2. Nefija 11. un 16. nodaļa

Ievads

2. Nefija 11. nodaļā Nefijs pauda savu mīlestību pret Jesajas vārdiem. Viņš arī liecināja, ka Jēkabs un Jesaja bija redzējuši „Pestītāju, tāpat kā es Viņu esmu redzējis” (2. Nefija 11:2). 2. Nefija 16. nodaļa satur Jesajas stāstījumu par viņa šķīstīšanu no grēkiem un aicināšanu par pravieti, kad viņš „[redzēja] To Kungu sēžam tronī” (skat. 2. Nefija 16:1, 5–8). Gan Nefijs, gan Jēkabs mācīja to, cik vērtīgi ir pielīdzināt sev Jesajas rakstus (skat. 1. Nefija 19:23; 2. Nefija 6:5; 11:2), un Tas Kungs paziņoja: „Diženi ir Jesajas vārdi” (3. Nefijs 23:1). 2. Nefija 11. nodaļa satur nelielu Nefija skaidrojumu, kāpēc viņš iekļauj Jesajas pravietojumus savā pierakstā, tādējādi kļūstot par ievadu Jesajas vārdiem 2. Nefija 12.–24. nodaļā. 2. Nefija 25. nodaļa kalpo par noslēgumu šīm nodaļām, saturot Nefija padomus, kā saprast Jesajas vārdus (skat. 35. stundu šajā rokasgrāmatā).

Ieteikumi stundas mācīšanai

2. Nefija 11. nodaļa

Nefijs pauž prieku par liecināšanu, ka glābšana nāk caur Jēzu Kristu

Aiciniet trīs studentus katram klusi uzrakstīt vienu teikumu par to, kas notika iepriekšējā klases audzēkņu tikšanās reizē. Neļaujiet viņiem salīdzināt vai pārrunāt to, ko viņi raksta. Lai nodemonstrētu, kādas ir priekšrocības tam, ja ir vairāk nekā viens liecinieks, aiciniet visus trīs studentus nolasīt skaļi savus teikumus. Pēc tam, kad pirmais students ir nolasījis savu teikumu, pajautājiet klases audzēkņiem, vai tas ir pilnīgs apraksts tam, kas notika viņu iepriekšējā stundā. Tad aiciniet otro studentu nolasīt savu teikumu un pajautājiet, vai tas ir pilnīgs viņu iepriekšējās stundas apraksts. Pēc tam, kad trešais students ir nolasījis savu teikumu, pajautājiet to pašu jautājumu.

Kādas priekšrocības ir tam, ja ir vairāki liecinieki?

Paskaidrojiet, ka Tas Kungs aicina praviešus būt par Viņa lieciniekiem pasaulei. Mudiniet studentus apdomāt, ko viņiem ir nozīmējis tas, ka viņi ir dzirdējuši praviešus liecinām par Jēzu Kristu.

Uz tāfeles uzrakstiet šādu izteikumu: Studējot praviešu liecības par Jēzu Kristu, mēs varam stiprināt savu ticību Jēzum Kristum un gūt prieku Viņā.

Aiciniet kādu studentu izlasīt 2. Nefija 11:2–3.

Saskaņā ar šiem pantiem, ko Nefijs, Jesaja un Jēkabs pieredzēja, kas viņiem ļāva būt par Jēzus Kristus īpašiem lieciniekiem?
Kāpēc, pēc jūsu domām, ir svarīgi, lai vairāki pravieši liecinātu par Jēzu Kristu? (Skat. arī Mosijas 13:33–35.)

Aiciniet studentus apskatīt katra panta pirmās rindiņas 2. Nefija 11:4–6, meklējot frāzi, ko Nefijs atkārtoja katrā pantā.

Ko nozīmē „priecāties” par kaut ko? (Jūs varētu paskaidrot, ka vārds prieks izsaka sajūtu, kas ir dziļāka nekā tikai patika vai ieinteresētība kādā lietā. Tas nozīmē līksmi un gandarījumu.)

Aiciniet studentus klusi pie sevis izlasīt 2. Nefija 11:4–7, nosakot to, kas iepriecināja Nefiju. Tad sadaliet klases audzēkņus pa pāriem. Palūdziet studentiem dalīties frāzēs, kas viņus visvairāk iespaidoja un kāpēc. Aiciniet viņus arī dalīties tajā, kas iepriecina viņus vai liek priecāties par Jēzu Kristu.

Izlasiet skaļi 2. Nefija 11:8 un aiciniet studentus sameklēt iemeslu, kāpēc Nefijs iekļāva Jesajas rakstus savā pierakstā.

Ko Nefijs cerēja, ka viņa tauta un Mormona Grāmatas lasītāji priekšdienās pieredzēs, kad lasīs Jesajas vārdus?

Tālāk dotais uzskaitījums sniedz dažus piemērus, kāpēc Nefijs iekļāva Jesajas rakstus savā pierakstā:

Jesaja bija redzējis Glābēju, tāpat kā Nefijs un Jēkabs (skat. 2. Nefija 11:2–3; skat. arī 2. Nefija 16:1–5, kur ir atrodams Jesajas apraksts par vīziju, kurā viņš redzēja Glābēju).
Nefijam sniedza prieku liecināšana par Kristu, un Jesaja arī liecināja par Kristu (skat. 2. Nefija 11:4, 6; skat. arī 2. Nefija 17:14 un 19:6–7, lasāmi divi piemēri Jesajas pravietojumiem par Glābēju).
Nefijs priecājās par Tā Kunga derībām (skat. 2. Nefija 11:5). Jesajas pravietojumi attiecas uz Tā Kunga derībām. Piemēram, viņš pravietoja par tempļa darbu pēdējās dienās (skat. 2. Nefija 12:1–3).

Paskaidrojiet, ka šajā stundā un nākamajās trijās stundās studenti studēs un pārrunās Jesajas vārdus 2. Nefija 12.–24. nodaļā. Mudiniet viņus šajās nodaļās meklēt patiesības, kas stiprina viņu liecības par Glābēju un palīdz viņiem priecāties Viņā. Aiciniet studentus dalīties ar saviem ģimenes locekļiem un draugiem dažos savos iemīļotākajos pantos no šīm nodaļām.

2. Nefija 16. nodaļa

Jesaja tiek aicināts kalpot par pravieti

Paskaidrojiet, ka tālāk klases audzēkņi studēs 2. Nefija 16. nodaļu, jo tā satur Jesajas stāstījumu par vīziju, kurā viņš saņēma aicinājumu būt par pravieti. Lai studentiem palīdzētu sagatavoties saprast šo vīziju, paskaidrojiet, ka Jesajas raksti satur simbolisku valodu. Svētie Raksti ir pilni ar simboliem, paraugiem un tēlainiem izteicieniem. Norādiet, ka vienā no pantiem, ko viņi agrāk nolasīja, Nefijs izteicās: „Visas lietas, kas ir Dieva dotas cilvēkiem no pasaules iesākuma, norāda uz [Jēzu Kristu]” (2. Nefija 11:4). Simbolu un paraugu izmantošana ir viens no veidiem, kā Svētajos Rakstos mums tiek mācīts par Tā Kunga glābšanas misiju.

Uz tāfeles uzrakstiet šādus vārdus un frāzes: tērpa apakšmala, serafi (eņģeļi), kuriem bija seši spārni, dūmi, kvēlojoša ogle.

Pajautājiet studentiem, kādas domas nāk viņu prātos, kad viņi redz vai dzird šos vārdus. Pēc neilgām pārrunām paskaidrojiet, ka Jesaja lietoja šos vārdus savā stāstījumā, lai atklātu, kā viņš tika aicināts būt par Dieva pravieti. (Centieties studentiem palīdzēt saprast šo vārdu nozīmi, kā to bija domājis Jesaja. Uzmanieties, lai pārmērīgi neanalizētu simboliskās valodas nozīmi. Tā vietā palīdziet studentiem saprast, kā Jesajas vēstījums attiecas uz viņu dzīvi.)

Palūdziet kādam studentam nolasīt 2. Nefija 16:1. (Ja studentiem ir pieejams ķēniņa Jēkaba Bībeles tulkojuma Pēdējo dienu svēto izdevums (angļu val.), jūs viņiem varētu likt atvērt Jesajas 6. nodaļu, kas satur zemteksta piezīmes un studiju palīglīdzekļus, kas veicinās izpratni par šajā stundā mācāmajām Svēto Rakstu rakstvietām.)

Paskaidrojiet, ka šajā pantā vārdi tērpa apakšmala attiecas uz uzsvārča vai apmetņa apakšējo malu.

Aiciniet kādu studentu skaļi izlasīt 2. Nefija 16:2–3. Paskaidrojiet, ka „serafi” ir eņģeļi, kas mājo Dieva klātbūtnē.

Ko varētu simbolizēt serafu seši spārni? (Jūs varētu studentiem ieteikt izlasīt Mācības un Derību 77:4, lai gūtu atbildi. Spārnu veidols simbolizē spēku kustēties un darboties.)
Kādi vārdi norāda uz serafu attieksmi pret To Kungu?
Kad jūs esat sajutuši līdzīgu attieksmi pret Dievu?

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt 2. Nefija 16:4 un Jāņa atkl. 15:8. Palūdziet klases audzēkņiem sameklēt frāzes „piepildījās ar dūmiem” nozīmi. (Jums, iespējams, vajadzēs studentiem paskaidrot, ka dūmi simbolizē Tā Kunga klātbūtni, spēku un godību.) Apsveriet iespēju ieteikt studentiem uzrakstīt Jāņa atkl. 15:8 uz savu Svēto Rakstu lappuses malas blakus 2. Nefija 16:4.

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt 2. Nefija 16:5. Palūdziet klases audzēkņiem sameklēt frāzes, kas raksturo, kā Jesaja jutās Tā Kunga klātbūtnē. (Ja ir pieejams ķēniņa Jēkaba Bībeles tulkojuma Pēdējo dienu svēto izdevums (angļu val.), aiciniet studentus izlasīt Jesajas 6:5 un zemteksta piezīmes a un b.)

Ko, jūsuprāt, Jesaja domāja, kad teica: „Es esmu nāvei lemts; tādēļ ka es esmu cilvēks ar nešķīstām lūpām?” (Jums, iespējams, vajadzēs paskaidrot, ka Jesajas 6:5 vārds nāvei lemts tika pārtulkots no ebreju valodas vārda, kas nozīmē „nošķirt, padzīt”, un frāze nešķīstas lūpas attiecas uz Jesajas apziņu par saviem grēkiem un savas tautas grēkiem. Jesaja izteicās, ka jutās necienīgs būt Tā Kunga klātbūtnē.)

Ļaujiet studentiem brīdi apdomāt, kāpēc Jesaja tā jutās. Paskaidrojiet, ka vairāki pravieši ir izteikušies, cik nepiemēroti jutās, kad saņēma savus aicinājumus. Prezidents Spensers V. Kimbals aprakstīja telefona sarunu, kurā prezidents Dž. Rūbens Klarks, jaun., no Augstākā prezidija, paziņoja viņam, ka viņš ir aicināts Divpadsmito kvorumā:

„„Ak, brāli Klark! Taču ne es? Jūs taču nedomājat mani? Tā noteikti ir kļūda. Es noteikti pārklausījos.” Tas notika, man apsēžoties garām krēslam uz grīdas. …

„Ak, brāli Klark! Tas šķiet tik neiespējami. Es esmu tik vājš un mazs, un ierobežots, un nespējīgs”” (Edvards L. Kimbals un Endrjū E. Kimbals, jaun., Spencer W. Kimball: Twelfth President of The Church of Jesus Christ of Latter-day Saints [1977], 189).

Palīdziet studentiem saprast, ka Jesaja, būdams taisnīgs cilvēks, jutās „nāvei lemts” un „nešķīsts” Tā Kunga klātbūtnē. Kurš no mums nejustos necienīgs, stāvot Dieva priekšā?

Uz tāfeles uzrakstiet šādu patiesību: Mēs varam tikt šķīstīti no savas necienības caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu.

Ja iespējams, parādiet studentiem kokogli vai apdegušu koka pagali. Pajautājiet viņiem, kā tā izskatītos, ja būtu tikko kā izņemta no uguns.

Kas notiktu ar cilvēku, kurš pieskartos karstai oglei?

Skaļi izlasiet 2. Nefija 16:6–7. Palūdziet studentiem lasīt līdzi klusi pie sevis, meklējot Jesajas pieredzi ar kvēlojošu ogli. (Ja ir pieejams ķēniņa Jēkaba Bībeles tulkojuma Pēdējo dienu svēto izdevums (angļu val.), aiciniet studentus izlasīt Jesajas 6:6 un zemteksta piezīmi a, un Jesajas 6:7, un zemteksta piezīmes a un b.)

Saskaņā ar 2. Nefija 16:7, ko tas nozīmēja, ka eņģelis simboliski pieskārās Jesajas lūpām ar karstu ogli? (Jums, iespējams, vajadzēs paskaidrot, ka kvēlojoša ogle ir šķīstīšanas simbols. Kad eņģelis Jesajas vīzijā pieskārās viņa lūpām ar ogli, tas simbolizēja To Kungu, šķīstot Jesaju no viņa necienīguma un piedodot viņam grēkus.)

Ļaujiet studentiem kādu brīdi padomāt par gadījumiem, kad viņi ir jutuši Jēzus Kristus veiktās Izpirkšanas attīrošo spēku.

Aiciniet studentus klusi pie sevis izlasīt 2. Nefija 16:8–13. Aiciniet kādu studentu rezumēt to, ko Tas Kungs teica par Jesajas kalpošanu savā tautā. (Jums, iespējams, vajadzēs paskaidrot, ka Tas Kungs darīja zināmu Jesajam, ka dumpīgie israēlieši lielā mērā ignorēs viņa sludināšanu, taču viņam ir jāturpina sludināt, līdz „zeme būs pilnīgi tukša”. Citiem vārdiem, Tas Kungs Savā labvēlībā turpinās Savu glābšanas misiju caur Saviem kalpiem „tik ilgi, cik vien laiks turpināsies vai zeme stāvēs, vai arī tur būs kāds cilvēks uz tās virsas, kas jāglābj” [Moronija 7:36].)

Paskaidrojiet, ka Jesaja kļuva par spēcīgu Tā Kunga Jēzus Kristus un Viņa evaņģēlija liecinieku. Lieciniet, ka Glābējs ir īsts un var piedot mums mūsu grēkus, un, pieredzot Izpirkšanas spēku savā dzīvē, mēs arī varam būt Glābēja liecinieki.

Komentāri un skaidrojumi

2. Nefija 16:2–3. Vai eņģeļiem ir spārni?

„Dieva eņģelim nav nekādu spārnu” (Džozefs Smits, History of the Church, 3:392). Kāpēc tad Jesaja aprakstīja eņģeļus ar spārniem? Elders Brūss R. Makonkijs paskaidroja, ka apraksts ir simbolisks: „Tas, ka šīs svētās būtnes tika viņam parādītas ar spārniem, vienkārši simbolizēja to spēku kustēties, darboties u. c., kā tas bija arī vīzijās, ko bija redzējuši citi cilvēki. (M&D 77:4.)” (Mormon Doctrine, 2. izd. [1966], 703).