29. daļa: 4. diena

1. Pētera 3.–5. nodaļa

Ievads

Apustulis Pēteris iedrošināja svētos vienmēr būt gataviem liecināt par Jēzu Kristu un dzīvot taisnīgi, lai viņi varētu kliedēt nepatiesās apsūdzības, kuras tika vērstas pret viņiem. Viņš mācīja, ka Jēzus Kristus sludināja evaņģēliju garu pasaulē pēc Savas nāves. Pēteris arī pamācīja Baznīcas elderus (vecajos) rūpēties par Dieva ganāmo pulku ar tādu pašu gādību, kā to darīja Jēzus Kristus, Augstais Gans.

1. Pētera 3:1–17

Pēteris dod padomu svētajiem — būt vienotiem taisnīgumā un būt gataviem vienmēr liecināt par Kristu

Izlasi šo prezidenta Tomasa S. Monsona stāstu:

„Mums būs iespējas visas dzīves laikā dalīties savā pārliecībā, kaut arī mēs ne vienmēr zinām, kad no mums tas tiks prasīts. Tāda izdevība man radās 1957. gadā, kad es strādāju izdevējdarbā un man bija jādodas uz Dalasu, Teksasas štatā, ko mēdz saukt par „baznīcu pilsētu”, lai uzstātos lietišķā sanāksmē. Pēc sanāksmes es ar autobusu devos apskatīt pilsētas ievērojamākās vietas priekšpilsētas rajonos. Braucot garām dažādām baznīcām, autobusa vadītājs komentēja: „Pa kreisi jūs varat redzēt metodistu baznīcu” vai „Tur pa labi ir katoļu katedrāle.”

Braucot garām skaistai, no sarkaniem ķieģeļiem celtai ēkai, kas atradās kādā pakalnā, vadītājs izsaucās: „Tajā ēkā pulcējas mormoņi.” Kāda kundze no autobusa beigām iesaucās: „Vadītāj, vai jūs varat mums pastāstīt ko vairāk par mormoņiem?”

Autobusa vadītājs pieturēja ceļa malā, apgrieza savu krēslu un atbildēja: „Kundze, viss, ko es zinu par mormoņiem, — viņi pulcējas tajā sarkano ķieģeļu ēkā. Vai ir kāds šajā autobusā, kurš kaut ko vairāk zina par mormoņiem?”” („Uzdrošinieties stāvēt vieni” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2011. g. nov., 67. lpp.).

Ja tu būtu bijis šajā autobusā, ko tu būtu darījis vai teicis?

Kādā ziņā šāda pieredze tev varētu būt aizraujoša? Kādā ziņā tā tev varētu būt izaicinoša?

Studējot 1. Pētera 3:1–17, meklē principu, kas tev var palīdzēt, sastopoties ar iespējām dalīties evaņģēlijā ar citiem.

1. Pētera 3:1–11 mēs lasām, ka Pēteris skubināja sievas caur savu taisnīgo uzvedību palīdzēt neticīgajiem vīriem nākt pie Kristus (skat. Joseph Smith Translation, 1 Peter 3:2). Viņš deva padomu vīriem godāt savas sievas. Vēl viņš deva padomu Baznīcas locekļiem „[būt] … vienprātīgi[em]” (1. Pētera 3:8) un dzīvot saskaņā ar evaņģēlija standartiem.

Izlasi 1. Pētera 3:14–16, meklējot, ko Pēteris ieteica svētajiem darīt, kad viņi sastapās ar cilvēkiem, kas apšaubīja viņu ticību vai vajāja viņus šīs ticības dēļ.

Vārds aizstāvēties 15. pantā var tikt tulkots arī kā „sniegt atbildi”. Pēteris pamācīja svētos dalīties savos reliģiskajos uzskatos un aizstāvēt tos. Ievēro arī to, ka Pēteris ieteica, lai viņi to dara ar lēnprātību un bijību. Lēnprātība nozīmē — maigums, pazemība un pacietība (skat. Svēto Rakstu ceļvedis, „Lēnprātīgs, lēnprātība”, scriptures.lds.org). Vārds bijība nozīmē — godbijība vai cieņa.

Viens no principiem, ko varam mācīties no 1. Pētera 3:15, ir šāds: Mums kā Jēzus Kristus sekotājiem jācenšas vienmēr būt gataviem dalīties savā ticībā un aizstāvēt to ar lēnprātību un godbijību. Tu vari pierakstīt vai atzīmēt šo principu savos Svētajos Rakstos — līdzās 1. Pētera 3:15.

Izlasi prezidenta Monsona atlikušo stāsta daļu par viņa pieredzi autobusā:

„Es gaidīju, kad kāds atbildēs. Es paskatījos uz katra cilvēka sejas izteiksmi, lai redzētu, vai kādam ir vēlēšanās sniegt komentārus. Nekā. Es atskārtu, ka bija mana kārta darīt to, ko apustulis Pēteris bija ieteicis, proti, „[būt] arvien [gataviem] aizstāvēties pret ikvienu, kas vaicā par cerības pamatu jūsos”. Es arī sapratu senas parunas patiesumu: „Kad pienāk laiks pieņemt lēmumu, gatavošanās laiks ir pagājis.”

Turpmāko 15 minūšu laikā man bija privilēģija dalīties ar pārējiem autobusa pasažieriem savā liecībā par Baznīcu un mūsu uzskatiem. Es biju pateicīgs par savu liecību un pateicīgs, ka biju gatavs tajā dalīties” („Uzdrošinieties stāvēt vieni”, 67. lpp.).

1. Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti atbildes uz diviem vai visiem šiem jautājumiem:

   1. Ko tu vari darīt, lai vienmēr būtu gatavs dalīties savā ticībā?

   2. Kāpēc, tavuprāt, ir svarīgi dalīties savā ticībā ar lēnprātību un godbijību?

   3. Kad tu esi dalījies savā ticībā vai liecībā ar citiem?

Padomā par to, kā tu sagatavosies dalīties savā ticībā un aizstāvēt to. Rīkojies atbilstoši saņemtajiem Gara pamudinājumiem.

1. Pētera 3:18 – 4:19

Jēzus Kristus sludināja evaņģēliju garu pasaulē pēc Savas nāves

Iztēlojies, ka tu esi pilnlaika misionārs. Padomā, kā tu atbildētu kādam, kurš saka: „Es ticu, ka tas, ko jūs man mācāt, ir patiesība, bet es prātoju par cilvēkiem, kuri nomira bez iespējas dzirdēt patiesību. Tas šķiet netaisnīgi no Dieva puses — sodīt viņus vai atturēt viņus no dzīvošanas atkal kopā ar Viņu, ja viņiem nekad nav bijusi iespēja mācīties par Viņa pestīšanas ieceri.”

Izlasi 1. Pētera 3:18–20, tajā skaitā Svēto Rakstu ceļvedī Džozefa Smita tulkojumu 1. Pētera 3:20. Pēc tam izlasi 1. Pētera 4:5–6, tajā skaitā Svēto Rakstu ceļvedī Džozefa Smita tulkojumu 1. Pētera 4:6. Lasot meklē, kurās no Pētera sniegtajām patiesībām tu varētu dalīties ar cilvēku iepriekš minētajā situācijas aprakstā. „Gari cietumā” 1. Pētera 3:19 attiecas uz tiem, kuri atrodas garu pasaulē un kuri laicīgajā dzīvē nepieņēma evaņģēliju, vai kuriem nebija iespējas to dzirdēt.

Ko mēs mācamies no šiem pantiem par tiem, kuri atrodas garu pasaulē un kuri šajā dzīvē nepieņēma evaņģēliju, vai kuriem nebija iespējas to pieņemt?

Prezidents Džozefs F. Smits

Kad prezidents Džozefs F. Smits saņēma atklāsmi un vīziju par to, kā Glābējs apmeklēja garu pasauli, viņš pārdomāja 1. Pētera 3:18–20 un 1. Pētera 4:6. Šī atklāsme ir pierakstīta kā Mācības un Derību 138. nodaļa. Prezidents Smits redzēja Jēzu Kristu laika posmā starp Viņa nāvi un augšāmcelšanos, sludinot evaņģēliju garu pasaulē un personīgi kalpojot taisnīgajiem gariem. Šinī laikā Jēzus Kristus organizēja un pilnvaroja taisnīgos kalpotājus mācīt evaņģēliju gariem garu cietumā (skat. M&D 138:1–12, 18–19, 27–30).

Kāpēc, saskaņā ar 1. Pētera 4:6, evaņģēlijs tiek sludināts tiem, kuri ir miruši?

Viena patiesa mācība, ko mēs varam apgūt no šī panta, ir šāda: evaņģēlijs tiek sludināts mirušajiem, lai viņiem būtu tādas pašas iespējas kā tiem, kuri evaņģēliju ir dzirdējuši mirstīgās dzīves laikā. (Ievēro, ka 1. Pētera 4:6 ir prasmīgi pārzināmā rakstvieta. Tu vari to kaut kā īpaši atzīmēt, lai turpmāk to viegli varētu atrast.)

2. Pārskati situācijas aprakstu, ko izlasīji šīs sadaļas sākumā. Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti, kā tu izmantotu 1. Pētera 4:6, lai atbildētu uz personas bažām, par kurām tu lasīji. Apraksti arī savas sajūtas par to, kā mācība par mirušo pestīšanu parāda Dieva žēlastību un līdzjūtību pret Saviem bērniem.

1. Pētera 4:7–19 mēs lasām, ka Pēteris mudināja svētos, lai viņiem būtu sirsnīga mīlestība, jo mīlestība „apklāj” vai novērš lielu daudzumu grēku. Vēl viņš runāja par nākamo „bēdu karstumu” (1. Pētera 4:12), ko svētajiem vajadzēs izturēt, un viņš arī mācīja svētajiem priecāties, kad viņi izcieš pārbaudījumus un nievas savas ticības Jēzum Kristum dēļ.

Prasmīgi pārzināmā rakstvieta — 1. Pētera 4:6

3. Uzraksti vārdus no 1. Pētera 4:6 uz nelielas kartītes vai papīra lapas. Otrā pusē uzraksti, ko tu vari darīt, lai palīdzētu saviem priekštečiem, kuri ir pieņēmuši evaņģēliju garu pasaulē un gaida, lai tiktu atbrīvoti no garu cietuma. Savā studiju dienasgrāmatā pieraksti, kad esi pabeidzis šo uzdevuma daļu. Nedēļas laikā centies iegaumēt 1. Pētera 4:6, citējot šo rakstvietu ik rītu un vakaru pirms personīgās lūgšanas. Pārlasi, ko tu uzrakstīji par to, kā piedalīties glābšanas darbā par saviem priekštečiem.

1. Pētera 5. nodaļa

Pēteris deva padomu elderiem (Baznīcas vecajiem) rūpēties par Dieva ganāmo pulku un mudināja svētos palikt stipriem ticībā

Lai palīdzētu sagatavot svētos pārbaudījumiem, ar kuriem viņi saskarsies, apustulis Pēteris mācīja Baznīcas elderus par viņu kā Baznīcas vadītāju pienākumiem. Izlasi 1. Pētera 5:1–3, pievēršot uzmanību tam, kādu padomu Pēteris deva Baznīcas elderiem.

„[Ganīt] Dieva ganāmo pulku” (2. pants) nozīmē — rūpēties par Baznīcas locekļiem un uzraudzīt tos. Pēteris mācīja, ka Baznīcas vadītājiem ir jākalpo labprātīgi un ar mīlestību, nevis piespiesti vai ar nolūku — gūt atalgojumu. Viņiem bija jābūt par paraugu Baznīcas locekļiem, nevis „jāvalda” (3. pants) pār viņiem.

Viens no patiesajiem principiem, ko varam mācīties no šiem pantiem, ir šāds: Baznīcas vadītājiem ir pienākums mīlestībā un ar piemēru rūpēties par Dieva ganāmpulku un uzraudzīt to.

Izlasi 1. Pētera 5:4, meklējot, kādus vārdus Pēteris izmantoja, norādot uz Glābēju.

Kādas Kristum līdzīgās īpašības un iezīmes var palīdzēt Baznīcas vadītājiem uzraudzīt Baznīcas locekļus un rūpēties par tiem?

Kā tu esi ticis svētīts, pateicoties kāda Baznīcas vadītāja Kristum līdzīgajai mīlestībai vai piemēram?

Ja tu cienīsi Baznīcas vadītājus, kurus Tas Kungs ir aicinājis, uzticēsies un sekosi viņiem, viņi palīdzēs pieskatīt tevi un rūpēties par tevi garīgi.

1. Pētera 5:5–14 Pēteris mācīja svētos cienīt vecākus cilvēkus, savu zūdīšanos „mest uz Jēzu Kristu” un palikt stipriem savā ticībā, neskatoties uz ciešanām. Pēteris apliecināja viņiem: ja viņi tā darīs, Dievs pilnveidos un stiprinās viņus.

4. Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

   Es izstudēju 1. Pētera 3.–5. nodaļu un pabeidzu šo stundu (datums).

   Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: