9. stunda
1. Nefija 5. nodaļa
Ievads
Lehija sievai Sārija, gaidot savus dēlus atgriežamies no Jeruzālemes, baidījās, ka viņi gājuši bojā, mēģinot iegūt misiņa plāksnes. Kad viņi droši atgriezās ar plāksnēm, viņa ieguva stiprāku liecību, ka Dievs vada un pasargā viņas ģimeni. Lehijs izpētīja misiņa plāksnes un atklāja, ka tās ir ļoti vērtīgas viņa ģimenei. Tās lasot, viņš tika Svētā Gara piepildīts un pravietoja, ka tajās iekļautie Svētie Raksti tiks saglabāti nākamajām paaudzēm.
Ieteikumi stundas mācīšanai
1. Nefija 5:1–9
Lehija dēli droši atgriežas pie savas ģimenes tuksnesī
Uzaiciniet kādu studentu nolasīt priekšā 1. Nefija 5:1–3. Palūdziet audzēkņiem uzmeklēt iemeslus, kāpēc Sārija sāka žēloties.
-
Par ko Sārija žēlojās? (Atbildes varētu būt tādas, ka Lehijs bija vīrs, kas redzēja vīzijas, ka viņš bija aizvedis savu ģimeni prom no viņu mantojuma zemes un ka viņš pieņēma lēmumus, kas, iespējams, bija noveduši pie viņu dēlu zaudēšanas un varēja novest pie viņu pašu nāves tuksnesī.)
Palūdziet studentiem padomāt par gadījumu, kad viņi ir žēlojušies par kādu situāciju, kaut gan viņiem nav bijusi visa informācija par apstākļiem.
Aiciniet kādu studentu nolasīt priekšā 1. Nefija 5:4–6. Palūdziet audzēkņiem pievērst uzmanību tam, kā Lehijs atbildēja uz Sārijas sūdzībām.
-
Kas jūs iespaidoja Lehija atbildē uz Sārijas sūdzībām? (Jūs varētu norādīt, ka Lehijs atbildēja ar liecību un pārliecību par To Kungu, nevis ar bailēm un šaubām. Viņš neatbildēja dusmīgi vai neiecietīgi.)
-
Ko mēs varam mācīties no Lehija attieksmes pret Sāriju?
Palūdziet kādam studentam nolasīt priekšā 1. Nefija 5:7–9.
-
Ko Sārija ieguva no šīs pieredzes?
1. Nefija 5:10–22
Lehijs pēta misiņa plāksnes
Palūdziet studentiem padomāt par to, vai ir kaut kas, kā dēļ viņi būtu gatavi ziedot savas dzīvības, lai to iegūtu vai paturētu.
Aiciniet kādu studentu sniegt 1. Nefija 3.–4. nodaļas kopsavilkumu un pastāstīt par upuriem, kurus nesa Lehija ģimene, lai iegūtu misiņa plāksnes. (Nefijs un viņa brāļi riskēja ar savām dzīvībām, upurēja savus dārgumus un ceļoja lielus attālumus.)
-
Kādēļ, jūsuprāt, bija nepieciešama šāda upurēšanās?
Paskaidrojiet, ka uzreiz pēc tam, kad ģimene bija upurējusi un pateikusies Tam Kungam, Lehijs nekavējoties sāka lasīt plākšņu saturu. Uzaiciniet vairākus studentus pēc kārtas nolasīt priekšā 1. Nefija 5:11–16. Palūdziet audzēkņiem sameklēt, ko Lehijs atklāja misiņa plāksnēs. Jūs varētu īsumā uzskaitīt viņu atbildes uz tāfeles.
Uzaiciniet studentus izlasīt pie sevis 1. Nefija 5:10. Palūdziet viņiem uzmeklēt vārdu, kas raksturo to, kā Lehijs lasīja Svētos Rakstus. (Viņš „tos izpētīja”.) Aiciniet studentus sadalīties pāros, lai pārrunātu šādus jautājumus:
-
Kāda ir atšķirība starp Svēto Rakstu pētīšanu un vienkāršu lasīšanu? (Jūs varētu iedrošināt studentus dalīties pieredzē, kad viņi ir pētījuši Svētos Rakstus.)
Izlasiet šo eldera D. Toda Kristofersona, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izteikumu:
„Kad es saku „studēt,” es domāju kaut ko vairāk par lasīšanu. Ir noderīgi dažreiz izlasīt Svēto Rakstu grāmatu kādā noteiktā laikā, lai iegūtu vispārēju priekšstatu par tās vēstījumu, bet, atklāti runājot, jums vajadzētu vairāk pievērst uzmanību laikam, ko pavadāt ar Svētajiem Rakstiem, nevis apjomam, ko izlasāt šajā laikā. Es dažreiz iedomājos, ka jūs lasāt dažus pantus, apstājaties, lai tos apdomātu, uzmanīgi izlasāt šos pantus vēlreiz un padomājat par to nozīmi, lūdzat pēc izpratnes, prātā uzdodat jautājumus, gaidāt garīgās iedvesmas un pierakstāt šīs iedvesmas un atklāsmes, kas nāk, lai jūs varētu atcerēties un mācīties vairāk. Šādi studējot, jūs pusstundas laikā neizlasīsiet daudz nodaļu un pantu, bet jūs atbrīvosiet vietu sirdī Dieva vārdam, un Viņš runās ar jums. Atcerieties Almas pieredzi, kad „tas sāk paplašināt manu dvēseli; jā, tas sāk apgaismot manu sapratni; jā, tas sāk kļūt man patīkams” [Almas 32:28].” („When Thou Art Converted”, Liahona, 2004. g. maijs, 11–12).
Dodiet studentiem laiku pārdomāt viņu pašu Svēto Rakstu studijas. Palūdziet viņiem pierakstīt savās Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās vai klases pierakstu kladēs to, kā viņi pēta Svētos Rakstus. Kad viņi būs uzrakstījuši, aiciniet viņus apdomāt, kā viņi varētu pilnveidot savas Svēto Rakstu studijas. Palūdziet viņiem izvēlēties vienu paņēmienu, kā pilnveidot savu personīgo Svēto Rakstu pētīšanu. Mudiniet viņus pierakstīt šo mērķi savās Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās. Jūs varat ieteikt studentiem padalīties savā mērķī ar kādu (piemēram, ar jums, saviem vecākiem vai citu studentu), kurš atgādinās par šo mērķi un iedrošinās viņus to sasniegt.
Paskaidrojiet, ka Tas Kungs svētīja Lehiju par Svēto Rakstu pētīšanu. Lai palīdzētu studentiem noteikt šīs svētības, aiciniet viņus pie sevis izlasīt 1. Nefija 5:16–20.
-
Kā Lehiju ietekmēja misiņu plākšņu pētīšana?
Uzsveriet — kad Lehijs pētīja Svētos Rakstus, viņš tika piepildīts ar Svēto Garu un saņēma atklāsmi „attiecībā uz saviem pēcnācējiem” (savām nākamajām paaudzēm). Aplieciniet studentiem — ja mēs pētām Svētos Rakstus, mēs varam būt piepildīti ar Svēto Garu un saņemt atklāsmi. Līdzīgi — ja mēs ziedojam savu laiku un enerģiju Svēto Rakstu pētīšanai, kā to darīja Lehijs, mēs varam saņemt spēku Dieva baušļu turēšanā.
-
Kā jūs esat tikuši svētīti, pētot Svētos Rakstus?
-
Kad jūs esat sajutuši Svēto Garu, studējot Svētos Rakstus?
Aiciniet kādu studentu nolasīt šo izteikumu, kurā elders Roberts D. Heilzs, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, liecina par Svēto Rakstu pētīšanas svētībām.
„Kad mēs vēlamies runāt ar Dievu, mēs lūdzam. Bet, kad mēs vēlamies, lai Viņš runātu ar mums, mēs pētām Svētos Rakstus, jo Viņa vārdi tiek izteikti caur Viņa praviešiem. Viņš mūs mācīs tad, kad mēs klausīsimies Svētā Gara pamudinājumos.
Ja jūs pēdējā laikā neesat dzirdējuši Viņa balsi runājam ar jums, vērsieties pie Svētajiem Rakstiem ar „jaunām acīm” un „jaunām ausīm”. Tie ir mūsu garīgā glābšanas virve” („Holy Scriptures: The Power of God unto Our Salvation”, Liahona, 2006. g. nov., 26–27).
Izlasiet priekšā 1. Nefija 5:21–22, lūdzot studentiem sekot līdzi savos Svētajos Rakstos. Lasot, uzsveriet šos vārdus: „Tā bija gudrība Tai Kungā, ka mēs nesām tos sev līdzi, kad mēs ceļojām pa tuksnesi.”
-
Kāpēc ir prātīgi ņemt Svētos Rakstus līdzi mūsu ceļojumos?
-
Kā mēs varam ņemt sev līdzi Svētos Rakstus?
Uzsveriet, ka Lehijs un viņa ģimene ieguva misiņa plāksnes caur lielu upurēšanos. Bez Svētajiem Rakstiem Lehijam un viņa ģimenei neveiktos savā ceļojumā. Iedrošiniet studentus turēt klāt Svētos Rakstus, ceļojot cauri laicīgajai dzīvei.
Aiciniet studentus pārdomāt savas personīgās Svēto Rakstu studijas. Apsveriet iespēju uzaicināt kādu studentu, kurš regulāri lasa Svētos Rakstus, sniegt iedrošinājumu un liecību saviem klasesbiedriem. Mudiniet studentus izveidot ieradumu — ikdienā pavadīt laiku Svēto Rakstu pētīšanā.
Piezīme: Tā kā šī stunda nav tik gara, jūs varētu rast laiku prasmīgi pārzināmo rakstvietu aktivitātei no iepriekšējās stundas.
Komentāri un skaidrojumi
1. Nefija 5:10–22. Svēto Rakstu vērtība
Lai mācītu par to, kā mēs varam saņemt vadību caur mūsu Svēto Rakstu studijām, elders Roberts D. Heilzs, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, dalījās aprakstā par Lehija Svēto Rakstu pētīšanu:
„Kad Nefijs un viņa brāļi atgriezās [no Jeruzālemes ar misiņa plāksnēm], Lehijs, viņu tēvs, priecājās. Viņš sāka pētīt Svētos Rakstus „no paša sākuma” un „[atklāja], ka tie bija noderīgi; jā, pat ļoti vērtīgi … tā, ka [Lehijs un viņa pēcteči varēja] saglabāt Tā Kunga pavēles [saviem] bērniem”.
Patiesi, misiņa plāksnes bija Lehija tēvu pieraksts, tai skaitā viņu valoda, ģenealoģija un vēl svarīgāk — Dieva svēto praviešu mācītais evaņģēlijs. Kad Lehijs pētīja plāksnes, viņš uzzināja to, ko mēs visi uzzinām, studējot Svētos Rakstus:
• Kas mēs esam.
• Par ko mēs varam kļūt.
• Pravietojumus mums un mūsu pēcnācējiem.
• Baušļus, likumus, priekšrakstus un derības, pēc kuriem mums jādzīvo, lai iemantotu mūžīgo dzīvi.
• Un kā mums ir jādzīvo, lai izturētu līdz galam un atgrieztos ar godu pie mūsu Debesu Tēva.
„Tik svarīgas ir šīs patiesības, ka Debesu Tēvs deva abiem — gan Lehijam, gan Nefijam — vīzijas, kas spilgti attēlo Dieva vārdu kā dzelzs margu. Kā tēvs, tā dēls mācījās, ka, turoties pie šī stingrā, nelokāmā, pilnīgi uzticamā vadītāja, ir vienīgais veids, kā palikt uz šīs šaurās jo šaurās takas, kas ved atpakaļ pie mūsu Glābēja” („Holy Scriptures: The Power of God unto Our Salvation”, Ensign vai Liahona,, 2006. g. nov., 25).
1. Nefija 5:18–19. Misiņa plāksnes
Elders Brūss R. Makonkijs, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, liecināja par Lehija ģimenes misiņa plākšņu iegūšanas nozīmīgumu:
„Mēs nevaram novērtēt par zemu misiņa plākšņu nozīmi nefijiešiem. Ar to palīdzību viņi varēja saglabāt valodu (1. Nefija 3:19), lielāko civilizācijas daļu un to cilvēku, no kuriem viņi bija cēlušies, reliģiskās zināšanas (1. Nef. 22:30.) Turpretī mulekieši, kas tika izvesti no Jeruzālemes aptuveni 11 gadus pēc Lehija došanās ceļā un kuriem nebija pierakstu, līdzīgu misiņa plāksnēm, drīz atkrita un iegrima neticībā, pazaudējot savu valodu, civilizāciju un reliģiju. (Omnija 1:14–18).
Nefijieši nodeva misiņa plāksnes no pravieša pravietim un no paaudzes paaudzei, tās saglabājot. (Mosijas 1:16; 28:20; 3. Nef. 1:2.) Tas Kungs apsolīja, ka reiz, kādā nākotnes dienā, tās nāks klajā laika neskartas, saglabājot to sākotnējo spožumu, un uz tām pierakstītie Svēto Rakstu apraksti „nonāks pie visām tautām, ciltīm, valodām un tautībām”. (Almas 37:3–5; 1. Nef. 5:18–19.)” (Mormon Doctrine, 2. izd. [1966. g.], 103.)