30. daļa: 1. diena

Pētera 2. vēstule

Ievads

Apustulis Pēteris mudināja svētos palielināt zināšanas par Jēzu Kristu, cenšoties kļūt tādiem kā Viņš. Pēteris arī brīdināja, ka viltus pravieši un skolotāji noved cilvēkus no ceļa. Viņš pravietoja, ka pēdējās dienās bezdievīgie izsmies taisnīgos par viņu ticību Jēzus Kristus Otrajai atnākšanai. Pēteris mudināja svētos uzcītīgi sagatavoties Glābēja Otrajai atnākšanai.

Pētera 2. vēst. 1:1–11

Pēteris māca, kā gūt daļu no Jēzus Kristus dievišķās dabas

Padomā par kāda ģimenes locekļa vai drauga, kuru tu apbrīno, rakstura iezīmēm vai īpašībām. Vai tu tici, ka varētu sevī attīstīt šīs rakstura iezīmes vai īpašības? Ja tu esi jauna sieviete, padomā par Jauno sieviešu lozungu, kura daļa skan šādi: „Mēs esam mūsu Debesu Tēva meitas, Viņš mīl mūs, un mēs mīlam Viņu.” Apdomā, kādas vērtības ietver šis lozungs, it īpaši par dievišķo dabu.

Neatkarīgi no tā, vai esi jauna sieviete vai jauns vīrietis, ko tev nozīmē „dievišķa daba”?

Apustulis Pēteris rakstīja šo vēstuli Baznīcas locekļiem, kuri bija ieguvuši ticību Jēzum Kristum. Saskaņā ar Pētera 2. vēst. 1:1–4, viņš mācīja, ka viņi var „būt daļa pie dievišķas dabas” (4. pants). Frāze „dievišķa daba” norāda uz Debesu Tēva un Jēzus Kristus īpašībām.

Izlasi Pētera 2. vēst. 1:5–7, meklējot dažas Tēva un Dēla dievišķās dabas iezīmes. Zemāk dotajā tabulā uzskaiti, kādas īpašības tu vari atrast šajā rakstvietā. Pēc tam skalā no 1 līdz 10 novērtē, cik, tavuprāt, uzcītīgi tu centies attīstīt šīs īpašības savā dzīvē (1 = necenšos attīstīt; 10 = uzcītīgi cenšos attīstīt). Pirmā dievišķā īpašība ir jau uzskaitīta. Vārds atturība 6. pantā nozīmē paškontroli.

Dievišķās īpašības
Ticība	1 2 3 4 5 6 7 8 9 10
	1 2 3 4 5 6 7 8 9 10
	1 2 3 4 5 6 7 8 9 10
	1 2 3 4 5 6 7 8 9 10
	1 2 3 4 5 6 7 8 9 10
	1 2 3 4 5 6 7 8 9 10
	1 2 3 4 5 6 7 8 9 10
	1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

Izlasi Pētera 2. vēst. 1:8–11 un sameklē, kādas svētības var gūt tie, kas uzcītīgi attīsta Debesu Tēva un Jēzus Kristus dievišķās īpašības. Frāze „lai jūsu aicinājums un izredzēšana jo stipra paliek” 10. pantā nozīmē, ka mirstībā tev ir dots Dieva apliecinājums jeb apsolījums, ka tu esi ieguvis mūžīgo dzīvi; Pēteris par to saka, ka „praviešu vārds jo stiprs kļūst” (Pētera 2. vēst. 1:19).

Pravietis Džozefs Smits mācīja, ka cilvēka aicināšana un izredzēšana ir nodrošināta pēc tam, kad šis cilvēks ir pierādījis uzticību Tam Kungam: „Pēc tam, kad cilvēks ir sācis ticēt Kristum, nožēlojis grēkus un ir ticis kristīts savu grēku atlaišanai, un saņem Svēto Garu (ar roku uzlikšanu), kas ir pirmais Mierinātājs, tad ļaujiet viņam pazemoties Dieva priekšā, alkstot taisnīguma un dzīvojot pēc katra Dieva vārda, un Tas Kungs drīz viņam teiks: „Dēls, tev jātop paaugstinātam.” Kad Tas Kungs ir rūpīgi pārbaudījis viņu un noskaidrojis, ka tas ir nolēmis Viņam kalpot jebkādu briesmu gadījumā, tad šis cilvēks sapratīs, ka viņa aicināšana un izredzēšana ir nodrošināta” (no History of the Church, 3:380).

Pētera 2. vēst. 1:12–21

Pēteris liecina par Jēzu Kristu un māca par Rakstiem

Kāpēc, jūsuprāt, daži cilvēki kritizē dažu apustuļu un praviešu vecumu? Kā jūs atbildētu uz kritiku, ka mūsdienu pravieši un apustuļi ir pārāk veci, lai būtu efektīvi vadītāji? Turpinot studēt Pētera 2. vēst. 1. nodaļu, pievērs uzmanību patiesajai mācībai par praviešiem un apustuļiem, kas ir svarīgāka par viņu vecumu.

Saskaņā ar Pētera 2. vēst. 1:12–19, apustulis Pēteris zināja, ka drīz mirs, un tādēļ viņš dalījās Jēzus Kristus aculiecinieka pieredzē. Savā liecībā viņš pieminēja, ka „praviešu vārds kļūst jo stiprs” (Pētera 2. vēst. 1:19). Šī frāze „pravieša vārds kļūst jo stiprs” saprotamāk tiek izskaidrota Mācības un Derību 131:5 kā zināšanas, kuras cilvēks var saņemt šajā dzīvē caur atklāsmi, ka viņš vai viņa „ir saistīts mūžīgai dzīvei”. Uz to norāda arī frāze „lai jūsu aicināšana un stiprināšana jo stipra paliek” (skat. Pētera 2. vēst. 1:10), par kuru tu studēji Pētera 2. vēst. 1. nod. pirmajā daļā.

Izlasi Pētera 2. vēst. 1:20–21, meklējot Pētera mācības par „Dieva cilvēku” jeb praviešu lomu. Ņem vērā, ka Džozefa Smita veiktais Bībeles tulkojums Pētera 2. vēst. 1:20 skan šādi: „Par visām lietām ievērojiet, ka neviens rakstu pravietojums nav radies no kāda cilvēka gribas.”

Pamatojoties uz Pētera mācīto, mēs varam atpazīt šādu patiesu mācību: pravieši saņem Svētos Rakstus caur Svēto Garu. (Tu vari atzīmēt šo patieso principu savos Svētajos Rakstos.) Svētie Raksti ir „vārdi, gan rakstītie, gan mutvārdu” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Svētie Raksti”, scriptures.lds.org; skat. arī M&D 68:2–4).

Daži Svētie Raksti ir kanonizēti. Kanons nozīmē „atzīts, pilnvarots svēto grāmatu sakopojums. Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcā kanoniskās grāmatas tiek sauktas par Baznīcas pamatdarbiem un ietver Veco un Jauno Derību, Mormona Grāmatu, Mācību un Derības un Dārgo Pērli” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Kanons”, scriptures.lds.org).

Kad lasīsi eldera Dalina H. Ouksa, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu, meklē viņa liecību par to, ka pravieši turpina saņemt Svētos Rakstus: „Priesterības līnija ir kanāls, caur kuru Dievs ir uzrunājis Savus bērnus caur Svētajiem Rakstiem senatnē. Tas ir veids, kā Viņš šobrīd uzrunā mūs caur pašreizējā pravieša, apustuļu un citu iedvesmoto vadītāju mācībām un padomiem” („Saziņas veidi” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2010. g. nov., 84).

Apdomā, cik svarīgi ir zināt, ka Dievs ir izmantojis un vēl joprojām izmanto praviešus, lai Saviem bērniem atklātu Svētos Rakstus.

1. Atbildi uz jautājumiem savā studiju dienasgrāmatā:

   1. Kuras rakstvietas gan no senajiem, gan mūsdienu praviešiem ir ietekmējušas tavu dzīvi?

   2. Kā tu esi bijis svētīts, pateicoties šīm rakstvietām?

Vēlreiz pārdomā eldera Ouksa liecību un raugies pēc iespējām tuvākajās dienās Gara vadībā liecināt citiem par praviešu patiesumu un par to, cik svarīgi ir saņemt un studēt Svētos Rakstus.

Pētera 2. vēst. 2. nodaļa

Pēteris brīdina par viltus mācītāju maldiem

Kādēļ cilvēki varētu izvēlēties grēkot, pat ja viņi zina, ka rīkojas nepareizi?

Pētera 2. vēst. 2. nodaļā mēs lasām, ka apustulis Pēteris brīdināja svētos par ļaudīm, kas cenšas viņus maldināt. Studējot Pētera 2. vēst. 2. nodaļu, meklē patiesas mācības, kas var tev palīdzēt atpazīt un izvairīties no maldiem, kas vedina grēkot.

Izlasi Pētera 2. vēst. 2:1–3, meklējot Pētera brīdinājumus par to, kas centīsies maldināt svētos. „Posta mācības” (Pētera 2. vēst. 2:1) ir viltus un iznīcinošas mācības.

Viena patiesa mācība, ko mēs varam apgūt no šiem pantiem, ir šāda: viltus mācītāji cenšas mūs maldināt.

Izlasi šo eldera M. Rasela Balarda, Divpadsmit apustuļu kvorums, izteikumu, meklējot, ko šodien māca viltus mācītāji, lai mūs maldinātu:

„Viltus pravieši un viltus mācītāji ir tie, kuri sludina, ka pravietis Džozefs Smits bija divkosīgs krāpnieks; viņi apstrīd Pirmās vīzijas patiesumu. Viņi paziņo, ka Mormona Grāmata un citi oficiālie Baznīcas Svētie Raksti nav seni Svēto Rakstu pieraksti. Viņi arī cenšas pārdefinēt Dievības patieso dabu, un viņi noliedz, ka Dievs ir devis un turpina sniegt atklāsmi šodien Viņa ieceltajiem un atbalstītajiem praviešiem.

Viltus pravieši un viltus skolotāji ir tie, kas augstprātīgi mēģina veidot jaunu Svēto Rakstu interpretāciju, lai parādītu, ka šos svētos tekstus nevajadzētu lasīt kā Dieva vārdus Saviem bērniem, bet gan tikai kā neiedvesmotu vīru izteikumus, kurus ierobežo viņu pašu aizspriedumi un kultūras uzskati. Tādējādi viņi apgalvo, ka Svētajiem Rakstiem nepieciešama jauna interpretācija un ka viņi ir vienīgie, kas var to darīt.

Iespējams, visvairāk nopeļot, viņi noliedz Kristus Augšāmcelšanos un Izpirkšanu, strīdoties par to, ka neviens Dievs mūs nevar izglābt. Viņi noliedz nepieciešamību pēc Glābēja. Īsāk sakot, šie nopēlēji cenšas interpretēt Baznīcas mācības, lai pielāgotu tās saviem aizspriedumainajiem uzskatiem un lai šajā procesā noliegtu Kristu un Viņa mesiānisko lomu.

Viltus pravieši un skolotāji ir arī tie, kuri mēģina izmainīt Dieva dotās un uz Svētajiem Rakstiem balstītās mācības, kas aizsargā laulības svētumu, ģimenes dievišķo dabu un būtiskāko — personiskās morāles doktrīnu. Viņi aizstāv morāles pārdefinēšanu, lai attaisnotu netiklību, laulības pārkāpšanu un homoseksuālas attiecības. Daži atklāti aizstāv tā saukto viendzimuma laulību legalizāciju” („Beware of False Prophets and False Teachers”, Ensign, 1999. g. nov., 63.–64. lpp.).

Apdomā situācijas, kurās esi saskāries ar viltus skolotāju mācībām vai vēstījumiem. Kāpēc ir noderīgi apzināties viltus skolotāju vēstījumus un mācības?

Pētera 2. vēst. 2:4–17 mēs lasām vairākus piemērus tam, kas notika ar cilvēkiem, kuri pagātnē sekojuši viltus skolotājiem, tajā skaitā tiem, kas pirmsmirstīgajā dzīvē sekoja Sātanam, ļaudis, kas dzīvoja Noas dienās, un Sodomas un Gomoras iedzīvotājus. Pēteris arī minēja piemērus cilvēkiem, kurus neietekmēja viltus skolotāji, piemēram, Noa un Lats. Pēc tam Pēteris raksturoja viltus skolotāju ļaunprātīgo uzvedību.

Kā zvejnieks ķer zivis?

Zvejnieka tehnika zivju ķeršanai ir pielīdzināma viltus skolotāju rīcībai. Izlasi Pētera 2. vēst. 2:18–19, meklējot, kā viltus skolotāji vilina svētos sekot viņu mācībām.

Kā viltus praviešu un skolotāju mācības ir pielīdzināmas zvejas ēsmai jeb uzkodai?

Pētera 2. vēst. 2:19 mēs mācāmies, ka viltus skolotāji apsola brīvību. Citiem vārdiem — viņi māca, ka grēks, nevis paklausība baušļiem sniedz lielāku brīvību.

No šiem pantiem mēs varam mācīties, ka viltus skolotāji cenšas mūs maldināt, lai mēs noticētu, ka grēks dod lielāku brīvību.

Vēlreiz izlasi 19. pantu, meklējot, kas notiek ar ļaudīm, kurus pieveic viltus mācības un grēks.

2. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uzraksti vienu vai divus piemērus viltus mācībām, kas it kā veicina brīvību, bet patiesībā noved gūstā.

Izlasi Pētera 2.vēst. 2:20–22, meklējot Pētera mācības par tiem, kas atgriežas pie grēka pēc tam, kad atbrīvojušies no tā.

3. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:

   1. Kāpēc, tavuprāt, tie, kas „pasaules gānekļiem mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus atziņā izbēguši” (Pētera 2. vēst. 2:20), var just kārdinājumu — atgriezties savos grēcīgajos ceļos?

   2. Kādu padomu tu dotu, lai kādam palīdzētu palikt uzticīgam Jēzum Kristum un Viņa evaņģēlijam, nevis atgriezties pie iepriekšējiem grēkiem?

Pētera 2. vēst. 3. nodaļa

Pēteris liecina par Jēzus Kristus Otro atnākšanu

Kad apustulis Pēteris pabeidza savu vēstuli, iespējams, vienu no pēdējām rakstītajām vēstulēm, viņš atgādināja svētajiem par Jēzus Kristus Otro atnākšanu un mācīja, kā tai sagatavoties. Saskaņā ar Pētera 2. vēst. 3:1–9, viņš mācīja, ka pēdējās dienās daži cilvēki ņirgāsies un izsmies tos, kas tic Otrajai atnākšanai.

Izlasi Pētera 2. vēst. 3:10–14, meklējot Pētera mācības par Otro atnākšanu. Vārds dzīvē 11. pantā norāda uz rīcību jeb uzvedību, un „pasteidzinot” 12. pantā nozīmē — dedzīgi kaut ko vēlēties.

Kādu padomu Pēteris deva svētajiem, lai sagatavotos Glābēja Otrajai atnākšanai?

Frāze „neaptraipītus un nevainojamus” 14. pantā nozīmē — būt tīram no grēka. Tie, kas ir tīri no grēka, ir bijuši attaisnoti Dieva priekšā jeb atjaunojuši harmoniju un līdzsvaru ar Viņu, un tad, kad Glābējs nāks, Viņš būs ar viņiem mierā. No Pētera mācībām mēs mācāmies, ka mēs varam sagatavoties Glābēja Otrajai atnākšanai, dzīvojot dievišķi un dedzīgi gaidot Viņa ierašanos. Tu vari uzrakstīt šo principu savos Svētajos Rakstos, līdzās Pētera 2. vēst. 3:11–14.

Ko mēs varētu darīt, lai dzīvotu dievišķi, dedzīgi gaidot Otro atnākšanu?

Pētera 2. vēst. 3:15–18 mēs lasām, ka Pēteris atzina, ka dažas Pāvila mācības ir grūti saprast. Vēl viņš brīdināja par krišanu bezdievībā. Viņš aicināja svētos „augt mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus žēlastībā un atziņā” (Pētera 2. vēst. 3:18).

4. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

   Es studēju Pētera 2. vēstuli un pabeidzu to (datums).

   Papildus jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: