127. stunda
3. Nefija 18. nodaļa
Ievads
Savas pirmās kalpošanas dienas noslēgumā nefijiešu vidū Jēzus Kristus pasniedza Svēto Vakarēdienu. Viņš pavēlēja viņiem pieņemt Vakarēdienu, vienmēr lūgt Tēvu un veidot draudzīgas attiecības ar visiem cilvēkiem. Visiem tiem, kas paklausīja, Glābējs apsolīja lieliskas svētības. Tad Viņš sniedza divpadsmit nefijiešu mācekļiem norādījumus attiecībā uz viņu kalpošanu baznīcā. Viņš piešķīra varu dot Svētā Gara dāvanu, pirms uzkāpa debesīs.
Ieteikumi stundas mācīšanai
3. Nefija 18:1–14
Jēzus Kristus pasniedz nefijiešiem Svēto Vakarēdienu
Palūdziet kādam studentam nolasīt šo eldera Džeralda N. Landa, no Septiņdesmitajiem, izteikumu. (Pastāstiet studentiem, ka stāsta galvenā varoņa vārds ir Zenkušs.) Mudiniet studentus iztēloties eldera Landa pieminēto klinšu kāpēju.
„Pirms kāda laika medicīnas žurnālā bija interesants raksts par alpīnismu. …
Raksts bija par cilvēku vārdā Zenkušs, kurš vadīja alpīnisma skolu. … Zenkušs izskaidroja intervētājam virves nostiprināšanas sistēmu (karabīnes). Ar šīs sistēmas palīdzību klinšu kāpēji pasargā sevi no kritieniem. Kad viens kāpējs nonāk drošā pozīcijā, viņš nostiprina otra kāpēja virvi, parasti ap savu paša ķermeni. „Tu esi nostiprināts,” nozīmē, ka „Es tevi turu. Ja kaut kas atgadīsies, es neļaušu tev nokrist.” Tā ir svarīga alpīnisma daļa. Tālāk raksta turpinājums bija šāds: „Virves nostiprināšana Zenkušam ir sniegusi labākos un sliktākos mirkļus alpīnismā. Reiz Zenkušs nokrita no augstas kraujas, izraujot trīs metāliskas atbalsta konstrukcijas un paraujot savu virves stiprinājumu no kraujas malas. Viņa kritiens tika apturēts, karājoties ačgārni gaisā 10 pēdas virs zemes, kad viņa virves nostiprinātājs [Dons], apturēja kritienu ar savu izstiepto roku spēku. „Dons izglāba manu dzīvību,” teica Zenkušs. „Kā jūs izturētos pret tādu cilvēku? Uzdāvinātu viņam Ziemassvētkos lietotu kāpšanas virvi? Nē, jūs viņu atceraties. Jūs viņu vienmēr atceraties.”” [Ēriks G. Andersons, „The Vertical Wilderness” , Private Practice, 1979. g. nov., 21; teksts izcelts]” („The Grace and Mercy of Jesus Christ”, Jesus Christ: Son of God, Savior, red. Pols H. Pētersons, Garijs L. Hačs un Laura D. Karda [2002. g.], 48.)
-
Kādēļ, jūsuprāt, klinšu kāpējam šķita, ka materiālo dāvanu sniegšana savam glābējam nav atbilstošs veids, kā izrādīt savu pateicību?
Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt 3. Nefija 18:1–7, meklējot, ko Glābējs lūdza nefijiešiem darīt, lai Viņu atcerētos. (Jūs varētu ieteikt studentiem atzīmēt vārdus pieminētu un atceraties 3. Nefija 18:7.) Kad studenti būs dalījušies tajā, ko atrada, uzdodiet šādus jautājumus:
-
Kā Svētā Vakarēdiena pieņemšana mums palīdz atcerēties Glābēja veikto upuri mūsu labā?
-
Saskaņā ar 3. Nefija 18:7, kas nefijiešiem ir jāatceras, pieņemot maizi?
Dodiet studentiem laiku, lai izlasītu 3. Nefija 11:14–15. Pēc tam uzdodiet šādus jautājumus:
-
Kādēļ Glābēja miesas atcerēšanās bija īpaši nozīmīga nefijiešiem?
-
Lai gan jūs atšķirībā no nefijiešiem neesat redzējuši brūces Glābēja ķermenī, kādēļ jums tomēr ir svarīgi pieņemt Svētā Vakarēdiena maizi „atceroties … [Glābēja] miesu”? (M&D 20:77).
-
Ko jūs varat darīt, lai vienmēr atcerētos Glābēju?
Uz tāfeles uzrakstiet šādu teikuma sākuma daļu: Kad mēs pieņemam Svēto Vakarēdienu, mēs liecinām Tēvam, ka …
Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt 3. Nefija 18:8–11, meklējot vārdus vai frāzes, ar kurām papildināt uz tāfeles uzrakstīto teikumu. Palūdziet dažiem studentiem dalīties tajā, ko viņi ir atraduši. (Studenti varētu pabeigt teikumu šādi: Kad mēs pieņemam Svēto Vakarēdienu, mēs liecinām Tēvam, ka vienmēr atcerēsimies Jēzu Kristu. Vēl viena iespējamā atbilde varētu būt šāda: Kad mēs pieņemam Svēto Vakarēdienu, mēs liecinām Tēvam, ka esam gatavi darīt visu, ko Glābējs ir pavēlējis.)
Uzdodiet dažus vai visus tālāk minētos jautājumus, lai palīdzētu studentiem iegūt dziļāku izpratni un pateicību par Svētā Vakarēdiena nozīmi, palīdzot mums atcerēties Glābēju.
-
Ko no Glābēja dzīves un kalpošanas mēs varētu atcerēties Svētā Vakarēdiena laikā? (Iespējamās atbildes: Viņa nāvi un Izpirkšanas upuri, Viņa pieticīgo piedzimšanu, Viņa veiktos brīnumus un mācības, Viņa gādīgās rūpes par citiem un Viņa pakļāvību Debesu Tēvam.)
-
Lai gan Svētā Vakarēdiena pieņemšana aizņem īsu laiku, ietekme, ko sniedz sagatavošanās šim priekšrakstam un tā pieņemšana, ir mūžīga. Ko mēs varam darīt, lai vienmēr atcerētos Glābēju pēc Svētā Vakarēdiena pieņemšanas un visas nākamās nedēļas laikā?
-
Kā mūsu patiesums un uzmanība, ko veltām, pieņemot Svēto Vakarēdienu, var mums palīdzēt atcerēties Glābēju nedēļas laikā?
-
Kāda ir Svētā Vakarēdiena nozīme, ja mēs neatceramies Viņu?
-
Saskaņā ar 3. Nefija 18:7,11, ko Glābējs apsola tiem, kuri pieņem Svēto Vakarēdienu un Viņu atceras? (Ja mēs pieņemam Svēto Vakarēdienu un vienmēr atceramies Glābēju, tad Viņa Gars vienmēr būs ar mums.)
Palūdziet kādam studentam nolasīt priekšā 3. Nefija 18:12–14 un pēc tam palūdziet kādam citam studentam nolasīt priekšā Helamana 5:12. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, apdomājot, kas šīm abām Rakstu kopām ir kopīgs.
-
Kā regulāra Svētā Vakarēdiena pieņemšana palīdz jums izveidot Jēzu Kristu par pamatu, uz kura būvēt savu dzīvi?
Lai palīdzētu studentiem vairāk atcerēties Jēzu Kristu, aiciniet viņus nākamās nedēļas laikā katru dienu ierakstīt pierakstu kladēs, Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās vai savās personiskajās dienasgrāmatās to, ko viņi dara, lai atcerētos Glābēju. Mudiniet viņus pierakstīt savas domas Svētā Vakarēdiena laikā vai to, kā Glābēja atcerēšanās ietekmē viņu domas, vārdus un darbus.
Dažu nākamo stundu laikā atgādiniet studentiem par šo uzdevumu, mudinot viņus turpināt veikt pierakstus katru dienu. Nedēļas laikā nodarbību sākumā jūs varētu atvēlēt dažas minūtes tam, lai studenti pierakstītu, ko viņi dara, lai atcerētos Glābēju.
3. Nefija 18:15–25
Jēzus māca nefijiešiem vienmēr lūgt Tēvu un bieži sanākt kopā
Sadaliet studentus pa pāriem. Aiciniet katram pārim kopā izlasīt 3. Nefija 18:15–21, meklējot, ko Glābējs mums mācīja darīt, lai pretotos kārdinājumam. Kad viņi būs pabeiguši lasīt, aiciniet katru pāri uzrakstīt vienu teikumu, kas sniedz kopsavilkumu šai mācībai par kārdinājuma pārvarēšanu. Palūdziet vairākiem pāriem dalīties tajā, ko viņi ir uzrakstījuši. (Lai gan studenti varētu dažādi formulēt savu kopsavilkumu, viņiem vajadzētu atklāt šādu patiesību: Ja mēs būsim modri un vienmēr lūgsim Tēvu, mēs varēsim pretoties Sātana kārdinājumiem.)
-
Ko, jūsuprāt, nozīmē frāze jābūt modriem 3. Nefija 18:18? (Jābūt garīgi možiem, piesardzīgiem, vienmēr gatavībā.)
-
Kādēļ, jūsuprāt, lai pretotos kārdinājumam, ir svarīgi gan būt modriem, gan lūgt?
Uzsveriet to, ka 3. Nefija 15:15, 20–21 ir prasmīgi pārzināmā rakstvieta. Jūs varētu mudināt studentus atzīmēt prasmīgi pārzināmās rakstvietas atšķirīgā veidā, lai viņi tās viegli varētu atrast.
-
Kā lūgšana mums palīdz palikt modriem un uzmanīgiem attiecībā uz Sātana centieniem mūs kārdināt?
Aiciniet studentus atbildēt uz tālāk sniegtajiem jautājumiem savās pierakstu kladēs vai Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās. (Jūs varētu uzrakstīt šos jautājumus uz tāfeles vai lēnām nolasīt, lai studenti varētu tos pierakstīt.)
-
Kā lūgšana ir jums palīdzējusi pretoties Sātana kārdinājumiem?
-
Kā jūs varat pilnveidot savas personiskās lūgšanas?
-
Kādas svētības jūs esat pieredzējuši, pateicoties kopīgām ģimenes lūgšanām?
-
Kā jūs varat palīdzēt savai ģimenei noturēt pastāvīgas un jēgpilnas ģimenes lūgšanas?
Ja laiks ļauj, palūdziet dažiem studentiem dalīties savās atbildēs ar pārējiem klases audzēkņiem.
Palūdziet studentiem padomāt par kādu cilvēku, kuram viņi gribētu palīdzēt tuvināties Glābējam. Uz tāfeles uzrakstiet šādu principu un mudiniet studentus to pierakstīt: Kalpojot citiem cilvēkiem, mēs varam viņiem palīdzēt nākt pie Kristus. Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt 3. Nefija 18:22–24.
-
Kā, pēc Glābēja vārdiem, mēs varam palīdzēt citiem nākt pie Viņa? (Mums nevajadzētu liegt citiem apmeklēt mūsu baznīcas sanāksmes, un mums vajadzētu lūgt par viņiem.)
-
Jēzus teica, ka Viņš ir gaisma un mums tā ir jātur augstu pasaulē. Kā katrs no mums savā dzīvē var augstu turēt Glābēja gaismu?
Nolasiet šo eldera Roberta D. Heilza, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izteikumu. Aiciniet studentus saklausīt, kas pēc eldera Heilza vārdiem notiks, ja mēs dzīvosim taisnīgi.
„Cik Jēzum tas būtu patīkami, ja mēs ļautu savai gaismai spīdēt tā, ka tie, kas seko mums, sekotu Glābējam! Ir cilvēki, kuri meklē gaismu un labprāt izies caur kristīšanās vārtiem uz taisno un šauro ceļu, kas ved uz mūžīgo dzīvi (skat. 2. Nefija 31. nodaļa). Vai jūs būsiet šī gaisma, kas aizvedīs viņus uz šo drošo vietu?” („That Ye May Be the Children of Light” [uzruna sniegta Brigama Janga universitātē, 1996. g. 3. nov.], 8, speeches.byu.edu).
-
Kādas ir jūsu domas par šo izteikumu: „Cik Jēzum tas būtu patīkami, ja mēs ļautu savai gaismai spīdēt tā, ka tie, kas seko mums, sekotu Glābējam!”?
Paskaidrojiet, ka mēs varam kalpot citiem, lūdzot par viņiem, aicinot apmeklēt baznīcas sanāksmes un rādot Kristum līdzīgu piemēru. Aiciniet dažus studentus dalīties kādā savā pieredzē, kad viņi ir turējuši Glābēja gaismu augstu un palīdzējuši kādam nākt pie Viņa.
3. Nefija 18:26–39
Glābējs māca Saviem mācekļiem veidot draudzīgas attiecības ar visiem cilvēkiem
Sniedziet 3. Nefija 18:26–39 kopsavilkumu, paskaidrojot, ka pēc tam, kad Glābējs bija runājis uz ļaužu pulku, Viņš uzrunāja divpadsmit mācekļus, kurus pats bija izvēlējies, un sniedza viņiem norādījumus par to, kā vadīt un pārvaldīt baznīcas lietas. Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt 3. Nefija 18:32, meklējot to, kā mums vajadzētu attiekties pret cilvēkiem, kuri ir atkāpušies no ticības.
-
Kādēļ ir svarīgi turpināt kalpot cilvēkiem, kuri ir atkāpušies no ticības?
Apsveriet iespēju dalīties personiskajā pieredzē, kad jūs esat kalpojuši kādam Dieva bērnam un palīdzējuši viņam nākt pie Kristus.
Rakstvietu prasmīga pārzināšana — 3. Nefija 18:15, 20–21
Piezīme: Šīs stundas lielā apjoma dēļ, jūs varētu iesākt nākamo stundu ar šo prasmīgi pārzināmo rakstvietu aktivitāti. Vai arī izmantot šo aktivitāti kādā no nākamajām stundām, kad jums atliks vairāk laika prasmīgi pārzināmo rakstvietu atkārtošanai.
Veltiet dažas minūtēs laika, palīdzot studentiem iegaumēt 3. Nefija 18:15, 20–21 pantus. Uzrakstiet visus trīs pantus uz tāfeles un aiciniet studentus tos skaļi lasīt. Kad studenti vairākas reizes būs izlasījuši šos pantus, nodzēsiet dažas pantu daļas, taču lai studenti turpina skaitīt visus pantus. Atkārtojiet aktivitāti, līdz visi vārdi uz tāfeles tiek nodzēsti.
Komentāri un skaidrojumi
3. Nefija 18:15. Vienmēr lūgt
Elders Deivids A. Bednārs, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, runāja par to, ko nozīmē „vienmēr lūgt”:
„Mūsu vakara lūgšana ir pamats un turpinājums mūsu rīta lūgšanai. Un mūsu vakara lūgšana ir arī sagatavošanās jēgpilnai rīta lūgšanai.
Rīta un vakara lūgšanas — un visas lūgšanas, kas ir starp tām, — nav nesaistīti, nošķirti notikumi; drīzāk tie ir savstarpēji saistīti katru dienu, nedēļu, mēnešu un pat gadu gaitā. Tas savā ziņā ir veids, kā mēs piepildām Svētajos Rakstos pausto pamācību vienmēr lūgt (Lūkas 21:36; 3. Nefija 18:15, 18; M&D 31:12). Šādas jēgpilnas lūgšanas ir veids, kā iegūt augstākās svētības, ko Dievs ir paredzējis Saviem uzticīgajiem bērniem.” („Vienmēr lūgt”, Ensign vai Liahona, 2008. g. nov., 42.)
3. Nefija 18:21. Lūdziet savās ģimenēs
Prezidents Džeimss E. Fausts, no Augstākā prezidija, runāja par ģimenes lūgšanas spēku:
„Ģimenes lūgšanai ir spēcīga un stiprinoša ietekme. Kādā drūmā Otrā pasaules kara dienā aptuveni 500 mārciņas (225 kg) smaga bumba nokrita pie brāļa Pateja nelielās mājiņas, taču tā neuzsprāga. Viņš bija jauns tēvs, kas dzīvoja Liverpūlē, Anglijā. Viņa sieva bija mirusi, un savus piecus bērnus viņš audzināja viens pats. Šajā nemierpilnajā brīdī viņš sapulcināja viņus uz ģimenes lūgšanu. Viņi visi sirsnīgi lūdza, un, kad viņi bija beiguši savu lūgšanu, bērni sacīja: „Tēti, ar mums viss būs kārtībā. Šovakar te mājās ar mums viss būs kārtībā.”
Un tā, iedomājieties, viņi devās gulēt, kamēr tieši aiz durvīm gulēja briesmīga, pa pusei zemē iegrimusi bumba. Ja tā uzsprāgtu, tad iznīcinātu aptuveni četrdesmit līdz piecdesmit māju un nogalinātu divus vai trīs simtu cilvēku. …
Nākamajā rītā … uz četrdesmit astoņām stundām tika evakuēti visi apkārtnes iedzīvotāji, un bumba beidzot tika aizvesta. …
Ceļā uz mājām brālis Patejs pajautāja sapiera vienības vadītājam: „Nu, ko jūs noskaidrojāt?”
„Pateja kungs, mēs pārbaudījām bumbu pie jūsu namdurvīm un atklājām, ka tā bija gatava sprāgt jebkurā brīdī. Tai nekas nekaitēja. Kad ģimenes lūdz kopā, notiek brīnumainas lietas.” [Andre K. Anastasiou, Conference Report, 1946. g. okt., 26.] Kad ģimenes lūdz kopā, notiek brīnumainas lietas.” („The Lifeline of Prayer”, Ensign, 2002. g. maijs, 61.)