Ievads Pētera otrajā vēstulē
Kādēļ studēt šo vēstuli?
Pravietis Džozefs Smits teica: „No visiem apustuļiem Pēteris izmantoja viscēlāko valodu savos rakstos” (History of the Church, 5:392). Būt cēlam nozīmē — domāt cildenas domas, būt izcili novērtētam un spēt iedvest apbrīnu.
Būdams aculiecinieks Jēzus Kristus apskaidrošanai (skat. 2. Pētera 1:16–18), Pēteris mudināja savus lasītājus augt savās zināšanās par Glābēju un tiekties iegūt dievišķās īpašības, lai mums „būtu daļa pie dievišķas dabas” (skat. 2. Pētera 1:4–8). Viņš apliecināja saviem lasītājiem, ka šī garīgā izaugsme palīdzēs padarīt viņu „aicināšanu un izredzēšanu stipru” (2. Pētera 1:10). „Pēteris no jauna apliecināja, ka Tas Kungs nāks no debesīm lielā godībā un tiesās pasauli” (Bible Dictionary, „Peter, Epistles of”). Studējot Pētera 2. vēstuli, tu vari pieaugt ticībā Jēzum Kristum un saņemt norādījumus un iedvesmu, kas tev var palīdzēt kļūt līdzīgākam Viņam.
Kas sarakstīja šo vēstuli?
Pētera otrās vēstules autors ir Sīmanis Pēteris, galvenais Jēzus Kristus apustulis (skat. 2. Pētera 1:1).
Kad un kur šī vēstule tika sarakstīta?
Mums nav zināms, tieši kad un kur šī vēstule tika sarakstīta. Vispārīgi ir pieņemts uzskatīt, ka Pēteris to sarakstīja Romā pēc vēstules, kura ir pazīstama kā Pētera 1. vēstule, kura, visticamāk, tika uzrakstīta aptuveni m. ē. 64. gadā (skat. Bible Dictionary, „Peter, Epistles of”).
Kam un kādēļ šī vēstule tika rakstīta?
Pēteris paziņoja, ka viņš rakstīja „tiem, kas mūsu Dieva un Pestītāja, Jēzus Kristus, taisnībā dabūjuši to pašu dārgo ticību kā mēs” (2. Pētera 1:1). Tas varētu norādīt uz to, ka auditorija, kurai Pēteris rakstīja, bija tie paši citticībnieku kristieši, kuri saņēma viņa pirmo vēstuli (skat. 2. Pētera 3:1). 2. Pētera 1:12–15 saturs parāda, ka Pēteris rakstīja šo vēstuli kā atvadu vēsti tās lasītājiem.
Atšķirībā no Pētera pirmās vēstules, kura palīdzēja svētajiem stāties pretī ārējām vajāšanām, Pētera otrā vēstule runā par iekšējo atkrišanu, kas apdraudēja Baznīcas nākotni. Viltus pravieši un mācītāji izplatīja „aplamas [maldīgas] posta mācības, noliegdami pat To Kungu, kas viņus atpircis” (2. Pētera 2:1). Pēteris rakstīja šo vēstuli, lai iedrošinātu svētos pieaugt savās zināšanās par To Kungu un padarīt savu „aicināšanu un izredzēšanu stipru” (2. Pētera 1:10).
Kādas ir šīs vēstules raksturiezīmes?
„Otrā vēstule acīmredzot bija rakstīta tām pašām draudzēm, kā pirmā (3:1). Tā tika rakstīta ar iespējamību, ka drīzumā autoru gaida nāve (1:14)” (Bible Dictionary, „Peter, Epistles of”). Šinī vēstulē ir arī ietverti daži no Pētera visspēcīgākajiem vārdiem un dažas no viņa pēdējām liecībām.
Dominējošā tēma Pētera 2. vēstulē ir tā, ka ir svarīgi iegūt zināšanas par Jēzu Kristu. Pēteris apsolīja saviem lasītājiem: ja viņi tieksies pēc dievišķām īpašībām un attīstīs dievišķo dabu, viņi „netaps kūtri, nedz neauglīgi mūsu Kunga, Jēzus Kristus, atziņā” (2. Pētera 1:8) un padarīs savu „aicināšanu un izredzēšanu stipru” (2. Pētera 1:10).
Pēteris pretnostatīja patiesas zināšanas par Jēzu Kristu un viltus zināšanas un mācības, kuras izplatīja atkritēji (skat. 2. Pētera 2. nod.). Šīs vēstules beigās Pēteris izteica pēdējo uzaicinājumu svētajiem — augt „mūsu Kunga un Pestītāja, Jēzus Kristus, žēlastībā un atziņā” (2. Pētera 3:18).
Satura izklāsts
2. Pētera 1. nodaļa. Pēteris paskaidro, ka Jēzus Kristus apsolījumi ļauj svētajiem saņemt „daļu pie dievišķas dabas” (2. Pētera 1:4). Viņš iedrošina viņus padarīt savu „aicināšanu un izredzēšanu stipru” (2. Pētera 1:10). Pēteris atgādina savu pieredzi apskaidrošanas kalnā, kad viņš kļuva par liecinieku Jēzus pagodināšanai un dzirdēja Tēva balsi. Pēteris pavēsta, ka „mums praviešu vārds kļūst jo stiprs” (2. Pētera 1:19).
2. Pētera 2. nodaļa. Pēteris brīdina Baznīcas locekļus par viltus praviešiem un viltus mācītājiem, kuri nāks starp viņiem un centīsies novest svētos no ceļa. Šie ļaunie mācītāji noliegs To Kungu un runās ļaunu par „patiesības ceļu” (2. Pētera 2:2). Pēteris māca, ka labāk ir nepieņemt evaņģēliju, nekā noslēgt derības un nedzīvot saskaņā ar tām.
2. Pētera 3. nodaļa. Pēteris apliecina patiesību, ka Kristus nāks Savā paša laikā, attīrīs zemi ar uguni, iznīcinās ļaunos un izglābs uzcītīgos un uzticīgos. Pēteris iedrošināja svētos augt „Jēzus Kristus žēlastībā un atziņā” (2. Pētera 3:18).