tikai uz savām problēmām un grūtībām. Ja šāda rīcība patiešām ir svarīgākais kritērijs morālajai stājai, tad pasaules Glābējs ir perfekts pastāvīga un žēlsirdīga rakstura piemērs” („The Character of Christ” [Brigama Janga universitātes Aidaho reliģijas simpozijs, 2003. g. 25. janv.], byui.edu/devotionalsandspeeches).

Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:
1. Vai tu esi redzējis kādu sekojam Glābēja piemēram, palīdzot citiem pat tad, kad viņam pašam bija grūtības?
2. Kā mēs, tavuprāt, varam attīstīt šādas — Kristum līdzīgas — īpašības un censties palīdzēt citiem pat tad, kad mums pašiem ir grūtības?
3. Ko tu, sekojot Glābēja piemēram, darīsi, lai palīdzētu citiem pat tad, kad tev pašam būs grūtības?

Jāņa 19:28–42 mēs varam mācīties, ka pēc tam, kad Jēzus nomira devītajā stundā (skat. Marka 15:34), Jāzeps no Arimatijas lūdza Pilātam Jēzus miesas. Jāzeps un Nikodēms sagatavoja Glābēja miesu apbedīšanai un novietoja to kapā, kuru ziedoja Jāzeps.

Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

Es studēju Jāņa evaņģēlija 18.–19. nodaļu un šo stundu pabeidzu (datums).

Papildus jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: