10. daļa: 3. diena

Lūkas 7:18–50

Ievads

Jēzus slavēja Jāni Kristītāju un liecināja par to, ka Jānis sagatavoja ceļu Viņa kalpošanai. Kad Jēzus bija pie kāda farizeja uz mielastu, kāda nožēlas pilna sieviete izrādīja Viņam savu ticību un mīlestību.

Lūkas 7:18–35

Jēzus slavē Jāni Kristītāju un liecina par Jāņa misiju

Ko tu atceries par Jāni Kristītāju?

1. Savā studiju dienasgrāmatā uzskaiti tik daudz faktu par Jāni Kristītāju, cik vien vari atcerēties.

Iztēlojies niedri (garu zāles stiebru) un cilvēku, kas ģērbies mīkstā, dārgā apģērbā un dzīvo pilī. Domājot par to, izlasi Lūkas 7:24–26, meklējot, ko Jēzus mācīja par Jāni Kristītāju.

Ar ko, tavuprāt, Jānis Kristītājs atšķīrās no niedres un kāda, kas dzīvo greznībā?

Atšķirībā no niedres, kuru vējš šūpo un purina, Jānis Kristītājs bija stingrs un nelokāms savā liecībā un misijas paveikšanā. Viņš dzīvoja tuksnesī un valkāja apģērbu, darinātu no kamieļu spalvām, kas bija ļoti raupjš. Jānis nemeklēja laicīgās ērtības, bet centās darīt Dieva gribu.

Jēzus teica, ka Jānis Kristītājs ir kas „vairāk nekā pravieti[s]” (skat. Lūkas 7:26). Izlasi Lūkas 7:27–28, meklējot, kāpēc Jānis Kristītājs bija unikāls, salīdzinot ar citiem praviešiem.

Kad Jēzus teica: „Es sūtu Savu eņģeli Tavā priekšā, lai tas sataisa ceļu Tavā priekšā” (Lūkas 7:27), Viņš citēja pirms gadu simtiem pierakstītu pravietojumu, kurā tika stāstīts par „sūtni, kam būs sataisīt ceļu [Mesijas] priekšā” (Maleahija 3:1). No šiem pantiem mēs mācāmies, ka Jānis Kristītājs bija iepriekš izredzēts pravietis, lai sagatavotu ceļu Dieva Dēlam un Viņu kristītu.

Kā Jānis Kristītājs sagatavoja ceļu Jēzus Kristus atnākšanai?

Attiecībā par Lūkas 7:28 pravietis Džozefs Smits teica šādi: „Par Jēzu domāja, ka Viņam ir vismazākās tiesības Dieva valstībā, un [acīmredzot] Viņu vismazāk uztvēra kā pravieti, uz ko Viņš it kā atbildēja: „Tas, kas tiek uzskatīts par vismazāko starp jums, ir lielāks par Jāni — tas Es esmu”” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2010. g.], 82. lpp.).

Lūkas 7:29–35 mēs lasām, ka daudzi ticēja Jēzus mācībām, taču klātesošie farizeji un bauslības mācītāji noraidīja Viņa mācības. Jēzus paskaidroja, ka viņi noraidīja patiesību, neskatoties uz to, kurš to mācīja — Viņš vai Jānis Kristītājs.

Lūkas 7:36–50

Jēzum pusdienojot pie farizeja Sīmaņa, kāda sieviete ar savām asarām mazgā Jēzus kājas

Vai esi kādreiz domājis — vai vari saņemt piedošanu par saviem grēkiem?

Studējot Lūkas 7. nodaļas atlikušo daļu, meklē patiesus principus, kas tev var palīdzēt brīžos, kad tu šaubies, vai vari saņemt piedošanu.

Lūkas 7:36 mēs lasām, ka farizejs, vārdā Sīmanis, uzaicināja Jēzu uz dzīrēm savā namā. Šāda veida dzīrēs viesi sēdēja vai atlaidās uz spilveniem apkārt zemam galdam, izstiepdami kājas prom no galda. Trūcīgajiem tika ļauts ņemt pāri palikušo ēdienu, tādējādi tas nebija nekas neparasts, ka neaicināti ļaudis dzīru laikā ieradās namā (skat. James E. Talmage, Jesus the Christ, 3. izd. [1916. g.], 261. lpp.).

Izlasi Lūkas 7:37–39, meklējot, kas ieradās šajās dzīrēs bez uzaicinājuma.

Ievēro, ka šī sieviete izrādīja savu mīlestību Glābējam, apslakot, skūpstot un iesvaidot Viņa kājas. „Alabastra trauciņ[š] ar svaidāmo eļļu” (Lūkas 7:37) bija pudelīte ar dārgu, smaržīgu eļļu.

Saskaņā ar Lūkas 7:39, ko Sīmanis nodomāja, kad viņš ieraudzīja, ko sieviete darīja?

Uztvēris Sīmaņa domas, Jēzus mācīja līdzību par diviem parādniekiem un aizdevēju. Aizdevējs ir cilvēks, kurš aizdod naudu; parādnieks ir cilvēks, kurš aizņemas naudu. Parādnieks piekrīt atmaksāt naudu aizdevējam vai doties cietumā.

Izlasi Lūkas 7:40–43 un padomā, ko katrs cilvēks šajā līdzībā varētu simbolizēt.

2. Pārzīmē tālāk doto tabulu savā studiju dienasgrāmatā. Tukšajās vietās ieraksti — farizejs Sīmanis, sieviete un Jēzus, atbilstoši tam, ko katrs cilvēks šajā līdzībā varēja simbolizēt. (Atstāj vietu ailēs „Parādnieks”, lai vairāk informācijas ierakstītu nākamajā uzdevumā.)

Aizdevējs =
Parādnieks, kurš parādā 50 denāriju =	Parādnieks, kurš parādā 500 denāriju =

Elders Džeimss E. Talmidžs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja par viesmīlību, ko namatēvs parasti izrādīja viesiem Jēzus laikā: „Tolaik bija ierasts izrādīt īpašiem viesiem izteiktu uzmanību; sasveicinoties noskūpstīt, pasniegt ūdeni putekļu nomazgāšanai no kājām un eļļu matu un bārdas iesvaidīšanai” (Jesus the Christ, 261. lpp.).

Izlasi Lūkas 7:44–46, meklējot, ar ko atšķīrās tas, kā Sīmanis uzņēma Jēzu savās dzīrēs, no tā, kā sieviete izturējās pret Jēzu.

3. Tabulā, savā studiju dienasgrāmatā, atbilstošajās ailēs uzraksti dažas atšķirības starp to, kā Sīmanis izturējās pret Jēzu, un to, kā sieviete izturējās pret Viņu.

Netieši pielīdzinot Sīmani parādniekam, kurš bija parādā 50 denāriju, Jēzus norādīja uz to, ka arī Sīmanim ir nepieciešama grēku piedošana.

Izlasi Lūkas 7:47–50 un sameklē, kas ļāva šai sievietei saņemt piedošanu. Tu vari atzīmēt to, ko esi uzgājis.

Elders Brūss R. Makonkijs no Divpadsmit apustuļu kvoruma izteicās par šīs sievietes ticību: „Būtībā Jēzus sacīja: „Viņai bija daudz grēku, taču viņa tic Man, ir nožēlojusi savus grēkus, ir tikusi Manu mācekļu kristīta, un viņas grēki ir nomazgāti kristību ūdeņos. Tagad viņa ir uzmeklējusi Mani, lai paustu nebeidzamu pateicību — līdzīgi kādam, kas iepriekš bijis netīrs, bet tagad ir tapis tīrs. Viņas pateicībai nav robežu, un viņas mīlestība ir neizmērojama, jo viņai ir daudz piedots”” (Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. [1965.–1973. g.], 1:265).

No šī pieraksta mēs varam mācīties dažus principus: Kad mēs pielietojam ticību, izrādot savu mīlestību un pieķeršanos Tam Kungam, mēs varam saņemt Viņa piedošanu un, kad mēs saņemam Tā Kunga piedošanu, mēs tiekam piepildīti ar vēlmi — aizvien vairāk Viņu mīlēt un Viņam kalpot.

Elders Nīls L. Andersens, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, liecināja par mīlestību un piedošanu, kas ir pieejama mums visiem:

„Pastāv dažādas personīgā cienīguma un taisnīguma pakāpes. Tomēr grēku nožēlošana ir svētība ikvienam no mums. Nožēlojot savus grēkus, mums katram ir nepieciešams sajust Glābēja žēlastības apskāvienu.

Pirms vairākiem gadiem mani palūdza tikties ar vīrieti, kurš ilgu laiku pirms mūsu sarunas bija piekopis izlaidīgu dzīvesveidu. Savu slikto lēmumu rezultātā viņš bija zaudējis piederību Baznīcai. Jau pirms laba laika viņš bija atgriezies Baznīcā un uzticīgi ievēroja baušļus, taču viņu vajāja viņa iepriekšējā rīcība. Tiekoties ar viņu, es sajutu viņa kaunu un dziļo nožēlu par to, ka reiz bija atmetis savas derības. Mūsu intervijas beigās es uzliku savas rokas uz viņa galvas un devu viņam priesterības svētību. Pirms tiku pateicis kaut vienu vārdu, es sajutu milzīgu Glābēja mīlestību un piedošanu šim vīram. Pēc svētības došanas mēs apskāvāmies, un šis vīrs ļāva vaļu asarām.

Es apbrīnoju Glābēja ieskaujošo mīlestību un žēlastību pret grēkus nožēlojušu cilvēku, neskatoties uz to, cik savtīgs ir bijis nožēlotais grēks. Es liecinu, ka Glābējs var un Viņš dedzīgi vēlas piedot mūsu grēkus. Izņemot to dažu cilvēku grēkus, kuri izvēlas elles mokas pēc tam, kad saņēmuši pilnību, nav tāda grēka, kas nevarētu tikt piedots. Kāda brīnišķīga privilēģija ir dota katram no mums — novērsties no saviem grēkiem un nākt pie Kristus. Dievišķa piedošana ir viens no saldākajiem evaņģēlija augļiem, dzēšot vainu un sāpes no mūsu sirdīm un aizvietojot tās ar prieku un sirdsapziņas mieru” („Nožēlojiet, … lai Es varētu jūs dziedināt” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2009. g. nov., 40.–41. lpp.).

4. Savā studiju dienasgrāmatā izpildi vienu vai abus tālāk dotos uzdevumus:

   1. Padomā, kad tu esi saņēmis Tā Kunga piedošanu. Neatklājot kādu ļoti personisku notikumu, kam bija nepieciešama Tā Kunga piedošana, uzraksti savas domas un sajūtas par Glābēju.

   2. Izmanto, ko apguvi, studējot Lūkas 7. nodaļu, lai uzrakstītu, kā tu atbildētu draugiem, kuri prāto, vai var saņemt piedošanu par saviem grēkiem.

5. Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

   Es izstudēju Lūkas 7:18–50 un pabeidzu šo stundu (datums).

   Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: